Ebrejiem
12 Tā kā ap mums ir tik liels pulks* liecinieku, noliksim arī mēs visas nastas un grēku, kas mūs viegli var sapīt,+ un ar izturību skriesim mums paredzētajās sacīkstēs,+ 2 vērsdami skatienu uz Jēzu, kas mūs vada ticībā un to pilnveido*.+ Viņam paredzētā prieka dēļ viņš, nicinādams kaunu, ir izturējis nāvi pie moku staba* un ir apsēdies pa labi no Dieva troņa.+ 3 Jā, allaž domājiet par to, kas ir izturējis tik daudz naidīgu runu,+ ar kurām grēcinieki ir kaitējuši paši sev. Domājiet par viņu, lai jūs nepagurtu un nepadotos!+
4 Pretodamies grēkam, jūs vēl neesat cīnījušies līdz asinīm, 5 un jūs esat pavisam aizmirsuši mudinājumu, kas uzrunā jūs kā dēlus: ”Dēls, nenoniecini Jehovas* pārmācību* un nenolaid rokas, kad viņš tev aizrāda, 6 jo, ko Jehova mīl, to viņš pārmāca*, un viņš soda katru, ko atzīst par dēlu.”+
7 Jums jābūt izturīgiem, jo tā jūs tiekat mācīti*. Dievs izturas pret jums kā pret dēliem+ — un kuru gan dēlu tēvs nepārmāca?+ 8 Bet, ja jūs nebūtu saņēmuši šādu pārmācību kā visi citi, jūs būtu neīsti bērni, nevis īstie dēli. 9 Turklāt mūsu miesīgie tēvi mūs ir pārmācījuši, un mēs viņus esam cienījuši. Vai tad mums vēl jo vairāk nebūtu jāpakļaujas mūsu garīgās dzīves Tēvam*, lai dzīvotu?+ 10 Jo viņi mūs ir pārmācījuši īsu laiku un to ir darījuši tā, kā tas viņiem šķita pareizi, bet Dievs to dara mūsu labā, lai mēs būtu svēti tāpat kā viņš.+ 11 Tiesa gan, pirmajā brīdī pārmācība nevis iepriecina, bet apbēdina, tomēr vēlāk ikvienam, kas no tās ir mācījies, tā nes augļus — mieru un taisnīgumu.
12 Tāpēc stipriniet pagurušās rokas un ļodzīgos ceļus+ 13 un staigājiet taisnus ceļus,+ lai klibais nesavainotos*, bet tiktu izdziedināts. 14 Tiecieties pēc miera ar visiem+ un pēc svētuma,+ jo neviens, kas nav svēts, neredzēs Kungu. 15 Skatieties, lai neviens nezaudētu Dieva labestību, kas viņam augstsirdīgi dāvāta, un lai starp jums neuzdīgtu neviena indīga sakne, kas nodara ļaunu un var aptraipīt daudzus.+ 16 Tāpat uzmanieties, lai starp jums nebūtu neviena netikļa* un neviena, kas neciena svētumu, kā to necienīja Ēsavs, kurš savas pirmdzimtā tiesības iemainīja pret vienu ēdiena bļodu.+ 17 Jūs taču zināt, ka vēlāk, kad viņš gribēja iemantot svētību, viņš tika atraidīts, jo, kaut gan viņš ar asarām mēģināja pierunāt tēvu pārdomāt,+ viņam tas neizdevās.
18 Bet jūs neesat pienākuši pie kalna, kas rokām sataustāms+ un deg liesmās,+ un neesat tuvojušies tumšam mākonim, biezai tumsai un vētrai,+ 19 taures skaņai+ un balsij,+ kuras sacītos vārdus dzirdot ļaudis lūdza, lai šī balss ar viņiem vairs nerunātu,+ 20 jo viņus jau tā bija pārbiedējusi pavēle: ”Pat dzīvnieks, ja tas pieskaras kalnam, ir jānomētā ar akmeņiem.”+ 21 Un skats bija tik baiss, ka Mozus teica: ”Es drebu aiz bailēm.”+ 22 Nē, jūs esat tuvojušies Cionas kalnam,+ dzīvā Dieva pilsētai — debesu Jeruzālemei+ — un miriādēm* eņģeļu, 23 kas sapulcējušies kopā,+ debesīs pierakstīto pirmdzimto draudzei, Dievam, visu Tiesnesim,+ garīgajai dzīvei,+ kāda ir taisnajiem,* kas kļuvuši pilnīgi,+ 24 kā arī Jēzum, jauna līguma+ starpniekam,+ un asinīm, ar kurām viņš mūs slacījis un kuras runā par kaut ko labāku nekā Ābela asinis.+
25 Sargieties nepaklausīt* tam, kas runā! Ja jau no soda neizbēga tie, kas atteicās paklausīt tam, kurš izteica Dieva brīdinājumu uz zemes, tad vēl jo vairāk neizbēgsim mēs, ja novērsīsimies no tā, kurš runā no debesīm.+ 26 Toreiz viņa balss satricināja zemi,+ bet tagad viņš ir apsolījis: ”Es vēlreiz satricināšu ne vien zemi, bet arī debesis.”+ 27 Vārds ”vēlreiz” norāda, ka tas, ko satricina, — viss izveidotais* — tiks likvidēts, lai paliktu nesatricināmais. 28 Tad nu, tā kā mums ir jāsaņem nesatricināma valstība, paliksim tās labestības cienīgi, ko Dievs mums augstsirdīgi ir dāvājis un kas ļauj kalpot viņam patīkamā veidā ar bijību un goddevību, 29 jo mūsu Dievs ir versmaina uguns*.+