Kalps, ko Jehova uzlūko labvēlīgi
”Redzi, tas ir mans kalps, ..pie viņa manai dvēselei ir labpatika.” (Jes. 42:1.)
1. Kas Jehovas kalpiem būtu jādara laikā, kad tuvojas Atceres vakars, un kāpēc?
LAIKĀ, kad tuvojas Kristus nāves atceres vakars, Dieva kalpiem ir īpaši svarīgi sekot apustuļa Pāvila aicinājumam: ”Raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju.” Pāvils arī mudināja: ”Ņemiet vērā to, kas panesis tādu pārestību no grēciniekiem, lai jūs nepiekūstat, savās dvēselēs pagurdami.” (Ebr. 12:2, 3.) Lai turpinātu uzticīgi kalpot Jehovam un savās dvēselēs nepagurtu, gan svaidītajiem kristiešiem, gan citām avīm ir jāpievērš cieša uzmanība Kristum, kas vienmēr saglabāja uzticību Jehovam un pat atdeva savu dzīvību par upuri. (Salīdzināt Galatiešiem 6:9.)
2. Ko mēs varam gūt no Jesajas pravietojumiem par Dieva Dēlu?
2 Jehova iedvesmoja pravieti Jesaju pierakstīt vairākus pravietojumus, kas tieši attiecas uz viņa Dēlu. Šie pravietojumi mums palīdz ”raudzīties uz.. ticības iesācēju un piepildītāju” Jēzu Kristu.a No tiem mēs daudz ko varam uzzināt par viņa personību un ciešanām, kā arī par viņa, mūsu Ķēniņa un Izpircēja, paaugstināšanu. Tie arī palīdz mums labāk saprast, cik dziļa nozīme ir Atceres vakaram, ko mēs šogad atzīmēsim 9. aprīlī pēc saules rieta.
Kas ir kalps?
3., 4. a) Kas Jesajas grāmatā ir saukts par ”kalpu”? b) Kas pašā Bībelē ir teikts par to, kurš ir Jesajas grāmatas 42., 49., 50., 52. un 53. nodaļā minētais kalps?
3 Jesajas grāmatā bieži ir lietots vārds ”kalps”. Dažos gadījumos tas attiecas uz pašu pravieti. (Jes. 20:3; 44:26.) Reizēm ar šo vārdu apzīmēta visa izraēliešu tauta — Izraēls jeb Jēkabs. (Jes. 41:8, 9; 44:1, 2, 21.) Bet kas ir Jehovas kalps izcilajos pravietojumos, kas lasāmi Jesajas grāmatas 42., 49., 50., 52. un 53. nodaļā? Kristiešu grieķu rakstos ir dota skaidra atbilde uz šo jautājumu. Interesanti, ka etiopiešu galminieks, par kuru stāstīts Apustuļu darbu grāmatā, lasīja tieši vienu no šiem pravietojumiem, kad pie viņa, svētā gara vadīts, pienāca evaņģēlists Filips. Galminieks tikko bija izlasījis vārdus, kas mūsdienās atrodami Jesajas grāmatas 53. nodaļas 7. un 8. pantā, un viņš Filipam jautāja: ”Es tevi lūdzu, par ko pravietis to saka? Par sevi pašu vai par kādu citu?” Filips tūlīt paskaidroja galminiekam, ka Jesaja runā par Mesiju Jēzu. (Ap. d. 8:26—35.)
4 Kad Jēzus bija mazs, kāds dievbijīgs vīrs, vārdā Sīmeans, svētā gara spēkā pasludināja, ka šis bērns kļūs par ”gaismu, apgaismot pagānus”, kā pravietots Jesajas grāmatas 42. nodaļas 6. pantā un 49. nodaļas 6. pantā. (Lūk. 2:25—32.) Pazemojošā izturēšanās, kas Jēzum bija jāpiedzīvo naktī, kad viņu tiesāja, bija pravietota Jesajas grāmatas 50. nodaļas 6.—9. pantā. (Mat. 26:67; Lūk. 22:63.) Pēc 33. gada Piecdesmitās dienas svētkiem apustulis Pēteris nepārprotami norādīja, ka Jehovas ”kalps” ir Jēzus. (Jes. 52:13; 53:11; nolasīt Apustuļu darbus 3:13, 26.) Ko mēs varam mācīties no šiem pravietojumiem par Mesiju?
Jehova māca savu kalpu
5. Kādu apmācību kalps saņēma?
5 Viens no Jesajas pravietojumiem par Dieva kalpu sniedz ieskatu tuvajās attiecībās, kādas debesīs pastāvēja starp Dievu Jehovu un viņa pirmdzimto Dēlu, pirms tas piedzima par cilvēku. (Nolasīt Jesajas 50:4—9.) Kalps pats norāda, ka Jehova nemitīgi viņu mācīja, kā redzams no kalpa vārdiem: ”Viņš ierosina manas ausis, lai es uzmanīgi klausītos kā māceklis.” (Jes. 50:4.) Visu to laiku, kamēr Jehovas kalps dzīvoja debesīs, viņš kā paklausīgs māceklis klausījās, ko Tēvs teica, un mācījās no Tēva. Tā bija unikāla iespēja — mācīties no paša Visuma Radītāja.
6. Kā kalps apliecināja, ka pilnībā pakļaujas savam Tēvam?
6 Minētajā pravietojumā kalps savu Tēvu sauc par Kungu. Oriģinālvalodā pravietojumā ir lietots vārds, kas norāda uz Jehovas kā visaugstākā valdnieka stāvokli. Tātad kalps bija iemācījies būtisku pamatpatiesību — viņš zināja, ka Jehovam pieder augstākā vara pār visu. Pauzdams pilnīgu padevību Tēvam, viņš sacīja: ”Tas Kungs atvēra man ausis, un es neatteicos un neatkāpos.” (Jes. 50:5.) Kalps bija Jehovas palīgs materiālā Visuma un cilvēka radīšanā. Šis palīgs ”vienmēr līksmojās Viņa [Jehovas] priekšā” un ”līksmojās Viņa zemes virsū”, un viņa prieks bija ”pie cilvēku bērniem”. (Sal. Pam. 8:22—31, LB-65r.)
7. Kas liecina par kalpa pilnīgo paļāvību uz Tēva atbalstu grūtībās un pārbaudījumos?
7 Apmācībai, ko kalps bija saņēmis, un viņa mīlestībai pret cilvēkiem bija ļoti liela nozīme, kad kalps ieradās uz zemes un saskārās ar sīvu pretestību. Kalps turpināja ar prieku pildīt Tēva gribu pat tad, kad pretinieki viņu nežēlīgi vajāja. (Ps. 40:9; Mat. 26:42; Jāņa 6:38.) Visās grūtībās, kas viņam bija jāiztur uz zemes, Jēzus saglabāja pilnīgu paļāvību uz Tēva labvēlību un atbalstu. Kā bija pravietojis Jesaja, Jēzus varēja teikt: ”Tiešām, tuvu man ir Viņš, kas mani attaisno. Kas tiesāsies ar mani? [..] Redzi, Dievs tas Kungs man palīdz.” (Jes. 50:8, 9.) Jehova palīdzēja savam uzticīgajam kalpam visu laiku, kamēr tas kalpoja viņam uz zemes, un to apstiprina vēl kāds Jesajas pravietojums.
Kalpošana uz zemes
8. Kas pierāda, ka Jēzus bija Jehovas ”izredzētais”, kas minēts Jesajas grāmatas 42. nodaļas 1. pantā?
8 Bībelē stāstīts, kas notika, kad Jēzus mūsu ēras 29. gadā tika kristīts: ”Svētais Gars.. uz viņu.. nolaidās, un balss atskanēja no debesīm: ”Tu esi mans mīļais Dēls, uz tevi man labs prāts.”” (Lūk. 3:21, 22.) Tā Jehova skaidri norādīja, kurš ir viņa ”izredzētais”, kas minēts Jesajas pravietojumā. (Nolasīt Jesajas 42:1—7.) Kalpodams uz zemes, Jēzus izcilā veidā piepildīja šo pravietojumu. Matejs savā evaņģēlijā citēja vārdus no Jesajas grāmatas 42. nodaļas 1.—4. panta un attiecināja tos uz Jēzu. (Mat. 12:15—21.)
9., 10. a) Kā Jēzus, kalpodams uz zemes, piepildīja pravietojumu no Jesajas grāmatas 42. nodaļas 3. panta? b) Kā Kristus uz zemes ”darīja zināmu tiesu”, un kad viņš nodibinās ”taisnību virs zemes”?
9 Jūdu reliģiskie vadītāji nicināja vienkāršos ļaudis. (Jāņa 7:47—49.) Šos cilvēkus, pret kuriem vadītāji izturējās skarbi, varēja salīdzināt ar ”ielūzušu niedri” un ”kvēlojošu degli”, kas teju izdzisīs. Turpretī Jēzus parādīja dziļu līdzjūtību pret tiem, ko māca trūkums un bēdas. (Mat. 9:35, 36.) Viņš tos sirsnīgi aicināja: ”Nāciet šurp pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu atvieglināt.” (Mat. 11:28.) Turklāt Jēzus ”darīja zināmu tiesu”, mācīdams Jehovas normas, kuras nosaka, kas ir labs un kas — ļauns. (Jes. 42:3.) Tāpat viņš uzsvēra, ka, rūpējoties par Dieva bauslības pildīšanu, nedrīkst aizmirst saprātīgumu un žēlsirdību. (Mat. 23:23.) Jēzus ”darīja zināmu tiesu” arī ar savu taisnīgo rīcību, kad viņš bez aizspriedumiem sludināja kā bagātiem, tā nabagiem. (Mat. 11:5; Lūk. 18:18—23.)
10 Jesajas pravietojumā arī ir sacīts, ka Jehovas ”izredzētais” nodibinās ”taisnību virs zemes”. (Jes. 42:4.) Tas notiks drīzumā, kad viņš, mesiāniskās Valstības Ķēniņš, iznīcinās visas politiskās varas un to vietā stāsies viņa taisnīgā valdīšana. Viņa vadībā tiks izveidota jauna pasaule, kur ”taisnība mājos”. (2. Pēt. 3:13; Dan. 2:44.)
”Gaisma” un ”derība”
11. Kādā ziņā Jēzus bija ”gaisma pagāniem” pirmajā gadsimtā, un kāpēc var teikt, ka viņš ir ”gaisma pagāniem” līdz pat mūsu dienām?
11 Piepildoties Jesajas grāmatas 42. nodaļas 6. pantam, Jēzus kļuva par ”gaismu pagāniem”. Kad Jēzus kalpoja uz zemes, viņš pirmām kārtām nesa garīgo gaismu ebreju tautai. (Mat. 15:24; Ap. d. 3:26.) Tomēr viņš teica: ”Es esmu pasaules gaisma.” (Jāņa 8:12.) Jēzus bija gaisma kā ebrejiem, tā citām tautām gan tāpēc, ka viņš kliedēja garīgo tumsu, gan arī tāpēc, ka viņš atdeva savu pilnīga cilvēka dzīvību par izpirkuma maksu visas cilvēces labā. (Mat. 20:28.) Pēc augšāmcelšanas Jēzus saviem mācekļiem uzdeva būt par viņa lieciniekiem ”līdz pat zemes malai”. (Ap. d. 1:8, EAD.) Pāvils un Barnaba vēlāk citēja vārdus ”gaisma pagāniem”, ko bija minējis Jesaja, un attiecināja tos uz uzdevumu, ko viņi veica, sludinot neebrejiem. (Ap. d. 13:46—48; salīdzināt Jesajas 49:6.) Šis darbs aizvien vēl turpinās — Jēzus svaidītie brāļi, kas vēl palikuši uz zemes, un viņu palīgi, citas avis, izplata garīgo gaismu un palīdz cilvēkiem iegūt ticību Jēzum, kas ir ”gaisma pagāniem”.
12. Kādā nozīmē Jehova ir devis savu kalpu ”par derību tautai”?
12 Tajā pašā pravietojumā Jehova savam izredzētajam kalpam sacīja: ”Es.. tevi.. pasargāju un tevi iecēlu par derību tautai.” (Jes. 42:6.) Sātans neatlaidīgi pūlējās nonāvēt Jēzu un neļaut viņam līdz galam paveikt savu kalpošanu uz zemes, bet Jehova pasargāja Jēzu līdz noteiktajam laikam, kad viņam bija jāmirst. (Mat. 2:13; Jāņa 7:30.) Pēc tam Jehova cēla Jēzu augšā no nāves un deva viņu ”par derību” jeb galvojumu cilvēkiem uz zemes. Šī ”derība” ir svinīgs solījums, kas garantē, ka Jēzus turpinās kalpot par ”gaismu pagāniem”, atbrīvodams cilvēkus no garīgās tumsas. (Nolasīt Jesajas 49:8, 9.)b
13. Kā Jēzus atbrīvoja ”tos, kas sēd tumsībā”, kad viņš kalpoja uz zemes, un kā viņš to dara joprojām?
13 Saskaņā ar šo galvojumu Jehovas izraudzītais kalps ”atvērs acis akliem”, ”atsvabinās apcietinātos no cietuma” un atbrīvos ”tos, kas sēd tumsībā”. (Jes. 42:7.) Kalpodams uz zemes, Jēzus to darīja, kad viņš atmaskoja aplamas reliģiskas tradīcijas un sludināja labo vēsti par Valstību. (Mat. 15:3; Lūk. 8:1.) Tā viņš atbrīvoja no garīgā gūsta ebrejus, kas kļuva par viņa mācekļiem. (Jāņa 8:31, 32.) Arī miljoniem neebreju Jēzus ir devis iespēju iegūt garīgu brīvību. Viņš ir pavēlējis saviem sekotājiem ”iet un darīt par mācekļiem visas tautas” un apsolījis būt ar tiem ”līdz pasaules galam”. (Mat. 28:19, 20.) No debesīm Jēzus Kristus pārrauga sludināšanu visā pasaulē.
Jehova paaugstina kalpu
14., 15. Kāpēc un kā Jehova paaugstināja savu kalpu?
14 Vēl kādā pravietojumā par Mesiju, savu kalpu, Jehova saka: ”Redzi, manam kalpam būs sekmes, viņš spēcīgi izvirzīsies uz augšu, tiks paaugstināts un stāvēs visai izcilu.” (Jes. 52:13.) Tā kā Dēls uzticīgi pakļāvās Jehovas augstākajai varai un saglabāja uzticību vissmagākajos pārbaudījumos, Jehova viņam piešķīra izcilu stāvokli.
15 Apustulis Pēteris par Jēzu rakstīja, ka viņš ”ir pie Dieva labās rokas, pēc tam kad viņš uzkāpis debesīs un viņam kļuvuši paklausīgi eņģeļi, varas un spēki”. (1. Pēt. 3:22.) Savukārt apustulis Pāvils rakstīja: ”Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei! Tāpēc arī Dievs viņu ļoti paaugstinājis un dāvinājis viņam vārdu pāri visiem vārdiem, lai Jēzus vārdā locītos visi ceļi debesīs un zemes virsū un pazemē, un visas mēles apliecinātu, ka Jēzus Kristus ir Kungs Dievam Tēvam par godu.” (Filip. 2:8—11.)
16. Kā Jēzus 1914. gadā tika izcili paaugstināts, un ko viņš kopš tā laika ir paveicis?
16 1914. gadā Jehova paaugstināja Jēzu vēl vairāk. Jēzus tika izcili paaugstināts, kad Jehova viņu cēla mesiāniskās Valstības tronī. (Ps. 2:6; Dan. 7:13, 14.) Kopš tā laika Kristus ”valda savu ienaidnieku vidū”. (Ps. 110:2.) Vispirms viņš padzina no debesīm Sātanu un dēmonus un nometa tos zemes apkaimē. (Atkl. 12:7—12.) Pēc tam Kristus, lielākais Kīrs, atbrīvoja savus svaidītos brāļus, kas vēl dzīvoja uz zemes, no ”lielās Bābeles” gūsta. (Atkl. 18:2; Jes. 44:28.) Viņa vadībā visā pasaulē rit sludināšana, pulcējot vispirms ”pārējos” jeb atlikušos Kristus svaidītos brāļus un pēc tam arī miljoniem ”citu avju”, ”mazā ganāmā pulciņa” uzticamos palīgus. (Atkl. 12:17; Jāņa 10:16; Lūk. 12:32.)
17. Ko mēs esam iemācījušies, iedziļinoties Jesajas pravietojumos par kalpu?
17 Tagad, kad esam dziļāk izpētījuši šos nozīmīgos pravietojumus, kas lasāmi Jesajas grāmatā, noteikti ir augušas mūsu pateicības jūtas pret mūsu Ķēniņu un Izpircēju Jēzu Kristu. Dēla pilnīgajā paklausībā Tēvam, ko viņš pierādīja, kad kalpoja uz zemes, atspoguļojās tā apmācība, ko viņš bija saņēmis no sava Tēva debesīs. Gan ar savu kalpošanu, gan ar to, ka viņš līdz pat šai dienai vada sludināšanas darbu, Jēzus ir pierādījis, ka viņš ir ”gaisma pagāniem”. Nākamajā rakstā būs aplūkots vēl kāds Jesajas pravietojums par Jehovas kalpu. Tas vēstī par Mesijas ciešanām un upuri, ko viņš nesa, atdodams savu dzīvību par mums, — tie ir jautājumi, kurus ir ļoti svarīgi ”ņemt vērā” šajā laikā, kad tuvojas Jēzus nāves atceres vakars. (Ebr. 12:2, 3.)
[Zemsvītras piezīmes]
a Minētie pravietojumi ir lasāmi Jesajas 42:1—7; 49:1—12; 50:4—9; 52:13—53:12.
b Pravietojumi, kas lasāmi Jesajas 49:1—12, ir aplūkoti grāmatā Jesajas pravietojumi — gaisma visai cilvēcei II, 136.—145. lpp.
Atkārtojumam
• Kas ir Jesajas pravietojumos minētais ”kalps”, un kā to var zināt?
• Kādu apmācību kalps saņēma no Jehovas?
• Kādā ziņā Jēzus ir ”gaisma pagāniem”?
• Kā kalps tika paaugstināts?
[Attēls 21. lpp.]
Filips nepārprotami norādīja, ka Jesajas minētais ”kalps” ir Mesija Jēzus
[Attēls 23. lpp.]
Jēzus, Jehovas izredzētais kalps, parādīja dziļu līdzjūtību pret cilvēkiem, ko māca trūkums un bēdas
[Attēls 24. lpp.]
Tēvs paaugstināja Jēzu un cēla viņu mesiāniskās Valstības tronī