”Dieva lielo darbu” iedvesmoti

”Mēs dzirdam tos mūsu pašu valodās Dieva lielos darbus paužam.” (APUSTUĻU DARBI 2:11)

1., 2. Kādi brīnumaini notikumi risinājās Jeruzalemē 33. gada Piecdesmitās dienas svētku laikā?

KĀDĀ pavasara dienā, mūsu ēras 33. gadā, Jēzus Kristus mācekļi, kas bija sapulcējušies kādā namā Jeruzalemē, kļuva par neparasta notikuma dalībniekiem. ”Piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja, un viņiem parādījās it kā uguns mēles, ..un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt.” (Apustuļu darbi 2:2—4, 15.)

² Nama priekšā sapulcējās liels cilvēku pūlis. Tajā bija daudzi jūdi — ”dievbijīgi vīri”, kas bija ieradušies Jeruzalemē svinēt Piecdesmitās dienas svētkus. Viņus ārkārtīgi izbrīnīja tas, ka Jēzus mācekļi pauda ”Dieva lielos darbus” viņu valodās. Kā tas bija iespējams? Visi mācekļi taču bija galilieši! (Apustuļu darbi 2:5—8, 11.)

 3. Kādu vēsti apustulis Pēteris pasludināja cilvēkiem, kas bija ieradušies uz Piecdesmitās dienas svētkiem?

³ Viens no šiem galiliešiem bija apustulis Pēteris. Viņš paskaidroja, ka dažas nedēļas iepriekš bezdievīgi cilvēki bija panākuši Jēzus Kristus nāvi. Bet Dievs bija piecēlis savu Dēlu no mirušajiem. Pēc tam Jēzus bija parādījies daudziem mācekļiem, arī Pēterim un vairākiem citiem Kristus sekotājiem, kas tagad atradās Jeruzalemē. Pirms desmit dienām Jēzus bija paņemts debesīs, un tagad viņš bija izlējis pār saviem mācekļiem svēto garu. Vai visi šie fakti kaut kā attiecās uz tiem, kas bija ieradušies Jeruzalemē svinēt Piecdesmitās dienas svētkus? Jā, tie visādā ziņā attiecās uz šiem cilvēkiem. Ja viņi ticēja Jēzum, tad Dieva Dēla nāve viņiem varēja nodrošināt iespēju dabūt grēku piedošanu un saņemt svētā gara dāvanu. (Apustuļu darbi 2:22—24, 32, 33, 38.) Ko darīja tie, kas dzirdēja par ”Dieva lielajiem darbiem”? Kā pārdomas par šiem notikumiem palīdz mums izvērtēt savu kalpošanu Jehovam?

Pamudinājums rīkoties

 4. Kāds Joēla pravietojums piepildījās 33. gada Piecdesmitās dienas svētku laikā?

⁴ Līdzko mācekļi bija saņēmuši svēto garu, viņi tūlīt pat sāka sludināt labo vēsti par glābšanu cilvēkiem, kas tajā rītā bija sapulcējušies Jeruzalemē. Sludinot viņi piepildīja ievērojamu pravietojumu, ko astoņus gadsimtus iepriekš bija pierakstījis Joēls, Petuēla dēls: ”Es izliešu savu Garu pār visu miesu un radību un jūsu dēli un jūsu meitas pasludinās nākamas lietas, jūsu vecajie redzēs atklāsmes sapņos, bet jaunie redzēs parādības. Arī pār kalpiem un kalponēm Es izliešu tais pašās dienās Savu Garu. ..pirms nāks tā Kunga lielā un briesmīgā diena.” (Joēla 1:1; 3:1, 2, 4; Apustuļu darbi 2:17, 18, 20.)

 5. Kādā ziņā pirmā gadsimta kristieši bija kā pravieši? (Skat. zemsv. piez.)

⁵ Tas nenozīmēja, ka Dievs bija nolēmis sūtīt pie tautas tādus praviešus, kādi bija Dāvids, Joēls un Debora, lai tie pasludinātu to, kam jānotiek nākotnē. Pravietojumā minētie dēli un meitas, kalpi un kalpones bija kristieši, un viņi pravietoja tajā ziņā, ka Jehovas gars viņus mudināja stāstīt par brīnumainajiem darbiem, ko Jehova bija paveicis un ko bija nolēmis paveikt nākotnē. Viņu uzdevums bija runāt Visaugstākā vārdā.a Bet ko darīja cilvēki, kas bija sapulcējušies ap mācekļiem? (Ebrejiem 1:1, 2.)

 6. Ko darīja daudzi cilvēki, kas bija dzirdējuši Pētera runu?

⁶ Noklausījušies Pētera uzrunu, daudzi cilvēki saprata, ka viņiem jārīkojas. ”Kas viņa [Pētera] vārdus uzņēma, tos kristīja, un tanī dienā tiem pievienojās ap trīs tūkstoši dvēseļu.” (Apustuļu darbi 2:41.) Tā kā šie cilvēki bija ebreji un jūdaisma prozelīti, viņiem jau bija Rakstu pamatzināšanas. Šīs zināšanas un ticība tam, ko viņiem paskaidroja Pēteris, ļāva šos cilvēkus kristīt ”Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā”. (Mateja 28:19.) Pēc kristīšanās viņi ”pastāvēja apustuļu mācībā” un sāka stāstīt par savu iegūto ticību citiem. ”Viņi mēdza ikdienas vienprātīgi sanākt svētnīcā, ..slavēdami Dievu, un viņi bija ieredzēti visā tautā.” Drīz vien kļuva redzami sludināšanas augļi: ”Tas Kungs ikdienas pievienoja viņiem tos, kas tika izglābti.” (Apustuļu darbi 2:42, 46, 47.) Daudzās zemēs, kur viņi dzīvoja, sāka veidoties kristiešu draudzes. Viens no iemesliem, kāpēc strauji auga draudžu skaits, noteikti bija tas, ka viņi, atgriezušies mājās, dedzīgi sludināja evaņģēliju. (Kolosiešiem 1:23.)

Dieva vārds ir spēcīgs

 7. a) Kas mudina cilvēkus pievienoties Jehovas organizācijai? b) Kādas perspektīvas ir sludināšanas darbam mūsu sludināšanas teritorijā un visā pasaulē? (Skat. zemsv. piez.)

⁷ Bet kas mūsdienās jādara cilvēkiem, kas vēlas kalpot Dievam? Arī viņiem rūpīgi jāiedziļinās Dieva Rakstos. Studēdami Bībeli, viņi iepazīst Jehovu — ”apžēlošanās un žēlastības Dievu”, Dievu, kas ir ”pacietīgs un bagāts žēlsirdībā un uzticībā”. (2. Mozus 34:6; Apustuļu darbi 13:48.) Viņi uzzina par Jehovas labestību un upuri, ko atdevis Jēzus Kristus, kura izlietās asinis viņus var attīrīt no grēka. (1. Jāņa 1:7.) Tāpat viņi uzzina par ”taisno un netaisno augšāmcelšanu”, ko ir solījis Dievs. (Apustuļu darbi 24:15.) Augot cilvēku mīlestībai pret Dievu, kas ir paveicis šos ”lielos darbus”, viņiem rodas vēlēšanās stāstīt par uzzināto citiem. Tad viņi veltī sevi Dievam, kristījas un turpina ”pieaugt Dieva atziņā”.b (Kolosiešiem 1:10; 2. Korintiešiem 5:14.)

8.—10. a) Kā Marta apliecināja, ka Dieva vārds ir spēcīgs? b) Ko šis gadījums ļauj uzzināt par Jehovu un palīdzību, ko viņš sniedz saviem kalpiem? (2. Mozus 4:12.)

⁸ Zināšanas, ko Dieva kalpi iegūst, iedziļinoties Bībelē, viņus ietekmē ļoti spēcīgi. Tās skar viņu sirdi un maina domāšanas veidu, tās kļūst par daļu no viņu būtības. (Ebrejiem 4:12.) Kāda sieviete, vārdā Kamilla, strādāja vecu ļaužu pansionātā, un viena no pansionāta iemītniecēm, kurai viņa palīdzēja, bija Marta, kāda Jehovas lieciniece. Marta cieta no vecuma plānprātības, tāpēc viņai bija nepieciešama pastāvīga palīdzība. Viņai bija jāatgādina, ka jāēd, un pat jāsaka, lai viņa norij ēdienu. Tomēr bija kaut kas tāds, ko Marta nebija aizmirsusi.

⁹ Kādu dienu Marta redzēja Kamillu raudam. Marta apkampa Kamillu un teica, ka viņas varētu studēt Bībeli. Bet vai cilvēks, kam ir tāds veselības stāvoklis kā Martai, var vadīt Bībeles nodarbības? Jā, Marta to varēja. Lai gan Martas atmiņa bija ļoti slikta, viņa nebija aizmirsusi savu Dievu un tās brīnišķīgās atziņas, ko viņa bija ieguvusi, studējot Bībeli. Kad viņas studēja, Marta lūdza Kamillu izlasīt rindkopu un norādītos pantus un pēc tam izlasīt jautājumu un atbildēt uz to. Tā viņas kādu laiku studēja Bībeli, un, par spīti Martas ierobežotajām spējām, Kamilla pamazām apguva Bībeles mācības. Marta saprata, ka Kamillai ir nepieciešama citu Dieva kalpu sabiedrība, un iedeva Kamillai kleitu un kurpes, ko uzvilkt, kad viņa dosies uz Valstības zāli.

¹⁰ Kamillu ļoti spēcīgi ietekmēja Martas mīlestība, labā priekšzīme un pārliecība. Viņa saprata, ka Bībeles zināšanas, ko Marta viņai palīdzēja iegūt, ir ārkārtīgi svarīgas, jo tās bija gandrīz vienīgais, ko Marta nebija aizmirsusi. Kad Kamilla tika pārcelta uz citu pansionātu, viņa saprata, ka ir pienācis laiks rīkoties. Tikko Kamillai radās tāda iespēja, viņa, uzvilkusi Martas doto kleitu un kurpes, devās uz Valstības zāli un lūdza, lai kāds studētu ar viņu Bībeli. Pēc kāda laika viņa jau bija gatava kristīties.

Pamudinājums ievērot Jehovas normas

11. Kā mēs varam apliecināt, ka vēsts par Valstību mūs ir ietekmējusi?

¹¹ Pašlaik pasaulē ir vairāk nekā seši miljoni Jehovas liecinieku, kas, tāpat kā Marta un Kamilla, sludina ”valstības evanģeliju”. (Mateja 24:14; 28:19, 20.) Arī viņus, tāpat kā pirmā gadsimta kristiešus, spēcīgi ietekmē ”Dieva lielie darbi”. Viņi apzinās, ka pārstāvēt Jehovu ir liels gods, un ir pateicīgi, ka Jehova pār viņiem ir izlējis savu garu. Tāpēc Jehovas kalpi dara visu iespējamo, lai viņu dzīve būtu Jehovas cienīga un viņam viscaur patīkama, un cenšas stingri ievērot Jehovas normas. Viņi neaizmirst arī par tām normām, kas attiecas uz apģērbu un ārējo izskatu. (Kolosiešiem 1:10; Titam 2:10.)

12. Kādi konkrēti norādījumi par apģērbu un ārējo izskatu ir doti 1. Timotejam 2:9, 10?

¹² Jehova ir noteicis normas, kas attiecas uz mūsu ārējo izskatu. Par dažām no tām rakstīja apustulis Pāvils. ”Sievas pieklājīgā uzvedībā, kaunīgi un savaldīgi, lai viņas greznojas nevis ar matu pīnēm un zeltu vai ar pērlēm vai dārgu uzvalku, bet ar to, kas pienākas sievām, kuŗas grib parādīt dievbijību, — ar labiem darbiem.”c Ko mēs mācāmies no šiem pantiem? (1. Timotejam 2:9, 10.)

13. a) Kādam jābūt kristiešu apģērbam? b) Kāpēc var teikt, ka Jehovas prasības ir saprātīgas?

¹³ Pāvila vārdi liek saprast, ka kristiešu apģērbam jābūt kārtīgam, nevis nevīžīgam un netīram. Visi cilvēki, arī tie, kas ir ļoti trūcīgi, var parūpēties par to, lai apģērbs būtu kārtīgs un tīrs. Piemēram, daudziem Jehovas lieciniekiem, kas dzīvo Dienvidamerikā, katru gadu jāveic garš ceļš cauri džungļiem un tad jābrauc vairākas stundas ar laivām, līdz kamēr viņi nokļūst kongresa norises vietā. Diezgan bieži mēdz gadīties, ka ceļotāji samērcē drēbes vai uzplēš tās uz kāda zara. Kad brāļi un māsas beidz savu ceļojumu, viņu ārējais izskats nebūt nav nevainojams. Tomēr viņi atrod laiku, lai piešūtu iztrūkušās pogas, salabotu rāvējslēdzējus un izmazgātu un izgludinātu drēbes, ko viņi nēsās kongresa laikā. Viņi uztver ļoti nopietni aicinājumu sēsties pie Jehovas sagatavotā garīgās barības galda un pienācīgi parūpējas par savu ārējo izskatu.

14. a) Ko nozīmē ģērbties ”kaunīgi un savaldīgi”? b) Ko nozīmē ģērbties kā tādiem, kas ”grib parādīt dievbijību”?

¹⁴ Pāvils rakstīja, ka mums jāģērbjas ”kaunīgi un savaldīgi”. Tas nozīmē, ka mūsu ārējam izskatam nevajadzētu būt uzkrītošam, ekscentriskam, izaicinošam un pārmodernam. Mūsu apģērbam jāliecina par dievbijību. Tas ir ļoti nopietns jautājums. Būtu aplami uzskatīt, ka, apmeklējot draudzes sapulces, mums jābūt ģērbtiem kārtīgi, bet pārējā laikā mēs varam vispār nedomāt, kāds ir mūsu ārējais izskats. Mūsu ārējam izskatam vienmēr jāliecina par bijību un cieņu, jo mēs esam kristieši 24 stundas diennaktī. Pats par sevi saprotams, ejot uz skolu vai darbu, mēs esam ģērbušies tādās drēbēs, kas piemērotas attiecīgajai vietai. Tomēr arī darbā un skolā mēs nedrīkstam aizmirst par pieklājību un kārtīgumu. Ja mūsu ārējais izskats vienmēr liecinās par to, ka mēs kalpojam Dievam, mums nebūs kauns sludināt cilvēkiem, ja pēkšņi radīsies tāda izdevība. (1. Pētera 3:15.)

”Nemīliet pasauli”

15., 16. a) Kāpēc mēs nedrīkstam padoties pasaules ietekmei savā ģērbšanās stilā? (1. Jāņa 5:19.) b) Ko mēs iegūsim, ja nepadosimies pasaules ietekmei?

¹⁵ Principu, kas attiecas uz apģērbu un ārējo izskatu, var atrast arī 1. Jāņa 2:15, 16. Tur ir teikts: ”Nemīliet pasauli nedz to, kas ir pasaulē. Ja kāds mīl pasauli, tad viņā nav Tēva mīlestības; jo viss, kas ir pasaulē — miesas kārums, acu kārums un dzīves lepnība — tas nav no Tēva, bet ir no pasaules.”

¹⁶ Tas ir ļoti aktuāls padoms. Cilvēkus arvien vairāk ietekmē tas, ko dara citi, tāpēc mums ir jāpretojas pasaules mēģinājumiem uzspiest mums tajā pieņemto ģērbšanās stilu. Ģērbšanās un ārējā izskata normas pēdējā laikā ir ievērojami pazeminājušās. Pat lietišķais ģērbšanās stils ne vienmēr var būt paraugs tam, kas ir pieļaujams kristiešiem. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc mums sev pastāvīgi jāatgādina, ka mēs nedrīkstam kļūt līdzīgi šai pasaulei, jo tikai tā mēs varam dzīvot saskaņā ar Dieva normām un visās lietās būt ”rota mūsu Pestītāja Dieva mācībai”. (Romiešiem 12:2; Titam 2:10.)

17. a) Par ko būtu labi padomāt, iegādājoties drēbes vai izvēloties ģērbšanās stilu? b) Kāpēc ģimenes galvam jāinteresējas par ģimenes locekļu ārējo izskatu?

¹⁷ Pirms mēs iegādājamies kādu apģērbu, būtu labi sev pajautāt: ”Kāpēc man tas patīk? Vai tas man neatgādina par kādu slavenību, ko es apbrīnoju? Vai tādu apģērbu nenēsā noziedzīgu grupējumu locekļi vai cilvēki, kas grib uzsvērt savu neatkarības un dumpīguma garu?” Tāpat mums jāpadomā par to, kā apģērbs izskatīsies. Piemēram, ja māsa grib pirkt kleitu, viņai jāpadomā par tās garumu un piegriezumu. Būtu labi sev pajautāt: ”Vai apģērbs ir piedienīgs un kārtīgs? Vai tas nav pārlieku piegulošs, izaicinošs vai nevīžīgs? Vai apģērbs, ko es gribu pirkt, nevienam nebūs par klupšanas akmeni?” (2. Korintiešiem 6:3, 4.) Kāpēc mums jādomā par šiem jautājumiem? Tāpēc, ka ”arī Kristus nav dzīvojis par patikšanu sev pašam”. (Romiešiem 15:3.) Kristīgas ģimenes galvas pienākums ir pievērst uzmanību savas ģimenes locekļu ārējam izskatam. Ja ģimenes galvam ir cieņa pret Dievu, kam viņš kalpo, tad viņš nekavējas stingri, tomēr arī ar mīlestību dot padomus ģimenes locekļiem, kad tas ir nepieciešams. (Jēkaba 3:13.)

18. Kas mūs mudina pievērst uzmanību savam ārējam izskatam?

¹⁸ Vēsts, ko mēs sludinām, nāk no Jehovas, kas ir svēts pilnīgi visā. (Jesajas 6:3.) Bībelē ir teikts, lai mēs viņam sekojam ”kā viņa mīļie bērni”. (Efeziešiem 5:1.) Mūsu apģērbs un ārējais izskats vai nu sagādā godu, vai arī ceļ neslavu mūsu debesu Tēvam. Mēs, bez šaubām, vēlamies viņu vienmēr iepriecināt. (Salamana Pamācības 27:11.)

19. Kāpēc ir labi stāstīt cilvēkiem par ”Dieva lielajiem darbiem”?

¹⁹ Ko mēs domājam par ”Dieva lielajiem darbiem”? Vai nav brīnišķīgi, ka mēs esam uzzinājuši patiesību? Ticība Jēzus Kristus izlietajām asinīm mums ļauj saņemt grēku piedošanu. (Apustuļu darbi 2:38.) Tāpēc mēs varam brīvi griezties pie Dieva. Mums nav jābaidās no nāves. Pretēji tiem cilvēkiem, kam nav cerības, mēs zinām Jēzus apsolījumu, ka pienāks laiks, kad ”visi, kas ir kapos, dzirdēs viņa balsi, un nāks ārā”. (Jāņa 5:28, 29.) Jehova ir bijis ļoti augstsirdīgs, darīdams mums to visu zināmu. Turklāt viņš ir izlējis pār mums savu garu. Pateicība par visām labajām dāvanām, ko esam no viņa saņēmuši, mūs mudina ievērot viņa augstās normas un dedzīgi viņu slavēt, vēstījot cilvēkiem viņa ”lielos darbus”.

[Zemsvītras piezīmes]

Kā jūs atbildētu?

• Par kādiem ”lieliem darbiem” tika pavēstīts cilvēkiem 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos, un kāda bija viņu reakcija?

• Kā cilvēks kļūst par Jēzus Kristus mācekli, un ko nozīmē būt Kristus māceklim?

• Kāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību savam apģērbam un ārējam izskatam?

• Kas jāņem vērā, izvēloties, vai kāds apģērbs vai stils ir piedienīgs?

[Attēls 15. lpp.]

Pēteris pavēstīja cilvēkiem, ka Jēzus ir piecelts no mirušajiem

[Attēli 17. lpp.]

Vai mēs ar savu ārējo izskatu godinām Dievu, kam mēs kalpojam?

[Attēli 18. lpp.]

Kristīgu vecāku pienākums ir pievērst uzmanību ģimenes locekļu ārējam izskatam