”Ņemiet manu jūgu”

9., 10. Kas senatnē tika raksturots ar vārdu, ko var tulkot ”jūgs” vai ”nēši”, un kāpēc Jēzus aicināja cilvēkus ņemt viņa jūgu?

⁹ Vai jūs pievērsāt uzmanību Jēzus vārdiem ”Ņemiet uz sevi manu jūgu, mācaities no manis”, kas ir lasāmi Mateja evaņģēlija 11. nodaļas 29. pantā? Daudzi vienkāršie cilvēki toreiz jutās kā zem smaga jūga. Kopš seniem laikiem ar vārdu ”jūgs” pārnestā nozīmē tiek raksturota kalpība un verdzība. (1. Mozus 27:40; 3. Mozus 26:13; 5. Mozus 28:48.) Minētajā pantā ir lietots grieķu valodas vārds, ar kuru tika apzīmēts gan jūgs, gan arī nēši. Daudzi cilvēki, ko satika Jēzus, ar nēšiem pārnēsāja dažādus smagumus. Ar labiem nēšiem strādāt bija ērti, bet, ja nēši nebija izveidoti pareizi, tie berza plecus un kaklu. Tā kā Jēzus bija galdnieks, varbūt viņš bija taisījis nēšus un zināja, kādi nēši ir ”patīkami”. Droši vien viņš bija apvilcis nēšu apakšdaļu ar ādu vai drānu, lai tie pēc iespējas mazāk nospiestu plecus.

¹⁰ Jēzus, iespējams, salīdzināja sevi ar cilvēku, kurš piedāvā citiem labi izgatavotus nēšus, kas ir ”patīkami” jeb ērti pieguļ strādnieka pleciem un kaklam. Tāpēc Jēzus norādīja, ka viņa nasta ir viegla. Tas nozīmēja, ka Jēzus piedāvātā nasta nebija nepatīkama un darbs nebija verdzisks. Tiesa gan, aicinādams uzņemties viņa jūgu, Jēzus nesolīja cilvēkiem tūlītēju atbrīvošanu no visa, kas tiem sagādāja raizes. Tomēr izmaiņas dzīves uztverē, ko Jēzus piedāvāja veikt, varēja sniegt cilvēkiem jūtamu atvieglojumu. To varēja sagādāt arī izmaiņas dzīvesveidā un rīcībā. Bet pats svarīgākais bija tas, ka skaidra un pamatota cerība viņiem deva iespēju atbrīvoties no daudzām raizēm.

Atvieglojums ir iespējams

11. Vai Jēzus piedāvāja atbrīvoties no visām nastām?

¹¹ Jēzus neteica, ka cilvēks, kas ņems viņa nastu, atbrīvosies no visām pārējām nastām. Viņa sekotājiem bija jāpakļaujas Romas varai, tāpat kā kristiešiem mūsdienās jāpakļaujas savu zemju valdībām. Kristiešiem pirmajā gadsimtā bija jāmaksā nodevas Romas valstij. Daudzi pieredzēja materiālas grūtības un cieta slimību dēļ. Tāpat kā jebkurš cilvēks, viņi bija nepilnīgi un grēcīgi. Tomēr, pieņemot Jēzus mācības, viņi varēja saņemt atvieglojumu, un arī mēs to varam saņemt.

12., 13. Kas, kā norādīja Jēzus, cilvēkiem varēja sagādāt atvieglojumu, un kā daži atsaucās uz viņa aicinājumu?

¹² Jēzus vārdu nozīme kļūst skaidrāka, ja domājam par mācekļu gatavošanu. Nav šaubu, ka Jēzus galvenais darbs bija mācīt cilvēkus un stāstīt viņiem par Dieva Valstību. (Mateja 4:23.) Tāpēc, teikdams ”Ņemiet manu jūgu”, Jēzus acīmredzot aicināja cilvēkus sekot viņam arī šajā ziņā. Evaņģēlijos ir stāstīts, ka Jēzus pamudināja godprātīgus cilvēkus mainīt savu nodarbošanos, kam bija bijusi ļoti liela nozīme viņu dzīvē. Pēteri, Andreju, Jēkabu un Jāni, kas bija zvejnieki, Jēzus aicināja, sacīdams: ”Nāciet man pakaļ, es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.” (Marka 1:16—20.) Jēzus norādīja, ka ikviens, kas viņa vadībā un ar viņa palīdzību darīs to darbu, kurš bija galvenais viņam pašam, varēs izjust lielu gandarījumu.

¹³ Bija ebreji, kas saprata un uzklausīja Jēzus aicinājumu. Par to liecina kāds notikums, kas aprakstīts Lūkas evaņģēlijā, 5. nodaļā, no 1. līdz 11. pantam. Četri zvejnieki bija zvejojuši visu nakti, bet nebija neko noķēruši. Tad pēkšņi viņu tīkli bija pilni. Lielais loms nebija nejaušība, to nodrošināja Jēzus iejaukšanās. Krastā viņi redzēja daudz cilvēku, kas gribēja dzirdēt Jēzus mācības. Tas palīdz labāk saprast vārdus, ko Jēzus teica vienam no četriem zvejniekiem. Viņš sacīja: ”No šī laika tev būs cilvēkus zvejot.” Kā zvejnieki atsaucās uz Jēzus aicinājumu? ”Savas laivas uz krasta vilkuši, tie atstāja visu un gāja viņam līdz.”

14. a) Kā mūsdienās ir iespējams rast atvieglojumu? b) Kādu iepriecinošu vēsti sludināja Jēzus?

¹⁴ Arī jums ir dota iespēja atsaukties uz Jēzus aicinājumu. Patiesība, kas atklāta Bībelē, joprojām tiek stāstīta cilvēkiem visā pasaulē. Seši miljoni Jehovas liecinieku ir uzklausījuši Jēzus aicinājumu ”Ņemiet manu jūgu” un kļuvuši par ”cilvēku zvejniekiem”. (Mateja 4:19.) Lai gan ne visi Jehovas liecinieki var uzņemties pilnas slodzes kalpošanu, viņi visi ir sludinātāji. Kalpošana viņus uzmundrina un mazina viņu raizes. Sludinot Jehovas liecinieki dara to, kas viņiem sagādā prieku, — stāsta citiem Valstības evaņģēliju jeb labo vēsti. (Mateja 4:23.) Stāstīt citiem labas vēstis vienmēr ir patīkami, taču šī vēsts ir īpaši iepriecinoša. Turklāt mūsu rīcībā ir Bībele, ar kuras palīdzību mēs varam pārliecināt cilvēkus, ka viņi var atbrīvoties no daudz kā tāda, kas viņiem sagādā raizes. (2. Timotejam 3:16, 17.)

15. Ko cilvēkam var dot Jēzus mācības?

¹⁵ Pat cilvēki, kas ir tikai nesen uzzinājuši par Dieva Valstību, var daudz ko iegūt no Jēzus mācībām. Daudzi var droši teikt, ka Jēzus mācības viņiem ir sagādājušas atvieglojumu un palīdzējušas pilnībā izmainīt savu dzīvi. Iedziļinoties stāstījumos par Jēzus dzīvi, it sevišķi Mateja, Marka un Lūkas evaņģēlijā, jūs varat pārliecināties, cik noderīgi ir principi, pēc kuriem Jēzus mācīja cilvēkus dzīvot.

Kā saņemt atvieglojumu

16., 17. a) Kur Bībelē var atrast vairākas nozīmīgas Jēzus mācības? b) Kas cilvēkam jādara, lai Jēzus mācības viņam sniegtu atvieglojumu?

¹⁶ Mūsu ēras 31. gada pavasarī Jēzus teica runu, kas joprojām ir pazīstama daudziem cilvēkiem visā pasaulē. Šo runu, ko ir pieņemts saukt par Kalna sprediķi, var lasīt Mateja evaņģēlijā, no 5. līdz 7. nodaļai, un Lūkas evaņģēlija 6. nodaļā. Kalna sprediķis palīdz uzzināt daudzas Jēzus mācības. Izlasot evaņģēlijus, var uzzināt vēl daudz citu principu, ko paskaidroja Jēzus. Daudzas Jēzus pamācības ir viegli saprotamas, tikai reizēm cilvēkiem ir grūti tās pildīt. Būtu labi, ja jūs varētu rūpīgi izlasīt un pārdomāt minētās nodaļas. Jēzus mācības var spēcīgi ietekmēt arī jūsu uzskatus un attieksmi pret dzīvi.

¹⁷ Jēzus mācības var sagrupēt pēc dažādiem principiem. Pamēģināsim šīs mācības sagrupēt tā, lai mēneša laikā katru dienu varētu pārdomāt un izmantot vienu no tām. Mums jāpatur prātā, ka, ātri pārskatot Jēzus mācības, nevar gūt daudz labuma. To atgādina gadījums ar kādu bagātu cilvēku, kas jautāja Jēzum: ”Kas man jādara, lai es iemantotu mūžīgu dzīvību?” Atbildēdams uz šo jautājumu, Jēzus atgādināja vairākus svarīgus Dieva bauslības likumus, un bagātais cilvēks teica, ka viņš tos jau pilda. Tomēr Jēzus saprata, ka šis cilvēks nedara visu, ko viņš varētu darīt. Tāpēc Jēzus viņu aicināja darīt vairāk, lai izmantotu Dieva principus un kļūtu par aktīvu mācekli. Pēc visa spriežot, šis cilvēks tam nebija gatavs. (Lūkas 18:18—23.) Tātad cilvēkam, kas vēlas sekot Jēzus mācībām un saņemt viņa piedāvāto atvieglojumu, jāsaprot, ka piekrist Jēzus mācībām un dzīvot saskaņā ar tām nav viens un tas pats.

18. Kā var izmantot Jēzus mācību uzskaitījumu, kas dots 12. un 13. lappusē?

¹⁸ Pievēršot uzmanību Jēzus mācībām, mēs varam nedaudz padomāt par 1. punktu sarakstā, kas dots 12. un 13. lappusē. Tajā ir norādīts uz Mateja evaņģēliju, 5. nodaļu, 3. līdz 9. pantu. Pārdomām par brīnišķīgajiem padomiem, kas ietverti šajos pantos, varētu veltīt diezgan daudz laika. Bet, ja mēs apskatām tos kopumā, ko tie liek domāt par attieksmi pret dzīvi? Kas būtu jādara, lai rastu atvieglojumu? Kā mums var palīdzēt tas, ka mēs veltījam vairāk laika un uzmanības garīgiem jautājumiem? Varbūt mūsu dzīvē ir kaut kas tāds, kam var pievērst mazāk uzmanības, lai vairāk laika un pārdomu mēs varētu veltīt garīgiem jautājumiem? Varbūt tieši tas var vairot mūsu prieku?

19. Kā mēs varam vairot savas zināšanas un izpratni?

¹⁹ Bet tas vēl nav viss. Šos pantus var ne tikai pārdomāt, bet arī pārrunāt ar dzīvesbiedru, kādu radinieku, draugu vai citu Dieva kalpu. (Salamana Pamācības 18:24; 20:5.) Iepriekš minētais bagātnieks ar jautājumu, kas viņu interesēja, griezās pie Jēzus, un atbilde, ko viņš saņēma, noteikti varēja vairot viņa prieku un iespējas saņemt mūžīgu dzīvi. Protams, ticības biedrs, ar ko mēs runājam, nevar dot tādus padomus kā Jēzus, tomēr, pārrunājot Jēzus mācības, gan viņš, gan mēs, noteikti varam daudz ko iegūt. Tāpēc būtu labi nekavēties un pārrunāt ar kādu to, ko mēs uzzinām.

20., 21. Kādu metodi var izmantot, lai iedziļinātos Jēzus mācībās, un kā var novērtēt, cik daudz mēs no tām iegūstam?

²⁰ Jēzus mācības sarakstā 12. un 13. lappusē ir sagrupētas tā, lai katru dienu varētu apskatīt vismaz vienu no tām. Izlasiet norādītos pantus un pārdomājiet tos. Centieties saprast, kā tie attiecas uz jūsu dzīvi. Ja jūs uzskatāt, ka pildāt to, kas teikts šajos pantos, padomājiet, vai jūs nevarat kaut ko darīt, lai vēl labāk saskaņotu savu dzīvi ar Dieva principiem. Centieties visas dienas garumā izmantot atziņas, kas izteiktas apskatītajos pantos. Ja jūs nesaprotat pantu jēgu vai nevarat pilnībā izprast, kā tie attiecas uz jūsu dzīvi, veltījiet pārdomām par tiem vēl kādu dienu. Tomēr nedomājiet, ka jums jāizpilda viss, kas teikts apskatītajos pantos. Nākamajā dienā pievērsiet uzmanību nākamajai mācībai. Nedēļas beigās jūs varat pārdomāt, cik labi jums ir izdevies izmantot četras vai piecas no Jēzus mācībām. Nākamajā nedēļā turpiniet apskatīt mācības, kas uzskaitītas sarakstā. Ja kādu no Jēzus mācībām jums nav izdevies ievērot tik labi, kā vajadzētu, neuztraucieties. Tā laiku pa laikam gadās visiem kristiešiem. (2. Laiku 6:36; Psalms 130:3; Salamans Mācītājs 7:20; Jēkaba 3:8.) Turpiniet iedziļināties Jēzus mācībās arī trešajā un ceturtajā nedēļā.

²¹ Mēneša laikā jūs spēsiet apskatīt visas sarakstā minētās mācības. Pēc mēneša jūs droši vien jutīsiet, ka iedziļināšanās Jēzus mācībās jums ir daudz ko devusi. Droši vien būs ievērojami vairojies jūsu prieks un miers. Pat ja jums izdosies panākt tikai nelielas izmaiņas, jūs noteikti izjutīsiet atvieglojumu vai vismaz spēsiet labāk pārvarēt raizes un turpmāk zināsiet, ko var darīt, lai gūtu labumu no Jēzus mācībām. Šeit dotajā sarakstā nav pieminēts viss, ko mācīja Jēzus. Tāpēc būtu labi, ja jūs varētu iedziļināties arī pārējās viņa mācībās un censties tās izmantot savā dzīvē. (Filipiešiem 3:16.)

22. Kā mūs var ietekmēt iedziļināšanās Jēzus mācībās, un kam vēl būtu labi pievērst uzmanību?

²² Kaut arī Jēzus jūgs ir saistīts ar zināmiem pienākumiem, tas tomēr ir ”patīkams”, un viņa mācību nasta ir viegla. Apustulis Jānis, kas bija ļoti tuvs Jēzus draugs, pēc sešdesmit gadu ilgas kalpošanas atzina: ”Šī ir Dieva mīlestība, ka turam viņa baušļus, un viņa baušļi nav grūti.” (1. Jāņa 5:3.) Arī jūs varat par to nešaubīties. Laikam ejot, jūs pārliecināsieties, ka dzīve saskaņā ar Jēzus mācībām palīdz pārāk neraizēties par to, kas mūsdienās tik ļoti uztrauc daudzus cilvēkus. Jūs pārliecināsieties, ka varat izjust atvieglojumu. (Psalms 34:9.) Bet ar Jēzus piedāvājumu ņemt viņa jūgu ir saistīts vēl kāds jautājums, ko būtu labi pārdomāt. Jēzus teica, ka viņš ir ”lēnprātīgs un no sirds pazemīgs”. Ko šie vārdi palīdz uzzināt par Jēzu, un kā tie attiecas uz mums? Par to tiks runāts nākamajā rakstā. (Mateja 11:29.)

”Mācaities no manis”

”Ņemiet uz sevi manu jūgu, mācaities no manis, jo es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm.” (MATEJA 11:29)

 1. Kāpēc ir labi un patīkami mācīties no Jēzus?

JĒZUS KRISTUS vienmēr domāja, mācīja un rīkojās pareizi. Lai gan Jēzus dzīves laiks uz zemes bija īss, tas bija interesants un nesa viņam gandarījumu un prieku. Viņš sapulcināja mācekļus un palīdzēja tiem saprast, kā pielūgt Dievu, mīlēt cilvēkus un uzvarēt pasauli. (Jāņa 16:33.) Jēzus iedvesa mācekļos cerību un ”cēla gaismā dzīvību un neiznīcību ar evanģeliju”. (2. Timotejam 1:10.) Vai jūs uzskatāt sevi par viņa mācekli? Ko īsti nozīmē būt Jēzus māceklim? Pievēršot uzmanību tam, ko Jēzus ir teicis par mācekļiem, mēs varam daudz ko iegūt. Tā mēs varam uzzināt viņa viedokli un iegūt daudz svarīgu atziņu. (Mateja 10:24, 25; Lūkas 14:26, 27; Jāņa 8:31, 32; 13:35; 15:8.)

2., 3. a) Ko nozīmē būt Jēzus māceklim? b) Kāpēc ir svarīgi sev pajautāt: ”Kā māceklis es esmu?”

² Vārds, kas Kristiešu grieķu rakstos tulkots ar vārdu ”māceklis”, nozīmē ’tas, kas kaut kam pievērš uzmanību, tas, kas mācās’. Šim vārdam līdzīgs darbības vārds ir atrodams Mateja evaņģēlija 11. nodaļas 29. pantā: ”Ņemiet uz sevi manu jūgu, mācaities no manis, jo es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm.” Pats par sevi saprotams, būt māceklim nozīmē no kāda mācīties. Evaņģēlijos par mācekļiem parasti tiek saukti Jēzus vistuvākie sekotāji, kuri viņu pavadīja sludināšanas ceļojumos un mācījās no viņa. Par mācekļiem tiek saukti arī tie cilvēki, kas atklāti vai slepenībā piekrita Jēzus mācībām. (Lūkas 6:17; Jāņa 19:38.) Evaņģēlijos ir pieminēti arī ”Jāņa [Kristītāja] un farizēju mācekļi”. (Marka 2:18.) Tā kā Jēzus brīdināja savus sekotājus sargāties no ”farizēju mācības”, būtu labi sev pajautāt: ”Kā māceklis es esmu?” (Mateja 16:12.)

³ Ja mēs esam Jēzus mācekļi, ja mēs no viņa esam kaut ko iemācījušies, citiem mūsu klātbūtnē būtu jājūtas garīgi bagātinātiem. Cilvēkiem būtu jāredz, ka mēs esam iemācījušies no Jēzus, ko nozīmē būt lēnprātīgiem un pazemīgiem. Vai cilvēki, par kuriem mēs esam atbildīgi darbā, draudzē vai ģimenē, jūt, ka mēs pret viņiem izturamies tāpat, kā Jēzus izturējās pret tiem, par kuriem viņš rūpējās?

Jēzus attieksme pret cilvēkiem

4., 5. a) Kāpēc ir viegli uzzināt, kā Jēzus izturējās pret cilvēkiem, kam klājās grūti? b) Kas notika, kad Jēzus bija ieradies uz mielastu pie kāda farizeja?

⁴ Mums jāsaprot, kā Jēzus izturējās pret cilvēkiem, it sevišķi pret tiem cilvēkiem, kam bija nopietnas problēmas. To nav grūti uzzināt, jo Bībelē ir daudz stāstīts par Jēzus attieksmi pret cilvēkiem vispār un pret cilvēkiem, kas bija apbēdināti. Jēzus attieksmei pret cilvēkiem ir noderīgi pretstatīt farizeju un citu tā laika reliģisko vadītāju nostāju. Šāds pretstatījums ir ļoti pamācošs.

⁵ Mūsu ēras 31. gadā, kad Jēzus sludināja Galilejā, ”kāds no farizējiem viņu lūdza, lai viņš pie tā ēstu”. Jēzus labprāt pieņēma šī cilvēka uzaicinājumu. ”Viņš, iegājis farizēja namā, apsēdās. Un redzi, tanī pilsētā kāda sieva, kas bija grēciniece, dzirdējusi, ka viņš sēžot farizēja namā pie galda, atnesa alabastra trauciņu ar svaidāmo eļļu un stāvēja aiz viņa pie viņa kājām, raudāja un iesāka slacināt viņa kājas ar savām asarām, un nožāvēja ar saviem galvas matiem un skūpstīja viņa kājas un tās svaidīja ar savu eļļu.” (Lūkas 7:36—38.)

 6. Kā sieviete, kas bija grēciniece, varēja nokļūt farizeja mājā?

⁶ Nedaudz padomāsim par šo notikumu. Kādā uzziņu avotā par to teikts: ”Sieviete (37. p.) izmantoja sabiedrībā pieņemtu paradumu, kas ļāva trūcīgiem cilvēkiem apmeklēt šādu mielastu, lai dabūtu ēdienu, kas pēc tā palicis pāri.” Tas palīdz saprast, kāpēc pie namatēva varēja ierasties neaicināti viesi. Iespējams, bija arī citi, kas gribēja kaut ko dabūt pēc mielasta. Bet minētā sieviete rīkojās visai neparasti: viņa nestāvēja malā un negaidīja, kad mielasts būs galā. Šai sievietei bija slikta slava, jo viņa tika saukta par grēcinieci. Arī Jēzum bija zināmi ”viņas grēki, kuŗu bija daudz”. (Lūkas 7:47.)

7., 8. a) Ko mēs, iespējams, domātu situācijā, kas aprakstīta Lūkas evaņģēlija 7. nodaļā, no 36. līdz 38. pantam? b) Ko domāja Sīmanis?

⁷ Iedomājieties sevi Jēzus vietā. Kā jūs rīkotos šādā situācijā? Vai jums būtu neērti, ka šī grēciniece nāk pie jums? Ko jūs par viņu domātu? (Lūkas 7:45.) Vai jūs izjustu nepatiku, riebumu?

⁸ Bet ja nu jūs būtu viens no farizeja Sīmaņa viesiem? Ko jūs tad domātu? Vai jūsu domas būtu līdzīgas viņa domām? ”Farizējs, kas viņu [Jēzu] bija aicinājis, to redzēdams, runāja pats pie sevis: ”Ja šis būtu pravietis, tad viņš zinātu, kas šī sieviete tāda ir, kas viņu aiz[s]kaŗ; jo tā ir grēciniece.”” (Lūkas 7:39.) Jēzus, būdams ļoti iejūtīgs cilvēks, saprata sievietes nožēlojamo stāvokli un viņas ciešanas. Bībelē nav stāstīts, kāpēc viņa bija kļuvusi par grēcinieci. Ja viņa bija prostitūta, tad pilsētas iedzīvotāji, dievbijīgi ebreji, acīmredzot neko nebija darījuši, lai viņai palīdzētu.

 9. Ko Jēzus teica sievietei, un kas, iespējams, notika ar šo sievieti pēc tam?

⁹ Jēzus vēlējās palīdzēt šai sievietei. Viņš tai sacīja: ”Tev tavi grēki piedoti,” — un pēc kāda brīža piebilda: ”Tava ticība tev palīdzējusi, ej ar mieru.” (Lūkas 7:48—50.) Ar šiem Jēzus vārdiem stāstījums beidzas. Kāds varētu teikt, ka neko daudz sievietes labā Jēzus neizdarīja. Viņš tai teica iet ar mieru. Vai šī sieviete, jūsuprāt, turpināja savu netiklo dzīvi? Mēs nevaram droši apgalvot, kas ar viņu notika turpmāk. Tomēr ir interesanti pievērst uzmanību tam, par ko stāstīts tālāk Lūkas evaņģēlijā. Lūka rakstīja, ka Jēzus ”staigāja pa pilsētām un miestiem, mācīdams ļaudis un sludinādams Dieva valstību”. Evaņģēlijā ir teikts, ka Jēzu un mācekļus pavadīja ”dažas sievietes”, kas ”no sava padoma viņam gādāja uzturu”. Pastāv iespēja, ka viena no tām bija sieviete, kuru Jēzus bija saticis Sīmaņa mājā. Iespējams, viņa bija nožēlojusi savus grēkus, atzinīgi novērtējusi Jēzus palīdzību un sākusi jaunu dzīvi ar tīru sirdsapziņu, skaidrāku dzīves jēgas apziņu un dziļāku mīlestību pret Dievu. (Lūkas 8:1—3.)

Kā Jēzus atšķīrās no farizejiem

10. Kāpēc ir labi padomāt par to, kas notika Sīmaņa mājā?

¹⁰ Ko mēs mācāmies no saviļņojošā stāstījuma par Jēzus tikšanos ar grēcinieci Sīmaņa mājā? Iedomājieties, ka jūs būtu ciemos pie Sīmaņa. Ko jūs domātu par viņa neparasto viešņu? Vai jūsu attieksme pret šo sievieti būtu tāda, kāda bija Jēzum? Varbūt tā nedaudz līdzinātos farizeja Sīmaņa attieksmei? Protams, mēs nevaram pilnībā līdzināties Dieva Dēlam Jēzum. Bet arī tādi kā minētais farizejs mēs nevēlamies būt. Diezin vai ir kāds cilvēks, kas lepotos ar to, ka viņš ir kā farizejs.

11. Kāpēc nedrīkstam līdzināties farizejiem?

¹¹ Lasot Bībeli un laicīgus avotus, mēs iepazīstam farizejus kā cilvēkus, kas bija augstās domās par sevi un uzskatīja sevi par sabiedriskās kārtības un tautas labklājības sargātājiem. Viņiem nepietika ar to, ka Dieva bauslība pati par sevi bija pietiekami skaidra un viegli saprotama. Vienmēr, kad farizejiem likās, ka bauslības prasības nav pietiekami specifiskas, viņi centās papildināt Dieva likumus ar konkrētiem norādījumiem, tā ka galu galā likumu pildīšana neprasīja sirdsapziņas līdzdarbību. Ebreju reliģiskie vadītāji centās izveidot priekšrakstus, kas noteiktu cilvēka rīcību jebkurā, pat vismazsvarīgākajā jautājumā.a

12. Ko farizeji domāja par sevi?

¹² Pirmā gadsimta ebreju vēsturnieka Josefa Flāvija darbi liek domāt, ka farizeji sevi uzskatīja par labestīgiem, iejūtīgiem un taisnīgiem cilvēkiem, kas nevainojami pildīja savu misiju. Nav šaubu, ka bija farizeji, kas diezgan precīzi atbilda šādam aprakstam. Viens no tādiem bija Nikodēms. (Jāņa 3:1, 2; 7:50, 51.) Ar laiku daži farizeji pat kļuva par Kristus sekotājiem. (Apustuļu darbi 15:5.) Kristiešu apustulis Pāvils par farizejiem un citiem ebrejiem rakstīja: ”Viņi deg par Dievu, bet bez izpratnes.” (Romiešiem 10:2.) Tomēr evaņģēlijos farizeji ir attēloti tādi, kādus tos redzēja vienkāršā tauta, — lepni, uzpūtīgi, paštaisni, kritiski noskaņoti un kategoriski.

Jēzus viedoklis

13. Ko Jēzus teica par farizejiem?

¹³ Jēzus asi vērsās pret rakstu mācītājiem un farizejiem viņu liekulības dēļ. ”Tie sasien smagas nastas un liek tās cilvēkiem uz pleciem, bet paši negrib ne ar pirkstu tās kustināt,” viņš teica. Cilvēkiem bija jānes smaga nasta, jo viņi bija pakļauti nežēlīgam jūgam. Jēzus nosauca farizejus par ģeķiem, un ģeķis jeb muļķis var sagādāt citiem daudz nelaimju. Jēzus nosauca farizejus arī par ”akliem ceļa rādītājiem” un teica, ka viņi ”atstāj bez ievērības svarīgāko bauslībā: tiesu, žēlastību un ticību”. Kurš gan gribētu, lai Jēzus uz viņu raudzītos kā uz farizeju? (Mateja 23:1—4, 16, 17, 23.)

14., 15. a) Ko par farizejiem var uzzināt no stāstījuma par to, kā Jēzus izturējās pret Mateju Leviju? b) Ko mēs paši varam iemācīties no šiem pantiem?

¹⁴ Lasot evaņģēlijus, nav grūti pamanīt, cik kritiska bija daudzu farizeju attieksme pret cilvēkiem. Pēc tam, kad Jēzus bija aicinājis muitnieku Mateju Leviju kļūt par savu mācekli, Levijs viņam sarīkoja lielu mielastu. Bībelē ir teikts, ka ”rakstu mācītāji un farizēji kurnēja pret viņa mācekļiem un sacīja: ”Kāpēc jūs ēdat un dzeŗat ar muitniekiem un grēciniekiem?” Un Jēzus atbildēja un tiem sacīja: ”Veseliem ārsta nevajaga, bet slimiem. Nevis taisnus esmu nācis aicināt uz atgriešanos no grēkiem, bet grēciniekus.”” (Lūkas 5:27—32.)

¹⁵ Leviju noteikti dziļi ietekmēja arī citi vārdi, ko Jēzus teica šī mielasta laikā. Jēzus sacīja: ”Eita un mācaities, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris.” (Mateja 9:13.) Lai gan farizeji apgalvoja, ka ticot ebreju praviešu rakstītajam, viņi nerīkojās saskaņā ar vārdiem, kas lasāmi Hozejas grāmatas 6. nodaļas 6. pantā. Viņi bija ar mieru no daudz kā atteikties, lai tikai nepārkāptu mutvārdu tradīcijas prasības. Būtu labi pārdomāt, kāda ir mūsu reputācija. Vai citiem nerodas priekšstats, ka mēs nelokāmi turamies pie personiska viedokļa, kāda vispārpieņemta uzskata vai stingriem likumiem? Vai cilvēki mūsos saskata žēlsirdību un labestību?

16. Kādi bija farizeji, un kas mums jādara, lai mēs tādi nebūtu?

¹⁶ Farizeji visā meklēja vainas. Vai pārkāpums bija īsts vai iedomāts, viņi tūlīt tam pievērsa uzmanību. Cilvēki vairījās no farizejiem, jo tie viņiem visu laiku atgādināja par viņu kļūdām. Farizeji lepojās ar to, ka deva desmito tiesu no vismazākajām garšvielām, kā, piemēram, mētrām, dillēm un ķimenēm. Viņi valkāja īpašas drēbes, lai radītu iespaidu, ka ir ļoti dievbijīgi, un centās vadīt tautu. Ja mēs vēlamies sekot Jēzus priekšzīmei, mēs nekādā gadījumā nedrīkstam meklēt cilvēkos trūkumus un nepārtraukti viņiem par tiem atgādināt.

Kā Jēzus risināja problēmas

17.—19. a) Kā Jēzus rīkojās situācijā, kurai varēja būt nopietnas sekas? b) Kāpēc minētā sieviete jutās neveikli un uztraucās? c) Ko jūs darītu, ja atrastos cilvēku pūlī, kad sieviete pastāstīja, kāpēc viņa ir pieskārusies Jēzum?

¹⁷ Jēzus risināja problēmas pilnīgi citādi, nekā to darīja farizeji. Padomāsim par Jēzus rīcību situācijā, kuru kāds būtu varējis uzskatīt par ļoti nopietnu. Lūkas evaņģēlijā, 8. nodaļā, no 42. līdz 48. pantam, ir stāstīts par kādu sievieti, kas 12 gadus bija slimojusi ar asiņošanu.

¹⁸ Marka evaņģēlijā, kur stāstīts par šo pašu sievieti, teikts, ka viņa griezās pie Jēzus ”izbijusies un drebēdama”. (Marka 5:33.) Izbijusies viņa bija tāpēc, ka bija pārkāpusi Dieva bauslības prasību. Saskaņā ar 3. Mozus grāmatas 15. nodaļas 25. līdz 28. pantu sieviete, kurai bija nedabiska asiņošana, tika uzskatīta par netīru visu laiku, kamēr asiņošana turpinājās, un par tīru viņa tika uzskatīta nedēļu pēc tam, kad asiņošana beidzās. Priekšmeti un cilvēki, kam viņa pieskārās, tika uzskatīti par netīriem. Lai nokļūtu līdz Jēzum, minētajai sievietei bija jāizspiežas cauri cilvēku pūlim. Lasot par notikumu, kas risinājies pirms 2000 gadiem, joprojām var iztēloties, kā jutās šī nelaimīgā sieviete.

¹⁹ Ko jūs domātu par notikušo, ja redzētu to savām acīm? Ko jūs teiktu šai sievietei? Jēzus pret viņu izturējās laipni, iejūtīgi un taktiski, ne mirkli neliekot domāt, ka viņa ir rīkojusies nosodāmi. (Marka 5:34.)

20. Kādas grūtības mums varētu rasties, ja mēs nonāktu tādā situācijā, kādā bija nonācis Jēzus?

²⁰ No šī notikuma var daudz ko mācīties. Piemēram, pieņemsim, ka jūs esat draudzes vecākais un ka kristiešiem joprojām jāievēro likums, kas dots 3. Mozus grāmatā, 15. nodaļā, no 25. līdz 28. pantam. Kā jūs rīkotos, ja kāda kristiete, juzdamās bezpalīdzīga un izmisusi, pārkāptu šo likumu? Vai jūs viņu pazemotu citu priekšā, izsakot skarbus pārmetumus? ”Nekādā gadījumā,” jūs droši vien atbildēsiet. ”Es nekad neko tādu nedarītu! Es censtos rīkoties tāpat kā Jēzus. Es būtu laipns, iejūtīgs, uzmanīgs un taktisks.” Tas ir labi, ja jūs tā domājat. Tomēr, kā mēs zinām, ne vienmēr ir viegli rīkoties tāpat, kā rīkojās Jēzus.

21. Kā Jēzus mācīja cilvēkiem pildīt bauslību?

²¹ Jēzus parasti uzmundrināja cilvēkus, palīdzēja viņiem justies labāk. Tajos jautājumos, kuros Dieva bauslības prasības bija ļoti konkrētas, cilvēki paši tās varēja labi saprast. Ja kāds likums bija vispārīgs, cilvēki varēja rīkoties saskaņā ar savu sirdsapziņu un ar savu lēmumu apliecināt, cik patiesi viņi mīl Dievu. Bauslība nebija dota ar mērķi liegt cilvēkiem domas un rīcības brīvību. (Marka 2:27, 28.) Dievs mīlēja savu tautu, daudz darīja tās labā un bija gatavs izrādīt žēlsirdību pret cilvēkiem, kas kļūdījās. Tāds pats bija arī Jēzus. (Jāņa 14:9.)