Jehova — Dievs, kas labprāt piedod

”Tu, Kungs, esi laipnīgs un piedodi labprāt.” (PSALMS 86:5)

 1. Kāds smags slogs bija uzgūlis ķēniņam Dāvidam, un kā viņš atrada mierinājumu savai satrauktajai sirdij?

SENĀS Izraēlas ķēniņš Dāvids labi zināja, cik smags slogs var būt netīra sirdsapziņa. Viņš rakstīja: ”Manas vainas aug pāri manai galvai, to smagums iet pāri maniem spēkiem. Es esmu bez spēka, pagalam sasists, man jākliedz skaļāk manās sirds vaimanās.” (Psalms 38:5, 9.) Tomēr Dāvids atrada mierinājumu savai satrauktajai sirdij. Viņš zināja, ka Jehova ienīst grēku, taču neienīst pašu grēcinieku, ja vien tas neliekuļoti nožēlo savu nepareizo rīcību un to pārtrauc. (Psalms 32:5; 103:3.) Ar nesatricināmu ticību, ka Jehova labprāt parāda žēlsirdību cilvēkiem, kas nožēlo savus grēkus, Dāvids teica: ”Tu, Kungs, esi laipnīgs un piedodi labprāt.” (Psalms 86:5.)

2., 3. a) Ko nepatīkamu mēs varam izjust, ja esam sagrēkojuši, un kāpēc šādas izjūtas ir noderīgas? b) Kādas briesmas mums draud, ja ļaujam vainas apziņai sevi ’aprīt’? c) Kā Bībele apliecina, ka Jehova labprāt piedod?

² Mums var atgadīties kaut kas līdzīgs: ja esam sagrēkojuši, sekas var būt mokošu sirdsapziņas pārmetumu nasta. Just šādu dziļu nožēlu ir gluži dabiski, pat noderīgi. Sirdsēsti mūs var pamudināt noteikti rīkoties, lai labotu savas kļūdas. Bet ir kristieši, ko vainas apziņa pārņem pilnīgi savā varā. Viņus nosoda pašu sirds, un viņi domā, ka Dievs viņiem nekad līdz galam nepiedos, lai kā viņi nožēlotu izdarīto. ”Tā ir briesmīga sajūta — domāt, ka Jehova tevi vairs nemīl,” teica kāda māsa, atcerēdamās savu kļūdu. Kaut arī šī māsa bija nožēlojusi savu rīcību un ņēmusi vērā noderīgos draudzes vecāko padomus, viņa joprojām jutās necienīga saņemt Dieva piedošanu. Viņa stāsta: ”Nepaiet neviena diena, kad es nelūgtu Jehovam piedošanu.” Ja vainas apziņa mūs draud teju teju ’aprīt’ (LB-1825), Sātans droši vien mēģinās panākt, lai mēs padotos un justos necienīgi kalpot Jehovam. (2. Korintiešiem 2:5—7, 10b, 11.)

³ Taču Jehova mūs nebūt tā nevērtē! Viņa Rakstos ir lasāmi apliecinājumi, ka tad, ja mēs patiesi un no sirds nožēlojam nepareizu rīcību, Jehova labprāt un ar gatavību mums piedod. (Salamana Pamācības 28:13.) Ja tev kādreiz ir licies, ka visas cerības saņemt Dieva piedošanu ir zudušas, varbūt tev ir vajadzīga labāka izpratne par to, kāpēc Dievs piedod un kā viņš to dara.

Kāpēc Jehova ’piedod labprāt’?

 4. Ko Jehova vienmēr atceras par mums, un kā viņš tāpēc pret mums izturas?

⁴ Mēs lasām: ”Cik tālu ir rīti no vakariem, tik tālu Viņš atliek mūsu pārkāpumus nost no mums; kā tēvs apžēlojas par bērniem, tā tas Kungs apžēlojas par tiem, kas Viņu bīstas.” Kāpēc Jehova ir tik žēlsirdīgs? Nākamajā pantā ir lasāma atbilde: ”Jo Viņš zina, kādi radījumi mēs esam, Viņš piemin to, ka mēs esam pīšļi.” (Psalms 103:12—14.) Jehova neaizmirst, ka mēs esam radīti no pīšļiem un ka nepilnības dēļ mums ir savi trūkumi jeb vājības. Lasot, ka Jehova zina, ”kādi radījumi mēs esam”, mēs varam atcerēties, ka Bībelē Jehova ir salīdzināts ar podnieku un mēs esam salīdzināti ar traukiem, ko viņš veido.a (Jeremijas 18:2—6.) Podnieks apietas ar saviem māla traukiem noteikti, bet reizē uzmanīgi, vienmēr paturot prātā, no kā tie ir veidoti. Arī Jehova, Lielais Podnieks, ir iejūtīgs pret mums un ņem vērā to, cik vāji mēs esam savas grēcīgās dabas dēļ. (Salīdzināt 2. Korintiešiem 4:7.)

 5. Kā Vēstulē romiešiem ir aprakstīta grēka spēcīgā ietekme uz mūsu kritušo miesu?

⁵ Jehova saprot, cik stiprs ir grēks. Rakstos grēks ir aprakstīts kā ietekmīgs spēks, kas tur cilvēkus dzelžainā tvērienā. Cik stingrs ir grēka tvēriens? Savā vēstulē romiešiem apustulis Pāvils, Dieva iedvesmots, runā par to ļoti izteiksmīgi: mēs stāvam ”zem grēka” kā karavīri, kas ir padoti savam komandierim (Romiešiem 3:9); grēks kā karalis ir ”valdījis” pār cilvēkiem (Romiešiem 5:21); tas ’mīt’ mūsos (Romiešiem 7:17, 20); grēka ’likums’ pastāvīgi darbojas mūsos un mēģina noteikt mūsu rīcību (Romiešiem 7:23, 25). Mums ir jāizcīna sīva cīņa — jāpretojas ārkārtīgi spēcīgajai grēka ietekmei uz mūsu kritušo miesu. (Romiešiem 7:21, 24.)

 6. Kāda ir Jehovas attieksme pret tiem, kas meklē viņa žēlastību ar nožēlas pilnu sirdi?

⁶ Mūsu žēlsirdīgais Dievs zina, ka mēs nespējam būt absolūti paklausīgi, lai kā to vēlētos. (1. Ķēniņu 8:46.) Viņš ar mīlestību apliecina, ka tad, ja meklēsim viņa tēvišķo žēlastību ar nožēlas pilnu sirdi, mēs saņemsim piedošanu. Dāvids kādā psalmā teica: ”Upuŗi, kas patīk Dievam, ir satriekts gars; salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nenoraidīsi.” (Psalms 51:19.) Jehova nekad neatstums un neatraidīs sirdi, kas ir salauzta un sagrauzta vainas apziņas dēļ. Cik brīnišķīgi šajos vārdos atspoguļojas Jehovas gatavība piedot!

 7. Kāpēc mēs nedrīkstam paļauties uz Dieva žēlsirdību kā uz kaut ko pašsaprotamu?

⁷ Vai tas nozīmē, ka mēs drīkstam paļauties uz Dieva žēlsirdību kā uz kaut ko pašsaprotamu un uzskatīt savu grēcīgo dabu par ieganstu grēkošanai? Nē, to mēs nedrīkstam darīt. Jehova nerīkojas, tikai emociju vadīts. Viņa žēlsirdībai ir robežas. Viņš nekādā gadījumā nepiedos tiem, kas ir nocietinājuši savu sirdi, ir paraduši ļaunprātīgi, tīši grēkot un nenožēlo savu rīcību. (Ebrejiem 10:26—31.) Toties tad, ja Jehova redz ”salauztu un sagrauztu” sirdi, viņš ’piedod labprāt’. (Salamana Pamācības 17:3.) Apskatīsim vairākus tēlainus izteicienus, ar kuriem Bībelē aprakstīts, cik pilnīga ir Dieva piedošana.

Cik pilnīga ir Jehovas piedošana?

 8. Ko Jehova būtībā dara, piedodams mūsu grēkus, un kā tam būtu jāietekmē mūs?

⁸ Nožēlojis savu rīcību, ķēniņš Dāvids teica: ”Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju: ”Es izsūdzēšu tam Kungam savus pārkāpumus!” Un Tu piedevi man manu grēka vainu.” (Psalms 32:5.) Ar vārdu ”piedevi” ir iztulkots senebreju valodas vārds, kura pamatnozīme ir ’pacelt’, ’nest, nēsāt’. Šajā pantā tas nozīmē ’noņemt nost vainu, grēku, pārkāpumu’. Tātad Jehova it kā pacēla Dāvida grēkus un aiznesa tos prom. (Salīdzināt 3. Mozus 16:20—22.) Līdz ar to Dāvids noteikti izjuta atvieglojumu, jo pirms tam viņa plecos kā nasta bija gūlusi vainas apziņa. (Salīdzināt Psalms 32:3.) Arī mēs varam pilnībā paļauties uz Dievu, kas piedod grēkus visiem, kuri meklē viņa piedošanu, balstoties uz ticību Jēzus Kristus izpirkuma upurim. (Mateja 20:28; salīdzināt Jesajas 53:12.) Cilvēkiem, kuru grēkus Jehova ir ”pacēlis” un ”aiznesis prom”, vairs nav jājūtas vainīgiem par kādreiz izdarītiem grēkiem.

 9. Kā jāsaprot Jēzus vārdi ”Piedodi mums mūsu parādus”?

⁹ Lai paskaidrotu, kā Jehova piedod, Jēzus atsaucās uz aizdevēja un parādnieka attiecībām. Piemēram, Jēzus mācīja lūgt: ”Piedodi mums mūsu parādus.” (Mateja 6:12.) Tā Jēzus salīdzināja ”grēkus” ar ’parādiem’. (Lūkas 11:4.) Grēkojot mēs kļūstam par Jehovas ”parādniekiem”. Grieķu valodas darbības vārds, kas iztulkots ar vārdu ”piedodi”, var nozīmēt ”atlaist parādu, atbrīvot no parāda, nepieprasot tā nomaksu”. Savā ziņā var teikt, ka tad, kad Jehova piedod, viņš atlaiž parādu, ko citādi varētu pieskaitīt mūsu rēķinam. Cilvēkiem, kas ir sagrēkojuši, bet izdarīto nožēlo, ir mierinoši to zināt. Jehova nekad neprasīs nomaksāt parādu, ko viņš reiz ir atlaidis. (Psalms 32:1, 2; salīdzināt Mateja 18:23—35.)

10., 11. a) Kādu domu pauž vārdi ”tiek izdeldēti”, kas lasāmi Apustuļu darbos 3:19? b) Kā šo vārdu nozīme ilustrē to, cik pilnīga ir Jehovas piedošana?

¹⁰ Apustuļu darbos 3:19, runājot par Dieva piedošanu, ir lietots vēl kāds tēlains izteiciens: ”Nožēlojiet savus grēkus un atgriezieties, lai jūsu grēki tiek izdeldēti.” Ar vārdiem ”tiek izdeldēti” ir iztulkots grieķu valodas darbības vārds, kas metaforiskā lietojumā var nozīmēt ”likvidēt, iznīdēt, izdzēst vai iznīcināt”. Daži zinātnieki uzskata, ka šis vārds pauž domu par rakstīta teksta izdzēšanu. Kā tas tika darīts? Tinte, ko parasti lietoja senatnē, bija gatavota no maisījuma, kura sastāvā bija oglekli saturoša viela, sveķi un ūdens. Neilgi pēc tam, kad kaut kas bija uzrakstīts ar šādu tinti, bija iespējams ar mitru sūkli rakstīto izdzēst.

¹¹ Iepriekšminētais lieliski ilustrē to, cik pilnīga ir Jehovas piedošana. Kad viņš piedod mūsu grēkus, viņš it kā paņem sūkli un tos izdzēš. Mums nav jābaidās, ka nākotnē Jehova mūs sauks pie atbildības par šiem grēkiem, jo Bībelē par Jehovas žēlsirdību ir teikts vēl kaut kas ārkārtīgi būtisks: kad viņš piedod, viņš aizmirst!

”Nepieminēšu vairs viņu grēku!”

12. Vai Bībeles vietas, kurās runāts par to, ka Jehova aizmirst mūsu grēkus, nozīmē, ka viņš nespēj atcerēties šos grēkus, un kāpēc tu tā atbildi?

¹² Ar pravieša Jeremijas starpniecību Jehova izteica solījumu, kas attiecas uz jaunajā derībā iekļautajiem: ”Es piedošu viņu noziegumus un nepieminēšu vairs viņu grēku!” (Jeremijas 31:34.) Vai tas nozīmē, ka Jehova, piedevis grēkus, vairs nespēj tos atcerēties? Tā noteikti nevarētu būt. Bībelē ir stāstīts par daudziem cilvēkiem, kuriem Jehova piedeva, piemēram, par Dāvidu. (2. Samuēla 11:1—17; 12:1—13.) Jehova, protams, vēl aizvien zina, kādas kļūdas pieļāva šie cilvēki, un tas būtu jāzina arī mums. Informācija par viņu grēkiem, par nožēlu, ko viņi izjuta, kā arī par piedošanu, ko viņi saņēma no Dieva, ir saglabāta, lai mēs varētu gūt labumu. (Romiešiem 15:4.) Tāpēc rodas jautājums: ko nozīmē Bībelē teiktais, ka Jehova ’nepiemin’ to cilvēku grēkus, kuriem viņš ir piedevis?

13. a) Kādu domu ietver senebreju valodas darbības vārds, kas iztulkots ar vārdu ”nepieminēšu”? b) Ko Jehova apliecina ar vārdiem ”Nepieminēšu vairs viņu grēku”?

¹³ Senebreju valodas darbības vārdam, kas iztulkots ar vārdu ”nepieminēšu”, ir plašāka nozīme nekā tikai atsaukt atmiņā pagātni. Saskaņā ar kādu vārdnīcu, šis vārds ietver ”papildu domu par attiecīgu rīcību” (Theological Wordbook of the Old Testament). Tātad ”pieminēt” grēku šādā izpratnē nozīmē arī vērsties pret grēciniekiem. Kad pravietis Hozeja teica par nepaklausīgajiem izraēliešiem: ”Viņš [Jehova] pieminēs viņu noziegumus,” — pravietis norādīja, ka Jehova vērsīsies pret izraēliešiem, kas nenožēloja savu rīcību. Tāpēc tajā pašā pantā tālāk sacīts, ka Dievs ”piemeklēs viņos viņu grēkus”. (Hozejas 9:9.) Turpretī ar vārdiem ”Nepieminēšu vairs viņu grēku” Jehova apliecina, ka tad, ja viņš kaut ko ir piedevis nožēlas māktam grēciniekam, viņš šo cilvēku nekad vairs nesodīs par tiem pašiem grēkiem. (Ecēhiēla 18:21, 22.) Tātad Jehova ”aizmirst” pārkāpumus tajā nozīmē, ka viņš neatgādina mūsu grēkus atkal un atkal, lai nemitīgi mums pārmestu vai mūs pārmācītu. Tā Jehova rāda brīnišķīgu piemēru, kuram mēs varam censties līdzināties savās attiecībās ar citiem. Ja rodas kādas nesaskaņas, vislabāk ir neatgādināt senas pārestības, ko mēs jau esam bijuši ar mieru piedot.

Vai mūsu grēkiem ir kādas sekas?

14. Kāpēc piedošana nenozīmē, ka nožēlas pārņemts grēcinieks tiek atbrīvots no visām savas nepareizās rīcības sekām?

¹⁴ Vai Jehovas gatavība piedot nozīmē, ka nožēlas pārņemts grēcinieks tiek atbrīvots no visām savas nepareizās rīcības sekām? Nē. Nav iespējams grēkot nesodīti. Pāvils rakstīja: ”Ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.” (Galatiešiem 6:7.) Mēs varam saskarties ar noteiktām savas rīcības sekām vai problēmām, taču Jehova, kad viņš ir piedevis, neliek mums pieredzēt nekādas nelaimes. Ja rodas kādas grūtības, kristietim nebūtu jādomā: ”Varbūt Jehova mani soda par kādreiz izdarītiem grēkiem.” (Salīdzināt Jēkaba 1:13.) Bet Jehova mūs arī neglābj no visām mūsu aplamās rīcības sekām. Laulības šķiršana, nevēlama grūtniecība, seksuāli transmisīvās slimības, citu cilvēku uzticības un cieņas zaudējums — tās visas diemžēl var būt grēkošanas sekas, un Jehova mūs no tām nepasargā. Atceries: kaut arī Jehova piedeva Dāvidam grēkus, kas bija saistīti ar Batsebu un Ūriju, viņš tomēr nenovērsa briesmīgos notikumus, kas šo grēku dēļ risinājās pēc tam. (2. Samuēla 12:9—14.)

15., 16. Kā likums, kas pierakstīts 3. Mozus 5:20—26, nāca par labu gan cietušajam, gan vainīgajam?

¹⁵ Mūsu grēkiem var būt arī citādas sekas. Padomāsim par to, kas teikts 3. Mozus grāmatas 5. nodaļā. Šajā Mozus bauslības daļā ir runa par gadījumu, kad kāds cilvēks izdara nopietnu pārkāpumu, laupīšanas, izspiešanas vai krāpšanas ceļā piesavinādamies cita izraēlieša īpašumu. Pēc tam pārkāpējs noliedz savu vainu, būdams pat tik nekaunīgs, ka nodod nepatiesu zvērestu. Šajā situācijā divi cilvēki liecina viens pret otru, bet pierādīt neko nevar. Tomēr vēlāk vainīgo sāk tirdīt sirdsapziņa un viņš atzīstas savā nodarījumā. Lai saņemtu Dieva piedošanu, viņam jāsper vēl trīs soļi: jāatdod tas, ko viņš ir piesavinājies, jāsamaksā cietušajam sods 20 procentu apmērā no paņemtā īpašuma vērtības, kā arī jāziedo auns par vainas izpirkšanas upuri. Par tālāko bauslībā bija teikts: ”Priesteris lai salīdzinās tā Kunga priekšā, bet lai viņam viss tiek piedots.” (3. Mozus 5:20—26; salīdzināt Mateja 5:23, 24.)

¹⁶ Šajā likumā izpaudās Dieva žēlsirdība. Tas nāca par labu cietušajam, kas atdabūja savu īpašumu un noteikti izjuta lielu atvieglojumu, kad vainīgais galu galā atzinās pārkāpumā. Likums nāca par labu arī cilvēkam, kas, sirdsapziņas mudināts, beidzot atzina savu vainu un izlaboja nodarīto ļaunumu. Ja viņš to nebūtu darījis, viņam nebūtu iespējams saņemt Dieva piedošanu.

17. Kādu rīcību Jehova gaida no mums, kad grēkodami esam sāpinājuši citus?

¹⁷ Tiesa, mēs neesam pakļauti Mozus bauslībai, taču tā mums dod nenovērtējamu iespēju labāk saprast Jehovas domas, arī viņa viedokli par piedošanu. (Kolosiešiem 2:13, 14.) Kad citi cilvēki mūsu grēku dēļ ir sāpināti vai citādi cietuši, Jehova ir apmierināts, ja mēs darām to, kas ir mūsu spēkos, lai vērstu visu par labu. (2. Korintiešiem 7:11.) Tas nozīmē neliegties, ka esam grēkojuši, atzīt savu vainu, kā arī atvainoties cilvēkam, kuram esam nodarījuši pāri. Pēc tam mēs varam griezties pie Jehovas, pamatojoties uz Jēzus upuri, izjust atvieglojumu, ko dod tīra sirdsapziņa, un iegūt pārliecību, ka Dievs mums ir piedevis. (Ebrejiem 10:21, 22.)

18. Kāds sods mums, iespējams, jāsaņem, kaut arī Jehova mums ir piedevis?

¹⁸ Tāpat kā mēdz darīt mīloši vecāki, Jehova reizēm piedod, bet vienlaikus arī soda. (Salamana Pamācības 3:11, 12.) Ja ir izdarīts nopietns pārkāpums, grēkus nožēlojušam kristietim, iespējams, ir jāatsakās no privilēģijas kalpot par vecāko, kalpošanas palīgu vai pionieri. Uz laiku zaudēt dārgas privilēģijas var būt ļoti nepatīkami. Tomēr šāds sods nenozīmē, ka cilvēks ir zaudējis Jehovas labvēlību vai ka Jehova viņam nav piedevis. Tāpat mums jāatceras, ka sods, ko īsteno Jehova, apliecina viņa mīlestību pret mums. Mēs gūsim vislielāko labumu, ja būsim mierā ar sodu un mācīsimies no tā, turklāt šāda rīcība var dot mūžīgu dzīvi. (Ebrejiem 12:5—11.)

19., 20. a) Kāpēc tev nebūtu jādomā, ka Jehova nekad vairs nebūs pret tevi žēlsirdīgs, ja tu esi izdarījis pārkāpumus? b) Kas tiks apspriests nākamajā rakstā?

¹⁹ Cik brīnišķīgi ir apzināties, ka mēs kalpojam Dievam, kas labprāt piedod! Jehova redz vairāk nekā tikai mūsu grēkus un kļūdas. (Psalms 130:3, 4.) Viņš zina, kas ir mūsu sirdī. Ja tu jūties tā, it kā tava sirds būtu salauzta un sagrauzta kādreiz izdarītu pārkāpumu dēļ, nesāc domāt, ka Jehova nekad vairs nebūs pret tevi žēlsirdīgs. Lai kādas kļūdas tu būtu izdarījis, bezcerībai nav pamata; ja tu esi patiesi nožēlojis savu rīcību, mēģinājis vērst situāciju par labu un no sirds lūdzis Jehovam piedošanu, balstoties uz Jēzus izlietajām asinīm, tu vari būt pilnīgi pārliecināts, ka uz tevi attiecas 1. Jāņa 1:9 lasāmie vārdi: ”Ja atzīstamies savos grēkos, tad viņš ir uzticīgs un taisns, ka viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.”

²⁰ Bībelē mēs tiekam mudināti rīkoties tāpat, kā rīkojas Jehova, un piedot cits citam. Bet cik lielā mērā mums būtu jāpiedod un jāaizmirst nodarījums, kad citi pret mums ir sagrēkojuši? Tas tiks apspriests nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīmes]

Kā tu atbildētu?

◻ Kāpēc Jehova ’piedod labprāt’?

◻ Kā Bībelē ir aprakstīts tas, cik pilnīga ir Jehovas piedošana?

◻ Kādā ziņā Jehova aizmirst grēkus, kad viņš tos ir piedevis?

◻ Kādu rīcību Jehova no mums gaida, ja grēkojot esam nodarījuši pāri citiem?

[Attēls 12. lpp.]

Ja grēkojot esam nodarījuši pāri citiem, Jehova gaida, ka mēs centīsimies labot situāciju