81. nodaļa

Jūdi vēlreiz mēģina nogalināt Jēzu

TĀ KĀ ir ziema, Jēzus staigā pa Salamana kolonādi, kur var atrasties zem jumta. Šī kolonāde ir tieši blakus templim. Šeit viņu ielenc jūdi un uzstāj: ”Cik ilgi tu mūs turēsi neziņā? Ja tu esi Kristus, saki mums to skaidri!”

”Es jums esmu teicis,” Jēzus atbild, ”bet jūs neticat.” Jēzus jūdiem nav tieši pateicis, ka ir Kristus, kā viņš to pateica samarietei pie akas. Tomēr tad, kad Jēzus paskaidroja, ka viņš ir no augšienes un ir bijis jau pirms Ābrahāma, viņš faktiski atklāja cilvēkiem, kas viņš ir.

Jēzus vēlas, lai cilvēki salīdzinātu viņa darbību ar Bībeles pravietojumiem, kuros ir teikts, kas Kristum jāpaveic, un paši nonāktu pie secinājuma, ka viņš ir Kristus. Tieši tāpēc viņš agrāk saviem mācekļiem bija teicis, lai tie nevienam nestāsta, ka viņš ir Kristus. Un tā paša iemesla dēļ arī tagad viņš šiem naidīgi noskaņotajiem jūdiem saka: ”Darbi, ko es daru sava Tēva vārdā, nodod liecību par mani. Bet jūs neticat.”

Kāpēc viņi netic? Vai trūkst pierādījumu, ka Jēzus ir Kristus? Nē, iemesls ir cits, un to Jēzus viņiem pasaka: ”[Jūs] nepiederat pie manām avīm. Manas avis dzird manu balsi, es tās pazīstu, un viņas man seko. Un es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas ne mūžam neies bojā un neviens tās neizraus no manas rokas. Mans Tēvs, kas man tās devis, ir lielāks par visiem, un neviens neko nevar izraut no Tēva rokas.”

Tad Jēzus raksturo savas ciešās attiecības ar Tēvu, sacīdams: ”Es un Tēvs, mēs esam viens.” Tā kā Jēzus ir uz zemes, bet viņa Tēvs — debesīs, viņš, bez šaubām, nevēlas teikt, ka viņš un Tēvs ir viens tiešā nozīmē — ka viņi ir viena būtne. Jēzus vēlas pateikt, ka viņiem ir viens mērķis, ka viņi ir vienoti.

Sadusmoti par šādiem vārdiem, jūdi ņem rokās akmeņus, lai nogalinātu Jēzu, gluži tāpat kā viņi bija darījuši jau iepriekš — Lieveņu (jeb būdiņu) svētku laikā. Jēzus drosmīgi stājas pretī cilvēkiem, kas vēlas viņu noslepkavot, un saka: ”Daudz labu darbu es jums esmu rādījis, kas nāk no Tēva. Kuŗa darba dēļ jūs mani gribat nomētāt?”

”Nevis laba darba dēļ mēs tevi gribam nomētāt,” viņi atbild, ”bet Dieva zaimošanas dēļ, tāpēc ka tu cilvēks būdams dari sevi par Dievu.” Kāpēc jūdi tā saka, ja Jēzus nekad nav apgalvojis, ka viņš ir dievs?

Acīmredzot tāpēc, ka Jēzus piedēvē sev spējas, kas, kā viņi uzskata, ir tikai Dievam. Piemēram, nupat Jēzus par ”avīm” teica: ”Es tām dodu mūžīgo dzīvību,” — un neko tādu neviens cilvēks nevar izdarīt. Tomēr jūdi atstāj bez ievērības faktu, ko pats Jēzus atzīst, proti, varu viņš saņem no sava Tēva.

Jēzus atzīst, ka viņš ir zemāks nekā Dievs, un par to liecina viņa nākamais jautājums: ”Vai nav rakstīts jūsu bauslībā [Psalmā 82:6]: Es esmu sacījis, jūs esat dievi. Ja raksts tos nosaucis par dieviem, uz kuŗiem zīmējas šie Dieva vārdi, ..vai tad tam, ko Tēvs ir svētījis un sūtījis pasaulē, jūs drīkstat pārmest Dieva zaimošanu, ka viņš sacījis: Es esmu Dieva Dēls?”

Ja reiz Rakstos par ”dieviem” ir nosaukti netaisni tiesneši no cilvēku vidus, kādu gan vainu šie jūdi var atrast Jēzus apgalvojumā: ”Es esmu Dieva Dēls.”? Jēzus vēl piebilst: ”Ja es nedaru sava Tēva darbus, neticiet man! Bet ja es tādus daru, tad, ja man neticat, ticiet vismaz šiem darbiem, lai jūs saprastu un zinātu, ka manī ir Tēvs, un es Tēvā.”

Kad Jēzus to ir pateicis, jūdi mēģina viņu satvert. Taču viņš aizbēg, tāpat kā iepriekš Lieveņu svētkos. Viņš pamet Jeruzalemi un dodas pāri Jordānai uz to vietu, kur gandrīz pirms četriem gadiem Jānis bija sācis kristīt cilvēkus. Tā acīmredzot atrodas netālu no Galilejas jūras dienvidu krasta; tātad no Jeruzalemes tur var nokļūt kādās divās dienās.

Šajā vietā pie Jēzus atnāk daudz cilvēku un saka: ”Jānis nav darījis nevienas zīmes, bet viss, ko Jānis par šo runājis, ir bijis patiesība.” Daudzi šeit sāk ticēt Jēzum. Jāņa 10:22—42; 4:26; 8:23, 58; Mateja 16:20.

▪ Kā cilvēkiem būtu jāsaprot, ka Jēzus ir Kristus?

▪ Kādā ziņā Jēzus un viņa Tēvs ir viens?

▪ Kāpēc jūdi apgalvo, ka Jēzus padara sevi par dievu?

▪ Kā vārdi no psalma, ko citē Jēzus, parāda, ka viņš neuzskata sevi par vienlīdzīgu ar Dievu?