7. Ko nozīmē ”saglabāt gara vienotību”?

⁷ Lai gan Jehova, balstoties uz Kristus izpirkuma upuri, svaidītos ir atzinis par taisniem kā savus dēlus un citas avis — kā savus draugus, tomēr, kamēr mēs dzīvojam uz zemes pašreizējā pasaules kārtībā, laiku pa laikam mūsu starpā radīsies personiskas nesaskaņas. (Rom. 5:9; Jēk. 2:23.) Citādi nebūtu vajadzīgs Dieva iedvesmotais padoms būt ”citam pret citu iecietīgiem”. Kā tiek panākta vienotība ar ticības biedriem? Mums jāattīsta ”visa pazemība un lēnprātība”. Turklāt Pāvils aicina ”no sirds censties saglabāt gara vienotību, savienotiem ar miera saiti”. (Nolasīt Efesiešiem 4:1—3.) Lai paklausītu šim padomam, mums jāpakļaujas Dieva gara ietekmei un jāļauj tam mūsos veidot gara augļus. Tie ir augļi, kas novērš plaisas attiecībās, atšķirībā no miesas darbiem, kas šādas plaisas tikai padziļina.

9. Kā ir iespējams pārbaudīt sevi, vai mēs ”no sirds cenšamies saglabāt gara vienotību”?

⁹ Ikvienam no mums būtu jāpārdomā šādi jautājumi: vai es tiešām ”no sirds cenšos saglabāt gara vienotību”, ko uztur ”ar miera saiti”? Kā es rīkojos, kad rodas problēmas? Vai es daudziem klāstu savas pretenzijas, cerot iegūt draugu atbalstu? Vai es gaidu, ka vecākie nostāsies manā pusē, bet pats neko nedaru, lai atjaunotu mierīgas attiecības? Vai es izvairos no cilvēkiem, kuriem kaut kas ir pret mani, lai nebūtu ar viņiem jārunā? Ja tā būtu, vai tad varētu apgalvot, ka mēs rīkojamies saskaņā ar Jehovas nodomu visu atkal sapulcēt kopā Kristū?

10., 11. a) Cik svarīgi ir uzturēt mieru ar brāļiem? b) Kāda rīcība veicina mieru un garīgā ziņā labvēlīgus apstākļus?

¹⁰ Jēzus sacīja: ”Ja tu nes dāvanu pie altāra un tur atceries, ka tavam brālim ir kaut kas pret tevi, tad atstāj dāvanu turpat pie altāra, ej un vispirms salīgsti mieru ar brāli, bet pēc tam nāc atpakaļ un upurē savu dāvanu. Steidzies izlīgt.” (Mat. 5:23—25.) Jēkabs rakstīja, ka ”taisnības augļa sēkla mierā top sēta starp tiem, kas paši tiecas pēc miera”. (Jēk. 3:17, 18.) Mūsu rīcību nevar saukt par taisnīgu, ja netiecamies pēc miera.

¹¹ To var ilustrēt ar šādu piemēru: tiek lēsts, ka dažās kara plosītās valstīs būtu iespējams apstrādāt par 35 procentiem zemes vairāk, ja nebūtu jābaidās no mīnām. Kad sprāgst mīna, zemnieki pamet laukus, ciemi zaudē savu iztikas avotu un pilsētas nesaņem pārtiku. Tāpat mūsu garīgā izaugsme tiek kavēta, ja mums piemīt rakstura īpašības, kas var izjaukt mieru ar brāļiem. Turpretī tad, ja labprāt piedodam citiem un ņemam vērā viņu intereses, mēs veicinām garīgā ziņā labvēlīgus apstākļus.