Lasītāju jautājumi

Efeziešiem 3:14, 15 ir teikts, ka ”ikviena cilts [”ģimene”, NW] debesīs un virs zemes dabū savu vārdu” no Dieva. Vai debesīs ir ģimenes, un vai katra cilvēku ģimene kaut kādā veidā saņem savu vārdu no Jehovas?

Debesīs nav tādu ģimeņu, kādas ir uz Zemes, — ar tēvu, māti un bērniem, kas visi ir radinieki miesīgā ziņā. (Lūkas 24:39; 1. Korintiešiem 15:50.) Jēzus skaidri norādīja, ka eņģeļi neprecas, un nekas neliecina, ka viņi kaut kādā veidā radītu pēcnācējus. (Mateja 22:30.)

Tomēr Bībelē ir runāts par to, ka Dievs Jehova pārnestā nozīmē ir precējies ar savu debesu organizāciju; viņam ir sieva garīgā ziņā. (Jesajas 54:5.) Debesu organizācijai ir bērni, piemēram, eņģeļi. (Ījaba 1:6; 2:1; 38:4—7.) Tātad šādā nozīmē debesīs pastāv brīnišķīga garīga ģimene.

Turklāt debesīs pašreiz veidojas jauna simboliska ģimene, pie tās pieder Jēzus Kristus un viņa līgava — draudze, kurā ir 144 000. (2. Korintiešiem 11:2.) Daudzi no šiem svaidītajiem jau ir nomiruši ar perspektīvu dzīvot debesīs. Daļa no viņiem joprojām dzīvo uz Zemes. Viņi visi dedzīgi gaida ”Jēra kāzas” debesīs. Bībelē šīs kāzas ir attiecinātas uz tuvojošos lielo bēdu laiku, kad tiks iznīcināta lielā Bābele un pēc tam arī pārējā Sātana sistēma. (Atklāsmes 18:2—5; 19:2, 7, 11—21; Mateja 24:21.)

Pāvils Vēstulē efeziešiem 3:15 nenorādīja, ka ikviena ģimene uz Zemes saņem vārdu tieši no Jehovas. Pāvils noteikti runāja par garākām radniecības līnijām, kurās tiek saglabāts vārds. Piemēru mēs atrodam Jozuas 7:16—19. Tur aprakstīts, kā Jehova atklāja Ahana grēku. Vispirms Dievs parādīja, ka vainīgais pieder pie Jūdas cilts. Pēc tam tika norādīts vēl precīzāk — uz Zeraha ģimeni. Visbeidzot atklājās, ka vainīgs ir Ahana nams. Tika uzskatīts un teikts, ka Ahans, viņa sieva un bērni pieder pie Zabdija, Ahana vectēva, nama (jeb ģimenes). Šī ģimene savukārt bija plaša grupa, kas bija saglabājusi sava priekšteča Zeraha vārdu.

Ebreju vidū šādām radniecības līnijām bija liela nozīme, un daudzas no tām ir minētas Bībelē. Dievs atbalstīja radniecības līniju saglabāšanu un parūpējās par to, lai mantinieki, ja nepieciešams, varētu nodot tālāk ģimenes vārdu ar levirāta (atraitnes laulības ar mirušā vīra brāli) palīdzību. (1. Mozus 38:8, 9; 5. Mozus 25:5, 6.)

Lai redzētu vēl kādu lielāku vai plašāku ģimeņu piemēru, padomā par Jēzu — Dāvida dēlu. Jēzus noteikti nebija tiešs ķēniņa Dāvida pēcnācējs, jo piedzima gadsimtiem ilgi pēc Dāvida nāves. Tomēr zīme, pēc kuras varēja pazīt Mesiju, bija tāda, ka viņam bija jābūt no Dāvida ģimenes, un ebreji kopumā to zināja. (Mateja 22:42.) Jēzus bija no Dāvida līnijas — pie tās piederēja gan viņa māte, gan audžutēvs. (Mateja 1:1; Lūkas 2:4.)

Bet kā šādas ģimenes saņem savu vārdu no Jehovas? Atsevišķos gadījumos Jehova tieši deva vārdu ģimenes galvam — tā notika ar Ābrahāmu un Īzāku. (1. Mozus 17:5, 19.) Taču tie bija izņēmumi. Parasti Jehova nedod katrai atsevišķai ģimenei vārdu, kas pārietu mantojumā bērniem.

Tomēr Jehova bija tas, kas izveidoja cilvēku ģimeni, pavēlēdams Ādamam un Ievai: ”Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi.” (1. Mozus 1:28.) Un Jehova ļāva nepilnīgajiem Ādamam un Ievai radīt pēcnācējus, tā likdams pamatus visām cilvēku ģimenēm. (1. Mozus 5:3.) Tāpēc vairāk nekā vienā nozīmē Dievu var saukt par ģimeņu vārdu Devēju.

Daudzās sabiedrībās mūsdienās vairs netiek uzskatīts, ka ģimeņu vārdi jāsaglabā no paaudzes uz paaudzi. Taču kristieši visās zemēs pateicas Jehovam par ģimenes iekārtojumu un godā Dievu, pūloties, lai viņu ģimenes dzīve izdotos.