Vai jūs atceraties?

Vai jums patika lasīt pēdējos Sargtorņa numurus? Ja tā bija, tad jums būs interesanti atcerēties tālāk minēto.

◻ Ko nozīmē grieķu valodas vārds parūsia, kas lietots Mateja 24:3, 27, 37., 39.?

Vaina vārdnīcā Expository Dictionary of New Testament Words ir teikts: ”PARŪSIA.. apzīmē gan ierašanos, gan tālāko klātbūtni.” Tātad tas nav tikai ierašanās brīdis, bet gan klātbūtne, kas sākas ar ierašanos. (15. augusts, 11. lappuse.)

◻ Kā pirmajā gadsimtā ’šīs dienas tika saīsinātas’, lai cilvēki varētu izglābties, un kā tas notiks lielākā mērogā? (Mateja 24:22.)

Mūsu ēras 66. gadā romieši negaidīti pārtrauca Jeruzalemes ielenkumu, tāpēc kristieši varēja aizbēgt. Mēs gaidām, ka tuvā nākotnē paredzamais uzbrukums lielajai Bābelei tāpat tiks kaut kādā veidā saīsināts. Tā svaidītie kristieši un viņu sabiedrotie tiks izglābti no iespējamās iznīcināšanas. (15. augusts, 18.—20. lappuse.)

◻ Kā mums būtu jāizturas, ja kāds cilvēks Atceres vakarā sāk iebaudīt simbolus vai arī pārstāj to darīt?

Pārējiem kristiešiem par to nav jāraizējas. Jēzus teica: ”Es esmu labais gans; es pazīstu savas avis.” Jehova tikpat nekļūdīgi pazīst tos, ko viņš īstenībā ir izraudzījies par saviem garīgajiem dēliem. (Jāņa 10:14; Romiešiem 8:16, 17.) (15. augusts, 31. lappuse.)

◻ Kāds bija Mozus bauslības galvenais mērķis?

Galvenokārt tā mācīja izraēliešiem, ka viņiem ir vajadzīgs Mesija, kas viņus atbrīvos no grēcīgā stāvokļa. (Galatiešiem 3:24.) Tāpat bauslība mācīja dievbijību un paklausību, un tā palīdzēja izraēliešiem izsargāties no kaimiņtautu kaunpilnajām paražām. (3. Mozus 18:24, 25.) (1. septembris, 9. lappuse.)

◻ Kāds ir jaunās derības mērķis? (Jeremijas 31:31—34.)

Tai jāizveido ķēniņu un priesteru tauta, lai svētītu visu cilvēci. (2. Mozus 19:6; 1. Pētera 2:9; Atklāsmes 5:10.) (1. septembris, 14., 15. lappuse.)

◻ Kāpēc mums jāmācās atvainoties?

Atvainošanās var palīdzēt mazināt nepilnības dēļ nodarītās sāpes, un tā var izlīdzināt nesaskaņas. Katru reizi, kad lūdzam piedošanu, mēs mācāmies būt pazemīgi un attīstām iejūtību pret citiem. (15. septembris, 24. lappuse.)

◻ Vai Noas laika pasaules plūdi ir vēsturisks fakts?

Jā. Seni nostāsti par pasaules plūdiem ir atrodami pa visu pasauli, no Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas līdz pat Austrālijai. Šo nostāstu plašā izplatība ir papildu pierādījums, ka Bībelē aprakstītie pasaules plūdi patiešām ir notikuši. (1. Mozus 7:11—20.) (15. septembris, 25. lappuse.)

◻ Ko nozīmē būt viesmīlīgam? (Romiešiem 12:13.)

Vārds ”viesmīlība” ir tulkots no grieķu valodas vārda, kas izveidojies no diviem vārdiem ar nozīmi ’mīlestība’ un ’svešinieks’. Tātad viesmīlība galvenokārt nozīmē mīlestību pret svešiniekiem. Tomēr tā neietver tikai uz principiem balstītu mīlestību, kas tiek parādīta pienākuma apziņas dēļ. Viesmīlības pamatā ir sirsnīga mīlestība, simpātijas un draudzība. (1. oktobris, 9. lappuse.)

◻ Kāda ir Pāvila domu gaita pirmajā vēstulē korintiešiem, 7. nodaļā, kurā viņš runā par laulību un bezlaulību?

Stāties laulībā drīkst, un noteiktos apstākļos dažiem tas ir ieteicams. Tomēr bezlaulība nenoliedzami ir piemērota kristietim vai kristietei, kas vēlas kalpot Jehovam pēc iespējas netraucēti. (15. oktobris, 13. lappuse.)

◻ Kā vecākais var ’gādāt par savējiem’? (1. Timotejam 5:8.)

Vecākajam ’jāgādā par savējiem’ — savu sievu un bērniem — materiālā, garīgā un emocionālā ziņā. (15. oktobris, 22. lappuse.)

◻ Kā Jehova mierina savus kalpus?

Dieva svētais gars darbojas kā ’mierinātājs’. (Jāņa 14:16, NW, zemsvītras piezīme.) Dievs mūs mierina arī ar Bībeles palīdzību. (Romiešiem 15:4.) Dievs zina mūsu personīgās vajadzības un var mūs izmantot, lai mēs mierinātu cits citu, — piemēram, Pāvilu nomierināja Tita stāstījums par korintiešiem. (2. Korintiešiem 7:11—13.) (1. novembris, 10., 12. lappuse.)

◻ Uz ko Pāvils norādīja, raksturodams Jehovu ar vārdiem ”žēlastības Tēvs”, kas atrodami 2. Korintiešiem 1:3?

Grieķu valodas lietvārds, kas iztulkots ar vārdu ”žēlastība”, ir cēlies no vārda, ar kuru tiek izteikts žēlums par kāda cita ciešanām. Tā Pāvils apraksta Dieva maigās jūtas pret ikvienu viņa uzticīgo kalpu, kam ir bēdas. (1. novembris, 13. lappuse.)

◻ Kas tika panākts ar to, ka izraēlieši gavēja gadskārtējā Salīdzināšanas dienā? (3. Mozus 16:29—31; 23:27.)

Gavēņa ievērošana lika izraēliešiem skaidrāk apzināties savu grēcīgumu un vajadzību pēc izpirkuma. Gavējot viņi pauda Dievam nožēlu par saviem grēkiem. (15. novembris, 5. lappuse.)

◻ Kā jāsaprot jauniešiem dotais norādījums ”Piemini savu Radītāju”? (Salamans Mācītājs 12:1.)

Kādā izdevumā ir teikts, ka ar vārdu ”pieminēt” iztulkotais ebreju valodas vārds bieži attiecas uz ”sirsnīgām domām un rīcību, kas pavada atcerēšanos”. Tātad paklausīt minētajam norādījumam nozīmē vairāk nekā tikai domāt par Jehovu. Ir vajadzīga rīcība — ir jādara tas, kas Dievam patīk. (1. decembris, 16. lappuse.)