Jehova ir saskaitījis ”jūsu galvas matus”

”Neviens no tiem [zvirbuļiem] nekrīt zemē bez jūsu Tēva. Bet arī jūsu galvas mati ir visi skaitīti.” (MATEJA 10:29, 30.)

1., 2. a) Kāpēc Ījabs jutās tā, it kā Dievs viņu būtu atstājis? b) Vai Ījaba teiktie vārdi nozīmēja, ka viņš ir novērsies no Jehovas? Paskaidrojiet.

”ES TEVI piesaucu kā glābēju, bet Tu man neatbildi; es nostājos Tavā priekšā, bet Tu nepiegriez man vērības. Tu esi pārvērties un kļuvis man par ienaidnieku, kas nepazīst žēlastības; Tu mani apkaŗo ar savas rokas spēku.” Cilvēks, kas teica šos vārdus, izjuta dziļas sāpes. Viņš bija palicis bez iztikas līdzekļiem, viņa bērni bija traģiski gājuši bojā, un viņš pats bija smagi saslimis. Šo cilvēku sauca par Ījabu, un par viņa mokošajiem pārbaudījumiem ir stāstīts Bībelē, lai mēs no šiem notikumiem kaut ko iemācītos. (Ījaba 30:20, 21.)

² Ījaba teiktie vārdi varētu radīt iespaidu, ka viņš bija novērsies no Dieva, taču tā nav taisnība. Ījabs gluži vienkārši runāja no savas sāpju pārņemtās sirds dziļumiem. (Ījaba 6:2, 3.) Viņš nezināja, ka viņa pārbaudījumu vaininieks ir Sātans, tāpēc maldīgi secināja, ka Dievs viņu ir atstājis. Ījabs pat jautāja Jehovam: ”Kāpēc tad Tu apslēp savu vaigu, un kālab Tu mani turi par savu ienaidnieku?”a (Ījaba 13:24.)

 3. Kādas domas reizēm var nākt prātā, ja ir notikusi kāda nelaime?

³ Mūsdienās daudziem Jehovas tautā jāpieredz nebeidzamas grūtības, ko izraisa kari, apvērsumi, nemieri, dabas katastrofas, vecums, slimības, galēja nabadzība un mūsu darbības aizliegumi. Arī mums pašiem, visticamāk, ir jāsaskaras ar kaut kādiem pārbaudījumiem. Varbūt reizēm mums liekas, ka Jehova ir apslēpis savu vaigu no mums. Mēs labi zinām, kas ir rakstīts Jāņa evaņģēlija 3. nodaļas 16. pantā: ”Tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu.” Tomēr, kad ciešanām šķietami nav gala, mēs varbūt domājam: ”Vai Dievs tik tiešām mīl arī mani? Vai viņš redz, kas man jāizcieš? Vai viņam rūp, kas ar mani notiek?”

 4. Kas bija jāiztur Pāvilam, un kā līdzīga situācija varētu ietekmēt mūs?

⁴ Padomāsim par to, kas notika ar apustuli Pāvilu. ”Man ir dots dzelonis miesā, sātāna eņģelis, lai tas sistu mani ar dūrēm,” rakstīja Pāvils. Tad viņš piebilda: ”Es to Kungu trīs reizes esmu lūdzis, lai tas no manis atkāptos.” Jehova dzirdēja Pāvila lūgumus, tomēr viņš darīja Pāvilam zināmu, ka negrasās brīnumainā veidā novērst grūtības. Pāvilam bija jāpaļaujas uz Dieva spēku, lai tiktu galā ar savu ”dzeloni miesā”b. (2. Korintiešiem 12:7—9.) Iespējams, arī mums, tāpat kā Pāvilam, kāda situācija sagādā nepārtrauktas raizes. Varbūt mēs domājam: ”Vai tas, ka Jehova nav iejaucies notikumu gaitā, liecina, ka viņš nezina, kādi pārbaudījumi man jāiztur, vai ka viņš nerūpējas par mani?” Tā noteikti nav! To, cik ļoti Jehovam rūp, kas notiek ar ikvienu no viņa uzticīgajiem kalpiem, var redzēt no vārdiem, ko Jēzus sacīja saviem apustuļiem neilgi pēc tam, kad bija tos izraudzījies. Noskaidrosim, kā šie vārdi var uzmundrināt mūs.

Iemesls nebīties

5., 6. a) Kā Jēzus palīdzēja saviem apustuļiem nebaidīties no tā, kas viņus gaidīja? b) Kā Pāvils pauda pārliecību, ka Jehova par viņu gādā?

⁵ Jēzus piešķīra apustuļiem neparastas spējas, arī ”varu pār nešķīstiem gariem, tos izdzīt un dziedināt visas sērgas un slimības”. Tas tomēr nenozīmēja, ka apustuļiem nebūs jāsastopas ar pārbaudījumiem un grūtībām. Jēzus diezgan sīki runāja par to, kas viņiem būs jāizcieš. Taču viņš iedrošināja savus sekotājus ar vārdiem: ”Nebīstieties no tiem, kas miesu nokauj un dvēseli nevar nokaut.” (Mateja 10:1, 16—22, 28.)

⁶ Lai apustuļi labāk saprastu, kāpēc viņiem nav iemesla baidīties, Jēzus pēc tam izstāstīja divus uzskatāmus piemērus. Viņš teica: ”Vai nepārdod divi zvirbuļus par vienu artavu? Un neviens no tiem nekrīt zemē bez jūsu Tēva. Bet arī jūsu galvas mati ir visi skaitīti. Tāpēc nebīstieties, jūs esat labāki nekā daudzi zvirbuļi.” (Mateja 10:29—31.) Kā redzams, drosmi grūtībās Jēzus saistīja ar pārliecību, ka Jehova gādā par mums personīgi. Apustulim Pāvilam, pēc visa spriežot, bija šāda pārliecība. Viņš rakstīja: ”Ja Dievs par mums, kas būs pret mums? Viņš jau savu paša dēlu nav saudzējis, bet to par mums visiem nodevis nāvē. Kā tad viņš līdz ar to mums nedāvinās visas lietas?” (Romiešiem 8:31, 32.) Lai kādas grūtības mums rastos, arī mēs varam nešaubīties, ka Jehova gādā par mums personīgi, ja vien paliekam viņam uzticīgi. Šo pārliecību var nostiprināt vēl vairāk, rūpīgi izpētot vārdus, ko Jēzus sacīja saviem apustuļiem.

Zvirbuļa vērtība

7., 8. a) Kāda Jēzus laikā bija zvirbuļu vērtība? b) Kāpēc Mateja evaņģēlija 10. nodaļas 29. pantā vārds ”zvirbuļi” grieķu valodā lietots pamazināmajā formā?

⁷ Jēzus lietotie uzskatāmie piemēri lieliski ilustrē, cik ļoti Jehova rūpējas par saviem kalpiem. Vispirms pievērsīsim sīkāku uzmanību tam, ko Jēzus teica par zvirbuļiem. Viņa dzīves laikā zvirbuļus lietoja uzturā, bet, tā kā tie apdraudēja ražu, tos parasti uzskatīja par kaitēkļiem. Šie putni bija tik bieži sastopami un tik lēti, ka divus zvirbuļus varēja nopirkt par nepilniem trīs santīmiem, rēķinot mūsdienu naudā. Par divreiz lielāku summu varēja iegādāties nevis četrus, bet gan piecus zvirbuļus — piektais zvirbulis tika pielikts klāt, it kā tam vispār nebūtu nekādas vērtības. (Lūkas 12:6.)

⁸ Ir vērts padomāt arī par to, cik liels ir šis plaši izplatītais putns. Salīdzinājumā ar daudziem citiem putniem pat pieaudzis zvirbulis ir diezgan mazs. Turklāt grieķu valodas vārds, kas Mateja evaņģēlija 10. nodaļas 29. pantā tulkots ”zvirbuļi”, attiecas tieši uz maziem zvirbuļiem. Acīmredzot Jēzus gribēja, lai viņa apustuļi iztēlotos visnenozīmīgāko no visiem putniem. Kā norādīts kādā Bībeles komentārā, ”Jēzus runā par pavisam mazu putniņu un pat to min pamazināmajā formā”.

 9. Kādu svarīgu domu var mācīties no Jēzus stāstītā piemēra par zvirbuļiem?

⁹ No Jēzus stāstītā piemēra par zvirbuļiem var mācīties kaut ko būtisku: tas, ko cilvēki uzskata par bezvērtīgu, ir svarīgs Dievam Jehovam. Jēzus to uzsvēra vēl vairāk, piebilzdams, ka neviens zvirbulītis ”nekrīt zemē” bez Jehovas ziņas.c Doma ir skaidra: ja jau Dievs Jehova ievēro pašu mazāko un nenozīmīgāko putniņu, tad vēl daudz vairāk viņam rūp ikviens cilvēks, kas nolēmis viņam kalpot.

10. Ko nozīmē vārdi ”Jūsu galvas mati ir visi skaitīti”?

¹⁰ Kad Jēzus bija pastāstījis ilustrāciju par zvirbuļiem, viņš sacīja: ”Jūsu galvas mati ir visi skaitīti.” (Mateja 10:30.) Šajos nedaudzajos vārdos ir ietverta dziļa doma, un tie izvērš Jēzus stāstīto piemēru par zvirbuļiem. Uz cilvēka galvas parasti ir aptuveni 100 tūkstoši matu. Ārēji mati tikpat kā neatšķiras cits no cita, un neviens no tiem īpaši neizceļas. Tomēr Dievs Jehova ievēro katru matu un saskaita tos visus. Varam secināt, ka mūsu dzīvē nav neviena sīkuma, ko Jehova nezinātu. Viņš lieliski saprot katra sava kalpa personību un ”uzlūko sirdi”. (1. Samuēla 16:7.)

11. Kā Dāvids pauda pārliecību, ka Jehova gādā par viņu personīgi?

¹¹ Dāvids, kam nebija svešas grūtības, bija pārliecināts, ka Jehova viņu ievēro. ”Kungs, Tu izproti mani visos sīkumos un mani pazīsti,” viņš rakstīja. ”Tu zini —, vai es sēdu, vai ceļos, Tev ir skaidras manas domas jau no tālienes.” (Psalms 139:1, 2.) Arī mēs varam nešaubīties, ka Jehova pazīst mūs personīgi. (Jeremijas 17:10.) Nesteigsimies secināt, ka esam pārāk nenozīmīgi, lai Jehovas visuredzīgās acis mūs pamanītu!

Asaras Jehovas ”traukā”

12. Kas liecina, ka Jehova labi zina, kādas grūtības jāpārcieš viņa kalpiem?

¹² Jehova ne tikai personīgi pazīst savus kalpus, bet arī labi zina, kādas grūtības tiem jāpārcieš. Piemēram, kad izraēlieši bija nonākuši verdzībā, Jehova sacīja Mozum: ”Vērodams esmu vērojis manas tautas bēdas, kādas tai ir Ēģiptē. Viņas brēkšanu par saviem spaidītājiem Es esmu dzirdējis un zinu viņu ciešanas.” (2. Mozus 3:7.) Ir ļoti mierinoši apzināties, ka Jehova redz, kādi pārbaudījumi mums jāiztur, un dzird mūsu saucienus. Viņš nekādā ziņā nav vienaldzīgs pret mūsu ciešanām.

13. Kas parāda, ka Jehova no sirds jūt līdzi saviem kalpiem?

¹³ To, ka Jehovam rūp, kas notiek ar cilvēkiem, kuri ir izveidojuši tuvas attiecības ar viņu, var redzēt, lasot, kāda bija viņa attieksme pret izraēliešiem. Lai gan izraēliešiem bieži bija jācieš pašu stūrgalvības dēļ, Jesaja par Jehovu rakstīja: ”Visās viņu bēdās viņš par tiem bēdājās.” (Jesajas 63:9, LB-26.) Tātad ikviens uzticams Jehovas kalps var būt pārliecināts: ja viņam sāp, tad sāp arī Jehovam. Tas ir spēcīgs pamudinājums bezbailīgi panest grūtības un kalpot Jehovam pēc labākās sirdsapziņas. (1. Pētera 5:6, 7.)

14. Kādos apstākļos Dāvids sacerēja 56. psalmu?

¹⁴ Ķēniņa Dāvida pārliecība, ka Jehova par viņu rūpējas un jūt viņam līdzi, skaidri izpaužas 56. psalmā, ko Dāvids sacerēja, bēguļodams no ķēniņa Saula, kurš gribēja viņu nogalināt. Dāvids aizbēga uz Gātu, bet, kad filistieši viņu pazina, viņam bija bail tikt notvertam. Viņš tad rakstīja: ”Mani ienaidnieki nemitīgi mani vajā, jo daudz ir to, kas saceļas pret mani savā lepnībā.” Nokļuvis šādā bīstamā situācijā, Dāvids vērsās pie Jehovas: ”Ik dienas viņi sagroza manus vārdus un pieķeŗas tiem, visi viņu nodomi pret mani ir uz ļaunu.” (Psalms 56:3, 6.)

15. a) Ko Dāvids gribēja teikt ar vārdiem, ka Jehova ir savācis viņa asaras traukā un atzīmējis tās grāmatā? b) Par ko mēs varam būt pārliecināti, kad mūsu ticība tiek pārbaudīta?

¹⁵ Tālāk Dāvids rakstīja interesantus vārdus, ko var lasīt 56. psalma 9. pantā: ”Manas žēlabas un nebaltās dienas Tu esi saskaitījis! Manas asaras savācis savā traukā! Jā, patiesi, vai tās nav atzīmētas Tavā grāmatā?” Tas ir aizkustinošs Jehovas maigās gādības apraksts. Saspringtā situācijā mēs varbūt piesaucam Jehovu ar asarām acīs, kā to darīja pat pilnīgais cilvēks Jēzus. (Ebrejiem 5:7.) Dāvids nešaubījās, ka Jehova viņu vēro un pieminēs viņa mocības, it kā savākdams viņa asaras īpašā traukād vai atzīmēdams tās grāmatā. Varbūt mums ir sajūta, ka ar mūsu asarām varētu piepildīt lielu daļa šāda trauka vai ka to apraksts aizņemtu daudz lappušu grāmatā. Tādā gadījumā mēs varam rast mierinājumu, lasot Bībelē šādu apliecinājumu: ”Tas Kungs ir tuvu tiem, kam salauztas sirdis, un palīdz tiem, kam satriekts un noskumis prāts.” (Psalms 34:19.)

Draudzība ar Dievu

16., 17. a) Kas liecina, ka Jehovam nav vienalga, kādas grūtības jāpieredz viņa kalpiem? b) Ko Jehova ir darījis, lai cilvēki varētu kļūt par viņa draugiem?

¹⁶ Tas, ka Jehova ir saskaitījis mūsu ”galvas matus”, palīdz saprast, cik vērīgam un gādīgam Dievam mēs kalpojam. Tiesa, visas sāpes un ciešanas izzudīs tikai jaunajā pasaulē, taču jau tagad Jehova piedāvā savai tautai kaut ko brīnišķīgu. Dāvids rakstīja: ”Tā Kunga draudzība ir ar tiem, kas Viņu bīstas, un Viņa derība ar viņiem vedīs viņus pie īstās atziņas.” (Psalms 25:14.)

¹⁷ ”Tā Kunga draudzība” — ir grūti pat iztēloties, ka nepilnīgiem cilvēkiem kaut kas tāds varētu būt iespējams. Tomēr Jehova aicina visus, kas viņu bīstas, savā mājoklī. (Psalms 15:1—5.) Turklāt, kā rakstīja Dāvids, Jehova ved savus viesus pie īstās atziņas. Jehova viņiem uzticas un atklāj praviešiem savu ”noslēpumu”, lai tie zinātu, kādi ir viņa nodomi un kā dzīvot saskaņā ar šiem nodomiem. (Amosa 3:7.)

18. Kas ļauj būt pārliecinātiem, ka Jehova vēlas, lai mums ar viņu būtu tuvas attiecības?

¹⁸ Ir ārkārtīgi patīkami apzināties, ka mēs, nepilnīgi cilvēki, varam kļūt par Visaugstākā Dieva Jehovas draugiem. Tieši uz to Jehova mūs mudina. ”Tuvojieties Dievam, tad viņš tuvosies jums,” teikts Bībelē. (Jēkaba 4:8.) Jehova vēlas, lai mums ar viņu būtu tuvas attiecības, un ir parūpējies, lai tādas būtu iespējamas. Jēzus izpirkuma upuris ļauj veidot draudzību ar Visvareno Dievu. Bībelē rakstīts: ”Mīlēsim, jo viņš ir mūs pirmais mīlējis.” (1. Jāņa 4:19.)

19. Kā izturība nostiprina attiecības ar Jehovu?

¹⁹ Attiecības ar Dievu nostiprinās, ja esam izturīgi nelabvēlīgos apstākļos. Māceklis Jēkabs rakstīja: ”Izturība lai parādās darbā līdz galam, ka jūs būtu pilnīgi caurcaurim, un jums nebūtu nekāda trūkuma.” (Jēkaba 1:4.) Kāds ”darbs” tiek paveikts, kad izturam grūtības? Atcerēsimies Pāvila ”dzeloni miesā”. Ko viņam deva izturība? Par saviem pārbaudījumiem Pāvils teica: ”Daudz labāk lielīšos ar savu nespēku, lai Kristus spēks nāktu pār mani. Tādēļ man ir labs prāts vājībās, pārestībās, bēdās, vajāšanās un bailēs Kristus dēļ. Jo, kad esmu nespēcīgs, tad esmu spēcīgs.” (2. Korintiešiem 12:9, 10.) Pāvils pieredzēja, ka Jehova deva nepieciešamo spēku, pat ”spēka pārpilnību”, kas viņam palīdzēja izturēt. Tas savukārt tuvināja Pāvilu Kristum un pašam Dievam Jehovam. (2. Korintiešiem 4:7; Filipiešiem 4:11—13.)

20. Kāpēc var nešaubīties, ka Jehova mūs atbalstīs un mierinās grūtībās?

²⁰ Varbūt Jehova ļauj mūsu pārbaudījumiem turpināties. Ja tā ir, ņemsim vērā viņa solījumu tiem, kas viņu bīstas: ”Es tevi neatstāšu un tevi nepametīšu.” (Ebrejiem 13:5.) Arī mēs varam izjust šādu atbalstu un mierinājumu. Jehova ir saskaitījis mūsu ”galvas matus”. Viņš ievēro mūsu izturību. Viņš izjūt mūsu sāpes kā savējās un no sirds gādā par mums. Jehova nekad ”neaizmirsīs [mūsu] darbu un mīlestību, ko [esam] parādījuši viņa vārdā”. (Ebrejiem 6:10.)

[Zemsvītras piezīmes]

Vai jūs atceraties?

• Kāpēc cilvēks varētu justies tā, it kā Dievs viņu būtu pametis?

• Ko var mācīties no Jēzus stāstītā piemēra par zvirbuļiem un no tā, ka visi mūsu galvas mati ir saskaitīti?

• Ko nozīmē tas, ka Jehova ir savācis mūsu asaras ”traukā” un atzīmējis tās ”grāmatā”?

• Kā var iegūt ”tā Kunga draudzību”?

[Attēls 22. lpp.]

Kāpēc Jehova neatbrīvoja Pāvilu no ”dzeloņa miesā”?

[Attēls 23. lpp.]

Ko var mācīties no Jēzus stāstītā piemēra par zvirbuļiem?

[Norāde par autortiesībām]

© J. Heidecker/VIREO

[Attēls 25. lpp.]

Regulāri lasot Bībeli, var iegūt pārliecību, ka Dievs rūpējas par mums personīgi