Cik labi mēs saprotam Bībeles tēlaino valodu?

MĒDZ teikt, ka labāk vienreiz redzēt nekā simtreiz dzirdēt. Taču dažkārt pietiek ar pāris vārdiem, lai uzburtu iztēlē tik spilgtu ainu, it kā mēs to skatītu īstenībā. Bībelē bagātīgi ir lietoti salīdzinājumi, metaforas un citi valodas tēlainās izteiksmes līdzekļi, kas rada šādas vārdu gleznas. Piemēram, saskaņā ar kādu aprēķinu, Jēzus savā slavenajā Kalna runā lietoja vairāk nekā 50 tēlainu izteicienu.

Ir vairāki iemesli, kāpēc ir vērts pievērst īpašu uzmanību Bībeles tēlainajiem vārdiem un izteicieniem. Pirmkārt, tie padara tekstu spilgtāku un emocionāli iedarbīgāku, tāpēc tad, ja mēs tos labi saprotam, mums ir interesantāk lasīt Bībeli un mēs spējam augstāk to novērtēt. Otrkārt, mums ir svarīgi saprast Bībelē izmantotos tēlus, lai pareizi uztvertu teksta jēgu. Citādi var gadīties, ka mēs ne tikai līdz galam nesaprotam, bet pat pilnīgi pārprotam Bībelē teikto.

Kā saprast vārdu gleznas

Visbiežāk valodas tēlainās izteiksmes līdzekļi balstās uz līdzību starp dažādām parādībām. Tas, ko salīdzina, ir salīdzinājuma priekšmets (metaforā priekšmets bieži nav nosaukts, bet ir saprotams no konteksta), savukārt tas, ar ko salīdzina, tiek saukts par tēlu. Abas šīs daļas saista kopīga pazīme. Lai skaidri saprastu salīdzinājumu, ir jāsaskata visi šie trīs elementi.

Dažkārt ir diezgan viegli ieraudzīt salīdzinājuma priekšmetu un tēlu, bet pastāv vairākas iespējas, kāda varētu būt kopīgā pazīme, kuras dēļ konkrētais salīdzinājums ir lietots. Lai precīzi noskaidrotu salīdzinājuma jēgu, ir noderīgi izpētīt tā kontekstu.a

Piemēram, Jēzus teica kristiešu draudzei Sardās: ”Ja tu nebūsi nomodā, es nākšu kā zaglis.” Jēzus salīdzināja savu ierašanos (priekšmets) ar zagļa atnākšanu (tēls). Bet kāda šajā gadījumā ir kopīgā pazīme? To atklāj konteksts. Jēzus tālāk sacīja: ”Tu nezināsi, kurā stundā es nākšu pār tevi.” (Atklāsmes 3:3.) Tātad kopīgā pazīme, kuras dēļ Jēzus lietoja šādu salīdzinājumu, nebija ierašanās mērķis. Jēzus negribēja teikt, ka viņš nāks, lai kaut ko zagtu. Viņš nāks kā zaglis tādā nozīmē, ka viņa atnākšana būs negaidīta, iepriekš nepieteikta.

Citos gadījumos tēlainu izteicienu, kas lietots vienā Bībeles vietā, palīdz saprast cits, līdzīgs tēls, kas parādās citur Bībelē. Piemēram, apustulis Pāvils tāpat kā Jēzus izmantoja salīdzinājumu ar zagli. Pāvils rakstīja: ”Jūs paši labi zināt, ka tā Kunga diena nāk tāpat kā zaglis nakti.” (1. Tesaloniķiešiem 5:2.) Konteksts skaidri neparāda, kādā nozīmē Pāvils to domāja. Bet, ja salīdzina viņa vārdus ar Jēzus teikto no Atklāsmes grāmatas 3. nodaļas 3. panta, kļūst saprotams, ar kādu mērķi Pāvils pieminēja zagli. Šis spilgtais salīdzinājums visiem kristiešiem atgādina, cik būtiski ir saglabāt garīgu modrību.

Tēlaini vārdi, kas palīdz iepazīt Dievu

Neviens cilvēks nespēj līdz galam izzināt visus Dieva personības un viņa varenības aspektus. Senatnē ķēniņš Dāvids rakstīja par Dievu Jehovu: ”Neizdibināma ir Viņa varenība.” (Psalms 145:3.) Pārdomājis dažus no Dieva radītās pasaules brīnumiem, Ījabs izsaucās: ”Redzi, tās ir tikai Viņa valdīšanas pamales, un cik klusa čukstoņa ir tas, ko mēs no Viņa dzirdam! Tomēr pērkona dārdus kā Viņa varas izpausmi, — kas gan tos var izprast?” (Ījaba 26:14.)

Tomēr ierobežotā mērā cilvēkiem ir iespējams iepazīt Dievu, un Bībelē ir izmantota tēlaina valoda, kas palīdz skaidrāk saprast, kādas ir Visvarenā Dieva apbrīnojamās īpašības. Bībelē Jehova ir attēlots kā ķēniņš un likumu devējs, tiesnesis un karotājs, un tas nepārprotami norāda, ka viņam pienākas dziļa bijība un cieņa. Bet viņš ir parādīts arī kā gans un padomdevējs, skolotājs, tēvs, dziedinātājs un glābējs, un tas liecina, ka viņu iespējams no sirds mīlēt. (Psalms 16:7; 23:1; 32:8; 71:17; 89:27; 103:3; 106:21; Jesajas 33:22; 42:13; Jāņa 6:45.) Ikviens no šiem raksturojumiem izraisa veselu virkni asociāciju, un tā ar dažu vienkāršu tēlainās izteiksmes līdzekļu palīdzību ir pateikts daudz vairāk, nekā būtu iespējams izstāstīt lappusēm garos aprakstos.

Bībelē Jehova ir arī pielīdzināts nedzīviem priekšmetiem. Piemēram, viņš ir saukts par ”Israēla klinti”, ”akmenskalnu” un ”pili”. (2. Samuēla 23:3; Psalms 18:3; 5. Mozus 32:4.) Kāpēc ir lietoti šādi tēli, lai raksturotu Dievu? Tāpat kā klints ir stabila un neizkustināma, Dievs Jehova ikvienam no mums var kļūt par nesatricināmu drošības avotu.

Psalmu grāmatā sevišķi plaši ir lietoti tēlainās izteiksmes līdzekļi, kas no dažādām pusēm raksturo Jehovas personību. Piemēram, 84. psalma 12. pantā Jehova ir nosaukts par ”sauli un vairogu”, jo viņš dod gaismu, dzīvību, spēku un aizsardzību. Savukārt 121. psalma 5. pantā sacīts, ka Jehova ir ”tava paēna tev pa tavu labo roku”. Kā paēnā var patverties no saules svelmes, tā Jehova var aizsargāt savus kalpus no nelaimes, it kā aizsedzot tos ar savu ”roku” vai paglābjot savu ”spārnu pavēnī”. (Jesajas 51:16; Psalms 17:8; 36:8.)

Tēlains Jēzus raksturojums

Bībelē Jēzus bieži ir saukts par Dieva Dēlu. (Jāņa 1:34; 3:16—18.) Dažiem cilvēkiem, kas nav kristieši, ir grūti to saprast, jo Dievs nav cilvēks un viņam nav sievas. Tātad nav iespējams, ka Dievam būtu ”dēls” tādā nozīmē, kā mēs šo vārdu saprotam, kad runa ir par cilvēkiem. Šajā gadījumā vārds ”dēls” ir lietots pārnestā nozīmē, lai paskaidrotu, ka Jēzus attiecības ar Dievu ir kā ģimenē tēvam ar dēlu. Jēzus ir saukts par Dieva Dēlu arī tāpēc, lai uzsvērtu, ka viņš ir saņēmis dzīvību no Dieva Jehovas, kas viņu ir radījis. Līdzīgā nozīmē arī pirmais cilvēks Ādams ir dēvēts par Dieva dēlu. (Lūkas 3:38.)

Jēzus izmantoja dažādus tēlainās izteiksmes līdzekļus, lai raksturotu tos uzdevumus, ko viņš veic, īstenodams Dieva nodomu. Piemēram, viņš teica: ”Es esmu īstais vīna koks, un mans Tēvs ir dārza kopējs.” Pēc tam Jēzus salīdzināja savus mācekļus ar vīnkoka zariem. (Jāņa 15:1, 4.) Ar šīs metaforas palīdzību viņš paskaidroja vairākas būtiskas domas. Lai vīnkoka zari nenokalstu un nestu augļus, tiem jāpaliek pie stumbra, un tāpat Kristus mācekļiem ir jāpaliek vienotiem ar Kristu. ”Bez manis jūs nenieka nespējat darīt,” sacīja Jēzus. (Jāņa 15:5.) Gluži kā vīnkopis gaida, ka vīna dārzs nesīs ražu, Jehova gaida no Kristus mācekļiem, ka tie nesīs augļus garīgā ziņā. (Jāņa 15:8.)

Precīzi noskaidrojiet nozīmi

Ja mēs neuztveram, kāda ir kopīgā pazīme, uz kuru balstās tēlainās izteiksmes līdzeklis, mums var rasties aplams priekšstats par to, kādu domu tas izsaka. Piemēram, vēstulē romiešiem, 12. nodaļas 20. pantā, ir rakstīts: ”Ja tavs ienaidnieks ir izsalcis, paēdini viņu; ja tas cieš slāpes, dodi viņam dzert. Tā darīdams, tu uz viņa galvas sakrāsi kvēlojošas ogles.” Vai ogļu krāšana uz kāda galvas norāda uz atriebību vai sodu? Nē, šis tēls izsaka pavisam citu domu. Šajā Bībeles pantā ir izmantota atsauce uz senu metāla kausēšanas paņēmienu. Rūdu lika uz karstām oglēm, un ogles uzbēra arī tai pa virsu. Rūda karstumā sāka kust, un tad tīro metālu varēja atdalīt no sārņiem. Tāpat arī laipna izturēšanās var mīkstināt cilvēka sirdi un likt izpausties viņa labākajām īpašībām.

Tēlaini vārdi un izteicieni, ja tos pareizi saprotam, ne tikai palīdz dziļāk izprast tekstā ietvertās domas, bet arī aizkustina mūsu sirdi. Mēs jūtam, cik smaga nasta ir grēks, kad lasām, ka tas ir pielīdzināts parādam. (Lūkas 11:4.) Bet kāds atvieglojums ir uzzināt, ka Jehova piedod mums un anulē šo parādu! Kad mēs Bībelē lasām, ka mūsu grēki tiek ”nolīdzināti” un ”izdeldēti”, mums rodas pilnīga pārliecība, ka Dievs nekad vairs nepārmetīs mums agrākos pārkāpumus. (Psalms 32:1, 2; Apustuļu darbi 3:19.) Apziņa, ka pat smagus grēkus, kas ir sarkani kā asinis, Jehova var padarīt baltus kā sniegs, sagādā dziļu mierinājumu. (Jesajas 1:18.)

Tie ir tikai daži piemēri no bagātā valodas tēlainās izteiksmes līdzekļu klāsta, kas atrodams Bībelē. Lasot Bībeli, pievērsiet uzmanību šīm vārdu gleznām un pārdomājiet, ar kādu mērķi tās lietotas. Tas ļaus ne tikai labāk saprast Dieva Rakstus, bet arī vairos pateicību par tiem.

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls 13. lpp.]

Kā lasītājam palīdz tēlainās izteiksmes līdzekļi

Sarežģīta doma var tikt paskaidrota ar vienkārša salīdzinājuma palīdzību. Dažkārt tiek izmantoti vairāki tēli, lai paskaidrotu kādu jautājumu no dažādām pusēm. Spilgtas vārdu gleznas var uzsvērt kaut ko būtisku vai arī izraisīt emocionālu reakciju.

[Papildmateriāls 14. lpp.]

Saskatiet atsevišķos elementus

METAFORA: ”Jūs esat zemes sāls.” (Mateja 5:13.)

PRIEKŠMETS: jūs (Jēzus mācekļi)

TĒLS: sāls

KOPĪGĀ PAZĪME: spēja saglabāt, pasargāt no bojāejas

DOMA, KO PASKAIDRO METAFORA: mācekļi sludināja vēsti, kas varēja glābt cilvēku dzīvību

[Izceltais teksts 15. lpp.]

”Tas Kungs ir mans gans, man netrūks nenieka.” (PSALMS 23:1.)