Timotejs — Pāvila ”īstais dēls ticībā”

TIMOTEJS bija vēl samērā jauns, kad kristiešu apustulis Pāvils izraudzījās viņu par ceļabiedru. Tā sākās viņu sadarbība, kas turpinājās kādus 15 gadus. Saites, kas bija izveidojušās starp šiem diviem vīriešiem, bija tik ciešas, ka Pāvils sauca Timoteju par ’mīļo un uzticīgo bērnu tā Kunga darbā’ un par savu ’īsto dēlu ticībā’. (1. Korintiešiem 4:17; 1. Timotejam 1:2.)

Kas Timoteja personībā bija tik īpašs, ka Pāvils viņu tā iemīļoja? Kā Timotejs kļuva par tik vērtīgu darba biedru? Kādas noderīgas pamācības mēs varam smelties no tā, kas Dieva iedvesmotajos rakstos stāstīts par Timoteja darbību?

Pāvils izraugās Timoteju

Pāvils satika jauno mācekli Timoteju Listrā (mūsdienu Turcijas teritorijā), kur viņš bija ieradies sava otrā misionāru ceļojuma laikā apmēram 50. gadā. Par Timoteju, kam tajā laikā acīmredzot bija aptuveni 20 gadi, bija dzirdamas labas atsauksmes no kristiešiem Listrā un Ikonijā. (Apustuļu darbi 16:1—3.) Timoteja dzīve atbilda viņa vārda nozīmei — ’tas, kas godā Dievu’. Viņa vecāmāte Eunika un māte Loida mācīja Timotejam Svētos rakstus jau kopš bērnības. (2. Timotejam 1:5; 3:14, 15.) Kristietību viņas, iespējams, bija pieņēmušas tad, kad Pāvils apmeklēja viņu pilsētu pirmo reizi, — pāris gadus iepriekš. Tagad, kad Pāvils atkal bija pilsētā, svētā gara ietekmē tika izteikts pravietojums, kas norādīja uz to, kāda būs Timoteja nākotne. (1. Timotejam 1:18.) Rīkojoties saskaņā ar saņemto vadību, Pāvils un draudzes vecākie uzlika jaunajam Timotejam rokas, tādā veidā nošķirot viņu īpašai kalpošanai, un apustulis izraudzījās viņu sev par biedru misionāra kalpošanā. (1. Timotejam 4:14; 2. Timotejam 1:6.)

Timotejs nebija apgraizīts, jo viņa tēvs bija neticīgs grieķis. Apgraizīšana, protams, no kristiešiem netika prasīta. Tomēr, lai apgraizīšanas jautājums nekļūtu par klupšanas akmeni jūdiem, Timotejs piekrita šai sāpīgajai procedūrai. (Apustuļu darbi 16:3.)

Vai pirms tam Timotejs tika uzskatīts par jūdu? Daži zinātnieki apgalvo, ka, saskaņā ar rabīnu viedokli, ”jauktās laulībās pēcnācēju etnisko piederību noteica nevis tēva, bet mātes tautība”. Pēc šī uzskata, ”jūdu sievietei dzimušie bērni bija jūdi”. Tomēr profesors Šejs Koens apšauba, vai šādi ”rabīnu likumi par cilvēku [izcelsmi] darbojās jau mūsu ēras pirmajā gadsimtā” un vai tos ievēroja jūdi Mazāzijā. Ņēmis vērā vēsturiskās liecības, viņš rezumēja, ka tad, ja vīrieši no citām tautām apprecēja izraēliešu sievietes, ”bērni šajās laulībās tika uzskatīti par izraēliešiem tikai tad, ja ģimene dzīvoja starp citiem izraēliešiem. Bērniem tika noteikta mātes tautība vienīgi tad, ja viņi dzīvoja mātes zemē. Ja izraēliete, sekojot vīram cittautietim, pārcēlās uz dzīvi citā zemē, viņas bērni tika uzskatīti par cittautiešiem.” Lai arī kāds būtu bijis cilvēku viedoklis par Timoteja tautību, tas, ka viņš bija dzimis jauktā laulībā, noteikti noderēja sludināšanā. Viņam droši vien bija viegli kontaktēties gan ar jūdiem, gan ar cittautiešiem. Iespējams, Timotejs pat varēja nojaukt barjeras, kas šķīra šīs divas cilvēku grupas.

Pāvila ierašanās Listrā bija pagrieziena punkts Timoteja dzīvē. Viņa gatavība sekot svētā gara vadībai un pazemīgi sadarboties ar kristiešu draudzes vecākajiem deva viņam iespēju saņemt lielas svētības un privilēģijas kalpošanā. Nav zināms, vai Timotejs to saprata jau tajā laikā, taču nākotnē viņu gaidīja svarīgi teokrātiski pienākumi. Pāvila vadībā pildot dažādus uzdevumus, viņš ceļoja tālu prom no mājām — līdz pat impērijas galvaspilsētai Romai.

Timotejs sekmēja Valstības intereses

No tā, kas mums ir zināms par Timoteja darbību Valstības interesēs, var secināt, ka viņš daudz ceļoja. Pirmajā ceļojumā, kuru Timotejs kopā ar Pāvilu un Sīlu uzsāka 50. gadā, viņi cauri Mazāzijai devās uz Eiropu. Šī ceļojuma laikā Timotejs un viņa biedri aktīvi sludināja Filipos, Tesalonikā un Berojā. Kad pretestības dēļ Pāvilam bija jādodas tālāk uz Atēnām, Timotejs un Sīla palika Berojā, lai rūpētos par jaunizveidoto mācekļu grupu. (Apustuļu darbi 16:6—17:14.) Pēc tam Pāvils aizsūtīja Timoteju uz Tesaloniku, lai tas stiprinātu draudzi, kas nesen bija nodibināta šajā pilsētā. Vēlāk, saticis Pāvilu Korintā, viņš pastāstīja labas ziņas par Tesalonikas draudzes garīgo nostiprināšanos. (Apustuļu darbi 18:5; 1. Tesaloniķiešiem 3:1—7.)

Bībelē nav teikts, cik ilgi Timotejs palika Korintā. (2. Korintiešiem 1:19.) Apmēram 55. gadā Pāvils vēlējās viņu sūtīt atpakaļ pie korintiešiem, jo bija saņēmis satraucošas ziņas par situāciju draudzē. (1. Korintiešiem 4:17; 16:10.) Vēlāk Timotejs kopā ar Erastu tika nosūtīts no Efesas uz Maķedoniju. Kad Pāvils atradās Korintā un rakstīja no turienes vēstuli romiešiem, Timotejs atkal bija kopā ar viņu. (Apustuļu darbi 19:22; Romiešiem 16:21.)

Nedaudz vēlāk Pāvils devās uz Jeruzalemi, un Timotejs kopā ar citiem kalpošanas biedriem atstāja Korintu un pavadīja viņu vismaz līdz Troādai. Nav zināms, vai Timotejs pavadīja Pāvilu līdz pat Jeruzalemei. Tomēr viņa vārds ir minēts trīs vēstuļu ievados, kuras apustulis uzrakstīja 60. un 61. gadā Romā, atrazdamies cietumā.a (Apustuļu darbi 20:4; Filipiešiem 1:1; Kolosiešiem 1:1; Filemonam 1.) Pāvils bija domājis nosūtīt savu jauno biedru no Romas uz Filipiem. (Filipiešiem 2:19.) Pēc tam, kad Pāvils tika atbrīvots no cietuma, Timotejs Pāvila uzdevumā atradās Efesā. (1. Timotejam 1:3.)

Tā kā pirmajā gadsimtā ceļošana bija saistīta ar daudzām grūtībām un neērtībām, Timoteja gatavība doties tik daudzos ceļojumos, lai rūpētos par draudzēm, bija tiešām slavējama. (Skat. Sargtorni, 1996. gada 15. augusta numuru, 29. lappusi, ielogojumu.) Pievērsīsim uzmanību kādam ceļojumam, kurā Timotejam bija paredzēts doties, un padomāsim, ko mēs par viņu varam uzzināt.

Atklājas Timoteja personība

Timotejs atradās Romā kopā ar Pāvilu, kad apcietinātais apustulis kristiešiem Filipos, kam bija jācieš vajāšanas, rakstīja: ”Es iekš Kunga Jēzus ceru drīz sūtīt pie jums Timoteju, lai es, pārliecinājies, kā jums klājas, kļūtu līksms. Jo man nav neviena ar līdzīgu dvēseli, kas bez viltus rūpētos par jūsu lietām. Jo visi meklē savu, nevis Kristus Jēzus labumu. Bet viņa krietnumu jūs pazīstat, ka viņš man kalpojis evanģelija labā kā bērns tēvam.” (Filipiešiem 1:1, 13, 27—30; 2:19—22.)

Šajos vārdos ir uzsvērtas Timoteja rūpes par ticības biedriem. Ja Timotejs nebrauca pa jūru visu ceļu, bet ar kuģi šķērsoja tikai nelielo jūras šaurumu Adrijas jūrā, tad no Romas līdz Filipiem viņam bija jāiet kājām 40 dienas, un tikpat garš ceļš pēc tam bija jāveic atpakaļ uz Romu. Timotejs bija gatavs to visu uzņemties, lai palīdzētu saviem brāļiem un māsām.

Timotejs daudz ceļoja, kaut arī reizēm viņam bija problēmas ar veselību. Viņam, šķiet, bija kādi gremošanas traucējumi, un viņš bieži slimoja. (1. Timotejam 5:23.) Tomēr, nežēlojot pūles, Timotejs centās veicināt labās vēsts izplatīšanos. Ir labi saprotams, kāpēc Pāvilam ar viņu bija izveidojušās tik tuvas attiecības.

Pastāvīgās pamācības, ko Timotejs saņēma no Pāvila, un pieredze kopīgā darbā acīmredzot palīdzēja viņam arvien vairāk līdzināties savam skolotājam. Tāpēc Pāvils par Timoteju teica: ”Tu esi sekojis manai mācībai, manam dzīves veidam, manam nodomam, manai ticībai, manai pacietībai, manai mīlestībai, manai izturībai, manām vajāšanām, manām ciešanām, kas man gadījās Antiohijā, Ikonijā, Listrā; šīs vajāšanas es esmu panesis.” Pāvils pieminēja Timoteju lūgšanās, viņi bija kopā bēdās un kalpoja plecu pie pleca, atbalstot Valstības intereses. (2. Timotejam 1:3, 4; 3:10, 11.)

Pāvils iedrošināja Timoteju, lai tas nevienam neļauj ’nicināt savu jaunumu’. Šie vārdi, iespējams, norāda uz to, ka Timotejs bija nedaudz kautrīgs, ka viņš vilcinājās izmantot savas pilnvaras. (1. Timotejam 4:12; 1. Korintiešiem 16:10, 11.) Tomēr viņš spēja patstāvīgi izpildīt savus pienākumus, un Pāvils viņam varēja uzticēt svarīgus uzdevumus attālās draudzēs. (1. Tesaloniķiešiem 3:1, 2.) Kad Pāvils saskatīja nepieciešamību pēc stingras teokrātiskas pārraudzības Efesas draudzē, viņš mudināja Timoteju palikt šajā pilsētā, lai ”piekodinātu [”pavēlētu”, NW] zināmiem ļaudīm nemācīt svešas mācības”. (1. Timotejam 1:3.) Kaut arī Timotejam bija uzticēti daudzi atbildīgi pienākumi, viņš bija pazemīgs un pieticīgs. Un, lai gan viņš, iespējams, bija nedaudz kautrīgs, viņam tomēr netrūka drosmes. Piemēram, viņš devās uz Romu, lai palīdzētu Pāvilam, kad tam bija jāstājas tiesas priekšā savas ticības dēļ. Turklāt arī Timotejam, acīmredzot tā paša iemesla dēļ, reiz nācās kādu laiku pavadīt cietumā. (Ebrejiem 13:23.)

Nav šaubu, ka Timotejs daudz iemācījās no Pāvila. Apustulis savukārt ļoti augstu vērtēja savu darba biedru, kā to labi apliecina fakts, ka Pāvils uzrakstīja Timotejam divas Dieva iedvesmotas vēstules, kas ietilpst Kristiešu grieķu rakstos. Apmēram 65. gadā, kad Pāvils saprata, ka viņu gaida mocekļa nāve, viņš atkal aicināja Timoteju pie sevis. (2. Timotejam 4:6, 9.) Rakstos tomēr nav norādīts, vai Pāvils pirms nāves soda izpildes vēl paspēja satikties ar Timoteju.

Pamācība būt atsaucīgiem

No Timoteja mēs daudz ko varam mācīties. Timoteju ļoti labvēlīgi ietekmēja sadarbība ar Pāvilu, un sākotnēji kautrīgais jauneklis kļuva par labu pārraugu. Arī mūsdienās jauni kristieši un kristietes var daudz gūt no sadarbības ar pieredzējušiem brāļiem un māsām. Un, ja jaunieši savu nākotni plāno, galvenajā vietā liekot kalpošanu Jehovam, viņiem rodas iespēja paveikt daudz laba. (1. Korintiešiem 15:58.) Viņi var kļūt par pionieriem jeb pilnas slodzes kalpotājiem un var kalpot ne tikai savā draudzē, bet arī, ja ir iespējams, pārcelties uz citu dzīvesvietu, kur vajadzība pēc Valstības sludinātājiem ir lielāka. Vēl dažas no daudzajām iespējām ir misionāru kalpošana, darbs Sargtorņa biedrības galvenajā pārvaldē vai kādā no tās filiālēm. Protams, ikviens kristietis var paust tādu pašu garu, kāds bija Timotejam, no visas sirds kalpojot Jehovam.

Ja tu vēlies arī turpmāk garīgi augt, būt noderīgs Jehovas organizācijai, pildot tos pienākumus, kurus Dievs tev ir uzticējis, tad seko Timoteja priekšzīmei. Esi gatavs darīt visu, kas tavos apstākļos iespējams. Kas zina, kādas privilēģijas tevi nākotnē vēl gaida.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 31. lpp.]

”Man nav neviena ar līdzīgu dvēseli”