Jehova ”tiem, kas viņu meklē, atmaksā”
”Tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka viņš ir, un ka viņš tiem, kas viņu meklē, atmaksā.” (EBREJIEM 11:6.)
1., 2. Kāpēc daudzus Jehovas kalpus reizēm pārņem negatīvas emocijas?
”JAU gandrīz 30 gadus es esmu Jehovas lieciniece, bet nekad neesmu jutusies cienīga tāda būt,” stāsta Barbaraa. ”Lai gan esmu bijusi pioniere un man ir bijušas arī daudzas citas priekšrocības, nekas no tā mani nav spējis pa īstam pārliecināt, ka es iederos starp lieciniekiem.” Līdzīgas domas pauž Kīts. ”Reizēm es esmu juties nevērtīgs tāpēc, ka Jehovas kalpiem ir daudz iemeslu būt priecīgiem, bet es tāds nejutos,” viņš saka. ”Šādas domas radīja vainas apziņu, kas tikai pasliktināja situāciju.”
2 Līdzīgas izjūtas ir bijušas daudziem uzticīgiem Jehovas kalpiem gan senatnē, gan mūsdienās. Vai to var teikt arī par jums? Varbūt jūs nemitīgi nomāc dažādas problēmas, bet ticības biedri, šķiet, dzīvo bez rūpēm un bēdām. Tādā gadījumā ir viegli sākt domāt, ka Jehova nav pret jums labvēlīgs un ka jūs neesat pelnījis viņa uzmanību. Tomēr nevajadzētu pārsteidzīgi izdarīt šādu secinājumu. Bībelē lasāms apliecinājums: ”Viņš [Jehova] nav nicinājis un nav turējis ne par ko sērdieņu postu, nav apslēpis no tā savu vaigu, bet ir to paklausījis, kad tas sauca.” (Psalms 22:25.) Šie pravietiskie vārdi, kas attiecas uz Mesiju, skaidri parāda, ka Jehova ne tikai uzklausa, bet arī atalgo uzticīgos cilvēkus.
3. Kāpēc mēs neesam pasargāti no grūtībām, ar kādām jāsastopas pašreizējā sistēmā?
3 Neviens nav pasargāts no grūtībām, ar kādām jāsastopas pašreizējā sistēmā, arī Jehovas kalpi ne. Mēs dzīvojam pasaulē, pār kuru valda Jehovas niknākais ienaidnieks — Sātans Velns. (2. Korintiešiem 4:4; 1. Jāņa 5:19.) Jehovas kalpi netiek brīnumainā veidā aizsargāti, gluži otrādi — tieši pret viņiem galvenokārt vēršas Sātana uzbrukumi. (Ījaba 1:7—12; Atklāsmes 2:10.) Tāpēc līdz Dieva noteiktajam laikam mums jābūt ”pacietīgiem bēdās” un ”neatlaidīgiem savās lūgšanās”, nezaudējot pārliecību, ka Jehova par mums gādā. (Romiešiem 12:12.) Mēs nedrīkstam domāt, ka Dievs Jehova mūs nemīl.
Izturības piemēri senatnē
4. Miniet uzticamus Jehovas kalpus, kuriem bija jāsaskaras ar situācijām, kas viņus apbēdināja!
4 Daudziem Jehovas kalpiem senatnē bija jāsaskaras ar situācijām, kas viņus ļoti apbēdināja. Piemēram, Annas ”dvēsele bija pilna skumju”, jo viņai nebija bērnu un viņa to uzskatīja par zīmi, ka Dievs viņu ir aizmirsis. (1. Samuēla 1:9—11.) Kad Eliju vajāja asinskārā ķēniņiene Izebele, viņu pārņēma bailes un viņš lūdza Jehovu: ”Nu ir gana, Kungs, ņem manu dvēseli, jo es neesmu labāks nekā mani tēvi.” (1. Ķēniņu 19:4.) Savukārt apustuli Pāvilu nomāca paša nepilnību slogs, un viņš atzina: ”Gribot darīt labu, man iznāk ļaunais.” Pāvila jūtas atspoguļojas vārdos: ”Es nožēlojamais cilvēks!” (Romiešiem 7:21—24.)
5. a) Kā Jehova atalgoja Annu, Eliju un Pāvilu? b) Kādu mierinājumu var sniegt Dieva Raksti, ja mūs ir pārņēmušas negatīvas emocijas?
5 Protams, gan Anna, gan Elija, gan Pāvils palika izturīgi un nepārstāja kalpot Jehovam, un viņš tos bagātīgi atalgoja. (1. Samuēla 1:20; 2:21; 1. Ķēniņu 19:5—18; 2. Timotejam 4:8.) Taču viņi izjuta visdažādākās emocijas, arī skumjas, izmisumu un bailes. Arī mums nebūtu jābrīnās, ja reizēm mūs pārņem negatīvas emocijas. Bet ko varētu darīt, ja dzīves raižu dēļ mūs sāk mākt šaubas, vai Jehova mūs patiešām mīl? Lielu mierinājumu var sniegt Dieva Raksti. Piemēram, iepriekšējā rakstā bija analizēti Jēzus vārdi par to, ka Jehova ir saskaitījis mūsu ”galvas matus”. (Mateja 10:30.) Šie uzmundrinošie vārdi liecina, ka Jehova no sirds interesējas par ikvienu no saviem kalpiem. Varam atcerēties arī Jēzus stāstīto uzskatāmo piemēru par zvirbuļiem. Neviens no šiem putniņiem nenokrīt zemē, Jehovas neievērots, tātad Jehova noteikti nav vienaldzīgs arī pret to, kas notiek ar mums.
6. Kāpēc Bībele var būt mierinājuma avots tiem, ko nomāc negatīvas emocijas?
6 Vai tiešām ir iespējams, ka visvarenais Radītājs Dievs Jehova uzskata nepilnīgus cilvēkus par vērtīgiem? Jā, tas ir iespējams, un daudzas vietas Bībelē to apliecina. Ja pārdomāsim šos Bībeles pantus, mēs varēsim pievienoties psalmu sacerētāja vārdiem: ”Kad man ir daudz sirdēstu, tad Tavs mierinājums arvienu iepriecina manu dvēseli.” (Psalms 94:19.) Apskatīsim dažus no mierinošajiem Bībeles fragmentiem, kas mums palīdzēs labāk saprast, ka Dievs mūs augstu vērtē un ka viņš mūs atalgos, ja nepārstāsim pildīt viņa gribu.
Jehovas ”paša īpašums”
7. Kādu uzmundrinošu pravietojumu Jehova ar Maleahija starpniecību izteica savai nepaklausīgajai tautai?
7 Piektajā gadsimtā p.m.ē. ebreju tautas stāvoklis bija ļoti bēdīgs. Priesteri pieņēma nederīgus dzīvniekus un upurēja tos uz Jehovas altāra. Tiesneši rīkojās netaisnīgi. Plaši izplatīta bija burvība, meli, krāpšana un laulības pārkāpšana. (Maleahija 1:8; 2:9; 3:5.) Šai nekaunīgajai un nepaklausīgajai tautai Maleahijs izteica pārsteidzošu pravietojumu: pēc kāda laika Jehova atkal būs labvēlīgs pret savu tautu. Mēs lasām: ””Tai dienā,” — saka tas Kungs Cebaots, — ”ko Es izraudzīšu, viņiem būs būt manam paša īpašumam, un Es viņus saudzēšu, kā vīrs saudzē savu dēlu, kas viņam kalpo.”” (Maleahija 3:17.)
8. Kādā ziņā Maleahija grāmatas 3. nodaļas 17. pantu var attiecināt arī uz lielo pulku?
8 Mūsdienās Maleahija pravietojuma piepildīšanos pieredz 144 tūkstoši ar garu svaidīto kristiešu, kas veido garīgu tautu. Šī tauta tik tiešām ir Jehovas ”paša īpašums”. (1. Pētera 2:9.) Maleahija pravietojums var uzmundrināt arī ”lielo pulku” ļaužu, kas ”stāv goda krēsla priekšā un Jēra priekšā, apģērbti baltās drēbēs”. (Atklāsmes 7:4, 9.) Viņi veido vienu ganāmpulku ar svaidītajiem un pakļaujas vienam ganam — Jēzum Kristum. (Jāņa 10:16.)
9. Kāpēc Jehovas tauta ir saukta par viņa ”paša īpašumu”?
9 Kāda ir Jehovas attieksme pret saviem kalpiem? Kā redzams no Maleahija grāmatas 3. nodaļas 17. panta, viņš uz tiem raugās tāpat, kā mīlošs tēvs raugās uz savu dēlu. Jehova sauc savu tautu par savu ”paša īpašumu”. Citos tulkojumos šie vārdi skan ”Mans visvērtīgākais īpašums” un ”Mani dārgakmeņi”. Kāpēc Jehova uzskata cilvēkus, kas viņam kalpo, par kaut ko īpašu? Viens iemesls ir tāds, ka viņš ir Dievs, kas augstu vērtē citus. (Ebrejiem 6:10.) Jehova tuvojas visiem, kas no sirds viņam kalpo, un izturas pret tiem kā pret kaut ko sevišķu.
10. Kā Jehova sargā savu tautu?
10 Vai jums pieder kaut kas tāds, ko jūs uzskatāt par īpašu? Tādā gadījumā jūs to, bez šaubām, visādi sargājat. Jehova to pašu dara ar savu ”īpašumu”. Tiesa, viņš nepasargā savus kalpus no visiem pārbaudījumiem un nelaimēm dzīvē. (Salamans Mācītājs 9:11.) Taču Jehova var pasargāt savu uzticīgo kalpu garīgumu, un to viņš arī dara. Viņš tiem piešķir spēku, kas ļauj izturēt jebkādus pārbaudījumus. (1. Korintiešiem 10:13.) Mozus reiz sacīja izraēliešiem, kas senatnē bija Dieva tauta: ”Esiet stipri un droši! [..] ..tas Kungs, tavs Dievs, kas iet tev līdz tavā priekšā, tas tevi neatstās nedz arī tevi pametīs.” (5. Mozus 31:6.) Jehova vienmēr atalgo savu tautu, jo uzskata to par savu ”paša īpašumu”.
Jehova ”atmaksā” saviem kalpiem
11., 12. Kāpēc sapratne par to, ka Jehova atalgo savus kalpus, palīdz cīnīties ar šaubām?
11 To, ka Jehova savus kalpus uzskata par dārgiem, apstiprina arī viņa vēlēšanās tos atalgot. Jehova sacīja izraēliešiem: ”Pārbaudiet tad Mani šai ziņā.., vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums!” (Maleahija 3:10.) Beigu beigās Jehova, protams, atalgos savus kalpus ar mūžīgu dzīvi. (Jāņa 5:24; Atklāsmes 21:4.) Šī nenovērtējamā balva liek domāt par Jehovas lielo mīlestību un devīgumu. Tā liecina, ka Jehova ļoti augstu vērtē cilvēkus, kas viņam kalpo. Ja domājam par šīm Jehovas īpašībām, mums būs vieglāk pārvarēt jebkādas šaubas par to, vai mēs esam viņa labvēlības cienīgi. Jehova pats mūs aicina domāt par to, ka viņš atalgo savus kalpus. Pāvils rakstīja: ”Tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka viņš ir, un ka viņš tiem, kas viņu meklē, atmaksā.” (Ebrejiem 11:6.)
12 Protams, mēs kalpojam Jehovam tāpēc, ka viņu mīlam, ne tikai tāpēc, ka viņš sola mūs atalgot. Tomēr lolot cerību uz balvu nav nepareizi un savtīgi. (Kolosiešiem 3:23, 24.) Jehova labprāt atalgo tos, kas viņu meklē, jo viņš mīl un augstu vērtē šādus cilvēkus.
13. Kāpēc izpirkums visspilgtāk liecina par Jehovas mīlestību pret mums?
13 Visspilgtāk par cilvēku potenciālo vērtību Jehovas acīs liecina viņa sagādātais izpirkums. Apustulis Jānis rakstīja: ”Tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa 3:16.) Tas, ka ir dots Jēzus Kristus izpirkuma upuris, ir pilnīgā pretrunā ar priekšstatu, ka Jehova mūs uzskata par nevērtīgiem vai nemīlamiem. Ja jau Jehova par mums ir samaksājis tik dārgi un atdevis savu vienpiedzimušo Dēlu, tad viņš noteikti mūs ļoti mīl.
14. Kāda bija Pāvila attieksme pret izpirkumu?
14 Tāpēc, ja mūs pārņem negatīvas emocijas, ir svarīgi pārdomāt visu, kas saistīts ar izpirkumu. Mums jācenšas par to domāt kā par personisku dāvanu no Jehovas. Tieši tā rīkojās apustulis Pāvils. Kā atceramies, viņš izsaucās: ”Es nožēlojamais cilvēks!” Bet pēc tam Pāvils rakstīja: ”Pateicība Dievam mūsu Kungā Jēzū Kristū!” Pāvils bija pārliecināts: ”Kristus.. mani ir mīlējis un nodevies par mani.” (Romiešiem 7:24, 25; Galatiešiem 2:20.) Šie vārdi neliecina par egoismu. Pāvils vienkārši nešaubījās, ka Jehova respektē viņa cilvēcisko vērtību. Arī mums, tāpat kā Pāvilam, jāmācās uzskatīt izpirkumu par personisku Jehovas dāvanu. Jehova ir ne tikai spēcīgs glābējs, bet arī mīlošs Dievs, kas atalgo savus kalpus.
Sargāsimies no Sātana ”viltībām”
15.—17. a) Kā Sātans izmanto negatīvas emocijas? b) Kāpēc ir uzmundrinoši domāt par to, kas notika ar Ījabu?
15 Tomēr jums varbūt ir grūti noticēt, ka Dieva Rakstos lasāmie mierinošie vārdi attiecas tieši uz jums. Iespējams, jums šķiet, ka uz mūžīgu dzīvi Dieva jaunajā pasaulē var cerēt citi, bet jūs neesat tās cienīgs. Kā pārvarēt šādas izjūtas?
16 Jums droši vien ir pazīstami vārdi, ko Pāvils rakstīja savā vēstulē Efesas kristiešiem: ”Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām.” (Efeziešiem 6:11.) Domājot par Sātana paņēmieniem, vispirms parasti nāk prātā tādas lietas kā materiālisms un netikumība. Tas ir pilnīgi saprotams, jo šiem kārdinājumiem nav spējuši pretoties daudzi Dieva kalpi gan senatnē, gan mūsdienās. Taču bez ievērības nedrīkst atstāt vēl kādu Sātana viltību — viņa centienus pārliecināt cilvēkus, ka Dievs Jehova tos nemīl.
17 Sātans prasmīgi izmanto negatīvas emocijas, lai novērstu cilvēkus no Dieva. Atcerēsimies vārdus, ko Ījabam teica Bildads: ”Kā tad gan cilvēkam lai būtu taisnība sacensībā ar Dievu, un kā cilvēks Viņam līdzās varētu izlikties taisns un šķīsts, kā no sievas dzimis? Lūk, pat mēness nespīd pienācīgi gaiši, un arī zvaigznes nav pietiekami šķīstas Viņa acīm, un cik mazāk tad vēl cilvēks, kas ir nieka kode, un cilvēka bērns, kas ir zemes tārps!” (Ījaba 25:4—6; Jāņa 8:44.) Vai varat iedomāties, cik sāpīgi Ījabam bija to klausīties? Mēs nedrīkstam pieļaut, ka Sātans mums laupītu drosmi. Mums jāzina, kādi ir Sātana nodomi, jo tad mums būs drosme un izturība neatlaidīgi darīt to, kas ir pareizs. (2. Korintiešiem 2:11.) Kaut gan Ījabam bija jālabo sava domāšana, Jehova viņu atalgoja par izturību, piešķirdams viņam divkārt tik daudz, cik viņš bija zaudējis. (Ījaba 42:10.)
Jehova ”ir lielāks nekā mūsu sirds”
18., 19. Kādā ziņā Dievs ir ”lielāks nekā mūsu sirds”, un kādā ziņā viņš ”zina visas lietas”?
18 Jāatzīst, ka pārvarēt nomāktību ir grūti, īpaši tad, ja tā ir ilgstoša. Tomēr ar Jehovas gara palīdzību ir iespējams pakāpeniski noārdīt ”cietokšņus”, kas ”paceļas pret Dieva atziņu”. (2. Korintiešiem 10:4, 5.) Ja negatīvas domas draud jūs pārņemt pilnīgi savā varā, centieties atcerēties apustuļa Jāņa rakstītos vārdus: ”No tā mēs nopratīsim, ka piederam patiesībai un varēsim savu sirdi viņa priekšā klusināt, ka, ja mūsu sirds mūs pazudina, Dievs ir lielāks nekā mūsu sirds un zina visas lietas.” (1. Jāņa 3:19, 20.)
19 Ko nozīmē vārdi ”Dievs ir lielāks nekā mūsu sirds”? Reizēm pašu sirds mūs nosoda, īpaši tad, ja mēs skaidri saskatām savus trūkumus un nepilnības. Iespējams, pagātnes notikumu dēļ mums ir nosliece negatīvi domāt par sevi, it kā nekas, ko mēs darām, nebūtu pieņemams Jehovam. Bet apustuļa Jāņa vārdi apliecina, ka Jehova ir lielāks par šādām domām. Viņš saskata kaut ko vairāk par mūsu kļūmēm un redz mūsu potenciālās iespējas. Jehova zina arī mūsu rīcības motīvus un nodomus. Dāvids rakstīja: ”Viņš zina, kādi radījumi mēs esam, Viņš piemin to, ka mēs esam pīšļi.” (Psalms 103:14.) Jehova mūs pazīst labāk nekā mēs paši.
”Skaists vainags” un ”ķēniņa galvas rota”
20. Kā no Jesajas pravietojuma par atjaunošanu var redzēt, kāda ir Jehovas attieksme pret saviem kalpiem?
20 Ar pravieša Jesajas starpniecību Jehova savai senajai tautai deva cerību uz atjaunošanu. Tieši šāds mierinājums un uzmundrinājums bija vajadzīgs tautai, kas bija nonākusi gūstā Babilonā. Runādams par laiku, kad viņa tauta būs atgriezusies dzimtenē, Jehova paziņoja: ”Tu būsi skaists vainags tā Kunga rokā un ķēniņa galvas rota tava Dieva rokā.” (Jesajas 62:3.) Tā Jehova ietērpa savu tautu godā un krāšņumā. To pašu viņš ir izdarījis ar garīgajiem izraēliešiem, kas ir viņa tauta mūsdienās. Viņš tos it kā ir pacēlis augšup, lai visi uz tiem raudzītos ar apbrīnu.
21. Kā jārīkojas, lai būtu pamats pārliecībai, ka Jehova mūs atalgos par uzticību un izturību?
21 Lai gan šī pravietojuma piepildījums galvenokārt ir saistīts ar svaidītajiem, tas ilustrē, kādu godu Jehova piešķir visiem, kas viņam kalpo. Tāpēc, ja mums uzmācas šaubas, atcerēsimies: kaut arī esam nepilnīgi, Jehovas acīs mēs varam būt tikpat vērtīgi kā ”skaists vainags” un ”ķēniņa galvas rota”. Centīsimies arī turpmāk priecēt viņa sirdi, dedzīgi pildot viņa gribu. (Salamana Pamācības 27:11.) Tad mēs varēsim būt pārliecināti, ka Jehova mūs atalgos par uzticību un izturību.
[Zemsvītras piezīme]
a Daži vārdi ir mainīti.
Vai jūs atceraties?
• Kādā ziņā mēs esam Jehovas ”paša īpašums”?
• Kāpēc ir svarīgi domāt par to, ka Jehova atalgo savus kalpus?
• No kādām Sātana ”viltībām” mums jāpiesargās?
• Kādā ziņā Dievs ir ”lielāks nekā mūsu sirds”?
[Attēls 26. lpp.]
Pāvils
[Attēls 26. lpp.]
Elija
[Attēls 26. lpp.]
Anna
[Attēls 28. lpp.]
Dieva Rakstos ir ļoti daudz mierinošu domu