Mīliet patiesību un mieru!
”Atkal man atklājās tā Kunga Cebaota vārds, un tas vēstīja: ”Mīliet.. patiesību un mieru!”” (CAKARIJAS 8:18, 19)
1., 2. a) Kādu mēs redzam cilvēces vēsturi, ja domājam par miera uzturēšanu? b) Kāpēc pašreizējā pasaule nekad nepiedzīvos patiesu mieru?
”PASAULĒ nekad nav valdījis miers. Kaut kur — un bieži vien uzreiz vairākās vietās — vienmēr ir bijis karš.” Tā teica Masačūsetsas universitātes (ASV) profesors Miltons Meiers. Kāds bēdīgs cilvēces raksturojums! Tiesa, cilvēki ir gribējuši mieru. Politiķi ir izmēģinājuši visvisādus paņēmienus, kā to saglabāt, — no romiešu laiku Pax Romana līdz ”abpusēji garantētas iznīcības” politikai aukstā kara laikā. Taču visi viņu pūliņi galu galā ir izrādījušies nesekmīgi. Ir noticis tas, par ko pirms daudziem gadsimtiem rakstīja Jesaja: ”Miera sūtņi gauži raud!” (Jesajas 33:7.) Kāpēc tā?
2 Tā notiek tāpēc, ka ilgstošam mieram jārodas tur, kur nav naida un alkatības; miera pamatā jābūt patiesībai. Miers nevar balstīties uz meliem. Tāpēc Jehova, solīdams senajai Izraēlai atjaunošanu un mieru, teica: ”Redzi, es vedīšu mieru pār to kā upi un pagānu godību kā izplūdušu strautu.” (Jesajas 66:12, LB-26.) Šīs sistēmas dievs Sātans Velns ir ”slepkava.., melis un melu tēvs”. (Jāņa 8:44; 2. Korintiešiem 4:4.) Kā gan varētu būt miers pasaulē, kam ir tāds dievs?
3. Kādu dārgu dāvanu Jehova ir devis savai tautai, kas dzīvo nemierīgā pasaulē?
3 Ievērības cienīgs ir fakts, ka Jehova nodrošina mieru savai tautai jau tagad, kamēr tā dzīvo karu plosītajā Sātana pasaulē. (Jāņa 17:16.) Sestajā gadsimtā p.m.ē. viņš izpildīja savu solījumu, ko bija devis ar Jeremijas starpniecību, un nodrošināja ”patiesību un mieru” savai izredzētajai tautai, kad atjaunoja tās dzīvi dzimtajā zemē. (Jeremijas 33:6.) Un šajās pēdējās dienās viņš ir nodrošinājis ”patiesību un mieru” savai tautai tās ”zemē” jeb garīgajos īpašumos uz zemeslodes, kaut arī tai ir bijis jāpārcieš vislielākās raizes, kādas šajā pasaulē ir bijušas. (Jesajas 66:8; Mateja 24:7—13; Atklāsmes 6:1—8.) Turpinot apskatīt Cakarijas grāmatas 8. nodaļu, mēs vēl dziļāk izpratīsim, kādi ir patiesība un miers, ko nodrošina Dievs, un redzēsim, kas jādara, lai mums tie būtu arī turpmāk.
”Stipriniet savas rokas”
4. Kā Cakarija mudināja izraēliešus uz rīcību, lai viņi varētu dzīvot mierā?
4 Sesto reizi Cakarijas grāmatā mēs lasām saviļņojošu paziņojumu, ko izteicis Jehova: ”Tā saka tas Kungs Cebaots: ”Stipriniet savas rokas, jūs, kas dzirdat šos vārdus šinīs dienās no praviešu mutes un tieši laikā, kad ir likts pamats tā Kunga Cebaota namam, lai dievnamu atkal uzceltu! Jo priekš šīm dienām viss cilvēku darbs bija veicams bez atlīdzības; arī no dzīvnieku darba nebija nekādu ienākumu, un nebija nekādas drošības no ienaidnieka tiem, kas nāca un gāja; savukārt Es atļāvu ikvienam cilvēkam būt naidīgam pret savu tuvāko.”” (Cakarijas 8:9, 10.)
5., 6. a) Kāds stāvoklis bija izveidojies Izraēlā tāpēc, ka izraēlieši bija zaudējuši drosmi? b) Kādas pārmaiņas solīja Jehova, ja izraēlieši galveno uzmanību pievērstu viņa pielūgsmei?
5 Cakarija runāja šos vārdus laikā, kad Jeruzalemē tika atjaunots templis. Pirms tam izraēlieši, kas bija atgriezušies no Babilonijas, bija zaudējuši drosmi un pārstājuši būvēt templi. Tā kā viņi pievērsa uzmanību savām ērtībām, viņi neizjuta svētības un mieru, ko nodrošinātu Jehova. Viņi apstrādāja zemi un kopa vīna dārzus, taču viņu stāvoklis būtiski neuzlabojās. (Hagaja 1:3—6.) Viņi strādāja it kā ”bez atlīdzības”.
6 Kad bija atsākusies tempļa atjaunošana, Cakarija mudināja jūdus būt stipriem — būt drosmīgiem un galveno uzmanību veltīt Jehovas pielūgsmei. Kam bija jānotiek, ja viņi tā darītu? ””Tagad pret pāri palikušajiem no šās tautas Es neizturēšos vairs tā kā agrākās dienās”, — saka tas Kungs Cebaots. ”Bet viņiem būs pieredzēt sēju miera laikā [”būs miera sēkla”, NW]. Vīna koks dos savus augļus, un zeme izdos savu ražu, un debess savu rasu; Es ļaušu, lai šīs tautas pārpalikumam viss tas piederētu! Un kaut gan jūs, Jūdas un Israēla nama locekļi, līdz šim esat uzskatīti par lāstu svešu tautu starpā, tagad notiks tā, ka Es jūs no tā atsvabināšu, lai jums būtu sava svētība; nebīstieties tikai un dariet stipras savas rokas!”” (Cakarijas 8:11—13.) Ja izraēlieši rīkotos ar apņēmību, Izraēla plauktu. Iepriekš, kad tautas vēlējās minēt lāsta piemēru, tās varēja norādīt uz Izraēlu. Tagad Izraēlai bija jākļūst par svētības piemēru. Kāds brīnišķīgs iemesls, lai jūdi darītu ”stipras savas rokas”!
7. a) Kādas sajūsminošas pārmaiņas ir pieredzējusi Jehovas tauta līdz pat 1995. kalpošanas gadam? b) Kurās valstīs, ielūkojoties gada pārskatā, tu redzi ievērojamu sludinātāju, pionieru un sludināšanā pavadīto stundu skaitu?
7 Bet kas ir noticis mūsdienās? Pirms 1919. gada Jehovas tautai nedaudz pietrūka dedzīguma. Tās locekļi nebija pilnīgi neitrāli Pirmā pasaules kara laikā, un viņiem bija nosliece sekot cilvēkiem, nevis savam Ķēniņam — Jēzum Kristum. Iznākumā vairāki cilvēki zaudēja drosmi, redzot pretestību organizācijā un ārpus tās. Tad, 1919. gadā, viņi ar Jehovas palīdzību darīja stipras savas rokas. (Cakarijas 4:6.) Jehova nodrošināja viņiem mieru, un viņu stāvoklis ievērojami uzlabojās. Par to liecina notikumi pēdējos 75 gados — laikā līdz pat 1995. kalpošanas gadam. Jehovas liecinieki ir vienota tauta, un viņu vidū nav nacionālisma, cilšu nesaskaņu, aizspriedumu un nekādu citu parādību, kas izraisa naidu. (1. Jāņa 3:14—18.) Liecinieki ar neviltotu dedzīgumu kalpo Jehovam viņa garīgajā templī. (Ebrejiem 13:15; Atklāsmes 7:15.) Pagājušajā gadā vien viņi pavadīja vairāk nekā miljardu stundu, stāstīdami citiem par savu debesu Tēvu! Katru mēnesi viņi vadīja Bībeles studijas vidēji 4 865 060 vietās. Pionieru kalpošanu katru mēnesi veica vidēji 663 521 sludinātājs. Kad kristīgās pasaules mācītāji kā piemēru vēlas minēt cilvēkus, kas pielūdz Dievu ar patiesu sajūsmu, viņi reizēm norāda uz Jehovas lieciniekiem.
8. Kā ikviens kristietis var gūt labumu no ”miera sēklas”?
8 Tā kā cilvēki Jehovas tautā ir tik dedzīgi, viņš tiem dod ”miera sēklu”. Ikviens, kas audzē šo sēklu, redz, kā vairojas miers viņa sirdī un dzīvē. Katram ticīgam kristietim, kas tiecas pēc miera ar Jehovu un saviem ticības biedriem, ir dalība Jehovas tautas patiesībā un mierā. (1. Pētera 3:11; salīdzināt Jēkaba 3:18.) Vai tas nav brīnišķīgi?
”Nebīstieties”
9. Kādas pārmaiņas attiecībās ar savu tautu apsolīja Jehova?
9 Mēs lasām vēl septīto Jehovas paziņojumu. Par ko tiek runāts tajā? ”Tā saka tas Kungs Cebaots: ”Tāpat kā Es biju nodomājis jums darīt ļaunu, kad jūsu tēvi Mani apkaitināja”, — saka tas Kungs Cebaots, — ”un Man tā nebija žēl, tā Es tagad šais dienās domāju atkal Jeruzālemei un Jūdas namam labu darīt. Nebīstieties tikai!”” (Cakarijas 8:14, 15.)
10. Kādi fakti no Jehovas liecinieku vēstures parāda, ka viņi nebīstas?
10 Kaut arī cilvēki no Jehovas tautas garīgā ziņā bija izklīdināti Pirmā pasaules kara laikā, viņu sirdī bija vēlēšanās rīkoties pareizi. Tāpēc Jehova mainīja savu izturēšanos pret viņiem, pēc tam kad bija viņus sodījis. (Maleahija 3:2—4.) Tagad, atskatoties pagātnē, mēs no visas sirds pateicamies Jehovam par to, ko viņš ir paveicis. Tiesa, mēs esam ”visu tautu ienīsti”. (Mateja 24:9.) Daudzi ir nokļuvuši ieslodzījumā, un daži pat ir miruši savas ticības dēļ. Mēs bieži sastopamies ar vienaldzību un naidīgumu. Taču mēs nebīstamies. Mēs zinām, ka Jehova ir spēcīgāks par jebkuru pretinieku, lai tas būtu redzams vai neredzams. (Jesajas 40:15; Efeziešiem 6:10—13.) Mēs arī turpmāk rīkosimies saskaņā ar šiem vārdiem: ”Esi droša un stipra, mana sirds, un gaidi uz to Kungu!” (Psalms 27:14.)
”Runājiet patiesību cits ar citu”
11., 12. Kas ikvienam no mums jāpatur prātā, ja mēs vēlamies pilnībā izbaudīt svētības, ko Jehova dod savai tautai?
11 Lai pilnībā izbaudītu Jehovas svētības, mums kaut kas jāatceras. Cakarija raksta: ””Šie ir tie likumi, kas jums jāpilda: Runājiet patiesību cits ar citu, spriediet taisnu un miera pilnu tiesu savos vārtos! Un lai neviens nedomā savā sirdī neko ļaunu pret savu tuvāko, un nemīliet nepareizus zvērestus, jo visu to Es ienīstu!” — saka tas Kungs.” (Cakarijas 8:16, 17.)
12 Jehova mūs mudina runāt patiesību. (Efeziešiem 4:15, 25.) Viņš neuzklausa to cilvēku lūgšanas, kas domā, kā nodarīt citam ļaunu, slēpj patiesību, lai iegūtu sev kādu labumu, vai dod nepatiesus zvērestus. (Salamana Pamācības 28:9.) Tā kā Jehova ienīst atkrišanu, viņš vēlas, lai mēs cieši turētos pie Bībeles patiesības. (Psalms 25:5; 2. Jāņa 9—11.) Draudzes vecākajiem, tāpat kā vecajiem, kas sprieda tiesu Izraēlas pilsētu vārtos, savi padomi un lēmumi jāpamato uz Bībeles patiesībām, nevis uz personīgiem ieskatiem. (Jāņa 17:17.) Jehova vēlas, lai viņi, kristiešu gani, spriestu ”miera pilnu tiesu” — censtos atjaunot mieru starp strīda pusēm un palīdzētu atgūt mieru ar Dievu tiem cilvēkiem, kas ir izdarījuši grēku, bet to nožēlo. (Jēkaba 5:14, 15; Jūdas 23.) Un viņi saglabā mieru arī tādā veidā, ka drosmīgi izslēdz no draudzes cilvēkus, kas jauc tās mieru, apzināti un neatlaidīgi grēkodami. (1. Korintiešiem 6:9, 10.)
’Prieks un līksmība’
13. a) Par kādu pārmaiņu gavēņu ievērošanā pravietoja Cakarija? b) Kādi gavēņi tika ievēroti Izraēlā?
13 Mēs lasām vēl astoto svinīgo paziņojumu: ”Tā saka tas Kungs Cebaots: Ceturtā, piektā, septītā un desmitā mēneša gavēņiem jākļūst namam par prieku un līksmību un par priecīgiem svētkiem! Mīliet tikai patiesību un mieru!” (Cakarijas 8:19.) Pēc Mozus bauslības izraēlieši gavēja Salīdzināšanas dienā, lai parādītu nožēlu par saviem grēkiem. (3. Mozus 16:29—31.) Četri gavēņi, ko minēja Cakarija, acīmredzot tika ievēroti, lai sērotu par notikumiem, kas bija saistīti ar Jeruzalemes ieņemšanu un iznīcināšanu. (2. Ķēniņu 25:1—4, 8, 9, 22—26.) Taču templis tika atjaunots un Jeruzaleme atkal bija apdzīvota. Prieks nomainīja sēras, un gavēņi varēja kļūt par priecīgiem svētkiem.
14., 15. a) Kādā ziņā Atceres vakara atzīmēšana bija iemesls lielam priekam, un ko mums atgādina šie svētki? b) Kurās zemēs, kā tas ir redzams gada pārskatā, bija ievērojams Atceres vakara apmeklētāju skaits?
14 Tagad mēs neievērojam gavēņus, ko minēja Cakarija, un gavēņus, kas bija noteikti bauslībā. Tā kā Jēzus upurēja savu dzīvību par mūsu grēkiem, mēs dzīvojam lielākā Salīdzināšanas dienā. Mūsu grēki tiks piedoti nevis nosacīti, bet pilnībā. (Ebrejiem 9:6—14.) Paklausot debesu Augstā priestera Jēzus Kristus pavēlei, mēs ievērojam viņa nāves Atceres vakaru kā vienīgās svinības kristiešu kalendārā. (Lūkas 22:19, 20.) Vai nav tiesa, ka mēs izjūtam ”prieku un līksmību”, katru gadu sapulcēdamies uz šiem svētkiem?
15 Pagājušajā gadā atzīmēt Atceres vakaru kopā sanāca 13 147 201 cilvēks, tas ir, par 858 284 vairāk nekā 1994. gadā. Kāds liels pulks! Iedomājies, kāds prieks valdīja 78 620 Jehovas liecinieku draudzēs par neparasti lielo cilvēku skaitu, kas uz šiem svētkiem saplūda viņu Ķēniņvalsts zālēs. Jēzus ir ”ceļš, patiesība un dzīvība”, un tagad viņš valda kā Jehovas ieceltais ”Miera lielskungs”. Atcerēdamies viņa nāvi, visi klātesošie noteikti juta ierosmi mīlēt ”patiesību un mieru”. (Jāņa 14:6; Jesajas 9:5.) Šie svētki bija īpaši svarīgi cilvēkiem, kas tos atzīmēja zemēs, kur plosās nemieri un karš. Daudzi mūsu brāļi 1995. gadā pieredzēja neaprakstāmas šausmas. Bet tomēr ’Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargāja viņu sirdis un viņu domas Kristū Jēzū’. (Filipiešiem 4:7.)
’Noskaņosim Viņu sev labvēlīgi’
16., 17. Kā cilvēki no visām tautām var ’noskaņot to Kungu sev labvēlīgi’?
16 No kurienes nāk cilvēku miljoni, kas apmeklēja Atceres vakaru? Devītajā Jehovas paziņojumā tiek paskaidrots: ”Tā saka tas Kungs Cebaots: ”Vēlāk nāks vēl daudzas tautas un daudzu pilsētu iedzīvotāji, un vienas pilsētas iedzīvotāji griezīsies pie kādas citas pilsētas iedzīvotājiem un teiks: Iesim pielūgt to Kungu un meklēt to Kungu Cebaotu; es arī iešu! Tādā kārtā nāks lieliem pulkiem daudzas tautas, to starpā arī pagāni, lai uzmeklētu Jeruzālemē to Kungu Cebaotu, lai lūgtos Viņa priekšā, nestu Viņam upuŗus un noskaņotu Viņu sev labvēlīgi.”” (Cakarijas 8:20—22.)
17 Cilvēki, kas bija ieradušies uz Atceres vakaru, vēlējās ”meklēt to Kungu Cebaotu”. Daudzi no šiem cilvēkiem ir Jehovas kalpotāji, kas sevi veltījuši viņam un kristījušies. Miljoni citu vakara apmeklētāju vēl nav spēruši šo soli. Dažās zemēs Atceres vakara apmeklētāju skaits bija četras piecas reizes lielāks par Ķēniņvalsts sludinātāju skaitu. Šiem daudzajiem ieinteresētajiem cilvēkiem ir nepieciešama palīdzība, lai viņi arī turpmāk augtu garīgi. Mācīsim viņiem priecāties par apziņu, ka Jēzus ir miris par mūsu grēkiem un tagad ir Dieva Ķēniņvalsts valdnieks. (1. Korintiešiem 5:7, 8; Atklāsmes 11:15.) Mudināsim šos cilvēkus veltīt sevi Dievam Jehovam un pakļauties viņa ieceltajam Ķēniņam. Tā viņi varēs ’noskaņot to Kungu sev labvēlīgi’. (Psalms 116:18, 19; Filipiešiem 2:12, 13.)
”Desmit vīru no dažādām tautām un valodām”
18., 19. a) Kas mūsdienās ir ’jūdu vīrs’, par ko ir pravietots Cakarijas 8:23? b) Kas mūsdienās ir ”desmit vīri”, kas satver ”vienu jūdu vīru aiz svārku stērbeles”?
18 Pēdējo reizi Cakarijas grāmatas astotajā nodaļā mēs lasām: ”Tā saka tas Kungs Cebaots.” Kāds ir Jehovas beidzamais paziņojums? ”Tanīs dienās desmit vīru no dažādām tautām un valodām satvers vienu jūdu vīru aiz svārku stērbeles un teiks: Mēs iesim ar jums kopā, jo mēs dzirdējām, ka Dievs ir ar jums.” (Cakarijas 8:23.) Cakarijas dzīves laikā Izraēls bija Dieva izredzētā tauta. Taču pirmajā gadsimtā Izraēls atraidīja Jehovas Mesiju. Tāpēc mūsu Dievs sev par īpašu tautu izredzēja ”jūdu vīru” jeb jaunu Izraēlu — ”Dieva Israēlu”, ko veido garīgie jūdi. (Galatiešiem 6:16; Jāņa 1:11; Romiešiem 2:28, 29.) Kopējam viņu skaitam bija jābūt 144 000, kas izredzēti no cilvēces, lai valdītu kopā ar Jēzu viņa debesu Ķēniņvalstī. (Atklāsmes 14:1, 4.)
19 Lielākā daļa no šiem 144 000 jau ir miruši, palikdami uzticīgi Dievam, un devušies saņemt savu debesu balvu. (1. Korintiešiem 15:51, 52, NW; Atklāsmes 6:9—11.) Nedaudzi vēl dzīvo uz Zemes, un viņi priecājas, redzot, ka ”desmit vīri”, kas nolēmuši iet kopā ar ”jūdu vīru”, ir ”liels pulks.. no visām tautām, no ciltīm, tautībām un valodām”. (Atklāsmes 7:9; Jesajas 2:2, 3; 60:4—10, 22.)
20., 21. Kā mēs varam saglabāt mieru attiecībās ar Jehovu, tuvojoties šīs pasaules galam?
20 Nepielūdzami tuvojas šīs pasaules gals, un kristīgā pasaule ir kā Jeruzaleme Jeremijas laikā: ”Mēs gaidām glābšanu, bet nav nekā laba, gaidām dziedināšanu, bet, redzi, ir tikai izbailes!” (Jeremijas 14:19.) Izbailes būs vislielākās tad, kad tautas vērsīsies pret viltus reliģiju un to nežēlīgi iznīcinās. Drīz pēc tam arī pašas tautas tiks iznīcinātas Dieva beidzamajā karā — Harmagedonā. (Mateja 24:29, 30; Atklāsmes 16:14, 16; 17:16—18; 19:11—21.) Kāds tad valdīs apjukums!
21 Visos šajos notikumos Jehova aizsargās cilvēkus, kas mīl patiesību un audzē ”miera sēklu”. (Cakarijas 8:12, NW; Cefanjas 2:3.) Tāpēc paliksim drošībā viņa tautas zemē, ar dedzīgumu slavēsim viņu publiski un palīdzēsim citiem, lai pēc iespējas vairāk cilvēku varētu ’noskaņot to Kungu sev labvēlīgi’. Ja mēs tā rīkosimies, mēs vienmēr baudīsim Jehovas mieru. ”Tas Kungs dos saviem ļaudīm stiprumu, tas Kungs svētīs savus ļaudis ar mieru.” (Psalms 29:11, LB-26.)
Vai tu vari paskaidrot?
◻ Kā Dieva tauta ’stiprināja savas rokas’ Cakarijas laikā? Kā tas ir noticis mūsdienās?
◻ Kāda ir mūsu reakcija, sastopoties ar vajāšanām, naidīgumu un vienaldzību?
◻ Ko nozīmē ’runāt patiesību citam ar citu’?
◻ Kā cilvēks var ’noskaņot to Kungu sev labvēlīgi’?
◻ Kāds iemesls priekam redzams Cakarijas 8:23 piepildījumā?
[Attēls 18. lpp.]
Pagājušajā gadā Jehovas liecinieki pavadīja 1 150 353 444 stundas, stāstot cilvēkiem par Dieva Ķēniņvalsti