Jehova jūs atspirdzinās

1., 2. Kādas domas mūs reizēm var nodarbināt, un kādi piemēri no Bībeles mums varbūt nāk prātā?

VAI jūs kādreiz ir nodarbinājis jautājums: ”Vai es atveseļošos no šīs slimības?” Varbūt jūs esat domājuši, vai no slimības atlabs kāds jūsu tuvinieks vai draugs. Ja kādam ir radušās nopietnas veselības problēmas, šādas bažas ir gluži dabiskas. Līdzīgas raizes māca divus ķēniņus, kas dzīvoja praviešu Elijas un Elīsas laikā. Ķēniņš Ahass, kas bija Ahaba un Izebeles dēls, pēc smaga kritiena lika jautāt: ”Vai es no šīs slimības izveseļošos?” Vēlāk arī Sīrijas ķēniņš Ben-Hadads, būdams ļoti slims, vaicāja: ”Vai es izveseļošos no šīs slimības?” (2. Ķēn. 1:2; 8:7, 8.)

² Protams, mēs ceram, ka mums pašiem un cilvēkiem, kas mums ir dārgi, izdosies uzveikt slimību. Taču daudzi vēlas saprast, kā šādos gadījumos palīdz Dievs. Kad dzīvoja abi minētie ķēniņi, Dievs reizēm veica brīnumus, kas bija saistīti ar cilvēku dzīvību un veselību. Jehovas pravieši viņa spēkā pat piecēla citus no nāves. (1. Ķēn. 17:17—24; 2. Ķēn. 4:17—20, 32—35.) Vai ir pamats domāt, ka arī mūsdienās Jehova varētu paveikt kaut ko tamlīdzīgu?

3.—5. Ko spēj paveikt Dievs un Jēzus, un kādi jautājumi rodas?

³ Nav šaubu, ka Dievs spēj ietekmēt cilvēka veselību, un Bībele to apstiprina. Ir bijuši gadījumi, kad viņš kādu sodīja ar slimību, piemēram, Ābrahāma laikā tā notika ar faraonu, bet vēlāk — ar Mozus māsu Mirjamu. (1. Moz. 12:17; 4. Moz. 12:9, 10; 2. Sam. 24:15.) Dievs brīdināja izraēliešus, ka tad, ja tie nebūs viņam uzticīgi, viņš tiem liks pieredzēt dažādas ”slimības un.. sitienus”. (5. Moz. 28:58—61.) Bet Jehovas spēkos bija arī nepieļaut un novērst slimības. (2. Moz. 23:25; 5. Moz. 7:15.) Viņš spēja pat izdziedināt cilvēkus. Kad Ījabs bija tik ļoti slims, ka ilgojās mirt, Dievs viņu izdziedināja. (Īj. 2:7; 3:11—13; 42:10, 16.)

⁴ Dievs katrā ziņā spēj izdziedināt slimos. To pašu var teikt par viņa Dēlu. Bībelē stāstīts, ka Jēzus brīnumainā veidā dziedināja spitālīgos, epilepsijas slimniekus, aklos un paralizētos. (Nolasīt Mateja 4:23, 24; Jāņa 9:1—7.) Ir brīnišķīgi apzināties, ka, dziedinādams ļaudis, Jēzus ļāva gūt ieskatu tajā, ko viņš plašākā mērogā paveiks jaunajā pasaulē. Tajā laikā ”neviens iedzīvotājs nesacīs: ”Es ciešu.”” (Jes. 33:24.)

⁵ Bet vai mums būtu jāgaida, ka Dievs vai Jēzus mūs brīnumainā veidā dziedinās tagad? Kādai būtu jābūt mūsu attieksmei pret smagām slimībām un kaitēm, un ko mēs varam darīt lietas labā?

 6. Kas ir zināms par ”dāvanām dziedināt”, kādas piemita dažiem agrīnajiem kristiešiem?

⁶ No Bībeles ir zināms, ka pirmajā gadsimtā Dievs dažiem svaidītajiem kristiešiem deva spējas veikt brīnumus. (Ap. d. 3:2—7; 9:36—42.) Pie ”dažādajām dāvanām”, kas nāca no Dieva gara, piederēja arī ”dāvanas dziedināt”. (1. Kor. 12:4—11.) Bet šīm un citām dāvanām, piemēram, runāšanai valodās un pravietošanai, drīz bija jābeidzas. (1. Kor. 13:8.) Mūsdienās šādu spēju nevienam nav, tāpēc mums nav pamata gaidīt, ka Dievs brīnumainā veidā dziedinās mūs vai mūsu tuviniekus.

 7. Kāds apliecinājums ir ietverts 41. psalma 4. pantā?

⁷ Tomēr, ja esam slimi, mēs varam vērsties pie Dieva pēc mierinājuma, gudrības un atbalsta, kā to darīja viņa patiesie kalpi senatnē. Ķēniņš Dāvids rakstīja: ”Svētīgs, kas rūpējas par grūtdieni! Tas Kungs viņu izglābs ļaunā dienā. Tas Kungs to pasargās un uzturēs pie dzīvības.” (Ps. 41:2, 3.) Mēs zinām, ka neviens cilvēks, kas Dāvida laikā rūpējās par grūtdieni, nedzīvoja bezgalīgi. Tātad Dāvids noteikti negribēja teikt, ka šāds cilvēks brīnumainā veidā tiks uzturēts pie dzīvības un iegūs mūžīgu dzīvību. Kā var secināt, šie Dieva iedvesmotie vārdi nozīmē, ka Dievs palīdzēs savam uzticīgajam kalpam, kas iejūtīgi izturējās pret grūtdieni. Kā šāda palīdzība var izpausties? Dāvids paskaidroja: ”Tas Kungs viņu atspirdzinās uz slimības gultas; Tu viņam palīdzi, kad tas guļ savā sērgā.” (Ps. 41:4.) Cilvēks, kas rūpējās par grūtdieni, varēja nešaubīties, ka Dievs neaizmirst viņu un viņa uzticību. Turklāt viņa organisma spēja atjaunoties, ar kādu to bija apveltījis Dievs, viņam varētu palīdzēt atveseļoties.

 8. Ko Dāvids lūdza Jehovam, kā minēts 41. psalma 5. pantā?

⁸ Dāvids runāja no savas pieredzes: ”Es saku: ”Kungs, esi man žēlīgs, dziedini manu dvēseli, jo es esmu grēkojis pret Tevi!”” (Ps. 41:5.) Iespējams, šie vārdi attiecas uz laiku, kad Absaloms mēģināja sagrābt troni, kamēr Dāvids bija slims un nespēja pienācīgi pildīt savus pienākumus. Kaut arī Dāvids saņēma Dieva piedošanu, viņš neaizmirsa grēku, ko bija izdarījis ar Batsebu, un tā sekas. (2. Sam. 12:7—14.) Tomēr ķēniņš bija pārliecināts, ka Dievs viņu atspirdzinās uz slimības gultas. Bet vai Dāvids lūdza, lai Dievs viņu brīnumaini izdziedina un paildzina viņa mūžu?

 9. a) Kā Dāvida pieredzētais atšķīrās no tā, kas notika ar ķēniņu Hiskiju? b) Kādu palīdzību Dāvids varēja gaidīt no Jehovas?

⁹ Daudzus gadus vēlāk Dievs izlēma dziedināt ķēniņu Hiskiju, kas bija ”saslimis uz miršanu”. Šis gadījums ir neparasts ar to, ka Dievs iejaucās notikumu gaitā, un Hiskija atlaba un nodzīvoja vēl 15 gadus. (2. Ķēn. 20:1—6.) Turpretī Dāvids nelūdza, lai Dievs viņu brīnumainā veidā izdziedinātu. Kā izriet no konteksta, Dāvids lūdza, lai Jehova viņam palīdz tāpat, kā būtu gatavs palīdzēt cilvēkam, kas rūpējas par grūtdieni. Tas nozīmē, ka viņš cerēja saņemt atspirdzinājumu ”uz slimības gultas”. Tā kā Dāvida grēks bija piedots, viņš varēja lūgt, lai Dievs viņu mierina un stiprina un lai viņa organismam pietiktu spēka atveseļoties. (Ps. 103:3.) Mēs varam rīkoties tāpat.

10. Ko var secināt no tā, kas notika ar Trofimu un Epafroditu?

¹⁰ Gluži tāpat kā Dāvids, arī Trofims, viens no apustuļa Pāvila līdzgaitniekiem, nepieredzēja brīnumainu dziedināšanu, un viņa mūžs netika paildzināts. Kā minēts Bībelē, Pāvils reizēm lika lietā spējas dziedināt slimos. (Nolasīt Apustuļu darbus 14:8—10.) Piemēram, viņš palīdzēja Publija tēvam, kas ”gulēja drudzī, slims ar dizentēriju”. Pāvils ”lūdza Dievu, uzlika tam rokas un to izdziedināja”. (Ap. d. 28:8.) Taču Pāvils nedziedināja Trofimu, ar kuru kopā viņš bija veicis sludināšanas ceļojumu. (Ap. d. 20:3—5, 22; 21:29.) Kad Trofims saslima un nevarēja turpināt ceļu kopā ar Pāvilu, apustulis viņu neizdziedināja; Pāvils atstāja Trofimu Milētā, lai tas tur atlabtu. (2. Tim. 4:20.) Arī tad, kad Pāvila draugs Epafrodits bija ”slims, pat tuvu nāvei”, nekas neliecina, ka Pāvils būtu licis lietā brīnumainas spējas, lai viņu dziedinātu. (Filip. 2:25—27, 30.)

11., 12. Kāpēc Lūka spēja palīdzēt Pāvilam, un kas ir zināms par Lūkas izglītību?

¹¹ Viens no Pāvila ceļabiedriem bija ”mīļais ārsts Lūka”, kas ir sarakstījis Apustuļu darbu grāmatu. (Kol. 4:14; Ap. d. 16:10—12; 20:5, 6.) Ir saprātīgi domāt, ka Lūka deva Pāvilam padomus par veselību un sniedza medicīnisku palīdzību viņam un citiem, kas ceļoja kopā ar viņu. Kāpēc Lūkam tas bija jādara? Arī Pāvils ceļojot dažreiz slimoja. (Gal. 4:13.) Ārsta palīdzība, ko varēja sniegt Lūka, bija saskaņā ar Jēzus vārdiem: ”Ne jau veselajiem vajag ārstu, bet slimajiem.” (Lūk. 5:31.)

¹² Bībelē nav norādīts, kur Lūka bija izglītojies un kad viņš bija kļuvis par ārstu. Pēc dažu domām, Pāvils Lūku nosauca par ārstu vēstulē Kolosu kristiešiem tāpēc, ka tie viņu pazina. Netālajā Lāodikejā tiešām atradās medicīnas skola. Jebkurā gadījumā Lūka nebija nezinātājs, kam patika dot padomus veselības jautājumos, — viņš bija ārsts. To apstiprina gan medicīniskā valoda, ko Lūka ir lietojis savā evaņģēlijā un Apustuļu darbu grāmatā, gan tas, ka viņš ir pievērsis īpašu uzmanību gadījumiem, kad Jēzus dziedināja citus.

13. Kāds ir līdzsvarots viedoklis par ieteikumiem, kas saistīti ar veselību?

¹³ Mēs nedzīvojam laikā, kad citi kristieši varētu izmantot mūsu labā ”dāvanas dziedināt”. Tomēr ir brāļi, kas, vislabāko nolūku vadīti, dod citiem padomus veselības jautājumos, kaut arī neviens viņiem tādus nav lūdzis. Protams, dažreiz tie ir tikai vispārīgi praktiski ieteikumi. Šādus ieteikumus izteica Pāvils, kad Timotejam bija problēmas ar kuņģi, kuru iemesls, iespējams, bija piesārņotais ūdens tajā apkaimē.a (Nolasīt 1. Timotejam 5:23.) Pavisam citādi ir, ja kāds Jehovas liecinieks cenšas pārliecināt ticības biedrus par kāda ārstniecības auga, zāļu vai diētas vērtīgumu, kaut arī tie varbūt nemaz nav iedarbīgi, bet dažos gadījumos pat ir kaitīgi. Daži ir mēģinājuši pārliecināt citus, sacīdami: ”Manam radiniekam bija tāda pati slimība, un viņš lietoja... Un tad viņš izveseļojās!” Pat ja šāds ieteikums nāk no sirds, ir jāpatur prātā, ka pat plaši izplatītu zāļu un ārstēšanas paņēmienu izmantošana var būt saistīta ar risku. (Nolasīt Salamana Pamācības 27:12.)

14., 15. a) Par ko bieži tiek pārvērstas slimības? b) Kā var noderēt Salamana Pamācības 14:15, ja mums tiek doti ieteikumi veselības jautājumos?

¹⁴ Mums ir dabiska vēlēšanās būt veseliem, lai dzīve mums sagādātu prieku un mēs varētu pēc iespējas lielākā mērā kalpot Dievam. Bet mēs izjūtam iedzimtās nepilnības sekas un mēdzam slimot. Slimības gadījumā, visticamāk, ir pieejami dažādi ārstēšanas līdzekļi un paņēmieni, un katram pašam jāizlemj, kuru no tiem izvēlēties. Diemžēl šajā pasaulē, kurā daudz ko nosaka alkatība, slimības tiek pārvērstas par peļņas avotu. Tiek piedāvāts ārstēt un pat pilnībā izārstēt dažādas kaites, minot nepatiesus apgalvojumus un apšaubāmas lietotāju atsauksmes. Daudzi izplatītāji un uzņēmumi, cenšoties gūt lielāku peļņu, uzstājīgi reklamē dārgus preparātus. Slimam cilvēkam, kas izmisīgi meklē atvieglojumu vai iespēju nodzīvot ilgāk, šie piedāvājumi var likties vilinoši. Taču nedrīkst aizmirst padomu, kas ir dots Dieva Rakstos: ”Nesapratīgais visam tic, bet gudrais novēro un pārbauda savus soļus.” (Sal. Pam. 14:15.)

¹⁵ ”Gudrais” būs sevišķi piesardzīgs, ja ieteikums nāk no cilvēka, par kura kompetenci ir pamats šaubīties. Piemēram, būtu prātīgi spriest: ”Viņš apgalvo, ka šie vitamīni, ārstniecības augi vai diēta kādam esot palīdzējuši, bet vai to apstiprina pietiekami daudz liecinieku? Cilvēki ir atšķirīgi. Vai ir nopietns iemesls domāt, ka šis līdzeklis derēs man? Varbūt man vajadzētu izpētīt visu sīkāk un apspriesties ar kādu speciālistu, kas pārzina šo jautājumu?” (5. Moz. 17:6.)

16. Kādus jautājumus, kas saistīti ar ieteikumiem veselības jomā, būtu prātīgi pārdomāt?

¹⁶ Dieva Rakstos ir lasāms aicinājums ”prātīgi.. dzīvot tagadējā laikmetā”. (Tit. 2:12.) Būt prātīgiem un spriest skaidri ir īpaši svarīgi tad, ja kāda diagnostikas paņēmiena vai ārstēšanas metodes skaidrojums šķiet neparasts vai noslēpumains. Vai mums tiek saprotami izskaidrots, kā attiecīgais paņēmiens darbojas? Vai tas, kas mums tiek stāstīts, ir saskaņā ar zināmiem faktiem, un vai pietiekami daudz speciālistu uzskata šo paņēmienu par iedarbīgu? (Sal. Pam. 22:29.) Vai arī galvenais uzsvars ir uz emocijām? Varbūt tiek apgalvots, ka šis ārstēšanas paņēmiens ir atklāts vai izmantots kādā tālā vai nesasniedzamā vietā, tāpēc tas līdz šim nav pieminēts mūsdienīgos pētījumos. Vai šādi apgalvojumi kaut ko pierāda, un vai tie izklausās saprātīgi? Par dažiem diagnostikas līdzekļiem un ārstēšanas paņēmieniem tiek minēts, ka tajos tiekot izmantotas noslēpumainas substances vai ķermeņa enerģija. Šādi apraksti liek būt ārkārtīgi piesardzīgiem, jo Dievs ir aizliedzis burt un vērsties pie garu izsaucējiem. (3. Moz. 19:26; 5. Moz. 18:10—12.)

17. Kāda saprātīga vēlēšanās mums noteikti ir?

¹⁷ Pirmajā gadsimtā vadošā padome nosūtīja draudzēm kādu svarīgu vēstuli. Šajā vēstulē bija minēts, no kā kristiešiem jāizvairās, un tās nobeigumā bija teikts: ”Ja jūs no tā visa rūpīgi sargāsieties, jums klāsies labi. Palieciet sveiki!” (Ap. d. 15:29.) Vārdus ”Palieciet sveiki!”, kas ir pieklājības frāze, kādu mēdz lietot vēstules nobeigumā, var tulkot arī ”Lai jums laba veselība!” vai ”Esiet stipri!”. Mēs, bez šaubām, vēlamies, lai mums klātos labi, lai mums būtu laba veselība un spēks, kas mums ļautu kalpot dižajam Dievam.

18., 19. Ko mēs varam gaidīt jaunajā pasaulē?

¹⁸ Kamēr vēl pastāv pašreizējā pasaules kārtība un mēs esam nepilnīgi, mums neizbēgami jāsaskaras ar slimībām. Šobrīd mēs nevaram gaidīt, ka tiksim brīnumainā veidā izdziedināti. Taču Atklāsmes grāmatas 22. nodaļas 1. un 2. pantā ir runāts par laiku, kad mūsu veselība būs nevainojama. Apustulis Jānis parādībā redzēja ”dzīvības ūdens upi” un ”dzīvības kokus”, kuru lapas bija ”tautām par dziedināšanu”. Tā nav norāde uz ārstniecības līdzekļiem, kas iegūti no augiem un kas tiek izmantoti tagad vai tiks izmantoti nākotnē. Runa ir par to, ko Jehova ar Jēzus starpniecību ir sagādājis, lai paklausīgie cilvēki iegūtu mūžīgu dzīvi — kaut ko tādu, ko mēs gaidām ar patiesu sajūsmu. (Jes. 35:5, 6.)

¹⁹ Gaidot šo brīnišķīgo nākotni, mēs zinām, ka Jehovam ir svarīgi, kas notiek ar ikvienu no mums, arī tad, kad slimojam. Tāpat kā Dāvids, mēs varam būt pārliecināti, ka Dievs mūs vienmēr atspirdzinās slimības laikā. Mēs pievienojamies Dāvida vārdiem: ”Tu mani uzturēsi manā nenoziedzībā un liec man stāvēt Tava vaiga priekšā mūžīgi.” (Ps. 41:13.)