Mums ir iemesls gavilēt no prieka
”Prieks un līksmība pildīs viņu sirdis, skumjas un bēdas aizies tiem secen.” (JESAJAS 35:10)
1. Kam mūsdienās ir īpašs iemesls priecāties?
DROŠI vien tu esi ievērojis, ka mūsdienās nav daudz patiešām priecīgu cilvēku. Taču Jehovas liecinieki — patiesie kristieši — ir priecīgi. Un iespēja kļūt tikpat priecīgiem ir arī miljoniem citu vēl nekristītu jaunu un vecu cilvēku, kas tiekas ar lieciniekiem. Tas, ka tu patlaban lasi šajā žurnālā rakstītos vārdus, liecina: šāds prieks tev jau ir vai arī tu vari to iegūt.
2. Kā kristieši prieka ziņā atšķiras no vairākuma cilvēku?
2 Vairākums cilvēku redz, ka viņu dzīvē kaut kā trūkst. Kā domā tu? Tiesa, varbūt tavā īpašumā nav visu priekšmetu, kas būtu noderīgi, un noteikti tev to nav tik daudz kā mūsdienu bagātajiem un varenajiem. Tāpat tu varbūt vēlētos labāku veselību un vairāk spara. Un tomēr droši var teikt: prieka ziņā tu esi bagātāks un veselīgāks nekā lielākā daļa Zemes iedzīvotāju. Kā tas ir iespējams?
3. Kādi nozīmīgi vārdi pelna mūsu uzmanību un kāpēc?
3 Atsauc atmiņā Jēzus vārdus: ”To es uz jums esmu runājis, lai mans prieks mājotu jūsos un jūsu prieks būtu pilnīgs.” (Jāņa 15:11.) ”Lai.. jūsu prieks būtu pilnīgs.” Kādi vārdi! Pamatīga kristīgā dzīves veida izpēte atklātu daudzus iemeslus, kāpēc mūsu prieks ir pilnīgs. Taču tagad pievērs uzmanību nozīmīgajiem vārdiem, kas atrodami Jesajas 35:10. Tie ir nozīmīgi, jo lielā mērā attiecas tieši uz mums. Mēs lasām: ”Tā Kunga atsvabinātie.. atgriezīsies mājās un ar gavilēm pārnāks Ciānā; mūžīgs prieks staros pār viņu galvām; prieks un līksmība pildīs viņu sirdis, skumjas un bēdas aizies tiem secen.”
4. Kāds prieks ir minēts Jesajas 35:10, un kāpēc mums būtu jāpievērš tam uzmanība?
4 ”Mūžīgs prieks.” To, ko Jesaja šeit ir uzrakstījis ebreju valodā, var precīzi tulkot arī ar vārdiem ”uz neierobežotu laiku”. Tomēr citas Bībeles vietas liecina, ka minētajā pantā ir doma par kaut ko mūžīgu. (Psalms 45:7; 90:2; Jesajas 40:28.) Tātad prieks būs bezgalīgs, un apstākļi ļaus — jā, dos pamatotu iemeslu — priecāties mūžīgi. Vai tas neizklausās brīnumjauki? Bet, iespējams, tev šķiet, ka šis pants ir tikai iespaidīgs vispārinājums, un tu domā: patiesībā tas mani neskar tik ļoti kā ikdienas problēmas un raizes. Fakti tomēr liecina par kaut ko citu. Jesajas 35:10 lasāmajam pravietiskajam solījumam ir nozīme tavā dzīvē. Lai noskaidrotu, kāda tā ir, apskatīsim Jesajas grāmatas brīnišķīgo 35. nodaļu un ņemsim vērā katra panta kontekstu. Tu vari nešaubīties, ka būsi priecīgs par to, ko mēs uzzināsim.
Tauta, kam bija jāpriecājas
5. Kāds pravietisks konteksts ir pravietojumam, kas atrodams Jesajas grāmatas 35. nodaļā?
5 Ir noderīgi pievērst uzmanību vēsturisko notikumu fonam — situācijai, kādā tika izteikts šis aizraujošais pravietojums. Senebreju pravietis Jesaja to uzrakstīja ap 732. gadu p.m.ē. Tas bija gadu desmitus pirms tam, kad babiloniešu karaspēks sagrāva Jeruzalemi. Kā norādīts Jesajas 34:1, 2, Dievs bija paziņojis, ka viņš gatavojas atriebties tautām, piemēram, Jesajas 34:6 minētajiem ēdomiešiem. Lai to veiktu, Dievs acīmredzot izmantoja senos babiloniešus. Tāpat ar babiloniešu palīdzību Dievs izpostīja Jūdeju, tāpēc ka jūdi bija viņam neuzticīgi. Kāds bija iznākums? Dieva tauta tika aizvesta gūstā, un tās dzimtene bija pamesta 70 gadus. (2. Laiku 36:15—21.)
6. Kāda atšķirība ir starp to, kam bija jānotiek ar ēdomiešiem, un to, kam bija jānotiek ar jūdiem?
6 Tomēr starp ēdomiešiem un jūdiem bija kāda būtiska atšķirība. Dievs sodīja ēdomiešus uz mūžiem, un ar laiku šī tauta izzuda. Tu gan joprojām vari apmeklēt neapdzīvotās vietas, kur reiz mita ēdomieši, piemēram, pasaulslavenās Petras drupas. Taču mūsdienās nav nācijas vai tautas, ko sauktu par ēdomiešiem. Bet vai arī babiloniešu izpostītajai Jūdejai bija jāpaliek par postažu uz visiem laikiem, par zemi, kur vairs nemūžam nebūtu prieka?
7. Kā jūdi, kas atradās gūstā Babilonijā, iespējams, atsaucās uz Jesajas grāmatas 35. nodaļā teikto?
7 Šai ziņā brīnišķīgajam pravietojumam no Jesajas grāmatas 35. nodaļas ir saviļņojoša nozīme. Faktiski tas bija pravietojums par atjaunošanu, jo pirmo reizi tas piepildījās 537. gadā p.m.ē., kad jūdi pārnāca dzimtenē. Izraēliešiem, kas bija gūstekņi Babilonijā, tika dota brīvība — iespēja atgriezties dzimtenē. (Ezras 1:1—11.) Taču, iekams tas bija noticis, sagūstītie jūdi Babilonijā, domājot par šo Dieva iedvesmoto pravietojumu, iespējams, gribēja zināt, kādā stāvoklī būs viņu dzimtene, Jūdeja. Un kādā stāvoklī būs viņi paši? Atbildes uz šiem jautājumiem ir cieši saistītas ar to, kāpēc mums patiešām ir iemesls gavilēt no prieka. Noskaidrosim tās.
8. Kādos apstākļos jūdi nonāca, atgriezušies no Babilonijas? (Salīdzināt Ecēhiēla 19:3—6; Hozejas 13:8.)
8 Pat tad, kad jūdi dzirdēja, ka viņi var atgriezties dzimtenē, situācija noteikti nelikās daudzsološa. Viņu zeme bija gulējusi pamesta septiņus gadu desmitus, veselu cilvēka mūžu. Kas ar to bija noticis? Visi iekoptie tīrumi, vīna dārzi un augļu dārzi bija kļuvuši līdzīgi tuksnesim. Apūdeņotie dārzi un zemes gabali bija pārvērtušies par izkaltušu un atstātu zemi vai smiltaini. (Jesajas 24:1, 4; 33:9; Ecēhiēla 6:14.) Padomā arī par savvaļas dzīvnieku pārpilnību. To vidū bija arī plēsoņas, piemēram, lauvas un leopardi. (1. Ķēniņu 13:24—28; 2. Ķēniņu 17:25, 26; Augstā Dziesma 4:8.) Tāpat bija sastopami lāči, kas spēj nogāzt gar zemi vīrieti, sievieti vai bērnu. (1. Samuēla 17:34—37; 2. Ķēniņu 2:24; Salamana Pamācības 17:12.) Un būtu lieki pieminēt odzes vai citas indīgas čūskas un skorpionus. (1. Mozus 49:17; 5. Mozus 32:33; Ījaba 20:16; Psalms 58:5; 140:4; Lūkas 10:19.) Ja tu 537. gadā p.m.ē. kopā ar jūdiem būtu atgriezies no Babilonijas, droši vien tu nebūtu labprāt pastaigājies tādā apvidū. Tā nebija paradīze, kad viņi tur pārradās.
9. Kāpēc pārnācējiem bija pamats cerībai un paļāvībai?
9 Tomēr Jehova pats bija pārvedis savus kalpus mājup, un viņam bija pa spēkam pilnībā izmainīt bezcerīgo stāvokli. Vai tu tici, ka Radītājs to spēja? (Ījaba 42:2; Jeremijas 32:17, 21, 27, 37, 41.) Ko tad Dievs gribēja darīt — un ko viņš izdarīja — pārnākušo jūdu un viņu zemes labā? Kā tas ietekmē Dieva tautu mūsdienās un arī tavu stāvokli — tagad un nākotnē? Vispirms uzzināsim, kas notika toreiz.
Priecīgi par apstākļu maiņu
10. Kādas pārmaiņas bija paredzētas Jesajas 35:1, 2?
10 Kam bija jānotiek pēc tam, kad Kīrs jūdiem atļāva doties atpakaļ uz šo nemīlīgo zemi? Izlasi saviļņojošo pravietojumu Jesajas 35:1, 2: ”Priecāsies tuksnesis un izkaltušā nora, klajums līksmos un ziedēs kā puķu lauks! Tie ziedēs un līksmos priekā un ar gavilēm! Tiem ir dota Libanona godība, Karmela kalna košums un Saronas līdzenuma glītums; tie redzēs tā Kunga godību, mūsu Dieva jaukumu.”
11. Kādus piemērus Jesaja minēja, izmantodams zināšanas par zemi?
11 Bībeles laikos Libāna grēda, Karmela kalns un Saronas līdzenums bija pazīstami ar savu krāšņo augu valsti. (1. Laiku 5:16; 27:29; 2. Laiku 26:10, NW; Augstā Dziesma 2:1; 4:15; Hozejas 14:6—8.) Jesaja izmantoja šos piemērus, lai aprakstītu, kā izskatīsies ar Dieva palīdzību pārveidotā zeme. Bet vai jāizmainās bija tikai augsnei? Noteikti nē!
12. Kāpēc mēs varam teikt, ka pravietojums Jesajas grāmatas 35. nodaļā attiecas galvenokārt uz cilvēkiem?
12 Jesajas 35:2 ir teikts, ka zeme ”līksmos priekā un ar gavilēm”. Mēs zinām, ka zeme un augi tiešā nozīmē ’nelīksmo priekā’. Taču tā var justies cilvēki, ja zeme kļūst auglīga un ražīga. (3. Mozus 23:37—40; 5. Mozus 16:15; Psalms 126:5, 6; Jesajas 16:10; Jeremijas 25:30; 48:33.) Pārmaiņām, kas notika ar pašu zemi, bija jāatbilst pārmaiņām cilvēkos, jo šajā pravietojumā runāts galvenokārt par cilvēkiem. Tātad mēs varam pamatoti secināt, ka Jesajas vārdi vispirms attiecās uz izmaiņām pārnākušajos jūdos, īpaši uz viņu prieku.
13., 14. Kādas pārmaiņas cilvēkos bija paredzētas Jesajas 35:3, 4?
13 Tāpēc izpētīsim sīkāk šo iedvesmojošo pravietojumu, lai redzētu, kā tas piepildījās pēc jūdu atbrīvošanas un atgriešanās no Babilonijas. Trešajā un ceturtajā pantā Jesaja runā par citām izmaiņām pārnācējos: ”Stipriniet nogurušās rokas, dariet stingrus ļodzīgos ceļus! Sakait izmisušām sirdīm: ”Esiet stipras, nebīstieties! Redzi, te ir jūsu Dievs! Atriebība nāk un Dieva atmaksa! Viņš pats nāk un jūs izglābs!””
14 Vai gan nav uzmundrinoši domāt par to, ka mūsu Dievs, kas varēja pārveidot pamesto zemi, tā interesējas par saviem kalpiem? Viņš nevēlējās, lai sagūstītie jūdi justos vāji, nomākti vai noraizējušies par nākotni. (Ebrejiem 12:12.) Padomā par šo gūstā nonākušo jūdu stāvokli. Ja viņi neņemtu vērā cerību, kas bija smeļama Dieva iedvesmotajos pravietojumos par nākotni, viņiem būtu bijis grūti saglabāt optimismu. Būtu tā, it kā viņi atrastos tumšā pazemes cietumā, kur viņiem būtu liegts pārvietoties un kalpot Jehovam. Pilnīgi iespējams, viņiem likās, ka priekšā nav nekā gaiša. (Salīdzināt 5. Mozus 28:29; Jesajas 59:10.)
15., 16. a) Kādu secinājumu mēs varam izdarīt par to, ko Jehova paveica pārnācēju labā? b) Kāpēc pārnācējiem nebija jāgaida brīnumaina fiziska dziedināšana, bet ko Dievs izdarīja saskaņā ar Jesajas 35:5, 6?
15 Bet kā viss pārvērtās, kad Jehova izmantoja Kīru, lai atbrīvotu jūdus un ļautu tiem atgriezties mājup! Bībelē nav nekādu liecību, ka Jehova toreiz ar brīnuma palīdzību pārnākušo jūdu vidū būtu atvēris neredzīgo acis, atdarījis nedzirdīgo ausis vai dziedinājis cilvēkus ar sakropļotiem vai zaudētiem locekļiem. Taču patiesībā Dievs paveica kaut ko daudz svarīgāku. Viņš parūpējās, lai jūdi atkal iegūtu viņu mīļotās zemes gaismu un brīvību.
16 Nekas nenorāda, ka pārnācēji būtu gaidījuši no Jehovas brīnumainu fizisku dziedināšanu. Viņi noteikti zināja, ka Dievs nebija izdziedinājis ne Īzāku, ne Simsonu, ne Ēli. (1. Mozus 27:1; Soģu 16:21, 26—30; 1. Samuēla 3:2—8; 4:15.) Bet, ja viņi gaidīja, ka Dievs pārvērtīs viņu stāvokli pārnestā nozīmē, tad viņi nepievīlās. Nav šaubu, ka pārnestā nozīmē 5. un 6. pants patiešām piepildījās. Jesaja precīzi bija pravietojis: ”Tad aklo acis atvērsies, un kurlo ausis atdarīsies. Tad klibais lēkās kā briedis, un mēmo mēle gavilēs.”
Padarīt zemi līdzīgu paradīzei
17. Ko Jehova acīmredzot izmainīja tiešā nozīmē?
17 Pārnācējiem noteikti bija iemesls priekā gavilēt par apstākļiem, kādus Jesaja bija aprakstījis tālāk: ”Jo ūdens izverd tuksnesī un strauti izkaltušā klajumā. Un kvēlošā smilts taps par ezeru un izkaltušā zeme par ūdens avotu; kur agrāk mājoja šakaļi, tur augs zāle un niedres.” (Jesajas 35:6b, 7.) Lai gan mūsdienās mēs nevaram redzēt minētos apstākļus visā šajā teritorijā, pierādījumi liek domāt, ka apvidus, kur atradās Jūdeja, reiz bija ”lauku paradīze”.a
18. Kā pārnākušie jūdi droši vien atsaucās uz Dieva svētībām?
18 Kad tu domā par prieka iemesliem, iztēlojies, kā jūdu atlikuma locekļi droši vien jutās, atgriežoties apsolītajā zemē! Viņiem bija iespēja ierasties pamestajā zemē, kur mājoja šakāļi un citi tamlīdzīgi dzīvnieki, un to pārveidot. Vai tu nebūtu priecīgs, piedaloties šādā atjaunošanā, īpaši tad, ja zinātu, ka Dievs svētī tavas pūles?
19. Ar kādiem noteikumiem bija saistīta atgriešanās no Babilonijas gūsta?
19 Tomēr ne visi jūdi, kas atradās gūstā Babilonijā, varēja doties vai devās atceļā, lai ar prieku piedalītos pārveidošanā. Dievs izvirzīja noteikumus. Nevienam, kas bija aptraipījies, iesaistoties pagāniskajās babiloniešu reliģijas paražās, nebija tiesību atgriezties. (Daniēla 5:1, 4, 22, 23; Jesajas 52:11.) Tāpat nevarēja atgriezties neviens, kas muļķīgi bija nodevies kādai negudrai rīcībai. Visi šādi cilvēki tika atzīti par nederīgiem, lai atgrieztos. Savukārt tie, kas atbilda Dieva normām un ko viņš nosacīti uzskatīja par svētiem, varēja doties atpakaļ uz Jūdeju. Viņi varēja iet it kā pa svētu ceļu. Jesaja to skaidri bija pateicis 8. pantā: ”Tur būs līdzens ceļš, — ceļš, ko sauks par svēto ceļu. Nešķīstie tur nespers savu kāju, tas ir Viņa tautas ceļš, drošs ceļš, pat neprašas nevar tanī apmaldīties.”
20. No kā jūdiem nebija jābīstas, atgriežoties mājup, un kāds bija tā iznākums?
20 Jūdiem, kas devās mājup, nebija jābīstas, ka viņiem uzbruks zvēriem līdzīgi cilvēki vai laupītāju bandas. Kāpēc? Tāpēc, ka Jehova tādiem neļautu atrasties uz savas atpirktās tautas ceļa. Jūdi varēja iet ar priekpilnu optimismu un laimīgām nākotnes izredzēm. Ievēro, kā Jesaja to aprakstīja pravietojuma nobeigumā: ”Tur nebūs lauvu un plēsīgu zvēru, bet atsvabinātie pa to staigās. Tā Kunga atsvabinātie pa to atgriezīsies mājās un ar gavilēm pārnāks Ciānā; mūžīgs prieks staros pār viņu galvām; prieks un līksmība pildīs viņu sirdis, skumjas un bēdas aizies tiem secen.” (Jesajas 35:9, 10.)
21. Kā mums jāuztver Jesajas grāmatas 35. nodaļas piepildījums, kas jau ir noticis?
21 Kādu pravietisku ainu mēs šeit redzam! Taču mums nebūtu jādomā, ka tā attiecas tikai uz pagātni, it kā mēs lasītu kādu brīnišķīgu aprakstu, kam ir mazs sakars ar mūsu tagadējo stāvokli vai mūsu nākotni. Patiesībā mūsdienās šis pravietojums pārsteidzoši piepildās Dieva tautas vidū, tāpēc tas patiesi skar ikvienu no mums. Un tas mums dod pamatotu iemeslu gavilēt no prieka. Pravietojuma puses, kas attiecas uz tavu dzīvi tagad un nākotnē, ir apspriestas nākamajā rakstā.
[Zemsvītras piezīme]
a Agronoms Volters Laudermilks (ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pārstāvis), kas pētīja šo apvidu, secināja: ”Šī zeme reiz bija lauku paradīze.” Viņš arī norādīja, ka klimats tur nav būtiski mainījies ”kopš romiešu laikiem” un ka ”tuksnesis reiz plaukstošās zemes vietā ir radies cilvēku darbības dēļ, nevis dabiski”.
Vai tu atceries?
◻ Kad pirmoreiz piepildījās Jesajas grāmatas 35. nodaļa?
◻ Kāda ietekme bija pravietojuma sākotnējam piepildījumam?
◻ Kā Jehova īstenoja Jesajas 35:5, 6?
◻ Kādas pārmaiņas, kas skāra zemi un viņu pašu stāvokli, pieredzēja pārnākušie jūdi?
[Attēls 9. lpp.]
Petras drupas apvidū, kur reiz dzīvoja ēdomieši
[Norāde par autortiesībām]
Garo Nalbandian
[Attēli 10. lpp.]
Kamēr jūdi bija izsūtījumā, plaši Jūdejas apgabali kļuva līdzīgi tuksnesim, kur mitinājās tādi mežonīgi zvēri kā lāči un lauvas
[Norādes par autortiesībām]
Garo Nalbandian
Lācis un lauva: Safari-Zoo of Ramat-Gan, Tel Aviv