”Tu nezini, kas izdosies”
”No rīta sēj savu sēklu un neļauj mieru savai rokai līdz pat vakaram, jo tu nezini, kas izdosies.” (Sal. Māc. 11:6.)
1. Kāpēc, redzot, kā kaut kas aug, mēs izjūtam apbrīnu un saprotam, ka mums jābūt pazemīgiem?
ZEMKOPIM ir jābūt pacietīgam. (Jēk. 5:7.) Kad viņš ir iesējis graudus, viņam ir jāgaida, līdz tie uzdīgs un izaugs. Vispirms, ja apstākļi ir labvēlīgi, no zemes pakāpeniski sāk spraukties asni. Tad tie stiepjas garumā, stiebru galos sāk riesties vārpas, un pēc tam tās pamazām nobriest. Beigās viss tīrums ir gatavs pļaujai. Augšanas process patiešām ir apbrīnojams. Taču apziņa, ka Dievs ir tas, kurš liek visam augt, mūsos iedveš pazemību. Mēs varam rūpēties par iesēto, laistīt to, lai tas nenokalstu, bet tikai Dievs dod spēku augšanai. (Salīdzināt 1. Korintiešiem 3:6.)
2. Ko iepriekšējā rakstā apskatītajās līdzībās Jēzus mācīja par augšanu?
2 Kā jau bija minēts iepriekšējā rakstā, Jēzus salīdzināja Valstības sludināšanu ar sēklas sēšanu. Līdzībā par dažādajām augsnēm Jēzus mācīja, ka sējējs sēj labu sēklu, bet tikai no cilvēka sirds ir atkarīgs, vai sēkla izaugs un nesīs augļus. (Marka 4:3—9.) Līdzībā par sējēju, kas guļ, Jēzus uzsvēra, ka zemkopis nevar pilnībā izprast augšanas procesu. Augšanai spēku dod Dievs, tā nenotiek cilvēku spēkiem. (Marka 4:26—29.) Pievērsīsim uzmanību vēl trīs Jēzus līdzībām: par sinepju graudiņu, par raugu un par tīklu.a
Līdzība par sinepju graudiņu
3., 4. Kādas domas ir ietvertas līdzībā par sinepju graudiņu?
3 Marka evaņģēlija 4. nodaļā lasāmajā līdzībā par sinepju graudiņu ir ietvertas divas galvenās domas: pirmkārt, par apbrīnojamo pieaugumu, ko ir izraisījusi vēsts par Valstību, un, otrkārt, par to, kādā patvērumā nonāk tie, kas uzklausa šo vēsti. Jēzus sacīja: ”Kam mēs Dieva valstību pielīdzināsim? Jeb kādā līdzībā mēs to tēlosim? Kā sinepju graudiņš, kas zemē sēts, ir mazākais no visām sēklām virs zemes, un kad tas ir sēts, tad tas augtin aug un top lielāks par visiem dārza augiem un dabū lielus zarus, tā ka putni apakš debess viņa pavēnī var ligzdas taisīt.” (Marka 4:30—32.)
4 Šajā līdzībā ir aprakstīts, kā aug ”Dieva valstība”. Par ”Dieva valstības” augšanu liecina labās vēsts izplatīšanās un kristiešu draudzes pieaugums pēc tam, kad 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos šī draudze tika izveidota. Sinepju graudiņš ir niecīga sēkliņa, kas var simbolizēt kaut ko pavisam mazu. (Salīdzināt Lūkas 17:6.) Taču dažu sugu sinepes spēj izaugt trīs līdz piecus metrus garas, tām izveidojas spēcīgi zari, un tās patiešām atgādina koku. (Mat. 13:31, 32.)
5. Kādu pieaugumu pieredzēja pirmā gadsimta kristiešu draudze?
5 Kristiešu draudzes sākums bija tad, kad aptuveni simt divdesmit mācekļu tika svaidīti ar svēto garu, bet samērā īsā laikā šī mazā draudze ievērojami izauga — tai pievienojās tūkstošiem ticīgo. (Nolasīt Apustuļu darbus 2:41; 4:4; 5:28; 6:7; 12:24; 19:20.) Nepilnu trīsdesmit gadu laikā sludinātāju skaits bija pieaudzis tik ļoti, ka apustulis Pāvils par evaņģēliju jeb labo vēsti Kolosu draudzei rakstīja: ”Tas ir sludināts visai radībai apakš debesīm.” (Kol. 1:23.) Kristiešu draudze patiešām bija pieredzējusi izcilu pieaugumu.
6., 7. a) Kas ir noticis pēc 1914. gada? b) Kas vēl notiks nākotnē?
6 Kopš 1914. gada, kad debesīs tika nodibināta Dieva Valstība, sinepju ”koka” zari ir izauguši daudz lielāki, nekā bija gaidīts. Dieva tauta ir redzējusi, kā piepildās Jesajas rakstītais pravietojums: ”Mazākais kļūs par tūkstoti, un sīkākais par varenu tautu.” (Jes. 60:22.) 20. gadsimta sākumā Dieva Valstību sludināja neliels skaits kristiešu, kas bija svaidīti ar svēto garu, un viņi nevarēja pat iedomāties, ka 2008. gadā to pašu darbu veiks aptuveni septiņi miljoni Jehovas liecinieku vairāk nekā 230 zemēs. Šo apbrīnojamo pieaugumu lieliski ilustrē lielais ”koks”, kas izauga no sinepju graudiņa.
7 Bet vai simboliskā augšana ar to apstāsies? Nē, neapstāsies. Ar laiku visi zemeslodes iedzīvotāji būs Dieva Valstības pavalstnieki. Nebūs vairs neviena pretinieka. Tas tiks panākts nevis ar cilvēku pūliņiem, bet gan ar visaugstākā valdnieka — Jehovas — spēku, jo viņš iejauksies notikumu gaitā. (Nolasīt Daniēla 2:34, 35.) Mums būs iespēja redzēt, kā līdz galam piepildās vēl viens Jesajas rakstīts pravietojums: ”Zeme būs tā Kunga atziņas pilna kā jūras dziļumi, kas līdz pašam dibenam ūdens strāvu pilni.” (Jes. 11:9.)
8. a) Kas ir domāts ar putniem Jēzus līdzībā? b) No kā mēs jau tagad esam pasargāti?
8 Jēzus teica, ka debesu putni var vīt ligzdas simboliskā sinepju koka jeb Valstības pavēnī. Atšķirībā no putniem, kas bija minēti līdzībā par sējēju, kura iesētā sēkla krita dažādās vietās, ar šiem putniem nav domāti Valstības ienaidnieki, kas gribētu apēst labās sēklas. (Marka 4:4.) Šajā līdzībā ar putniem ir salīdzināti pareizi noskaņoti cilvēki, kas meklē patvērumu kristiešu draudzē. Jau tagad viņi ir pasargāti no ļaunajā pasaulē izplatītajiem paradumiem un darbiem, kas cilvēku padara netīru Dieva acīs. (Salīdzināt Jesajas 32:1, 2.) Agrāk Jehova jau bija salīdzinājis Mesijas Valstību ar koku un izteicis šādu pravietojumu: ”Israēla augstākajā kalnā Es to dēstīšu, lai tas izrieš zarus un nes augļus un top par jo krāšņu ciedru koku, zem kura atradīs patvērumu visādi meža zvēri un kura zaros dzīvos un vīs savas ligzdas visdažādāko spalvu putni.” (Ecēh. 17:23.)
Līdzība par raugu
9., 10. a) Kādu domu Jēzus uzsvēra līdzībā par raugu? b) Ko Bībelē bieži simbolizē raugs, un kāds jautājums tiks apskatīts?
9 Cilvēka acīm ne vienmēr ir redzams, kā kaut kas aug vai palielinās apjomā. Šo domu Jēzus uzsvēra citā līdzībā. Viņš teica: ”Debesu valstība līdzinās raugam, ko kāda sieva ņēma un iejauca trīs mēros miltu, tiekāms viss sarūga.” (Mat. 13:33.) Kas ir domāts ar raugu, un kā tas ir saistīts ar garīgo augšanu?
10 Bībelē raugs bieži simbolizē grēku. Šādā nozīmē vārdu ”raugs” lietoja apustulis Pāvils, kad rakstīja par slikto ietekmi, ko Korintas draudzē radīja kāds grēcinieks. (1. Kor. 5:6—8.) Vai Jēzus savā līdzībā minēja raugu, lai runātu par to, kā aug kaut kas peļams?
11. Kāds ir viens no veidiem, kā senajā Izraēlā izmantoja raugu?
11 Lai atbildētu uz šo jautājumu, mums jāņem vērā trīs fakti. Pirmkārt, kaut arī Jehova neļāva izmantot raugu Pasā svētkos, citās reizēs viņš uzskatīja par pieņemamiem upurus, kuros bija izmantots raugs. Kopā ar pateicības upuriem, ko izraēlieši labprātīgi upurēja, lai pateiktos Jehovam par viņa daudzajām svētībām, tika ziedoti arī ”maizes cepumi no raudzētas mīklas”. Maltīte, kurā tika ēsts pateicības upuris, bija priecīgs notikums. (3. Moz. 7:11—15.)
12. Ko var secināt no tā, kā Bībeles salīdzinājumos ir izmantoti vieni un tie paši vārdi?
12 Otrkārt, Bībelē būtnes, lietas vai parādības, kas dažos fragmentos simbolizē kaut ko sliktu, citos var simbolizēt kaut ko labu. Piemēram, 1. Pētera vēstules 5. nodaļas 8. pantā, lai uzsvērtu Sātana bīstamo, nežēlīgo dabu, viņš ir salīdzināts ar lauvu. Bet Atklāsmes grāmatas 5. nodaļas 5. pantā ar lauvu ir salīdzināts Jēzus — viņš ir nosaukts par ”lauvu no Jūdas cilts”. Šajā gadījumā lauva ir izmantots par taisnīguma un drosmes simbolu.
13. Kā Jēzus līdzība par raugu paskaidro to, kā notiek garīgā izaugsme?
13 Treškārt, Jēzus savā līdzībā neteica, ka raugs sabojāja visu mīklu un tā kļuva nederīga, — viņš tikai pieminēja to, kā parasti tika gatavota maize. Saimniece ar nodomu pievienoja mīklai raugu, un iznākums bija labs. Raugs bija iejaukts mīklā, tāpēc saimniece nevarēja saskatīt rūgšanas procesu. Tas liek domāt par sējēju, kas sēj sēklu un pa nakti guļ. Jēzus teica, ka ”sēkla uzdīgst un uzaug, tā ka viņš pats to nenomana”. (Marka 4:27.) Tas ir ļoti vienkāršs veids, kā ilustrēt to, ka cilvēka garīgā izaugsme notiek nemanāmi. Sākumā mēs nesaskatām, kā tā notiek, bet rezultāti ir acīm redzami.
14. Ko ilustrē tas, ka raugs saraudzē visu mīklu?
14 Augšana ir ne vien neredzama cilvēku acīm, bet arī visaptveroša. Tā ir vēl viena doma, kas izriet no līdzības par raugu. Raugs saraudzē visus ”trīs mērus miltu”. (Lūk. 13:21.) Līdzīgi raugam, kas saraudzē visu mīklu, Valstības sludināšana, kas ir veicinājusi mācekļu skaita pieaugumu, notiek jau tik plaši, ka vēsts par Dieva Valstību tagad izskan ”līdz pašam pasaules galam”. (Ap. d. 1:8; Mat. 24:14.) Mums ir liels gods piedalīties darbā, kas tagad notiek tik milzīgā mērogā.
Līdzība par tīklu
15., 16. a) Īsi pārstāstiet līdzību par tīklu! b) Kas ir domāts ar tīklu, un kādam augšanas aspektam ir pievērsta uzmanība šajā līdzībā?
15 Daudz svarīgāk par cilvēku skaitu, kas sevi sauc par Jēzus Kristus mācekļiem, ir tas, vai viņi tiešām tādi ir. Šim augšanas aspektam — garīgajai izaugsmei — Jēzus pievērsa uzmanību līdzībā par tīklu. Viņš teica: ”Vēl debesu valstība līdzinās tīklam, izmestam jūrā, kas savilka visādas zivis.” (Mat. 13:47.)
16 Tīkls, ar ko ir domāta Valstības sludināšana, savelk visādas zivis. Tālāk Jēzus sacīja: ”Un kad tas bija pilns, tad viņi to izvilka malā, nosēdās un labās salasīja traukos, bet sapuvušās izmeta laukā. Tā tas būs pasaules pastarā galā [grieķiski sinteleia — ”nobeigums”]: eņģeļi izies un atšķirs ļaunos no taisnajiem un tos metīs degošā ceplī, tur būs kaukšana un zobu trīcēšana.” (Mat. 13:48—50.)
17. Kādā laikā notiek atšķiršana, kas minēta līdzībā par tīklu?
17 Vai līdzībā minētā atšķiršana attiecas uz beidzamo tiesu, kurā avis tiek šķirtas no āžiem un kura, pēc Jēzus vārdiem, notiks tad, kad viņš nāks savā godībā? (Mat. 25:31—33.) Nē, tā nevar apgalvot, jo beidzamā tiesa notiks tad, kad Jēzus nāks lielajās bēdās, bet atšķiršana, kas minēta līdzībā par tīklu, norisinās ilgākā laika posmā, kā uz to norāda oriģinālvalodā lietotais vārds sinteleia.b Tas ir laiks, kurā mēs tagad dzīvojam un kurš beigsies ar lielajām bēdām. Kā notiek šī atšķiršana?
18., 19. a) Kā tagad notiek atšķiršana? b) Kas ir jādara visiem, kas grib tuvoties Dievam? (Skat. arī zemsvītras piezīmi 21. lpp.)
18 Miljoniem cilvēku — simbolisko zivju no jūras, ar ko apzīmēta visa cilvēce, — ir saistījušies ar Jehovas mūslaiku draudzi. Daļa cilvēku apmeklē tikai Atceres vakaru, daļa nāk arī uz sapulcēm, bet citi mācās Bībeli. Taču vai viņus visus var saukt par patiesajiem kristiešiem? Viņus ”izvelk malā”, bet, kā teica Jēzus, tikai labās zivis tiek salasītas traukos, ar ko ir domātas kristiešu draudzes. Nederīgās tiek izmestas, un beigās tās nonāks simboliskā degošā ceplī, kas nozīmē iznīcināšanu.
19 Daudzi, kas kādreiz ir mācījušies Bībeli Jehovas liecinieku vadītās nodarbībās, ir pārtraukuši to darīt. Daži, kas ir uzauguši kristiešu ģimenēs, tā arī nav kļuvuši par Jēzus sekotājiem. Viņi vai nu nav gribējuši sākt kalpot Jehovam, vai arī, kādu laiku kalpojuši, pēc tam ir beiguši to darīt.c (Ecēh. 33:32, 33.) Taču ir bezgala svarīgi, lai visi, kas grib tuvoties Dievam, pirms tiesas dienas pievienotos draudzēm, kas ir salīdzinātas ar traukiem, un paliktu draudzes sniegtajā garīgajā patvērumā.
20., 21. a) Ko mēs esam uzzinājuši, apskatot Jēzus līdzības, kurās ietverta doma par augšanu? b) Ko jūs esat apņēmušies darīt?
20 Ko mēs esam iemācījušies no īsā pārskata par Jēzus līdzībām, kurās uzsvērts, kā kaut kas aug? Pirmkārt, tāpat kā no sinepju graudiņa izaug liels koks, ir apbrīnojami pieaudzis to cilvēku skaits, kas ir atsaukušies uz vēsti par Valstību. Jehovas darbu nekas nevar apturēt. (Jes. 54:17.) Turklāt tie, kas ir nākuši simboliskā koka pavēnī, ir atraduši tur garīgu patvērumu. Otrkārt, Dievs ir tas, kas audzē. Tāpat kā mīklā iejauktais raugs saraudzēja visu mīklu, Valstības sludināšana, kas notiek arvien plašāk, ir veicinājusi to, ka aizvien vairāk cilvēku kļūst par Kristus mācekļiem. Garīgo izaugsmi ne vienmēr var pamanīt un izprast, taču tās iznākums ir acīm redzams. Treškārt, ne visi, kas sākumā atsaucas uz labo vēsti, kļūst par Dieva kalpiem. Daži ir līdzīgi Jēzus minētajām nederīgajām zivīm.
21 Ir liels prieks redzēt, cik daudzus cilvēkus Jehova velk pie sevis un sava Dēla. (Jāņa 6:44.) Tāpēc daudzās zemēs Jehovas kalpu skaits ir ļoti pieaudzis, un, bez šaubām, viss gods un slava par to pienākas Dievam Jehovam. Tā kā ir vērojams tik apbrīnojams pieaugums, mums jāklausa jau pirms daudziem gadu simtiem rakstītajam aicinājumam: ”No rīta sēj savu sēklu.., jo tu nezini, kas izdosies, vai šis, vai tas, bet varbūt, ka izdodas arī abi vienlīdz labi.” (Sal. Māc. 11:6.)
[Zemsvītras piezīmes]
a Šajā rakstā lasāmi jauni līdzību skaidrojumi, kas atšķiras no tiem, kuri bija doti 1992. gada 15. jūnija Sargtornī, 17.—22. lpp., un 1975. gada 1. oktobra Sargtornī, 589.—608. lpp.
b Lai gan Mateja 13:39—43 par Valstības sludināšanu ir runāts no cita aspekta, tomēr, kā redzams oriģinālvalodā, šajos pantos minētais laika posms ir tas pats, kurā piepildās līdzība par tīklu. Visu šo laiku tiek šķirotas simboliskās zivis, tāpat kā visu minēto laika posmu notiek sēšana un pļaušana. (2000. gada 15. oktobra Sargtornis, 25., 26. lpp.; Pielūdziet vienīgo patieso Dievu, 178.—181. lpp., 8.—11. rk.)
c Vai tas nozīmē, ka visus, kas ir pārtraukuši mācīties Bībeli un vairs neapmeklē Jehovas liecinieku sapulces, eņģeļi ir atmetuši, uzskatīdami viņus par nederīgiem? Nē, tā nevar teikt. Ja kāds no sirds vēlas atgriezties pie Jehovas, viņam ceļš joprojām ir vaļā. (Mal. 3:7.)
Kā jūs atbildētu?
• Kā Jēzus līdzība par sinepju graudiņu ilustrē to, kā ir pieaudzis Valstības sludinātāju skaits, un kādu garīgu patvērumu viņi ir raduši?
• Ko simbolizē raugs Jēzus līdzībā, un kādu faktu par garīgo augšanu Jēzus uzsvēra?
• Kāda doma par garīgo izaugsmi ir ietverta līdzībā par tīklu?
• Kas mums jādara, lai mēs paliktu starp tiem, kas ir ”salasīti traukos”?
[Attēli 18. lpp.]
Kā līdzība par sinepju graudiņu ilustrē to, kā ir izplatījusies vēsts par Dieva Valstību?
[Attēls 19. lpp.]
Ko mēs uzzinām no līdzības par raugu?
[Attēls 21. lpp.]
Ko nozīmē labo zivju atšķiršana no nederīgajām?