Saglabāsim prieku, dzīvojot grūtos laikos
”Priecāties būs visiem, kas cerē uz Tevi: arvienu viņi priecāsies.” (Ps. 5:12.)
1., 2. a) Kas mūsdienās cilvēkiem sagādā daudz raižu un bēdu? b) Ko vēl bez grūtībām, ar kādām sastopas visi cilvēki, pieredz patiesie kristieši?
JEHOVAS LIECINIEKI nav pasargāti no nelaimēm, kas skar cilvēkus kopumā. Daudzi Dieva kalpi ir cietuši no noziegumiem, kariem un citām netaisnībām. Ne mazums bēdu ir sagādājušas dabas katastrofas, nabadzība, slimības un nāve. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Mums ir zināms, ka visa radība vēl aizvien līdz ar mums klusībā nopūšas un cieš sāpes.” (Rom. 8:22.) Mēs izjūtam arī savas nepilnības sekas. Palaikam mēs varam justies līdzīgi ķēniņam Dāvidam, kas teica: ”Manas vainas aug pāri manai galvai, to smagums iet pāri maniem spēkiem.” (Ps. 38:5.)
2 Patiesie kristieši ne vien pieredz grūtības, ar kādām saskaras visi cilvēki, bet arī nes simbolisko ”krustu” jeb moku stabu. (Lūk. 14:27.) Jēzus mācekļi, tāpat kā pats Jēzus, tiek ienīsti un vajāti. (Mat. 10:22, 23; Jāņa 15:20; 16:2.) Tāpēc, gaidot svētības, ko nesīs jaunā pasaule, mums ir vajadzīgas pūles un izturība, lai sekotu Kristum. (Mat. 7:13, 14; Lūk. 13:24.)
3. Kas liecina, ka patieso kristiešu dzīvei nav jābūt skumjai un bēdīgai?
3 Vai tas nozīmē, ka patieso kristiešu dzīvē nav vietas priekam? Vai mūsu dzīvē jāvalda vienīgi skumjām un bēdām, līdz pienāks gals? Jehova vēlas, lai mēs justu prieku, kamēr mēs gaidām viņa solījumu piepildīšanos. Bībelē daudzkārt ir runāts par to, cik priecīga ir Jehovas tauta. (Nolasīt Jesajas 65:13, 14.) ”Priecāties būs visiem, kas cerē uz Tevi: arvienu viņi priecāsies,” teikts 5. psalma 12. pantā. Pat pieredzot grūtības, ir iespējams izjust patiesu prieku, mieru un gandarījumu. Pievērsīsim uzmanību tam, kā Bībelē lasāmie vārdi mums var palīdzēt izturēt grūtības un saglabāt prieku.
Jehova — priecīgs Dievs
4. Kā Dievs jūtas, kad viņa radītās būtnes noraida viņa varu?
4 Aplūkosim paraugu, kādu mums rāda Jehova. Viņš ir Visvarenais Dievs, kas valda pār visu. Viņam nekā netrūkst, un viņam nav noteikti nepieciešama citu sabiedrība. Kaut arī Jehovam piemīt neaptverams spēks un vara, viņš noteikti jutās zināmā mērā sarūgtināts, kad viens no viņa garīgajiem dēliem sacēlās pret viņu un kļuva par Sātanu. Tāpat viņam, jādomā, nebija patīkami vērot, kā citi eņģeļi vēlāk pievienojās šim dumpim. Varam iztēloties arī to, cik sāpīgi Dievam bija redzēt, kā pirmie cilvēki, viņa radīšanas meistardarbs, novērsās no viņa. Kopš tā laika miljardiem Ādama un Ievas pēcnācēju ir noraidījuši Jehovas varu. (Rom. 3:23.)
5. Kas it īpaši sāpina Jehovu?
5 Sātana izraisītā dumpja sekas joprojām ir spēcīgi jūtamas. Jau aptuveni 6000 gadus Jehovam ir bijis jāredz elku pielūgšana, vardarbība, slepkavības un seksuāla izvirtība. (1. Moz. 6:5, 6, 11, 12.) Turklāt viņam ir bijis jādzird ļauni apmelojumi un zaimi. Pat patiesie Dieva kalpi reizēm ir viņu apbēdinājuši. Piemēram, par senajiem izraēliešiem Bībelē var lasīt: ”Cik reizes viņi to Kungu nekaitināja tuksnesī, neapbēdināja Viņu tuksnešainā vietā! Viņi kārdināja Dievu allaž no jauna un sāpināja Israēla Svēto.” (Ps. 78:40, 41.) Jehovam noteikti ir ļoti sāpīgi, kad viņa kalpi novēršas no viņa. (Jer. 3:1—10.) Pasaulē tiešām notiek daudz kā slikta, un Jehova jūtas dziļi apbēdināts, to redzot. (Nolasīt Jesajas 63:9, 10.)
6. Kā Dievs reaģē, kad rodas kāda nepatīkama situācija?
6 Tomēr Jehova nepieļauj, ka apbēdinājums un vilšanās viņu pārņemtu savā varā. Kad ir radušās kādas problēmas, Jehova nekavējoties ir rīkojies, lai mazinātu notikušā negatīvās sekas. Viņš ir parūpējies arī par to, lai viņa nodoms, neraugoties uz visiem šķēršļiem, galu galā īstenotos. Tā kā Jehova jau daudz ko ir paveicis lietas labā, viņš ar prieku gaida, kad tiks apstiprinātas viņa tiesības uz augstāko varu un viņa uzticīgie kalpi pieredzēs mūžīgas svētības. (Ps. 104:31.) Par spīti daudzajiem apvainojumiem, kas ir vērsti pret viņu, Jehova joprojām ir priecīgs Dievs. (Ps. 16:11.)
7., 8. Kā mēs varam sekot Jehovas paraugam, kad sastopamies ar grūtībām?
7 Protams, salīdzinājumā ar to, ko var paveikt Jehova, mūsu spējas risināt problēmas ir niecīgas. Tomēr mēs varam sekot Jehovas paraugam, kad sastopamies ar grūtībām. Ir pilnīgi dabiski justies apbēdinātiem, kad notiek kaut kas slikts, bet mums nav jāpaliek negatīvo emociju varā. Tā kā mēs esam radīti pēc Jehovas tēla, mēs esam apveltīti ar spriestspēju un gudrību, kas mums ļauj analizēt problēmas un darīt to, kas ir mūsu spēkos, lai tās risinātu.
8 Lai izturētu dzīves grūtības, mums ir svarīgi atzīt, ka ir daudz kā tāda, ko mēs nespējam ietekmēt. Ja mēs pārlieku raizētos par šādiem jautājumiem, tas varētu tikai vairot vilšanās sajūtu un laupīt mums prieku, ko dod kalpošana patiesajam Dievam. Kad mēs esam izdarījuši visu, kas saprāta robežās ir iespējams, vislabākais ir vairs nekavēties domās pie problēmas un veltīt spēkus un uzmanību kaut kam vērtīgākam. Šo domu labi ilustrē tālāk minētie piemēri no Bībeles.
Saprātīgas rīcības piemēri
9. Kā izpaudās Annas saprātīgums?
9 Viens piemērs ir pravieša Samuēla māte Anna. Savulaik viņu ļoti nomāca tas, ka viņai nebija bērnu. Turklāt viņa tika kaitināta un izsmieta savas neauglības dēļ. Reizēm viņa jutās tik apbēdināta, ka tikai raudāja un nekā neēda. (1. Sam. 1:2—7.) Kādu reizi, kad Anna bija atnākusi uz Jehovas svētnīcu, ”viņas dvēsele bija pilna skumju”, un viņa ”lūdza nepārtraukti to Kungu un gauži raudāja”. (1. Sam. 1:10.) Kad Anna bija izkratījusi savu sirdi Jehovas priekšā, augstais priesteris Ēlis, vērsdamies pie viņas, sacīja: ”Ej ar mieru, lai Israēla Dievs piepilda tavu lūgšanu, ko tu esi no Viņa lūgusi!” (1. Sam. 1:17.) Šajā brīdī Anna noteikti saprata, ka bija darījusi visu, ko bija varējusi. Viņas neauglība bija kaut kas tāds, ko viņa nespēja mainīt. Anna savā attieksmē apliecināja saprātīgumu. Viņa ”aizgāja savu ceļu, un.. ēda, un viņas seja vairs neizskatījās tik noskumusi”. (1. Sam. 1:18.)
10. Kā rīkojās Pāvils, pieredzot kādu problēmu, ko viņš nevarēja atrisināt?
10 Līdzīgu nostāju grūtībās parādīja apustulis Pāvils. Viņam bija kāda problēma, kas viņam sagādāja daudz raižu. Viņš to sauca par ”dzeloni miesā”. (2. Kor. 12:7.) Lai arī kas tā būtu bijusi par problēmu, Pāvils darīja, ko spēja, lai to novērstu, — viņš lūdza palīdzību Jehovam. Viņš veselas trīs reizes vērsās pie Jehovas pēc palīdzības šajā jautājumā. Pēc trešās reizes Dievs Pāvilam darīja zināmu, ka neatbrīvos viņu brīnumainā veidā no ”dzeloņa miesā”. Pāvils ar to samierinājās un visus savus spēkus veltīja kalpošanai. (Nolasīt 2. Korintiešiem 12:8—10.)
11. Kā grūtos brīžos mums var palīdzēt lūgšanas?
11 No iepriekšminētajiem piemēriem nebūtu jāsecina, ka mums būtu jāpārstāj lūgt Jehovu par to, kas mūs uztrauc. (Ps. 86:7.) Gluži pretēji, Bībelē mēs tiekam mudināti: ”Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā.” Kā Jehova atbild uz šādiem lūgumiem? Bībelē tālāk var lasīt: ”Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.” (Filip. 4:6, 7.) Iespējams, Jehova neatrisinās mūsu problēmu, taču viņš, atbildēdams uz mūsu lūgšanām, mums var piešķirt mieru. Lūgšanas mums palīdz domāt mierīgāk un saprast, cik bīstami būtu ļauties raizēm.
Gūsim prieku, pildot Dieva prātu
12. Kāpēc ilgstoša nospiestība var būt bīstama?
12 Salamana Pamācību 24. nodaļas 10. pantā ir teikts: ”Ja tu bēdu dienā nogursi, tad tavs spēks pagalam.” (LB-26.) Kāds cits Bībeles sakāmvārds skan: ”Ja sirds noskumusi, tad zūd arī drosme.” (Sal. Pam. 15:13.) Daži kristieši ir padevušies nomāktībai tiktāl, ka ir pārstājuši lasīt Bībeli un pārdomāt tajā teikto. Viņu lūgšanas ir kļuvušas paviršas, un viņi varbūt pat norobežojas no ticības biedriem. Ir skaidrs, ka ilgstoša nospiestība var būt bīstama. (Sal. Pam. 18:1, 14.)
13. Ko mēs varam darīt, lai uzveiktu grūtsirdību un vairotu prieku?
13 Pozitīva prāta ievirze mums palīdz pievērsties tam, kas mums var dot patiesu gandarījumu un prieku. Dāvids rakstīja: ”Man ir prieks dzīvot pēc Tava prāta, mans Dievs.” (Ps. 40:9.) Ja mūsu dzīvē notiek kaut kas nepatīkams, mums nekādā gadījumā nevajadzētu atteikties no labiem garīgiem paradumiem. Darot to, kas dod prieku, ir iespējams uzveikt grūtsirdību. Jehova mums māca, ka mēs varam vairot prieku un laimi, lasot viņa Rakstus un regulāri iedziļinoties tajos. (Ps. 1:1, 2; Jēk. 1:25.) ”Laipnīgas runas”, ko mēs lasām Bībelē un dzirdam draudzes sapulcēs, var mūs uzmundrināt un iepriecināt mūsu sirdi. (Sal. Pam. 12:25; 16:24.)
14. Kas mums jau tagad sagādā prieku?
14 Mums ir daudz iemeslu priekam. Nozīmīgs prieka avots ir Dieva solījums par glābšanu. (Ps. 13:6.) Mēs zinām, ka neatkarīgi no tā, kas ar mums notiek tagad, Dievs galu galā atalgos visus, kas viņu no sirds meklē. (Nolasīt Salamana Mācītāja 8:12.) Pravietis Habakuks šo pārliecību izteica skaistos vārdos: ”Ja vīģes koks arī neziedēs, un vīna kokam nebūs ogu, un ja nepiepildās arī cerības, kādas bija liktas uz eļļas kokiem, un arī tīrumi nesniedz nekādu barību, ja sīklopi būtu izzuduši no aplokiem, un kūtīs nebūtu arī vairs neviena liellopa, — tad es tomēr gribu gavilēt savam Kungam un likt izpausties savam priekam par savu Glābēju, savu Dievu!” (Hab. 3:17, 18.)
”Svētīga tā tauta, kam tas Kungs ir par Dievu!”
15., 16. Miniet dažas no Dieva dāvanām, kas dara mūsu dzīvi patīkamu!
15 Jehova vēlas, lai mēs, gaidot viņa apsolīto brīnišķīgo nākotni, priecātos par visu labo, ko viņš mums dod. Bībelē teikts: ”Tā es atzinu, ka cilvēkiem nav nekā labāka kā priecāties un labi justies [”labu darīt”, LB-26] savas dzīves laikā, pievienodams tam tomēr atzinumu, ka tas tomēr ir Dieva dāvana, ja cilvēks, neraugoties uz nepārtraukto sava mūža piepūli, tomēr ēd, dzer un nereti pat dzīvi arī bauda.” (Sal. Māc. 3:12, 13.) ”Labu darīt” nozīmē darīt to, kas nāk par labu citiem. Jēzus sacīja, ka svētīgāk ir dot nekā ņemt. Ja mēs darām labu dzīvesbiedram, bērniem, vecākiem un citiem tuviem cilvēkiem, mēs izjūtam dziļu gandarījumu. (Sal. Pam. 3:27.) Ja mēs pret ticības biedriem esam laipni, viesmīlīgi un labprāt viņiem piedodam, mēs izjūtam prieku paši un iepriecinām Jehovu. (Gal. 6:10; Kol. 3:12—14; 1. Pēt. 4:8, 9.) Patiesu prieku un gandarījumu mēs gūstam arī tad, ja pašaizliedzīgi izpildām savu kalpošanu.
16 Iepriekš citētajos pantos no Salamana Mācītāja grāmatas ir pieminētas vienkāršas lietas, kas dzīvi dara patīkamu, piemēram, ēdiens un dzēriens. Pat pieredzot pārbaudījumus, mēs varam priecāties par to, ko Jehova mums dod fiziskā ziņā. Turklāt, kad mēs redzam krāšņu saulrietu, kādu skaistu ainavu, dzīvnieku mazuļu draiskošanos un citus radītās pasaules brīnumus, par kuru vērošanu nekas nav jāmaksā, mūsu sirdis pildās ar bijību un prieku. Kad mēs par to visu domājam, aug mūsu mīlestība pret Jehovu, kas ir visa labā devējs.
17. Kas ir vajadzīgs, lai mēs pieredzētu pilnīgu brīvību no nelaimēm, un kas mums jau tagad sniedz mierinājumu?
17 Mīlestība pret Dievu, paklausība viņa likumiem un ticība izpirkuma upurim mums galu galā ļaus pieredzēt pilnīgu brīvību no visām nelaimēm un izjust nebeidzamu prieku. (1. Jāņa 5:3.) Kamēr šis laiks vēl nav pienācis, mums mierinājumu sniedz pārliecība, ka Jehova labi zina visus mūsu sāpīgos pārdzīvojumus. Dāvids rakstīja: ”Es gavilēju un priecājos par Tavu žēlastību, jo Tu esi uzlūkojis manu postu un ņēmis vērā manas dvēseles bēdas.” (Ps. 31:8.) Mīlestības mudināts, Jehova mūs izglābs no visām bēdām. (Ps. 34:20.)
18. Kāpēc Dieva kalpi var būt priecīgi?
18 Gaidīdami Jehovas solījumu piepildīšanos, centīsimies līdzināties viņam, mūsu priecīgajam Dievam. Neļausim, ka negatīvas emocijas mūs garīgā ziņā paralizētu. Kad pieredzam grūtības, liksim lietā spriestspēju un gudrību. Jehova mums palīdzēs kontrolēt savas emocijas un darīt labāko, kas mūsu situācijā ir iespējams. Priecāsimies par jaukajām dāvanām, kas nāk no Dieva, gan fiziskajām, gan garīgajām. Ja saglabājam tuvas attiecības ar Dievu, mēs varam izjust prieku, jo ”svētīga tā tauta, kam tas Kungs ir par Dievu”. (Ps. 144:15.)
Ko jūs esat uzzinājuši?
• Kā mēs varam sekot Jehovas paraugam, kad pieredzam grūtības?
• Kā grūtās situācijās palīdz saprātīgums?
• Kā mēs varam gūt prieku, pildot Dieva prātu?
[Attēli 16. lpp.]
Jehovu apbēdina viss sliktais, kas notiek pasaulē
[Norāde par autortiesībām]
© G.M.B. Akash/Panos Pictures
[Attēli 18. lpp.]
Jehova ir parūpējies, lai mēs varētu saglabāt prieku