Pievērsiet uzmanību Dieva templim!

”Cilvēka bērns, ..liec vērā visu, ko es tev rādīšu.. Tad dari zināmu Israēla namam visu to, ko tu šeit redzēsi.” (ECĒHIĒLA 40:4)

 1. Kādos apstākļos Dieva izredzētā tauta dzīvoja 593. gadā p.m.ē.?

RITĒJA 593. gads p.m.ē., bija pagājuši 14 gadi, kopš Izraēls bija aizvests trimdā. Jūdi, kas dzīvoja Babilonā, droši vien ļoti ilgojās pēc savas dzimtenes. Lielākā daļa no viņiem pēdējo reizi redzēja Jeruzalemi, kad tā bija liesmās. Pilsētas varenās sienas un lieliskās ēkas bija sagrautas. Jehovas templis — pilsētas krāšņums un vienīgais tīrās pielūgsmes centrs uz visas zemeslodes — gulēja drupās. Lielākā daļa trimdas vēl bija priekšā. Līdz solītajai atbrīvošanai bija jāgaida 56 gadi. (Jeremijas 29:10.)

 2. Kāpēc atmiņas par templi Jeruzalemē varēja radīt Ecēhiēlā skumjas?

² Pravieti Ecēhiēlu noteikti skumdināja domas par Dieva templi — tas gulēja krāsmatās simtiem kilometru tālu, un vienīgie tā iemītnieki bija savvaļas dzīvnieki. (Jeremijas 9:10.) Viņa tēvs Busijs bija veicis priestera pienākumus šajā templī. (Ecēhiēla 1:3.) Arī Ecēhiēls būtu to darījis, bet 617. gadā p.m.ē., kad viņš vēl bija pavisam jauns, viņš kopā ar Jeruzalemes dižciltīgajiem tika aizvests trimdā. Tagad, apmēram 50 gadu vecumā, Ecēhiēls droši vien saprata, ka viņš nekad vairs neredzēs Jeruzalemi un nevarēs piedalīties tempļa atjaunošanā. Iedomājieties, ko Ecēhiēlam nozīmēja parādībā redzēt krāšņu templi!

 3. a) Ar kādu nolūku Ecēhiēlam tika dots tempļa redzējums? b) Kādi ir četri galvenie redzējuma simboli?

³ Šajā iespaidīgajā parādībā, kas Ecēhiēla grāmatā aprakstīta deviņās nodaļās, bija ietverts solījums, kas ļoti stiprināja trimdā aizvesto Jūdejas iedzīvotāju ticību. Tas bija solījums par patiesās pielūgsmes atjaunošanu. Cilvēkiem, kas mīl Jehovu, šis redzējums ir devis uzmundrinājumu arī turpmākajos gadsimtos līdz pat mūsu dienām. Pacentīsimies noskaidrot, ko pravietiskais redzējums, kas tika dots Ecēhiēlam, nozīmēja trimdā aizvestajiem izraēliešiem. Redzējuma četri galvenie simboli ir templis, priesteri, valdnieks un atjaunotā zeme.

Atjaunotais templis

 4. Kur tiek aizvests Ecēhiēls, ko viņš ierauga, un kas viņam visu izrāda?

⁴ Vispirms Ecēhiēls tiek aizvests uz ’ļoti augstu kalnu’. Uz šī kalna, dienvidu pusē, atrodas milzīgs templis, kas ir kā nocietināta pilsēta. Eņģelis, ”kas izskatījās it kā būtu no vaŗa”, izrāda pravietim templi. (Ecēhiēla 40:2, 3.) Ecēhiēls vēro, kā eņģelis rūpīgi mēra trīs vienādo vārtu pārus, vārtu sardzes istabas, ārējo un iekšējo pagalmu, istabas, altāri un tempļa svētnīcu ar svēto un vissvētāko nodalījumu.

 5. a) Ko Jehova apliecina Ecēhiēlam? b) Kas bija ”ķēniņu mirušās miesas”, kuras bija jāaizvāc no tempļa, un kāpēc tas bija tik svarīgi?

⁵ Tad parādās pats Jehova. Viņš ienāk templī un paziņo Ecēhiēlam, ka mājos tajā. Taču Jehova pieprasa attīrīt viņa namu, sacīdams: ”Ja tie tagad atstājas no Manis ar savu elkadievību un arī savu ķēniņu mirušās miesas tur tālu no Manis, tad arī Es dzīvošu viņu vidū mūžīgi!” (Ecēhiēla 43:2—4, 7, 9.) Ar vārdiem ”ķēniņu mirušās miesas” acīmredzot tika apzīmēti elki. Dumpīgie Jeruzalemes valdnieki un viņu pavalstnieki, apgānīdami Dieva templi ar elkiem, padarīja tos par faktiskajiem ķēniņiem. (Salīdzināt Amosa 5:26.) Tie bija nevis dzīvi dievi vai ķēniņi, bet nedzīvi priekšmeti, netīrība Jehovas acīs. Tie bija jāiznīcina. (3. Mozus 26:30; Jeremijas 16:18.)

 6. Ko nozīmēja tempļa mērīšana?

⁶ Šī redzējuma daļa deva trimdiniekiem pārliecību, ka Dieva templī pilnībā tiks atjaunota tīrā pielūgsme. Tempļa mērīšana bija Dieva dota garantija, ka redzējuma piepildīšanās ir pilnīgi droša. (Salīdzināt Jeremijas 31:39, 40; Cakarijas 2:6—12.) Elkdievības vairs nebūs. Jehova atkal svētīs savu namu.

Priesteris un valdnieks

 7. Kas tika sacīts par levītiem un priesteriem?

⁷ Attīrītai bija jātiek arī priesteru kārtai. Levītiem bija jāsaņem nosodījums par piedalīšanos elku pielūgsmē, bet priesteriem, Cadoka dēliem, bija jāsaņem uzslava un atalgojums par viņu pareizo rīcību.a Tomēr gan priesteriem, gan levītiem atjaunotajā Dieva namā bija jāveic kalpošanas pienākumi, kas, bez šaubām, tika piešķirti atkarībā no katra atsevišķa cilvēka uzticības. Jehova paziņoja: ”Tiem būs mācīt manu tautu atšķirt svētu no nesvēta un rādīt, kāda starpība ir starp nešķīstu un šķīstu.” (Ecēhiēla 44:10—16, 23.) Tātad bija paredzēts, ka priesteri atkal veiks savu kalpošanu un viņu uzticība tiks atalgota.

 8. a) Kas bija ”valdnieki” senajā Izraēlā? b) Kā valdnieks, kas tika attēlots Ecēhiēla redzējumā, piedalījās tīrajā pielūgsmē?

⁸ Redzējumā tiek minēts arī kāds ”valdnieks”. Vadītāji tautai bija jau kopš Mozus laikiem. Senebreju valodas vārds nāsī, kas šeit tulkots ar vārdu ”valdnieks”, tika attiecināts uz patriarhālas ģimenes, cilts vai pat tautas galvu. Parādībā, ko redzēja Ecēhiēls, Izraēla vadītāji kopumā tiek nosodīti par tautas apspiešanu un tiek mudināti būt godīgiem un taisnīgiem. Minētais valdnieks, lai gan viņš nav no priesteru kārtas, tomēr daudz dara tīrajā pielūgsmē. Valdnieks ienāk ārējā pagalmā un iziet no tā kopā ar cilvēkiem, kas nepieder pie priesteru ciltīm, viņš sēž austrumu vārtu priekštelpā un upurē dažus no upuriem tautas labā. (Ecēhiēla 44:2, 3; 45:8—12, 17.) Redzējums Ecēhiēla tautiešiem deva pārliecību, ka cilvēki, kas atgriezīsies dzimtenē, tiks svētīti ar priekšzīmīgiem vadītājiem, kuri palīdzēs priesteriem organizēt Dieva tautu un būs labs piemērs garīgos jautājumos.

Zeme

 9. a) Kā bija jāsadala zeme, un kas nesaņēma mantotu īpašumu? b) Kas bija svētā veltījuma iecirknis, un kas uz tā atradās?

⁹ Ecēhiēlam tika parādīta arī Izraēla zeme. Tā bija jāsadala cilšu starpā. Arī valdniekam bija jāsaņem mantojums. Bet priesteriem tas nebija paredzēts, jo Jehova teica: ”Es esmu viņu mantotais īpašums.” (Ecēhiēla 44:10, 28; 4. Mozus 18:20.) Parādībā bija redzams, ka valdnieka zeme atradīsies abās pusēs īpašam zemes gabalam, kas tika nosaukts par svētā veltījuma iecirkni. Šis iecirknis bija taisnstūrveida zemes gabals, kas bija sadalīts trīs joslās: augšējā josla pienācās grēkus nožēlojušajiem levītiem, vidējā — priesteriem, un apakšējā — pilsētai un tās laukiem. Jehovas templim bija jāatrodas priesteru joslā, taisnstūrveida zemes gabala vidū. (Ecēhiēla 45:1—7.)

10. Ko pravietojums par zemes sadalīšanu nozīmēja dievbijīgajiem jūdiem, kas atradās trimdā?

¹⁰ Trimdiniekus tas noteikti ļoti iepriecināja. Ikviena ģimene varēja droši zināt, ka saņems savu mantojuma daļu. (Salīdzināt Mihas 4:4.) Patiesā pielūgsme šajā zemē būs augstā godā. Ecēhiēlam tika parādīts, ka valdnieks un priesteri dzīvos uz zemes, ko viņiem ziedojuši cilvēki. (Ecēhiēla 45:16.) Tas nozīmēja, ka cilvēkiem, kas dzīvos atjaunotajā zemē, būs jādod ieguldījums Jehovas iecelto vadītāju darbā — jāatbalsta viņi un jāievēro viņu dotie norādījumi. Šīs zemes apraksts lika domāt par organizētību, sadarbību un drošību.

11., 12. a) Kā Jehova pravietiskos tēlos apliecināja savai tautai, ka viņš svētīs atjaunoto zemi? b) Kas tika attēlots ar kokiem upes krastos?

¹¹ Vai Jehova svētīs atjaunoto zemi? Atbilde uz šo jautājumu ir atrodama lieliskā aprakstā, kas ietverts pravietojumā. No tempļa iztek ūdens straume, kas kļūst arvien platāka un vietā, kur ūdens ietek Nāves jūrā, jau ir kļuvusi par upi. Tur tā dod dzīvību ūdeņiem, kuros iepriekš nav bijis dzīvības, un piekrastē strauji attīstās zvejniecība. Upes krastos aug daudz koku — tie nes augļus cauru gadu un ir noderīgi uzturam un dziedināšanai. (Ecēhiēla 47:1—12.)

¹² Trimdiniekiem šis solījums atgādināja un apstiprināja iepriekš dotos atjaunošanas pravietojumus, kas viņiem bija ļoti dārgi. Jehovas iedvesmotie pravieši vairākkārt bija runājuši par atjaunotu Izraēlu, attēlodami paradīzes ainas. Pravietojumos daudzkārt bija runāts par panīkušu apgabalu atdzīvošanos. (Jesajas 35:1, 6, 7; 51:3; Ecēhiēla 36:35; 37:1—14.) Tātad cilvēki varēja gaidīt, ka no atjaunotā tempļa kā upe plūdīs Jehovas svētības, kas nesīs dzīvību garīgi mirušai tautai. Atjaunotā tauta tiks svētīta ar garīgi noskaņotiem vīriešiem — cilvēkiem, kas būs taisnīgi un stipri kā koki, kurus Ecēhiēls redzēja upes krastos, un uzņemsies vadību izpostītās zemes iekopšanā. Arī Jesaja bija rakstījis par ”taisnības kokiem”, kas ”liks atzelt vecajām posta vietām”. (Jesajas 61:3, 4.)

Pravietiskā redzējuma īstenošanās laiks

13. a) Kā izpaudās tas, ka Jehova svētīja savu tautu ar ”taisnības kokiem”? b) Kā piepildījās Ecēhiēlam dotais pravietojums par Nāves jūru?

¹³ Vai tiem, kas atgriezās no trimdas, nācās vilties? Nekādā gadījumā! Tautas atlikums atgriezās dzimtenē 537. gadā p.m.ē. Ar laiku tādu ”taisnības koku” kā rakstu mācītāja Ezras, praviešu Hagaja un Cakarijas un augstā priestera Jozuas vadībā pamestās vietas tika iekoptas. Tādi valdnieki kā Nehemija un Zerubābels pārvaldīja zemi godīgi un taisnīgi. Jehovas templis tika atjaunots, un atkal sāka plūst dzīvinošās svētības, ko deva dzīve saskaņā ar viņa derību. (5. Mozus 30:19; Jesajas 48:17—20.) Viena no svētībām bija zināšanas. Priesteri atkal veica savus pienākumus un mācīja cilvēkiem bauslību. (Maleahija 2:7.) Tā cilvēki atdzīvojās garīgi un atkal kļuva par labiem Jehovas kalpiem, kā pravietiski uz to bija norādīts ar Nāves jūras atveseļošanos un zvejniecības atjaunošanos.

14. Kas liecina par to, ka Ecēhiēla pravietojumam bija jāpiepildās lielākā mērogā, nekā tas notika pēc tam, kad jūdi bija atgriezušies no trimdas?

¹⁴ Vai šie notikumi bija vienīgais Ecēhiēla redzējuma piepildījums? Nē, bija jānotiek kaut kam iespaidīgākam. Templi, ko redzēja Ecēhiēls, nebija iespējams uzcelt pēc dotā apraksta. Tiesa, jūdi pret Ecēhiēla redzējumu izturējās ar vislielāko nopietnību un pat īstenoja dažus norādījumus, kas tajā bija doti.b Taču viss redzējumā aprakstītais templis bija pārāk liels, lai tam pietiktu vietas uz Morija kalna, kur iepriekš bija atradies Jehovas templis. Ecēhiēla redzējumā templis atradās nevis pilsētā, bet ārpus tās uz atsevišķa zemes gabala, turpretī otrais templis tika uzbūvēts iepriekšējā tempļa vietā — pašā Jeruzalemē. (Ezras 1:1, 2.) Un no Jeruzalemes tempļa neiztecēja upe. Tātad senais Izraēls pieredzēja tikai daļēju Ecēhiēla pravietojuma piepildījumu. Tas nozīmē, ka jābūt kādam lielākam, garīgam šī redzējuma piepildījumam.

15. a) Kad sāka darboties Jehovas garīgais templis? b) Kas ļauj secināt, ka Ecēhiēlam dotais redzējums neīstenojās laikā, kad Kristus dzīvoja uz zemes?

¹⁵ Lai saprastu Ecēhiēlam dotā redzējuma galveno piepildījumu, mums jādomā par Jehovas lielo garīgo templi, par kuru Pāvils daudz rakstīja Vēstulē ebrejiem. Šis templis sāka darboties tad, kad mūsu ēras 29. gadā Jēzus Kristus tika svaidīts par tā Augsto priesteri. Vai Ecēhiēla redzējums īstenojās Jēzus dienās? Acīmredzot nē. Kristīdamies, upurēdams savu dzīvību un ieiedams Vissvētākajā vietā — pašās debesīs —, Augstais priesteris Jēzus paveica to, uz ko pravietiski tika norādīts ar Salīdzināšanas dienas pasākumiem. (Ebrejiem 9:24.) Bet Ecēhiēla redzējumā ne augstais priesteris, ne Salīdzināšanas diena pat netiek pieminēti. Tātad šis redzējums nevarētu būt norāde uz notikumiem mūsu ēras pirmajā gadsimtā. Bet uz kuru laiku tad tas norādīja?

16. Kādu pravietojumu atsauc atmiņā Ecēhiēlam dotā redzējuma sākums, un kā tas palīdz noskaidrot redzējuma galvenā piepildījuma laiku?

¹⁶ Lai atbildētu uz šo jautājumu, atcerēsimies pašu redzējumu. Ecēhiēls rakstīja: ”Viņš [Dievs] aizveda mani pacilātības noskaņā Israēla zemē un nolika mani uz ļoti augsta kalna, kuŗa dienvidus pusē bija pilsētai līdzīgs celtņu kopums.” (Ecēhiēla 40:2.) Parādībā tiek minēts ’ļoti augsts kalns’, kas atsauc atmiņā vārdus no Mihas 4:1: ”Visu dienu galā kalns, uz kuŗa atrodas tā Kunga nams, stāvēs jo stipri, būdams augstāks nekā visi citi kalni un paceldamies augstu pāri visiem pakalniem, un visas tautas steigsies pie tā.” Kad piepildās šis pravietojums? Mihas 4:5 ir norādīts, ka tas piepildās laikā, kad tautas joprojām pielūdz viltus dievus. Tieši mūsdienās — ”visu dienu galā” — tīrā pielūgsme ir paaugstināta un atjaunota tās īstajā vietā Dieva kalpu dzīvē.

17. Kā pravietojums no Maleahija 3:1—5 palīdz saprast, kad tika attīrīts templis, ko redzēja Ecēhiēls?

¹⁷ Lai noskaidrotu, kā ir kļuvusi iespējama šāda atjaunošana, jāatceras būtiskākais notikums Ecēhiēla redzējumā. Ecēhiēls redzēja, kā Jehova ierodas savā templī un pieprasa, lai tas tiktu attīrīts no elku pielūgsmes. Kad Dieva garīgais templis tika attīrīts? Maleahija 3:1—5 Jehova pravietoja laiku, kad viņš ieradīsies savā templī un kopā ar viņu nāks ”derības sūtnis” (NW) — Jēzus Kristus. Kāds bija sūtņa ierašanās mērķis? Pravietojumā teikts, ka viņš ir ”kā zeltkaļa kausētāja uguns un kā veļas mazgātājas sārms”. Attīrīšana, par kuru šeit runāts, sākās Pirmā pasaules kara laikā. Kopš 1919. gada Jehova mājo savā namā un svētī savas tautas garīgo zemi. (Jesajas 66:8.) Tātad mēs secinām, ka parādība, kurā Ecēhiēls redzēja templi, lielā mērā piepildās pēdējās dienās.

18. Kad tempļa redzējums piepildīsies pēdējo reizi?

¹⁸ Ecēhiēla redzējums, tāpat kā citi pravietojumi par atjaunošanu, vēl vienu, pēdējo reizi piepildīsies paradīzē. Tikai tad taisnīgi noskaņotā cilvēces daļa saņems pilnīgi visas svētības, ko nodrošina Dieva tempļa pastāvēšana. Tad Kristus kopā ar 144 000 debesu priesteru izmantos cilvēku labā izpirkuma upura vērtību. Visi paklausīgie Kristus pavalstnieki kļūs pilnīgi. (Atklāsmes 20:5, 6.) Tomēr laiks, kad uz zemes būs paradīze, nevar būt sākotnējais Ecēhiēla redzējuma īstenošanās laiks. Kāpēc ne?

Redzējums norāda uz mūsu dienām

19., 20. Kāpēc Ecēhiēla pravietojuma galvenajam piepildījumam jābūt redzamam mūsdienās, nevis laikā, kad uz zemes būs paradīze?

¹⁹ Ecēhiēls redzēja templi, kas jāattīra no elku pielūgsmes un garīgas netiklības. (Ecēhiēla 43:7—9.) Tā nekādā ziņā nevarētu būtu norāde uz Jehovas pielūgsmi paradīzē. Ar priesteriem, kas bija redzami parādībā, tika norādīts uz svaidīto priesteru grupu laikā, kad viņi vēl atrodas uz zemes, nevis tad, kad viņi jau ir piecelti debesu dzīvei vai kad jau ir sākusies Kristus tūkstoš gadu valdīšana. Kāpēc tā var teikt? Redzējumā priesteri veic kalpošanu iekšējā pagalmā. Iepriekšējos Sargtorņa numuros ir norādīts, ka šis pagalms simboliski attēlo Kristus līdzpriesteru unikālo garīgo stāvokli laikā, kad viņi vēl atrodas uz zemes.c Turklāt redzējumā tiek uzsvērts, ka priesteri ir nepilnīgi. Viņiem jānes upuri par saviem grēkiem. Viņi tiek brīdināti nekļūt garīgi vai morāli netīriem. Tātad tā nav norāde uz augšā celtajiem svaidītajiem, par kuriem apustulis Pāvils rakstīja: ”Atskanēs bazūne, un mirušie tiks uzmodināti neiznīcībā.” (1. Korintiešiem 15:52; Ecēhiēla 44:21, 22, 25, 27.) Ecēhiēla redzējumā priesteri ir kopā ar tautu un kalpo cilvēkiem tiešā veidā. Paradīzē tas nenotiks, jo priesteri būs debesīs. Tātad redzējumā tiek attēlots, kā svaidītie mūsdienās uz zemes sadarbojas ar ”lielo pulku”. (Atklāsmes 7:9; Ecēhiēla 42:14.)

²⁰ Redzējumā, kurā Ecēhiēls vēroja templi, tika norādīts uz visu labo, kas tiek panākts ar garīgo attīrīšanu mūsdienās. Bet kā šī redzējuma piepildīšanās attiecas uz mums? Ecēhiēla redzējums nav kāda abstrakta teoloģiska mīkla. Šis redzējums ir cieši saistīts ar to, kā mēs paši ikdienā pielūdzam vienīgo patieso Dievu — Jehovu. Par to tiks runāts nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīmes]

Vai jūs atceraties?

◻ Kā pirmo reizi piepildījās Ecēhiēlam dotais pravietiskais redzējums par templi un priesteriem?

◻ Kā sākotnēji piepildījās Ecēhiēlam dotais pravietiskais redzējums par zemes sadalīšanu?

◻ Kas senatnē atjaunotajā Izraēlā bija uzticami valdnieki, un kas bija kā ”taisnības koki”?

◻ Kā var zināt, ka tempļa redzējums, kas tika parādīts Ecēhiēlam, piepildās pēdējās dienās?