Bezlaulība paver iespējas netraucētai darbībai
”Pie tā Kunga turaties bez mitēšanās.” (1. KORINTIEŠIEM 7:35)
1. Kādas satraucošas ziņas par Korintas kristiešiem bija nonākušas līdz Pāvilam?
APUSTULIS Pāvils uztraucās par saviem kristīgajiem brāļiem Korintā (Grieķija). Apmēram pirms pieciem gadiem viņš bija nodibinājis draudzi šajā plaukstošajā pilsētā, kas bija plaši pazīstama ar tajā valdošo netikumību. Bet ap mūsu ēras 55. gadu, atrazdamies Efesā, Mazāzijas pussalā, Pāvils saņēma no Korintas satraucošas ziņas par šķelšanos un iecietību pret ārkārtīgas netikumības gadījumu turienes draudzē. Turklāt Pāvils bija saņēmis Korintas kristiešu vēstuli, kurā tie lūdza dot norādījumus par dzimumattiecībām, celibātu, precēšanos, dzīvošanu atsevišķi un atkārtotām laulībām.
2. Kā Korintā valdošā netikumība, pēc visa spriežot, ietekmēja kristiešus šajā pilsētā?
2 Korintā plaši izplatītā rupjā netikumība, šķiet, ietekmēja vietējo draudzi divējādi. Daži kristieši bija pakļāvušies vispārējai vaļīguma gaisotnei un iecietīgi izturējās pret netikumību. (1. Korintiešiem 5:1; 6:15—17.) Turpretī citi, reaģējot uz juteklisko baudu pastāvīgo klātesamību pilsētā, acīmredzot krita otrā galējībā un ieteica pilnībā atturēties no dzimumattiecībām, pat laulāto draugu starpā. (1. Korintiešiem 7:5.)
3. Kādus jautājumus Pāvils vispirms apskatīja savā pirmajā vēstulē korintiešiem?
3 Garajā vēstulē, ko Pāvils uzrakstīja korintiešiem, viņš vispirms runāja par vienotības trūkumu. (1. Korintiešiem 1.—4. nodaļa.) Pāvils aicināja korintiešus nesekot atsevišķiem cilvēkiem, jo iznākums varēja būt tikai bīstama šķelšanās. Korintiešiem bija jābūt vienotiem — viņi taču bija Dieva ”darba biedri”. Tad Pāvils deva konkrētus norādījumus, kā saglabāt draudzes morālo tīrību. (5., 6. nodaļa.) Pēc tam viņš pievērsās vēstulei, ko bija saņēmis no korintiešiem.
Bezlaulība ir ieteicama
4. Ko Pāvils gribēja teikt ar vārdiem ”cilvēkam ir labi sievieti neaiz[s]kart”?
4 Pāvils iesāka: ”Bet attiecībā uz to, ko man rakstījāt — cilvēkam ir labi sievieti neaiz[s]kart.” (1. Korintiešiem 7:1.) Vārdi ”sievieti neaizskart” šajā gadījumā nozīmē nepieskarties sievietei ar mērķi gūt seksuālu apmierinājumu. Tā kā Pāvils jau iepriekš bija nosodījis ārpuslaulības dzimumattiecības, šajā pantā viņš norādīja uz seksuālām attiecībām laulības ietvaros. Tātad Pāvils ieteica palikt neprecētiem. (1. Korintiešiem 6:9, 16, 18; salīdzināt 1. Mozus 20:6; Salamana Pamācības 6:29.) Mazliet tālāk viņš rakstīja: ”Neprecētiem un atraitnēm es saku: Ir labi, ja tie paliek tādi kā es.” (1. Korintiešiem 7:8.) Pāvils pats bija neprecēts cilvēks, iespējams, atraitnis. (1. Korintiešiem 9:5.)
5., 6. a) Kā mēs zinām, ka Pāvils neieteica dzīves veidu, kāds raksturīgs klosteros? b) Kāpēc Pāvils ieteica palikt neprecētiem?
5 Korintas kristieši, visticamāk, bija saskārušies ar grieķu filozofiju, un dažas no tās skolām cildināja galēju askētismu — atteikšanos no sevis. Vai gan tieši tas nebija iemesls, kāpēc korintieši Pāvilam vaicāja, vai kristiešiem nebūtu ”labi” pilnīgi atturēties no dzimumattiecībām? Taču Pāvila atbilde neatspoguļoja grieķu filozofiskos uzskatus. (Kolosiešiem 2:8.) Atšķirībā no katoļu teologiem viņš ne reizi neieteica ievērot celibātu un askētiski dzīvot klosterī, it kā neprecēti cilvēki būtu sevišķi svēti un varētu veicināt savu glābšanu ar personīgo dzīves veidu un lūgšanām.
6 Pāvils ieteica palikt neprecētiem ”tagadējā bēdu laikā”. (1. Korintiešiem 7:26.) Iespējams, viņš runāja par grūtajiem laikiem, kas kristiešiem bija jāpieredz un ko laulība sarežģītu vēl vairāk. (1. Korintiešiem 7:28.) Pāvila padoms neprecētiem kristiešiem bija šāds: ”Ir labi, ja tie paliek tādi kā es.” Atraitņiem viņš sacīja: ”Ja esi bez sievas, nemeklē sievu.” Un kristīgai atraitnei bija domāti šādi vārdi: ”Svētīgāka pēc manām domām tā ir, ja tā paliek tāpat. Man šķiet, ka arī man ir Dieva gars.” (1. Korintiešiem 7:8, 27, 40.)
Nav jāpaliek neprecētam piespiedu kārtā
7., 8. Kas liecina par to, ka Pāvils nevienu kristieti nespieda palikt neprecētam?
7 Kad Pāvils deva šos padomus, viņu noteikti vadīja Jehovas svētais gars. Veids, kā Pāvils apskatīja celibātu un laulību, liecina par līdzsvarotību un mērenību uzskatos. Viņš to nesaistīja ar uzticību vai neuzticību Dievam. Katram ir tiesības izdarīt brīvu izvēli, tomēr svaru kauss nosveras bezlaulības pusē — ja vien cilvēks šādā stāvoklī spēj palikt nevainojams.
8 Uzreiz pēc vārdiem ”cilvēkam ir labi sievieti neaiz[s]kart” Pāvils teica: ”Bet netiklības novēršanas labā lai katram ir sava sieva, un katrai sievai savs vīrs.” (1. Korintiešiem 7:1, 2.) Ieteicis neprecētiem cilvēkiem un atraitnēm ’palikt tādiem kā viņš’, Pāvils tūlīt piebilda: ”Bet ja tie nevar atturēties, tad lai dodas laulībā, jo labāk iedoties laulībā, nekā kaist kārībā.” (1. Korintiešiem 7:8, 9.) Un padoms atraitņiem bija šāds: ”Nemeklē sievu. Bet ja tu arī dodies laulībā, tas nav grēks.” (1. Korintiešiem 7:27, 28.) No šiem līdzsvarotajiem padomiem ir redzams, ka ikvienam ir izvēles brīvība.
9. Kādā ziņā gan laulība, gan bezlaulība ir dāvanas no Dieva, saskaņā ar Jēzus un Pāvila teikto?
9 Pāvils norādīja, ka gan laulība, gan bezlaulība ir dāvanas no Dieva. ”Es gribētu, lai visi cilvēki būtu kā es; tomēr tur katram ir sava Dieva dota dāvana, vienam tāda, otram citāda.” (1. Korintiešiem 7:7.) Pāvils neapšaubāmi atsaucās uz to, ko bija teicis Jēzus. Apstiprinājis laulības dievišķo izcelsmi, Jēzus bija parādījis, ka labprātīga bezlaulība ar mērķi darboties Valstības interesēs ir sevišķa dāvana: ”Visi nespēj saprast šo vārdu, bet tik tie, kam tas ir dots. Jo ir bezdzimuma cilvēki, kas tādi no mātes miesām. Un ir bezdzimuma cilvēki, ko citi padarījuši par tādiem. Un ir bezdzimuma cilvēki, kas paši sevi padarījuši par tādiem debesu valstības dēļ. Kas to spēj saprast, lai saprot.” (Mateja 19:4—6, 11, 12.)
”Saprast” bezlaulības dāvanu
10. Kā cilvēks var ”saprast” bezlaulības dāvanu?
10 Gan Jēzus, gan Pāvils nosauca bezlaulību par dāvanu, taču ne viens, ne otrs neteica, ka tā ir brīnumaina dāvana, kas dota tikai dažiem. Jēzus sacīja, ka ”Visi nespēj saprast” šo dāvanu, bet cilvēkus, kas to spēj, viņš mudināja to ”saprast”, tāpat kā darīja pats Jēzus un Pāvils. Tiesa, Pāvils rakstīja: ”Labāk iedoties laulībā, nekā kaist kārībā,” — bet viņš runāja par tiem, kas ”nevar atturēties”. (1. Korintiešiem 7:9.) Jau agrāk Pāvils bija teicis, ka kristiešiem ir iespējams nekaist kārībā. (Galatiešiem 5:16, 22—24.) Staigāt garā nozīmē ļaut, lai Jehovas gars vada katru mūsu soli. Vai gados jauni kristieši to spēj? Jā, spēj, ja viņi precīzi paklausa Jehovas vārdiem. Psalmu dziesminieks rakstīja: ”Kā jauneklis [vai jauna sieviete] uzturēs savu ceļu šķīstu? — Kad Viņš [vai viņa] turēsies pie Taviem vārdiem.” (Psalms 119:9.)
11. Ko nozīmē ’staigāt pēc Gara’?
11 Lai to panāktu, ir jāsargās no visatļautību veicinošām idejām, kādas tiek izplatītas daudzos televīzijas raidījumos, kinofilmās, žurnālu rakstos, grāmatās un dziesmu vārdos. Šādām idejām ir miesīga ievirze. Jaunam kristietim vai kristietei, kas vēlas palikt neprecēti, ’jāstaigā nevis pēc miesas, bet pēc Gara. Jo tie, kas ir pēc miesas, tie domā uz to, kas patīk miesai; bet tie, kas pēc Gara, domā uz to, kas patīk Garam.’ (Romiešiem 8:4, 5, LB-26.) Tas, kas patīk garam, ir taisns, šķīsts, patīkams un tikumīgs. Kā jauniem, tā vecākiem kristiešiem ir noderīgi ’par to domāt’. (Filipiešiem 4:8, 9.)
12. No kā lielā mērā ir atkarīgs tas, vai cilvēks var sagatavoties bezlaulības dāvanai?
12 Cilvēks lielā mērā var sagatavoties bezlaulības dāvanai, ja no sirds vēlas sasniegt šo mērķi un lūdz Jehovam palīdzību, lai tiektos pēc tā. (Filipiešiem 4:6, 7.) Pāvils rakstīja: ”Kas ir noteikts savā sirdī un kam nav vajadzības, bet ir pietiekoši gribas spēka un arī sirdī nolēmis paturēt savu jaunavu neprecētu [t.i., palikt neprecēts], tas dara labi. Tā tad, kas savu jaunavu izprecina, dara labi, bet, kas neizprecina, dara labāk.” (1. Korintiešiem 7:37, 38.)
Bezlaulība ar mērķi
13., 14. a) Kā apustulis Pāvils salīdzināja neprecētus kristiešus ar precētiem? b) Kādā gadījumā neprecēts kristietis ”dara labāk” nekā precēts?
13 Bezlaulība pati par sevi nav nekāds nopelns. Bet kādā ziņā tā var būt ’labāka’ nekā laulība? Viss ir atkarīgs no tā, kā cilvēks izmanto savu brīvību. Pāvils rakstīja: ”Es gribu, ka jūs būtu bez zūdīšanās. Neprecētais rūpējas par tā Kunga lietām, kā patikt tam Kungam. Bet precētais rūpējas par pasaules lietām, kā patikt sievai: viņa sirds ir dalīta. Tāpat neprecētā un jaunava rūpējas par tā Kunga lietām, lai būtu svēta miesā un garā; bet precētā rūpējas par pasaules lietām, lai patiktu vīram. To es saku jums pašiem par labu, ne it kā gribēdams jums apmest cilpu, bet ka jūs godīgi dzīvojat un pie tā Kunga turaties bez mitēšanās.” (1. Korintiešiem 7:32—35.)
14 Neprecēts kristietis, kas izmanto savu stāvokli, lai tiektos pēc savtīgiem mērķiem, nerīkojas ”labāk” par precētu kristieti. Viņš paliek neprecēts nevis ”valstības dēļ”, bet gan personīgu motīvu dēļ. (Mateja 19:12.) Neprecētam vīrietim vai sievietei ’jārūpējas par tā Kunga lietām’ un par to, kā ”patikt tam Kungam”, viņam ’pie tā Kunga jāturas bez mitēšanās’. Tas nozīmē ar nedalītu uzmanību kalpot Jehovam un Jēzum Kristum. Tikai tādā gadījumā neprecēts kristietis vai kristiete rīkojas ”labāk” nekā precēts.
Netraucēta darbība
15. Kāda ir Pāvila domu gaitas būtība 1. vēstulē korintiešiem, 7. nodaļā?
15 Pāvila domu gaita 1. vēstulē korintiešiem, 7. nodaļā, ir šāda: lai gan stāties laulībā drīkst un noteiktos apstākļos dažiem tas ir ieteicams, bezlaulība nenoliedzami ir piemērota kristietim vai kristietei, kas vēlas kalpot Jehovam pēc iespējas netraucēti. Precēta cilvēka ”sirds ir dalīta”, turpretī neprecēts kristietis var brīvi koncentrēt uzmanību uz ”Kunga lietām”.
16., 17. Kāpēc neprecēts kristietis var labāk koncentrēt uzmanību uz ”Kunga lietām”?
16 Kas ir ’Kunga lietas’, kurām neprecēts kristietis var pievērst lielāku uzmanību nekā precēts cilvēks? Apspriežot kādu citu jautājumu, Jēzus reiz runāja par to, kas ”Dievam pieder” un ko kristietis nedrīkst dot ķeizaram. (Mateja 22:21.) Galvenajos vilcienos tas ietver kristieša dzīvību, pielūgsmi un kalpošanu. (Mateja 4:10; Romiešiem 14:8; 2. Korintiešiem 2:17; 3:5, 6; 4:1.)
17 Neprecēti cilvēki parasti var brīvi veltīt laiku kalpošanai Jehovam, un tas viņiem ļauj nostiprināt savu garīgumu un paplašināt kalpošanu. Viņi var atvēlēt vairāk laika personīgajām studijām un pārdomām. Neprecētiem kristiešiem bieži vien vieglāk nekā precētiem izdodas iekļaut savā dienas režīmā Bībeles lasīšanu. Viņi var labāk sagatavoties sapulcēm un tīruma kalpošanai. Tas viss nāk viņiem ”pašiem par labu”. (1. Korintiešiem 7:35.)
18. Kā daudzi neprecēti brāļi var parādīt, ka viņi vēlas kalpot Jehovam ”bez mitēšanās”?
18 Daudziem neprecētiem brāļiem, kas jau ir kalpošanas palīgi, nekas netraucē teikt Jehovam: ”Redzi, es esmu še, sūti mani!” (Jesajas 6:8.) Šie brāļi var pieteikties Kalpošanas mācību skolā, kas paredzēta neprecētiem kalpošanas palīgiem un vecākajiem, kuriem ir iespēja kalpot tur, kur visvairāk vajadzīgs. Pat kristieši, kam nav iespējams atstāt savu draudzi, var kļūt par kalpošanas palīgiem vai vecākajiem un darboties brāļu labā. (Filipiešiem 2:20—23.)
19. Kā tiek svētītas daudzas neprecētas māsas, un kāds ir viens no veidiem, kā viņas var būt par svētību draudzei?
19 Neprecētām māsām nav vīra, ar ko apspriesties un kam uzticēties, tāpēc viņas, iespējams, vairāk slieksies ’mest savas nastas uz to Kungu’. (Psalms 55:23; 1. Korintiešiem 11:3.) It īpaši svarīgi tā rīkoties ir māsām, kas nav precējušās tāpēc, ka mīl Jehovu. Ja viņas vēlāk tomēr apprecēsies, tas notiks, ”tikai turoties pie tā Kunga”, tas ir, tikai ar kādu, kas ir veltīts Jehovam. (1. Korintiešiem 7:39.) Vecākie ir pateicīgi, ka draudzēs ir neprecētas māsas, jo viņas bieži apciemo slimos un padzīvojušos cilvēkus un tiem palīdz. Šāda rīcība sniedz laimi visiem. (Apustuļu darbi 20:35.)
20. Kā daudzi kristieši apliecina, ka viņi ’pie tā Kunga turas bez mitēšanās’?
20 Daudzi jauni kristieši ir iekārtojuši savu dzīvi tā, lai ’pie tā Kunga turētos bez mitēšanās’. (1. Korintiešiem 7:35.) Viņi kalpo Jehovam, būdami pilnas slodzes pionieri vai misionāri vai strādādami kādā no Sargtorņa biedrības filiāļu birojiem. Un cik laimīgi ir šie cilvēki! Cik uzmundrinoši ir būt ar viņiem kopā! Jehovas un Jēzus Kristus acīs viņi ir gluži ”kā rasa”. (Psalms 110:3.)
Nav jādod pastāvīga celibāta solījums
21. a) Kas skaidri liecina par to, ka Pāvils nemudināja dot celibāta solījumu? b) Uz ko Pāvils norādīja, runādams par to, ka cilvēks ir ”pāri par gadiem”?
21 Lūk, galvenais Pāvila padoms: kristieši darītu ”labi”, ja rastu savā dzīvē iespēju palikt neprecētiem. (1. Korintiešiem 7:1, 8, 26, 37.) Tomēr Pāvils nekādā ziņā neaicināja dot celibāta solījumu. Gluži otrādi, viņš rakstīja: ”Ja kam šķiet, ka tas nodara pārestību savai jaunavai [neprecēta cilvēka stāvoklim], ja tā paliek pāri par gadiem, un ja tam tā jānotiek, lai viņš dara, kā grib; viņš negrēko; lai tie iedodas laulībā.” (1. Korintiešiem 7:36.) Grieķu valodas vārds (hiperakmos), kas pārtulkots ”pāri par gadiem”, burtiski nozīmē ’garām augstākajam punktam’ un attiecas uz laiku, kad ir pārgājusi visspēcīgākā dzimumtieksme. Tātad cilvēkam, kas vairākus gadus ir palicis neprecēts un beigu beigās jūt, ka viņam derētu apprecēties, ir pilnas tiesības precēties ar kādu ticības biedru. (2. Korintiešiem 6:14.)
22. Kāpēc kristietim jebkurā gadījumā ir labi neprecēties pārāk jaunam?
22 Gadi, ko jauns kristietis pavada, netraucēti kalpodams Jehovam, ir salīdzināmi ar gudri ieguldītiem līdzekļiem. Pa šo laiku kristietis var iegūt praktisku gudrību, pieredzi un izpratni. (Salamana Pamācības 1:3, 4.) Cilvēks, kas ir palicis neprecēts Valstības dēļ, vēlāk būs daudz izdevīgākā situācijā, ja izlems uzņemties pienākumus, kas saistīti ar laulības dzīvi un, iespējams, arī ar bērnu audzināšanu.
23. Par ko varbūt domā daži no tiem, kas apsver iespēju precēties, un kāds jautājums tiks apspriests nākamajos rakstos?
23 Daži kristieši, kas vairākus gadus ir kalpojuši Jehovam pilnu slodzi, būdami neprecēti, rūpīgi izvēlas savu nākamo dzīvesbiedru, lai varētu arī turpmāk kaut kādā veidā piedalīties pilnas slodzes kalpošanā. Tas katrā ziņā ir visnotaļ slavējami. Daži varbūt pat plāno apprecēties tā, lai laulība nemaz netraucētu viņu kalpošanu. Bet vai precēts kristietis joprojām var koncentrēties uz kalpošanu Jehovam tikpat lielā mērā kā tad, kad viņš vai viņa vēl nebija precējies? Šis jautājums tiks apspriests nākamajos rakstos.
Atkārtojumam
◻ Kāpēc apustulis Pāvils uzskatīja par nepieciešamu rakstīt vēstuli draudzei Korintā?
◻ Kā mēs zinām, ka Pāvils neieteica dzīves veidu, kāds raksturīgs klosteros?
◻ Kā cilvēks var sagatavoties bezlaulībai?
◻ Kā neprecētu māsu stāvoklis var nākt viņām par labu?
◻ Kā neprecēti brāļi var izmantot savu brīvību kalpot Jehovam ”bez mitēšanās”?