11. nodaļa

Mēs dzīvojam pēdējās dienās!

 1. Kāpēc daudzi apjūk, pārdomājot situāciju pasaulē, bet kur var atrast pasaules notikumu uzticamu izskaidrojumu?

KĀ MŪSU nemierīgā pasaule ir nonākusi līdz pašreizējam stāvoklim? Kurp mēs ejam? Vai tu neesi uzdevis sev šādus jautājumus? Daudzus pārņem apjukums, kad viņi vēro situāciju pasaulē. Dzīves īstenība — kari, slimības un noziedzība — liek cilvēkiem domāt par to, kas notiks nākotnē. Valstu vadītāji iedveš pavisam vājas cerības. Turpretī Dievs savos Rakstos ticami izskaidro šo raižpilno dienu nozīmi. Bībele palīdz precīzi noteikt, kur mēs atrodamies laika plūsmā. Tā parāda, ka mēs dzīvojam šīs sistēmas ”pastarajās” jeb pēdējās dienās. (2. Timotejam 3:1.)

 2. Ko Jēzum jautāja mācekļi, un kā viņš atbildēja?

² Padomā, piemēram, par Jēzus atbildi uz dažiem viņa mācekļu jautājumiem. Trīs dienas pirms Jēzus nāves mācekļi viņam jautāja: ”Kāda būs tavas klātbūtnes un šīs lietu sistēmas nobeiguma zīme?”a (Mateja 24:3, NW.) Atbildot Jēzus pastāstīja par konkrētiem notikumiem un apstākļiem pasaulē, kuri skaidri liecinātu, ka pienākušas šīs bezdievīgās sistēmas pēdējās dienas.

 3. Kāpēc apstākļi uz Zemes pasliktinājās, kad Jēzus bija sācis valdīt?

³ Kā bija minēts iepriekšējā nodaļā, Bībeles hronoloģija ļauj secināt, ka Dieva Valstība jau valda. Bet kā tad tā? Apstākļi taču pasliktinās, nevis uzlabojas. Patiesībā šis ir viens no faktiem, kas norāda uz to, ka Dieva Valstība ir sākusi valdīt. Kāpēc mēs tā sakām? Lasot Psalmu 110:2, mēs uzzinām, ka Jēzum kādu laiku jāvalda ”savu ienaidnieku vidū”. Tā arī notika: pirmais, ko viņš, kļuvis par debesu Ķēniņu, izdarīja, bija Sātana un tā dēmonu nomešana Zemes apkārtnē. (Atklāsmes 12:9.) Kādas bija sekas? Tieši tādas, kā bija pravietots Atklāsmes 12:12: ”Vai zemei un jūŗai! jo velns nonācis pie jums lielās dusmās, zinādams, ka tam maz laika atlicis.” Mēs tad arī dzīvojam dienās, kad Sātanam ”maz laika atlicis”.

 4. Kādas ir dažas no pēdējo dienu pazīmēm, un uz ko tās norāda? (Skatīt 102. lpp.)

⁴ Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka Jēzus atbilde uz jautājumu par viņa klātbūtnes un šīs lietu sistēmas nobeiguma zīmi liek nopietni padomāt. Par dažādām zīmes sastāvdaļām var lasīt 102. lappusē. Kā tu redzi, Kristus apustuļi Pāvils, Pēteris un Jānis dod papildu ziņas par pēdējām dienām. Tiesa, lielākā daļa pazīmju, kas ietilpst pēdējo dienu zīmē, ir saistītas ar raižpilniem apstākļiem. Taču, redzot šo pravietojumu piepildīšanos, mums būtu jāiegūst pārliecība, ka tuvu ir pašreizējās ļaunās sistēmas gals. Iepazīsimies tuvāk ar dažām no pēdējo dienu pamatiezīmēm.

PĒDĒJO DIENU PAZĪMES

5., 6. Kā piepildās pravietojumi par karu un badu?

⁵ ”Tauta celsies pret tautu, valsts pret valsti.” (Mateja 24:7; Atklāsmes 6:4.) Rakstnieks Ernests Hemingvejs teica, ka 1. pasaules karš bijis ”pats plašākais, asiņainākais, juceklīgākais slaktiņš, kāds uz zemes jebkad noticis”. Grāmatas The World in the Crucible—1914—1919 (Pasaule tīģelī — 1914—1919) autori to apraksta kā ”jauna mēroga karu, pirmo totālo karu cilvēces vēsturē. Tā ilgums, intensitāte un vēriens pārspēja visu, kas bija pieredzēts iepriekš un ko varēja iedomāties.” Tad sekoja 2. pasaules karš, kas izrādījās daudz postošāks nekā 1. pasaules karš. Vēstures profesors Hjū Tomass teica: ”Divdesmitajā gadsimtā noteicošais ir bijis automāts, tanks, B-52, atombumba un visbeidzot raķete. To iezīmējuši kari, kas bijuši daudz asiņaināki un postošāki nekā jebkurā citā laikmetā.” Tiesa, pēc ”aukstā kara” beigām daudz ir runāts par atbruņošanos. Bet, kā tika lēsts kādā ziņojumā, pēc ierosinātās bruņojuma samazināšanas paliks ap 10 000 līdz 20 000 kodollādiņu, kuru kopējā jauda ir vairāk nekā 900 reižu lielāka par 2. pasaules karā izlietotās munīcijas jaudu.

⁶ ”Būs bada laiki.” (Mateja 24:7; Atklāsmes 6:5, 6, 8.) Kopš 1914. gada pasaulē vismaz 20 reizes ir bijis liels bads. Tāds ir bijis Bangladešā, Burundi, Etiopijā, Grieķijā, Indijā, Kambodžā, Krievijā, Ķīnā, Nigērijā, Ruandā, Somālijā un Sudānā. Taču ne vienmēr badu izraisa pārtikas trūkums. ”Pasaules pārtikas krājumi pēdējos gadu desmitos ir pieauguši straujāk nekā iedzīvotāju skaits,” secināja kāda lauksaimniecības zinātnieku un ekonomistu grupa. ”Bet, tā kā vismaz 800 miljoni cilvēku dzīvo galējā nabadzībā, ..viņi nespēj nopirkt pietiekami daudz no tā, kas ir pārpilnībā, un nevar izrauties no hroniska uztura trūkuma.” Citur grūtības rada politika. Dr. Abdelgalils Elmeki no Toronto universitātes min divus piemērus, kad tūkstošiem cilvēku nomira badā, lai gan valstis, kurās viņi dzīvoja, eksportēja milzīgus pārtikas produktu daudzumus. Šīm valdībām acīmredzot vairāk rūpēja nevis tas, vai pilsoņi ir paēduši, bet gan ārzemju valūta, kas bija nepieciešama kara finansēšanai. Ko secināja Dr. Elmeki? Bads bieži vien ”ir atkarīgs no sadales un valdības politikas”.

 7. Kādi fakti par epidēmijām zināmi mūsdienās?

⁷ ”Epidēmijas.” (Lūkas 21:11, NW; Atklāsmes 6:8.) ”Spāņu” gripa 1918. un 1919. gadā paņēma vairāk nekā 21 miljonu dzīvību. ”Nekad savā vēsturē pasaule vēl nebija sastapusies ar slepkavu, kas nogalinātu tik daudz cilvēku tik īsā laikā,” rakstīja A. A. Haulings grāmatā The Great Epidemic (Lielā epidēmija). Mūsdienās slimības turpina plosīties. Katru gadu vēzis nogalina piecus miljonus cilvēku, no slimībām, kas izraisa caureju, mirst vairāk nekā trīs miljoni zīdaiņu un bērnu, tuberkuloze nonāvē trīs miljonus. Elpošanas orgānu infekcijas slimības, galvenokārt plaušu karsonis, ik gadu nogalina 3,5 miljonus bērnu, kas jaunāki par pieciem gadiem. Un 2,5 miljardi cilvēku — puse no pasaules iedzīvotājiem — cieš no slimībām, kas rodas ūdens trūkuma un piesārņojuma, kā arī sliktas sanitārijas dēļ. AIDS straujā izplatība ir papildu atgādinājums, ka cilvēks, kaut arī daudz sasniedzis medicīnas jomā, tomēr nav spējīgs likvidēt epidēmijas.

8. Kā cilvēku rīcība liecina par mantkārību?

⁸ ”Cilvēki būs.. mantas kārīgi.” (2. Timotejam 3:2.) Daudzās pasaules zemēs cilvēkiem, šķiet, ir neremdināmas alkas pēc lielākas bagātības. ”Sekmes” parasti tiek noteiktas pēc algas apmēra, ”sasniegumi” — pēc tā, cik kuram pieder. ”Materiālisms joprojām būs viens no virzošajiem spēkiem amerikāņu sabiedrībā un arvien lielāks spēks arī citos nozīmīgos tirgos,” paziņoja kādas reklāmu aģentūras viceprezidente. Vai kaut kas līdzīgs nenotiek arī vietā, kur tu dzīvo?

9. Ko var teikt par pravietoto nepaklausību vecākiem?

⁹ ”Nepaklausīgi vecākiem.” (2. Timotejam 3:2.) Mūsdienu vecāki, skolotāji un arī citi cilvēki paši ir pārliecinājušies, kāda necieņa un nepaklausība vērojama daudzu bērnu uzvedībā. Daži no šiem jauniešiem vai nu atbild uz vecāku slikto rīcību, vai arī to atdarina. Arvien vairāk bērnu zaudē ticību skolai, likumam, reliģijai, vecākiem, un viņi saceļas pret to visu. ”Tā ir tendence,” izteicās kāds ilggadējs skolotājs. ”Viņi, šķiet, vispār ļoti maz ko ciena.” Par laimi, tomēr ir daudz dievbijīgu bērnu, kas ir priekšzīmīgi uzvedībā.

10., 11. Kas liecina par to, ka cilvēki ir nesavaldāmi un nemīļi?

¹⁰ ”Nesavaldāmi.” (2. Timotejam 3:3.) Grieķu valodas vārds, kas šeit tulkots ar vārdu nesavaldāmi, nozīmē ’nepieradināti, mežonīgi, bez cilvēciskas līdzcietības un iejūtības’. Cik precīzi tas atbilst daudziem vardarbības vaininiekiem mūsdienās! ”Dzīve tagad ir tik satraucoša, tik pārpildīta ar asiņainām šausmām, ka vajadzīgi dzelzs nervi, lai lasītu dienas ziņas,” bija teikts kādas avīzes ievadrakstā. Kāds policijas seržants atzīmēja, ka daudzi jaunieši, šķiet, ignorē savas rīcības iespējamās sekas. Viņš teica: ”Pastāv apmēram šāds uzskats: ”Es nezinu, kas būs rīt. Ko gribu, to dabūšu šodien.””

¹¹ ”Nemīļi.” (2. Timotejam 3:3.) Šis vārds ir tulkots no grieķu valodas vārda, kas nozīmē ’bezsirdīgs, necilvēcīgs’ un norāda uz ”dabiskas, ģimenei raksturīgas pieķeršanās trūkumu” (The New International Dictionary of New Testament Theology). Jā, mīlestības bieži vien trūkst vidē, kur tai visvairāk būtu jāplaukst, — mājās. Satraucoši bieži parādās ziņojumi par rupju izturēšanos pret laulības partneriem, bērniem un pat vecākiem, kas ir jau gados. Kāda pētniecības grupa atzina: ”Vardarbība starp cilvēkiem — lai tā būtu pļauka vai grūstīšanās, naža dūriens vai apšaude — ģimenes lokā vērojama daudz biežāk nekā jebkur citur mūsu sabiedrībā.”

12. Kāpēc var teikt, ka cilvēki izrāda tikai ārēju dievbijību?

¹² ”Izrādīdami ārēju svētbijību, bet tās spēku noliegdami.” (2. Timotejam 3:5.) Bībelei ir spēks izmainīt cilvēku dzīvi uz labo pusi. (Efeziešiem 4:22—24.) Taču mūsdienās daudzi izmanto reliģiju kā aizsegu, aiz kura viņi var turpināt savu netaisno rīcību, kas, protams, nav patīkama Dievam. Reliģiskie vadītāji bieži vien skatās caur pirkstiem uz meliem, zagšanu un vaļībām dzimumdzīvē. Daudzas reliģijas sludina mīlestību, bet atbalsta karus. ”Augstākā Radītāja vārdā,” teikts kādā žurnāla India Today ievadrakstā, ”cilvēki ir pastrādājuši visdrausmīgākās zvērības pret saviem tuvākiem.” Pat divi nesenās pagātnes asiņainākie konflikti — 1. un 2. pasaules karš — uzliesmoja pašā kristīgās pasaules sirdī.

13. Kādi fakti liecina par to, ka Zeme tiek izpostīta?

¹³ ”Zemi samaitā.” (Atklāsmes 11:18.) Vairāk nekā 1600 zinātnieku no visas pasaules, viņu vidū 104 Nobela prēmijas laureāti, parakstīja brīdinājumu, ko laida klajā Norūpējušos zinātnieku apvienība (NZA); tajā tika paziņots: ”Cilvēkiem un dabai draud sadursme.. Ne vairāk kā pāris gadu desmitu ir atlicis līdz tam brīdim, kad briesmas vairs nebūs iespējams novērst.” Ziņojumā bija teikts, ka cilvēka darbība apdraud dzīvības procesus un ”var tik ļoti pārveidot pasauli, ka tā nespēs uzturēt dzīvību tādā veidā, kādu mēs pašlaik pazīstam”. Ozona slāņa samazināšanās, ūdens piesārņojums, mežu masīvu izciršana, augsnes auglības zudums un daudzu dzīvnieku un augu sugu izzušana tika nosauktas par nopietnām problēmām, kas jārisina nekavējoties. ”Iejaukšanās vienotajā dzīvības ķēdē,” atzina NZA, ”var izraisīt plašas sekas, starp tām arī bioloģisko sistēmu sabrukumu, un šo sistēmu dinamiku mēs saprotam ļoti virspusēji.”

14. Kā tu varētu pierādīt, ka mūsdienās piepildās vārdi no Mateja 24:14?

¹⁴ ”Šis valstības evanģelijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.” (Mateja 24:14.) Jēzus iepriekš pateica, ka Valstības labā vēsts tiks sludināta pa visu zemeslodi par liecību visām tautām. Ar Dieva palīdzību un svētību miljoni Jehovas liecinieku pavada miljardiem stundu, sludinot un gatavojot mācekļus. (Mateja 28:19, 20.) Liecinieki apzinās, ka viņi būtu atbildīgi par cilvēku nāvi, ja nesludinātu labo vēsti. (Ecēhiēla 3:18, 19.) Un viņi ir priecīgi, ka ik gadu tūkstošiem cilvēku ar pateicību atsaucas uz Valstības vēsti un kļūst par patiesiem kristiešiem, tas ir, par Jehovas lieciniekiem. Tā ir nenovērtējama privilēģija — kalpot Jehovam un dalīties ar citiem zināšanās par Dievu. Un, kad labā vēsts būs sludināta visā pasaulē, nāks šīs ļaunās sistēmas gals.

ŅEM VĒRĀ PIERĀDĪJUMUS UN RĪKOJIES

15. Kāds būs pašreizējās ļaunās sistēmas gals?

¹⁵ Kāds būs šīs sistēmas gals? Bībelē pravietots, ka būs ”lielas bēdas”, kas sāksies ar pasaules politisko spēku uzbrukumu ’lielajai Bābelei’ — pasaules viltus reliģijas impērijai. (Mateja 24:21; Atklāsmes 17:5, 16.) Jēzus teica, ka tad ”saule aptumšosies, mēness nedos sava spīduma, zvaigznes kritīs no debesīm, un debess stiprumi kustēsies”. (Mateja 24:29.) Tas varētu nozīmēt, ka būs vērojamas parādības debesīs. Lai nu kā, tiks atmaskoti un gāzti reliģiskās pasaules ”spīdekļi”. Tad Sātans, kas tiek saukts par ”Gogu Magoga zemē”, izmantos ļaunus cilvēkus, lai ar lielu spēku uzbruktu Jehovas tautai. Bet Sātanam tas neizdosies, jo Dievs paglābs uzticīgos cilvēkus. (Ecēhiēla 38:1, 2, 14—23.) ’Lielo bēdu’ kulminācija būs Harmagedons — cīņa ”Dieva visuvaldītāja lielajā dienā”. Tajā tiks iznīcināta pilnīgi visa Sātana organizācija uz Zemes un tiks pavērts ceļš bezgalīgām svētībām, ko saņems cilvēki, kuri būs palikuši dzīvi. (Atklāsmes 7:9, 14; 11:15; 16:14, 16; 21:3, 4.)

16. Kā mēs zinām, ka pravietotās pēdējo dienu pazīmes attiecas uz mūsu laiku?

¹⁶ Ja apskata pravietotās pēdējo dienu pazīmes atsevišķi, varētu likties, ka dažas no tām attiecas uz citiem vēstures periodiem. Bet, ja tās apskata kopā, kļūst skaidrs, ka pravietojumi norāda tieši uz mūsu dienām. Pamēģināsim to ilustrēt. Līnijas cilvēka pirkstu nospiedumā veido rakstu, kas nevar piederēt nevienam citam. Tāpat pēdējām dienām ir tām vien raksturīgs pazīmju jeb notikumu kopums. No šiem notikumiem veidojas ”pirkstu nospiedums”, kas nevar piederēt nevienam citam laika posmam. Kad šīs liecības apskata kopā ar Bībelē dotajiem pierādījumiem, ka Dieva debesu Valstība jau valda, rodas pamatots iemesls secināt, ka mēs patiešām dzīvojam pēdējās dienās. Turklāt Rakstos skaidri parādīts, ka pašreizējā ļaunā sistēma drīz tiks iznīcināta.

17. Kā uz mums būtu jāiedarbojas zināšanām par to, ka dzīvojam pēdējās dienās?

¹⁷ Kā tu rīkosies, uzzinājis pierādījumus, ka mēs dzīvojam pēdējās dienās? Padomā. Kad tuvojas ļoti spēcīga vētra, cilvēki nekavējoties veic piesardzības pasākumus. Arī Bībeles pravietojumiem par pašreizējo sistēmu būtu jāmudina uz rīcību. (Mateja 16:1—3.) Mēs skaidri varam redzēt, ka dzīvojam šīs pasaules sistēmas pēdējās dienās. Šādām zināšanām būtu jābūt stimulam, kurš mudina mainīt visu, kas vien maināms, lai iegūtu Dieva labvēlību. (2. Pētera 3:3, 10—12.) Runādams par sevi kā par glābšanas starpnieku, Jēzus griežas pie cilvēkiem ar nozīmīgu aicinājumu: ”Sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums piepeši neuzbrūk; jo kā slazda valgs viņa nāks pār visiem, kas dzīvo zemes virsū. Tāpēc palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami, lai jūs spētu izglābties no visām šīm briesmām, kuŗām ir jānāk, un lai jūs varētu stāties Cilvēka Dēla priekšā.” (Lūkas 21:34—36.)

[Zemsvītras piezīme]

PĀRBAUDI SAVAS ZINĀŠANAS

Kas Bībelē pravietots par pasaules notikumiem Kristus valdīšanas sākumā?

Kādas ir dažas no pēdējo laiku pazīmēm?

Kas tevi pārliecina, ka mēs dzīvojam pēdējās dienās?

[Papildmateriāls 102. lpp.]

DAŽAS NO PĒDĒJO DIENU PAZĪMĒM

• Nepieredzēti kari. (Mateja 24:7; Atklāsmes 6:4.)

• Bads. (Mateja 24:7; Atklāsmes 6:5, 6, 8.)

• Epidēmijas. (Lūkas 21:11, NW; Atklāsmes 6:8.)

• Pieaug nelikumība. (Mateja 24:12.)

• Zemes postīšana. (Atklāsmes 11:18.)

• Zemestrīces. (Mateja 24:7.)

• Grūti laiki. (2. Timotejam 3:1.)

• Ārkārtīga mantkārība. (2. Timotejam 3:2.)

• Nepaklausība vecākiem. (2. Timotejam 3:2.)

• Mīlestības trūkums. (2. Timotejam 3:3.)

• Baudas tiek mīlētas vairāk nekā Dievs. (2. Timotejam 3:4.)

• Savaldības trūkums. (2. Timotejam 3:3.)

• Naids pret labo. (2. Timotejam 3:3.)

• Cilvēki nepievērš uzmanību tuvajām briesmām. (Mateja 24:39.)

• Smējēji neatzīst, ka ir pēdējās dienas. (2. Pētera 3:3, 4.)

• Visā pasaulē tiek sludināta Dieva Valstība. (Mateja 24:14.)

[Attēls pa visu lapu 101. lpp.]