Mierinājums no ’iepriecināšanas Dieva’
”Slavēts lai ir mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, žēlastības Tēvs, un iepriecināšanas Dievs, kas mūs iepriecina visās mūsu bēdās.” (2. KORINTIEŠIEM 1:3, 4)
1., 2. Kāds mierinājums ir vajadzīgs bēdu nomāktajiem cilvēkiem?
BĒDU māktiem cilvēkiem ir vajadzīgs patiess mierinājums, nevis nodrāztas un formālas frāzes. Mēs visi esam dzirdējuši teicienu: ”Laiks dziedē visu,” — bet vai tad tas ir mierinājums bēdu sagrauztam cilvēkam, kas nesen zaudējis kādu tuvinieku vai draugu? Kristieši zina par Dieva solījumu celt augšā mirušos, tomēr tad, ja pēkšņi ir zaudēts tuvs cilvēks, rodas dziļas sāpes un emocionāla trauma. Un, ja tu esi zaudējis bērnu, tad pārējie bērni, bez šaubām, nevar aizstāt dārgo aizgājēju.
2 Kad nomirst tuvs cilvēks, vislielāko spēku mums dod patiess mierinājums — mierinājums, kas ir balstīts uz Dieva apsolījumiem. Tāpat mums vajadzīga līdzjūtība. Tā noteikti ir ļoti nepieciešama cilvēkiem Ruandā, it sevišķi simtiem Jehovas liecinieku ģimeņu, kas zaudēja tuvus cilvēkus velnišķīgā etniskā slepkavošanā. Kur var gūt mierinājumu visi tie cilvēki, kam ir sēras?
Jehova — mierinājuma Dievs
3. Kā Jehova ir rādījis priekšzīmi un sniedzis mierinājumu?
3 Jehova rādīja priekšzīmi, mums visiem sniegdams mierinājumu. Viņš sūtīja uz Zemi savu vienpiedzimušo Dēlu, Kristu Jēzu, lai mums dotu mūžīgu mierinājumu un cerību. Jēzus mācīja: ”Tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa 3:16.) Tāpat viņš teica saviem sekotājiem: ”Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī, ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem.” (Jāņa 15:13.) Kādā citā reizē Jēzus teica: ”Cilvēka Dēls nav nācis, lai viņam kalpotu, bet ka viņš kalpotu un atdotu savu dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem.” (Mateja 20:28.) Turklāt Pāvils rakstīja: ”Dievs savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.” (Romiešiem 5:8.) No šiem un citiem Bībeles pantiem mēs varam redzēt, kāda ir Dieva un Kristus Jēzus mīlestība.
4. Kāpēc apustulis Pāvils bija īpaši pateicīgs Jehovam?
4 Apustulis Pāvils it sevišķi apzinājās, kāda ir Jehovas žēlastība. Viņš tika izrauts no garīgās nāves stāvokļa — Kristus sekotāju nežēlīgs vajātājs pats kļuva par vajātu kristieti. (Efeziešiem 2:1—5.) Pāvils raksta par sevi: ”Es esmu mazākais apustuļu starpā un neesmu cienīgs, ka mani sauc par apustuli, tādēļ ka es vajāju Dieva draudzi. Bet no Dieva žēlastības esmu es, kas es esmu, un viņa man dāvātā žēlastība nav bijusi veltīga, es esmu vairāk par viņiem visiem strādājis, tomēr ne es, bet Dieva žēlastība, kas ir ar mani.” (1. Korintiešiem 15:9, 10.)
5. Ko Pāvils rakstīja par iepriecinājumu, ko dod Dievs?
5 Saskaņā ar iepriekšminēto Pāvils rakstīja: ”Slavēts lai ir mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, žēlastības Tēvs, un iepriecināšanas Dievs, kas mūs iepriecina visās mūsu bēdās, ka mēs tos, kam ir kādas bēdas, varam iepriecināt ar to iepriecu, ko paši no Dieva saņēmuši. Jo, kā Kristus ciešanas spēcīgi nāk pār mums, tāpat spēcīgi darbojas mūsu ieprieca caur Kristu. Kad mums ir bēdas, tad tās jums par iepriecināšanu un pestīšanu; kad mums ir ieprieca, tad tā jums par iepriecināšanu, kas parādās spēcīga to pašu ciešanu panešanā, ko arī mēs nesam. Un mūsu cerība par jums ir stipra, jo mēs zinām, ka jums ir dalība kā ciešanās, tā arī iepriecā.” (2. Korintiešiem 1:3—7.)
6. Kas ir izteikts ar grieķu valodas vārdu, kas tulkots ar vārdu mierināt?
6 Kādi iedvesmojoši vārdi! Grieķu valodas vārds, kas šeit tulkots kā iepriecināt (LB-65) vai mierināt (NW), ir saistīts ar frāzi pasaukt pie sevis. Tāpēc ”tas nozīmē ar savu klātbūtni iedrosmināt cilvēku, kas pārcieš smagus pārbaudījumus” (A Linguistic Key to the Greek New Testament). Kāds Bībeles pētnieks rakstīja: ”Šis vārds.. vienmēr nozīmē daudz vairāk nekā tikai izrādīt sāpes remdējošu līdzjūtību. [..] Kristīgs mierinājums ir tāds mierinājums, kas cilvēkam iedveš drosmi un dod spēku tikt galā ar jebkādām grūtībām, kādas var būt dzīvē.” Mierināt nozīmē arī teikt mierinošus vārdus, kas pamatojas uz drošu apsolījumu un cerību — uz mirušo augšāmcelšanu.
Jēzus un Pāvils — līdzjūtīgi mierinātāji
7. Kā Pāvils mierināja savus kristīgos brāļus?
7 Cik ļoti labi Pāvils parādīja, ko nozīmē mierināt! Viņš varēja rakstīt brāļiem Tesalonikos: ”Mēs jūsu starpā esam bijuši saudzīgi kā māte, kas lolo savus bērnus. Tādas ir bijušas mūsu jūtas pret jums; mēs ar jums gribējām dalīties ne vien Dieva evanģelijā, bet arī savā dvēselē, jo tik mīļi jūs mums bijāt kļuvuši. Mēs ikvienu no jums — jums tas ir zināms — kā tēvs savus bērnus uzmudinājām, pamācījām.” Līdzīgi mīlošiem, gādīgiem vecākiem, mēs visi varam sniegt savu siltumu un izrādīt sapratni tiem cilvēkiem, kam ir grūti. (1. Tesaloniķiešiem 2:7, 8, 11, 12.)
8. Kāpēc Jēzus mācība ir mierinājums bēdu māktajiem?
8 Parādot tādu gādību un laipnību, Pāvils tikai sekoja izcilajam Paraugam — Jēzum. Atceries to līdzjūtīgo aicinājumu, ar ko Jēzus vērsās pie visiem un kas rakstīts Mateja 11:28—30: ”Nāciet šurp pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi manu jūgu, mācaities no manis, jo es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. Jo mans jūgs ir patīkams un mana nasta viegla.” Jēzus mācība tiešām ir atvieglojums, jo tā dod cerību un apsolījumu celt augšā mirušos. Šo cerību un apsolījumu mēs piedāvājam cilvēkiem, piemēram, tad, kad viņiem atstājam brošūru When Someone You Love Dies (Kad nomiris tev tuvs cilvēks). Šī cerība var palīdzēt mums visiem un var palīdzēt pat tad, ja bēdas mūs māc jau ilgstoši.
Kā mierināt bēdu nomāktos
9. Kāpēc mēs nedrīkstam būt nepacietīgi attiecībās ar bēdu māktajiem cilvēkiem?
9 Bēdas ne vienmēr aiziet, kad pagājis kāds laiks pēc tuva cilvēka nāves. Daži cilvēki, it sevišķi vecāki, kas zaudējuši bērnus, nes bēdu smagumu visu savu dzīvi. Kāds uzticīgs kristiešu pāris Spānijā 1963. gadā zaudēja 11 gadus vecu dēlu pēc tam, kad viņš bija saslimis ar meningītu. Līdz pat šim brīdim viņu acīs sariešas asaras, runājot par Pakito. Nozīmīgi datumi, fotogrāfijas, suvenīri var modināt skumjas atmiņas. Tāpēc mums nekad nevajadzētu būt nepacietīgiem un domāt, ka zaudējuma sāpēm pēc kāda laika būtu jāizzūd. Kādā autoritatīvā publikācijā par medicīnas jautājumiem ir atzīts: ”Depresija un garastāvokļa maiņa var ilgt vairākus gadus.” Tāpēc atceries, ka, tieši tāpat kā fiziskas rētas mums var palikt visu mūžu, arī daudzas emocionālas rētas var saglabāties visu dzīvi.
10. Kas mums jādara, lai palīdzētu sērojošajiem?
10 Ko mēs varam darīt praktiski, lai mierinātu kristiešus, kam ir sēras? Mēs varbūt no visas sirds sakām brālim vai māsai, kam vajadzīgs mierinājums: ”Ja vien es kaut kā varu tev palīdzēt, tad noteikti man to pasaki.” Bet cik bieži cilvēks, kam ir sēras, patiešām mūs pasauks un teiks: ”Es zinu, kā tu vari man palīdzēt.”? Ir skaidrs, ka tad, ja mēs vēlamies mierināt noskumušo, mums pašiem pareizi jāizrāda iniciatīva. Kā mēs varam palīdzēt? Tālāk sekos daži praktiski ieteikumi.
11. Kā tas, ka mēs klausāmies, citus var mierināt?
11 Klausies. Viens no labākajiem veidiem, kā tu vari izkliedēt sērojošā cilvēka sāpes, ir klausīties. Tu vari pajautāt: ”Vai tu vēlies par to runāt?” Lai viņš pats izlemj. Kāds kristietis atceras to laiku, kad nomira viņa tēvs: ”Man patiesi palīdzēja tas, ka citi jautāja par notikušo un pēc tam tiešām klausījās.” Ņem vērā Jēkaba padomu: esi čakls klausīties. (Jēkaba 1:19.) Klausies pacietīgi un līdzjūtīgi. Bībele Romiešiem 12:15 iesaka: ”Raudiet ar tiem, kas raud.” Atceries, ka Jēzus raudāja kopā ar Martu un Mariju. (Jāņa 11:35.)
12. Kā mēs varam uzmundrināt tos, kam ir sēras?
12 Uzmundrini. Iegaumē: sērojošais no sākuma var justies vainīgs, domājot, ka droši vien viņš būtu varējis kaut ko vairāk darīt. Apliecini, ka, visticamāk, ir darīts viss iespējamais (vai arī saki ko citu, kas ir patiess un pozitīvs). Uzmundrini viņu, sakot, ka viņa izjūtas nepavisam nav neparastas. Pastāsti par citiem cilvēkiem, kas sekmīgi atguvušies no līdzīga zaudējuma. Citiem vārdiem sakot, esi atsaucīgs un līdzjūtīgs. Mūsu laipnā palīdzība var nozīmēt tik daudz! Salamans rakstīja: ”Vārds, kas teikts īstā laikā, ir kā zelta āboli greznos sudraba traukos.” (Salamana Pamācības 16:24; 25:11; 1. Tesaloniķiešiem 5:11, 14.)
13. Kā sērojošus cilvēkus var stiprināt mūsu palīdzība?
13 Esi gatavs palīdzēt. Palīdzība ir vajadzīga ne tikai pirmajās dienās, kad pie sērojošā cilvēka ir daudz draugu un radinieku. Ja vajadzīgs, esi gatavs palīdzēt arī vairākus mēnešus vēlāk — tad, kad pārējie būs atgriezušies savā ikdienā. Katram cilvēkam sēru ilgums var ļoti atšķirties. Mūsu kristīgā interese un līdzjūtība var ļoti daudz ko nozīmēt brīdī, kad vajadzīga palīdzība. Bībelē teikts, ka ”ir draugi, kuŗi ir labāki nekā brālis”. Tāpēc teiciens: ”Īsts draugs arī nelaimē ir draugs,” — ir neapstrīdama patiesība, pēc kuras mums arī ir jādzīvo. (Salamana Pamācības 18:24; salīdzināt Apustuļu darbi 28:15.)
14. Par ko mēs varam runāt, lai mierinātu sērojošo?
14 Runā par mirušā cilvēka labajām īpašībām: ja tas tiek darīts piemērotā laikā, tad ar to var sniegt milzīgu palīdzību. Pastāsti komiskus atgadījumus, ko tu atceries par aizgājēju. Nebaidies lietot viņa vārdu. Nerīkojies tā, it kā tuvais cilvēks, kas nomiris, vispār nekad nebūtu eksistējis vai arī it kā viņš būtu bijis nenozīmīgs cilvēks. Mierinoša doma ir izteikta kādā Hārvarda medicīnas skolas publikācijā: ”Zināma atgūšanās iestājas, kad sērojošais galu galā spēj domāt par mirušo bez pārlieku lielām skumjām.. Kad jaunā realitāte ir atzīta un pieņemta, bēdas pamazām pārvēršas dārgās atmiņās.” ”Dārgas atmiņas” — cik mierinoši ir atcerēties tos jaukos brīžus, kas bija pavadīti kopā ar tuvo cilvēku! Kāds liecinieks, kas pirms dažiem gadiem bija zaudējis tēvu, teica: ”Īpaši es atceros, ka neilgi pēc tam, kad mans tētis bija sācis studēt patiesību, mēs ar viņu lasījām Bībeli. Tāpat es atceros, kā mēs zvilnējām upmalā un pārrunājām dažas no manām problēmām. Es viņu redzēju tikai ik pa trijiem vai četriem gadiem, un tāpēc šīs reizes bija tik dārgas.”
15. Kā var parādīt iniciatīvu, lai palīdzētu?
15 Parādi iniciatīvu, kad tā ir vietā. Daži cilvēki var vieglāk pārdzīvot bēdas nekā citi. Ņemot vērā apstākļus, palīdzi praktiski. Kāda sērojoša kristiete atceras: ”Daudzi teica: ”Ja vien es varu kaut kā palīdzēt, pasaki man to.” Taču kāda kristiešu māsa nejautāja. Viņa iegāja tieši guļamistabā, noņēma no gultas netīro veļu un to izmazgāja. Kāda cita paņēma spaini ar ūdeni un tīrīšanas piederumus un izberza paklāju, uz kura bija vēmis mans vīrs. Viņas ir īstas draudzenes, un es nekad viņas neaizmirsīšu.” Ja tu skaidri redzi, ka vajadzīga palīdzība, parādi iniciatīvu — varbūt pagatavo ēdienu, palīdzi ar tīrīšanu vai paveic citus nepieciešamus darbus. Protams, mums jāuzmanās, lai mēs nekļūtu uzbāzīgi, kad sērojošais vēlas palikt vienatnē. Tāpēc mums jācenšas ievērot Pāvila vārdus: ”Tad nu kā Dieva izredzētie, svētie un mīļotie, tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā.” Laipnība, pacietība un mīlestība palīdz vienmēr. (Kolosiešiem 3:12; 1. Korintiešiem 13:4—8.)
16. Kāpēc vēstule vai kartīte var mierināt?
16 Uzraksti vēstuli vai aizsūti iepriecinošu kartīti. Bieži vien netiek novērtēta vēstule vai skaista kartīte, kurā izteikta līdzjūtība. Kāda ir tās priekšrocība? To var pārlasīt vairākas reizes. Vēstulei nav jābūt garai, bet tajā jāatspoguļojas tavai līdzjūtībai. Tāpat būtu labi, ja šajā vēstulē būtu garīgas domas, taču būtu jāizvairās no moralizēšanas. Galvenā doma: ”Mēs esam ar tevi,” — var būt mierinājums.
17. Kā lūgšana var mierināt?
17 Lūdz kopā ar viņiem. Nekad neaizmirsti, cik vērtīgas ir lūgšanas kopā ar sērojošiem kristiešiem un par viņiem. Bībelē, Jēkaba 5:16, ir teikts: ”Daudz spēj taisna cilvēka lūgšana.” Piemēram, ja bēdu māktais cilvēks dzird, ka mēs lūdzam par viņu, tad viņam kļūst vieglāk izkliedēt tādas negatīvas jūtas kā vainas apziņa. Ar savām ”viltībām” Sātans cenšas mūs nemanāmi vājināt brīžos, kad jūtamies vāji un zūd drosme. Tieši tad arī ir vajadzīgs mierinājums un stiprinājums, ko var gūt lūgšanā, kā jau Pāvils rakstīja: ”Garā lūdziet Dievu ik brīdi, visādi viņu piesaucot un pielūdzot; tai pašā nolūkā esiet nomodā un pastāviet savās aizlūgšanās par visiem svētajiem.” (Efeziešiem 6:11, 18; salīdzināt Jēkaba 5:13—15.)
Kas nebūtu jādara
18., 19. Kā mēs varam būt smalkjūtīgi sarunās?
18 Kad cilvēks ir bēdu sagrauzts, tad ir arī kaut kas tāds, kas nebūtu jādara vai jāsaka. Salamana Pamācībās 12:18 ir dots brīdinājums: ”Kas paradis neapdomīgi runāt un vienkārši muti palaist, nereti ieduŗ kā ar zobenu, bet zinīga cilvēka valoda ir kā dziedinātājas zāles.” Dažreiz, paši to neapzinoties, mēs neizturamies smalkjūtīgi. Piemēram, mēs varam pateikt: ”Es zinu, kā tu jūties.” Bet vai tiešām tā ir? Vai tu esi pārcietis tieši tādu pašu zaudējumu? Turklāt cilvēku reakcijas atšķiras. Tavas izjūtas, iespējams, nebija tādas pašas kā cilvēkam, kam tagad ir sēras. Iejūtīgāk būtu teikt: ”Es tiešām tev jūtu līdzi, jo nesen man bija jāpārcieš līdzīgs zaudējums, kad pirms kāda laika nomira mans(-a) . . .”
19 Tāpat mēs parādītu iejūtību, ja nerunātu par to, vai aizgājējs tiks celts augšā vai ne. Dažus brāļus un māsas ir dziļi aizvainojušas kritiskas piezīmes par neticīgā dzīvesbiedra vai dzīvesbiedres izredzēm uz augšāmcelšanu. Mēs neesam tiesneši, kas izlemj, kurš tiks celts augšā un kurš ne. Mēs varam just atvieglojumu, zinot, ka Jehova, kas redz sirdi, būs daudz žēlsirdīgāks nekā lielākā daļa no mums. (Psalms 86:15; Lūkas 6:35—37.)
Mierinoši Bībeles panti
20., 21. Kādi ir daži Bībeles panti, kas var mierināt sērojošo?
20 Viens no vislabākajiem palīdzības veidiem ir piemērotā brīdī apskatīt Jehovas solījumus attiecībā uz mirušajiem. Šīs domas no Bībeles būs noderīgas sērojošam cilvēkam neatkarīgi no tā, vai viņš jau ir liecinieks vai arī cilvēks, ko mēs esam satikuši kalpošanā. Kādi ir daži no šiem pantiem? Mēs zinām, ka Dievs Jehova ir mierinājuma un iepriecinājuma Dievs, jo viņš ir teicis: ”Es, Es esmu tavs iepriecinātājs!” Tāpat viņš ir teicis: ”Kā māte iepriecina savus bērnus, tā Es jūs iepriecināšu.” (Jesajas 51:12; 66:13.)
21 Psalmu dziesminieks rakstīja: ”Tā ir mana ieprieca [”mierinājums”, NW] manās bēdās, jo Tavs vārds mani atspirdzina. Kad es pieminu, Kungs, Tavus likumus no senām dienām, tad tas mani iepriecina. Tava žēlastība lai mani iepriecina, kā Tu esi solījis savam kalpam!” Pievērs uzmanību, ka šajos pantos vārds iepriecināt (LB-65) jeb mierināt (NW) ir lietots vairākas reizes. Tiešām, nelaimē mēs varam rast patiesu mierinājumu gan sev, gan arī citiem, pievēršot uzmanību Jehovas Rakstiem. Zinot šos apsolījumus un izjūtot brāļu mīlestību un līdzjūtību, mums būs vieglāk pārdzīvot zaudējumu un atkal piepildīt savu dzīvi ar priecīgu kristīgo kalpošanu. (Psalms 119:50, 52, 76.)
22. Kādas izredzes mūs gaida nākotnē?
22 Tāpat mēs varam zināmā mērā pārvarēt savas bēdas, ja būsim aizņemti, palīdzēdami citiem viņu bēdās. Ja mēs pievēršam uzmanību tiem, kam ir vajadzīgs mierinājums, tad arī mēs paši iegūstam patiesu laimi, dodot garīgā ziņā. (Apustuļu darbi 20:35.) Stāstīsim viņiem par to laiku, kad augšāmcelšanas dienā cilvēki no visām pagājušajām tautām, paaudze pēc paaudzes, sagaidīs savus mīļos aizgājējus jaunajā pasaulē. Kāda lieliska perspektīva! Kādas prieka asaras tiks lietas tad, kad mēs pieminēsim, ka Jehova patiesi ir Dievs, ”kas iepriecina pazemīgos”! (2. Korintiešiem 7:6.)
Vai tu atceries?
◻ Kādā ziņā Jehova ir ”iepriecināšanas Dievs”?
◻ Kā Jēzus un Pāvils mierināja bēdu māktos?
◻ Ko mēs varam darīt, lai mierinātu tos, kam ir bēdas?
◻ No kā mums būtu jāizvairās attiecībās ar sērojošo?
◻ Kādi ir tavi mīļākie Bībeles panti, kas sniedz mierinājumu, kad ir zaudēts kāds tuvs cilvēks?
[Attēls 16. lpp.]
Smalkjūtīgi parādi iniciatīvu, lai palīdzētu tiem, ko māc bēdas