Kas tavā dzīvē ir galvenais?

”Rādi man to ceļu, pa kuŗu man jāiet.” (PSALMS 143:8)

 1. Ko ķēniņš Salamans secināja, novērojis cilvēku pūliņus un sasniegumus?

TU DROŠI vien tikpat labi kā jebkurš cits zini, ka dzīvē ir ļoti daudz kā tāda, ko mēs darām un par ko interesējamies. Visu apdomājot, tu redzi, ka dažas nodarbības un intereses ir būtiskas. Citas ir mazāk svarīgas vai pat veltīgas. Tava izpratne par to nozīmē, ka tu esi vienis prātis ar kādu no visu laiku gudrākajiem cilvēkiem — ķēniņu Salamanu. Rūpīgi izpētījis dzīves norises, viņš secināja: ”Bīsties Dievu un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas katram cilvēkam!” (Salamans Mācītājs 2:4—9, 11; 12:13.) Kā šie vārdi attiecas uz mums?

 2. Kāds pamatjautājums jāpārdomā dievbijīgiem cilvēkiem, un kādi pakārtoti jautājumi no tā izriet?

² Ja tu vēlies ’bīties Dievu un turēt Viņa baušļus’, uzdod sev šādu nopietnu jautājumu: kas manā dzīvē ir galvenais? Tiesa, šis jautājums tevi varbūt nenodarbina katru dienu, taču kāpēc to nepārdomāt tagad? Patiesībā no tā izriet vairāki citi, pakārtoti jautājumi, piemēram: vai es neesmu pārlieku nodevies savam darbam vai profesijai vai ieslīdzis materiālismā? Cik lielu uzmanību es pievēršu mājai, ģimenei un tuviem cilvēkiem? Jaunieši varētu jautāt: cik daudz uzmanības un laika man prasa izglītība? Vai mani vairāk par visu citu nesaista kāds vaļasprieks, sporta veids, izklaidēšanās vai tehnika? Un, lai kāds būtu mūsu vecums un apstākļi, būtu pareizi sev pajautāt: cik svarīga manā dzīvē ir kalpošana Dievam? Visticamāk, tu piekritīsi, ka ir nepieciešams noteikt, kam dot priekšroku dzīvē. Bet kas un kā mums palīdzēs to izlemt saprātīgi?

 3. Kas kristiešiem jāņem vērā, nosakot, kam dot priekšroku?

³ ”Galvenais” pirmām kārtām ir tas, kas ir svarīgāks par visu citu vai par ko jādomā vispirms. Vienalga, vai tu esi Jehovas liecinieks vai kāds no miljoniem cilvēku, kas nopietni studē Dieva vārdus kopā ar Jehovas lieciniekiem, padomā par šo patiesību: ”Katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram īstenošanai paredzētam nodomam zem debess ir sava stunda.” (Salamans Mācītājs 3:1.) Tas nozīmē, ka tev ir pilnīgs pamats ar mīlestību rūpēties par labām attiecībām ģimenē. (Kolosiešiem 3:18—21.) Tāpat tev ir jāstrādā pasaulīgā darbā, lai godīgi nopelnītu iztiku savai ģimenei. (2. Tesaloniķiešiem 3:10—12; 1. Timotejam 5:8.) Un pārmaiņas pēc tu reizēm varētu atrast laiku kādam vaļaspriekam, izklaidei vai atpūtai. (Salīdzināt Marka 6:31.) Bet vai pēc rūpīgām pārdomām nekļūst skaidrs, ka nekas no tā visa nav galvenais dzīvē? Kaut kas cits ir svarīgāks.

 4. Kā Filipiešiem 1:9, 10 palīdz noteikt, kam dot priekšroku?

⁴ Tu droši vien piekritīsi, ka Bībelē dotie norādījumi un principi ir ļoti vērtīgi, jo tie palīdz izlemt, kam dot priekšroku, un pieņemt gudrus lēmumus. Piemēram, Filipiešiem 1:9, 10 kristiešiem tiek teikts, lai viņi ”vienmēr vairāk un vairāk pieņemas atziņā [’precīzās zināšanās’, NW] un visādā izmaņā”. Kāpēc tas ir vajadzīgs? Apustulis Pāvils piebilst: ”Ka jūs svarīgāko pārbaudāt.” Vai tas neizklausās saprātīgi? Pamatojoties uz precīzām zināšanām, vērīgs kristietis spēj noteikt, kam jāveltī vislielākā uzmanība — kam dzīvē jābūt galvenajam.

Priekšzīme, kas palīdz noteikt galveno

 5. Ko no Rakstiem var uzzināt par to, kas bija galvenais Jēzus dzīvē, kad lasām, kādu priekšzīmi viņš rādīja kristiešiem?

⁵ Vērtīgas zināšanas ir atrodamas apustuļa Pētera vārdos: ”Uz to jūs esat aicināti; jo arī Kristus ir cietis jūsu labā, jums atstādams priekšzīmi, lai jūs sekotu viņa pēdām.” (1. Pētera 2:21.) Jā, lai iegūtu skaidrību par to, kas dzīvē ir galvenais, mēs varam izpētīt, kādas bija Jēzus Kristus domas šajā jautājumā. Psalmā 40:9 par viņu pravietiski ir teikts: ”Man ir prieks dzīvot pēc Tava prāta, mans Dievs, un Tavi likumi ir ierakstīti dziļi manā sirdī.” Lūk, kā Jēzus pats izteica šo domu: ”Mans ēdiens ir darīt tā gribu, kas mani sūtījis, un pabeigt viņa darbu.” (Jāņa 4:34; Ebrejiem 12:2.)

 6. Kā mēs varam iegūt to pašu, ko Jēzus, ierādot Dieva gribai galveno vietu dzīvē?

⁶ Ievēro, kas ir izšķirošais: Dieva gribas pildīšana. Jēzus piemērs spilgti parāda, ko viņa mācekļiem pienāktos padarīt par galveno dzīvē: Jēzus teica, ka ikviens, ”kad tas ir pilnīgs, tad tas būs kā viņa mācītājs”. (Lūkas 6:40.) Un, kad Jēzus gāja sava Tēva noteikto ceļu, viņā izpaudās ”prieka pilnība”, jo Dieva griba pastāvīgi bija galvenais viņa dzīvē. (Psalms 16:11; Apustuļu darbi 2:28.) Vai tu saproti, ko tas nozīmē? Ja Jēzus sekotāji ierāda Dieva gribai galveno vietu dzīvē, viņiem būs ”prieka pilnība” un īstā dzīvība. (1. Timotejam 6:19.) Tātad ir vairāki iemesli, kāpēc Dieva gribas pildīšanai dzīvē jādod priekšroka.

7., 8. Ar kādiem pārbaudījumiem Jēzus sastapās, un ko mēs no tā varam mācīties?

⁷ Tūlīt pēc tam, kad Jēzus bija simboliski parādījis, ka piedāvā sevi, lai pildītu Dieva gribu, Velns mēģināja viņu no tā novērst. Kādā veidā? Velns izmantoja trīs dažādus kārdinājumus. Katru reizi Jēzus deva uz Rakstiem balstītu, nepārprotamu atbildi. (Mateja 4:1—10.) Taču viņu gaidīja tālāki pārbaudījumi: vajāšana, izsmiekls, Jūdas nodevība, melīgas apsūdzības un visbeidzot nāve pie moku staba. Neviens no šiem pārbaudījumiem tomēr nepiespieda Dieva lojālo Dēlu novirzīties no izvēlētā ceļa. Izšķirīgā brīdī Jēzus lūdza Dievu: ”Ne kā es gribu, bet kā Tu gribi. ..lai notiek tavs prāts.” (Mateja 26:39, 42.) Vai katram no mums nebūtu jābūt dziļi aizkustinātam par Jēzus priekšzīmi šajā ziņā un jāizjūt pamudinājums būt ’neatlaidīgiem savās lūgšanās’? (Romiešiem 12:12.)

⁸ Jā, kad nosakām, kam dzīvē jādod priekšroka, ļoti svarīgi ir sekot Dieva vadībai, īpaši tad, ja mēs sastopamies ar patiesības ienaidniekiem un Dieva gribas pretiniekiem. Atceries, kā Dievam uzticīgais ķēniņš Dāvids lūdza vadību, kad pret viņu vērsās ienaidnieki. Mēs to redzēsim, apspriežot daļu no 143. psalma. Tā mēs varēsim labāk saprast, kā nostiprināt mūsu personīgās attiecības ar Jehovu un gūt spēku, lai Dieva gribas pildīšana vienmēr būtu galvenais mūsu dzīvē.

Jehova dzird mūsu lūgšanas un atbild uz tām

 9. a) Par ko liecina Dāvida vārdi un rīcība, kaut arī viņš bija grēcinieks? b) Kāpēc mums nav jāpārstāj darīt to, kas ir pareizs?

⁹ Kaut gan Dāvids bija tikai grēcīgs mirstīgais, viņš ticēja, ka Jehova uzklausīs viņa lūgumu. Dāvids pazemīgi lūdza: ”Klausi, ak Kungs, manu lūgšanu, ņem vērā manas sirdslūgšanas balsi pēc savas patiesības un uzklausi mani pēc savas taisnības! Un neej tiesā ar savu kalpu, jo Tavā priekšā nav neviena taisna dzīvajo vidū.” (Psalms 143:1, 2.) Dāvids apzinājās savu nepilnību, tomēr viņa sirds bija pilnībā pievērsta Dievam. Tāpēc viņš bija pārliecināts, ka tiks uzklausīts pēc taisnības. Vai gan tas mūs neuzmundrina? Lai arī mēs nevaram līdzināties Dievam taisnīgumā, mums var būt paļāvība, ka viņš mūs dzird, ja mūsu sirds ir pilnībā pievērsta viņam. (Salamans Mācītājs 7:20; 1. Jāņa 5:14.) Mums ne tikai jābūt neatlaidīgiem lūgšanās, bet arī apņēmīgi jācenšas ’uzvarēt ļaunu ar labu’ šajos ļaunajos laikos. (Romiešiem 12:20, 21; Jēkaba 4:7.)

10. Kāpēc Dāvida dzīvē bija raižpilni laiki?

¹⁰ Dāvidam bija ienaidnieki, un tādi ir arī mums. Viņa dzīvē bija raižpilni laiki — kad viņš bēga no Saula un bija spiests meklēt patvērumu vientulīgās, nepieejamās vietās vai kad viņš bija ienaidnieku nomocīts ķēniņš. Dāvids aprakstīja, kā viņš tāpēc jutās: ”Ienaidnieks vajā manu dvēseli, ..viņš grūž mani tumsā.. Izmisis ir mans gars, un satraukta [”nonīkusi”, LB-26] krūtīs ir mana sirds.” (Psalms 143:3, 4.) Varbūt arī tev ir bijis iemesls justies līdzīgi?

11. Kādi raižpilni brīži ir bijuši Dieva kalpiem mūsdienās?

¹¹ Ienaidnieku spiediens, pārbaudījumi smago ekonomisko apstākļu dēļ, nopietnas slimības vai citas problēmas, kas sagādā raizes, ir likušas dažiem Dieva tautā justies tā, it kā viņu gars tūlīt izsīks. Ir bijušas reizes, kad arī viņu sirds ir it kā nonīkusi. Viņi it kā paši ir saukuši: ”Tu esi licis mums pieredzēt daudz bēdu un ciešanu, bet Tu mūs darīsi atkal dzīvus.. Tu.. no sirds atkal mani mierināsi.” (Psalms 71:20, 21.) Kas šiem cilvēkiem ir palīdzējis?

Kā stāties pretī ienaidnieku pūliņiem

12. Kā Dāvids rīkojās briesmās un pārbaudījumos?

¹² Psalmā 143:5 ir redzams, ko Dāvids darīja, kad viņš bija briesmās un smagos pārbaudījumos: ”Es pieminu senos laikus, es atceros visu Tavu darbu un pārdomāju visu, ko Tava roka darījusi.” Dāvids atsauca atmiņā, kā Dievs bija izturējies pret saviem kalpiem un kā viņš pats bija ticis izglābts. Viņš pārdomāja, ko Jehova bija paveicis sava izcilā vārda dēļ. Jā, Dāvids pastāvīgi interesējās par to, ko dara Dievs.

13. Kā pārdomas par uzticīgiem Dieva kalpiem senatnē un mūsdienās mums palīdzēs izturēt pārbaudījumus?

¹³ Vai mēs neesam bieži atcerējušies, kā Dievs ir izturējies pret cilvēkiem savā tautā? Noteikti esam! Piemēram, mēs esam pārdomājuši to, kas mums zināms par ’lielu pulku liecinieku’ pirmskristiešu laikos. (Ebrejiem 11:32—38; 12:1.) Arī svaidītie kristieši pirmajā gadsimtā tika mudināti ’atcerēties iepriekšējās dienas’ un to, ko viņi bija izcietuši. (Ebrejiem 10:32—34.) Ko var teikt par gadījumiem, kādus Dieva kalpi ir pieredzējuši mūsdienās, piemēram, tiem, kas aprakstīti grāmatā Jehovah’s Witnesses—Proclaimers of God’s Kingdom (Jehovas liecinieki — Dieva Ķēniņvalsts sludinātāji)a? Šajā un citās publikācijās lasāmie ziņojumi mums ļauj atcerēties, kā Jehova ir palīdzējis savai tautai pārciest aizliegumus, ieslodzījumus, pūļa uzbrukumus, koncentrācijas un darba nometnes. Pārbaudījumi ir bijuši tādās kara plosītās zemēs kā Burundi, bijusī Dienvidslāvija, Libērija un Ruanda. Dieva kalpi ir izturējuši pretestību, jo ir saglabājuši ciešas attiecības ar Jehovu. Viņa roka ir stiprinājusi tos, kas ir padarījuši viņa gribas pildīšanu par galveno dzīvē.

14. a) Kāds piemērs liecina, ka Dievs palīdz cilvēkiem situācijās, kas varbūt līdzinās mūsējai? b) Ko tu mācies no šī piemēra?

¹⁴ Iespējams, tu teiksi, ka tev nav nācies sastapties ar šādu nežēlīgu apiešanos, un tu varbūt domā, ka tas droši vien nekad arī nenotiks. Taču Dieva atbalsts savai tautai ir izpaudies ne tikai tādos apstākļos, ko varētu uzskatīt par dramatiskiem. Dievs ir stiprinājis daudzus ”ierindas” cilvēkus ”parastos” apstākļos. Lūk, tikai viens no daudziem piemēriem. Vai tu pazīsti sievieti, kas redzama fotogrāfijā lappuses augšdaļā, un vai šis attēls tev palīdz atcerēties, kā Dievs ir izturējies pret cilvēkiem savā tautā? Šī fotogrāfija parādījās 1996. gada 1. decembra Sargtornī. Vai tu izlasīji Penelopes Makres stāstījumu? Kāds apbrīnojams kristīgās uzticības piemērs! Vai tu atceries, ko viņa izcieta kaimiņu ļaunprātības dēļ, kā viņa cīnījās ar nopietniem veselības traucējumiem un cik ļoti viņai bija jānopūlas, lai turpinātu pilnas slodzes kalpošanu? Un ko var teikt par brīnišķīgo gadījumu, kāds viņai bija Mitilēnē? Svarīgākais ir tas, vai tu izmanto šādus piemērus, lai noteiktu, kam dot priekšroku dzīvē, un ierādītu galveno vietu Dieva gribas pildīšanai.

15. Kādi ir daži no Jehovas darbiem, kas mums būtu jāpārdomā?

¹⁵ Mēs gūstam spēku, ja pārdomājam Jehovas rīcību, kā to darīja Dāvids. Īstenojot savu nodomu, Jehova ir parūpējies par glābšanu, ko padara iespējamu viņa Dēla nāve, augšāmcelšana un pagodināšana. (1. Timotejam 3:16.) Dievs ir nodibinājis savu debesu Ķēniņvalsti, padzinis no debesīm Sātanu un tā dēmonus un atjaunojis patieso pielūgsmi šeit, uz Zemes. (Atklāsmes 12:7—12.) Viņš ir izveidojis garīgu paradīzi un ir svētījis savu tautu ar skaitlisku pieaugumu. (Jesajas 35:1—10; 60:22.) Dieva tauta tagad dod beidzamo liecību pirms lielo bēdu iesākuma. (Atklāsmes 14:6, 7.) Jā, mums ir daudz, ko pārdomāt.

16. Par ko mums būtu labi interesēties, un par ko mēs tad pārliecināsimies?

¹⁶ Ja pastāvīgi interesējamies par Dieva roku darbu, nevis nodarbinām prātu ar cilvēku centieniem, mēs pārliecināmies, ka Jehovas spēkam, kad tas tiek likts lietā, nav iespējams pretoties. Turklāt Dieva veikums neaprobežojas ar fiziskajiem radīšanas brīnumdarbiem debesīs un uz Zemes. (Ījaba 37:14; Psalms 19:2; 104:24.) Pie Dieva brīnumdarbiem pieder arī viņa tautas daudzkārtēja atbrīvošana no naidīgiem apspiedējiem — par to liecina notikumi ar tautu, kas senatnē bija Dieva izredzēta. (2. Mozus 14:31; 15:6.)

Zināt ceļu, pa kuru jāiet

17. Cik reāls Jehova bija Dāvidam, un kādu apliecinājumu tas mums var dot?

¹⁷ Dāvids lūdza pēc palīdzības, lai viņā neizsīktu dzīvības spēks: ”Es paceļu savas rokas pret Tevi, mana dvēsele tvīkst pēc Tevis kā izslāpusi zeme. Steidzies, Kungs, un paklausi mani, mans gars krīt izmisumā! Neapslēp savu vaigu no manis, lai netopu kā tie, kas nogrimst kapa bedrē.” (Psalms 143:6, 7.) Grēcinieks Dāvids zināja, ka Dievs saprot viņa situāciju. (Psalms 31:8.) Arī mēs reizēm varbūt manām, ka mūsu garīgums ir jūtami pavājinājies. Tomēr stāvoklis nav bezcerīgs. Jehova, kas dzird mūsu lūgšanas, var paātrināt atlabšanu, mūsu stiprināšanai izmantojot mīlošos vecākos, rakstus Sargtornī vai sapulču programmas daļas, kuras, šķiet, domātas tieši mums. (Jesajas 32:1, 2.)

18., 19. a) Kas mums būtu dedzīgi jālūdz Jehovam? b) Par ko mēs varam būt droši?

¹⁸ Paļāvība uz Jehovu mūs mudina viņu lūgt: ”Liec man piedzīvot Tavu žēlastību.., jo es paļaujos uz Tevi! Rādi man to ceļu, pa kuŗu man jāiet!” (Psalms 143:8.) Vai Jehova lika vilties māsai Makrei, kas dzīvoja izolēti uz kādas salas Grieķijā? Un vai viņš liks vilties tev, ja viņa gribas pildīšana būs galvenais tavā dzīvē? Velns ar saviem palīgiem labprāt kavētu vai pat pilnībā apstādinātu mūsu darbu Dieva Ķēniņvalsts sludināšanā. Vienalga, vai kalpojam zemē, kur patiesā pielūgsme visumā ir atļauta, vai zemē, kur tā ir aizliegta, mūsu saliedētās lūgšanas ir saskaņā ar Dāvida lūgumu: ”Izglāb mani, Kungs, no maniem ienaidniekiem, es turos pie Tevis!” (Psalms 143:9.) Mēs esam drošībā, pasargāti no garīga posta, ja dzīvojam Visaugstākā patvērumā. (Psalms 91:1.)

¹⁹ Mūsu pārliecība par to, kas ir galvenais, ir stingri pamatota. (Romiešiem 12:1, 2.) Tāpēc pretojies pasaules centieniem uzspiest tev to, kas pasaulē tiek uzskatīts par kaut ko nozīmīgu cilvēku vērtību sistēmā. Arī turpmāk rīkojies tā, lai katrā tavas dzīves sfērā atspoguļotos pats galvenais — un, kā tu zini, tā ir Dieva gribas pildīšana. (Mateja 6:10; 7:21.)

20. a) Ko mēs esam uzzinājuši par Dāvidu no Psalma 143:1—9? b) Kā kristieši mūsdienās pauž tādu pašu garu kā Dāvids?

²⁰ Pirmie deviņi 143. psalma panti spilgti apliecina Dāvida ciešās personīgās attiecības ar Jehovu. Ienaidnieku ielenkts, Dāvids nevilcinājās lūgt Dieva vadību. Viņš atvēra savu sirdi, meklēdams palīdzību, lai ietu pareizo ceļu. Mūsdienās ar garu svaidīto atlikums uz Zemes un viņu sabiedrotie ir līdzīgā situācijā. Viņi visi uzskata attiecības ar Jehovu par dārgām un lūdz Dieva vadību. Vissvarīgākais šiem cilvēkiem vienmēr ir Dieva gribas pildīšana, lai kādas grūtības sagādātu Velns un pasaule.

21. Kāpēc ir svarīgi rādīt labu priekšzīmi, ja gribam mācīt citiem, kam jābūt galvenajam viņu dzīvē?

²¹ Miljoniem cilvēku, kam Jehovas liecinieki māca Bībeli, ir jāapzinās, ka Dieva gribas pildīšana ir galvenais dzīvē. Mēs viņiem varam palīdzēt to saprast, pārrunājot 13. nodaļu grāmatā Zināšanas, kas var dot mūžīgu dzīvib, jo tur ir izcelti principi, kas jāievēro, lai dzīvotu saskaņā ar Dieva vārdiem. Protams, interesentiem jāredz, ka mēs paši rādām priekšzīmi tajā, ko viņiem mācām. Pēc samērā neilga laika arī viņi iepazīs ceļu, pa kuru jāiet. Kad šie miljoni cilvēku paši sapratīs, kam jābūt vissvarīgākajam dzīvē, daudzi no viņiem izjutīs pamudinājumu veltīt sevi Dievam un kristīties. Pēc tam draudze varēs palīdzēt viņiem palikt uz dzīvības ceļa.

22. Kādi jautājumi tiks izskatīti nākamajā rakstā?

²² Daudzi labprāt atzīst, ka Dieva gribai jāierāda galvenā vieta dzīvē. Taču kādā veidā Jehova pakāpeniski māca saviem kalpiem pildīt viņa gribu? Un kā tas viņiem nāk par labu? Nākamajā rakstā tiks izskatīti šie jautājumi, kā arī tiks apspriests galvenais pants — Psalms 143:10.

[Zemsvītras piezīmes]

Kā tu atbildētu?

◻ Kā mēs varam noteikt, kam jādod priekšroka, izmantojot Filipiešiem 1:9, 10?

◻ Kā Jēzus parādīja, kas viņa dzīvē ir galvenais?

◻ Ko mēs varam mācīties no Dāvida rīcības pārbaudījumos?

◻ Kā mums palīdz Psalms 143:1—9?

◻ Kam jābūt galvenajam mūsu dzīvē?

[Attēls 10. lpp.]

Dāvida rīcība pierādīja viņa paļāvību uz Jehovu

[Norāde par autortiesībām]

Reprodukcija no Illustrirte Pracht - Bibel/Heilige Schrift des Alten und Neuen Testaments, nach der deutschen Uebersetzung D. Martin Luther’s