Pārraugi, kas rūpējas par ganāmpulku

KALPODAMS uz zemes, Jēzus apliecināja, ka viņš ir ”labais gans”. (Jāņa 10:11.) Kad Jēzus redzēja ļaužu pulkus, kas sekoja viņam pa pēdām, ”viņam kļuva to žēl, jo tie bija nomocīti un pamesti kā avis bez gana”. (Mat. 9:36.) Pēteris un pārējie apustuļi ievēroja, ar kādu mīlestību viņš izturējās pret cilvēkiem. Jēzus ārkārtīgi atšķīrās no izraēliešu viltus ganiem, kas atstāja ganāmpulku novārtā, ļaujot avīm izklīst un ciest garīgu badu. (Eceh. 34:7, 8.) Tas, kā Jēzus mācīja citus un kā viņš rūpējās par savām avīm un pat atdeva dzīvību par tām, apustuļiem ļāva saprast, kā palīdzēt ticīgiem cilvēkiem atgriezties pie Jehovas, viņu ”dvēseļu gana un sarga”. (1. Pēt. 2:25.)

² Reiz sarunā ar Pēteri Jēzus uzsvēra, cik svarīgi ir ganīt avis un sagādāt tām uzturu. (Jāņa 21:15—17.) Pēteri šie vārdi dziļi aizkustināja, kā var redzēt no padoma, ko viņš vēlāk deva agrīnās kristiešu draudzes vecākajiem: ”Kalpodami par pārraugiem, ganiet jums uzticēto Dieva ganāmpulku nevis piespiedu kārtā, bet labprātīgi, kā to vēlas Dievs, nevis tīkodami pēc negodīgas peļņas, bet ar prieku, nevis uzkundzēdamies tiem, ko Dievs ir nodevis jūsu gādībā, bet rādīdami priekšzīmi ganāmpulkam.” (1. Pēt. 5:1—3.) Pētera vārdi attiecas arī uz draudžu pārraugiem mūsdienās. Vecākie cenšas līdzināties Jēzum un darbojas labprātīgi un no sirds, rādot ganāmpulkam priekšzīmi, kā jākalpo Jehovam. (Ebr. 13:7.)

³ Mēs varam būt pateicīgi par to, ka draudzē ar svētā gara palīdzību ir iecelti pārraugi. Ieguvums no tā ir ļoti liels. Pārraugi iedrošina ikvienu, kas pieder pie draudzes, un pievērš uzmanību katra vajadzībām. Ik nedēļu viņi uzcītīgi vada draudzes sapulces, kurās visi ticības biedri var saņemt stiprinājumu. (Rom. 12:8.) Tā kā viņi visiem spēkiem sargā ganāmpulku no kaitīgas ietekmes, piemēram, no ļauniem cilvēkiem, mēs varam justies drošībā. (Jes. 32:2; Tit. 1:9—11.) Turklāt pārraugi vada sludināšanu, palīdzot mums regulāri, katru mēnesi sludināt labo vēsti. (Ebr. 13:15—17.) Jehova ir devis šos ”cilvēkus par dāvanām”, lai ar viņu starpniecību stiprinātu draudzi. (Efes. 4:8, 11, 12.)

⁴ Lai par draudzi tiktu pienācīgi gādāts, vīriešiem, kas tiek iecelti par pārraugiem, ir jāatbilst Dieva Rakstos izklāstītajām prasībām. Tikai tad, ja viņi tām atbilst, var teikt, ka viņus ir iecēlis svētais gars. (Ap. d. 20:28.) Jāatzīst, ka Bībelē no kristīgajiem pārraugiem tiek prasīts diezgan daudz, jo būt pārraugam ir nopietna atbildība. Tomēr prasības nav tik augstas, lai kristieši, kas patiešām mīl Jehovu un vēlas viņam kalpot, nevarētu tām atbilst. Ir jābūt skaidri redzamam, ka pārraugi arī ikdienā dzīvo pēc Bībeles principiem.

⁵ Apustulis Pāvils savā pirmajā vēstulē Timotejam un vēstulē Titam minēja pamatprasības, kas attiecas uz pārraugiem. Viņa vēstulē Timotejam ir teikts: ”Ja kāds tiecas kļūt par pārraugu, viņš grib pildīt labu darbu.. Pārraugam jābūt tādam, kuram nav, ko pārmest, vienas sievas vīram, it visā jāievēro mērenība, jābūt prātīgam, kārtīgam, viesmīlīgam, prasmīgam skolotājam, ne dzērājam, ne varmācīgam, bet saprātīgam, ne ķildīgam un mantkārīgam, bet tādam, kas labi vada savu saimi un kam bērni ir paklausīgi un izturas ar cieņu. (Jo, ja kāds neprot vadīt pats savu saimi, kā viņš rūpēsies par Dieva draudzi?) Viņš nedrīkst būt tāds, kas tikai nesen kļuvis ticīgs, lai viņš neuzpūstos un nesaņemtu tādu pašu spriedumu, kāds ir izteikts Velnam. Turklāt viņam jābūt ar labu slavu starp tiem, kas nepieder pie draudzes, lai viņš nenonāktu neslavā un neiekristu Velna slazdā.” (1. Tim. 3:1—7.)

⁶ Titam Pāvils rakstīja: ”Es tevi atstāju Krētā, lai tu novērstu trūkumus un katrā pilsētā ieceltu draudzes vecākos, kā es tev norādīju. Par vecāko var iecelt tādu, kam nav, ko pārmest, kas ir vienas sievas vīrs, kam ir ticīgi bērni, kuri nav vainojami trakulīgā uzdzīvē un dumpīgumā. Jo pārraugam, kas ir Dieva iecelts pārvaldnieks, jābūt tādam, kam nav, ko pārmest, kas nav ne pašpaļāvīgs, ne ātrsirdīgs, nav dzērājs, nav varmācīgs, nedz arī tīko pēc negodīgas peļņas, bet kas ir viesmīlīgs, mīl labo, ir prātīgs, taisns, uzticīgs, savaldīgs, kas mācot cieši turas pie uzticamajiem Dieva vārdiem, lai viņš spētu gan uzmundrināt citus ar veselīgās mācības palīdzību, gan aizrādīt tiem, kas runā tai pretī.” (Tit. 1:5—9.)

⁷ Kaut arī pirmajā brīdī varētu likties, ka Bībelē minētās prasības ir tikpat kā neizpildāmas, brāļiem draudzē nebūtu jāvairās tiekties kļūt par pārraugiem. Redzot, ka viņiem piemīt labas, kristīgas īpašības, kādas ir nepieciešamas pārraugiem, citi draudzē arī vēlēsies tās attīstīt. Pāvils rakstīja, ka ”cilvēki par dāvanām” tiek doti, ”lai viņi mācītu svētos, kalpotu citiem un stiprinātu Kristus miesu, līdz kamēr mēs visi sasniegsim vienotību ticībā un precīzās zināšanās par Dieva Dēlu un pieauguša cilvēka briedumu — pilnīgu briedumu, kāds piemita Kristum”. (Efes. 4:8, 12, 13.)

⁸ Pārraugi nav ļoti jauni vai tādi, kas tikai nesen kļuvuši ticīgi. Viņiem jau ir pieredze, kā dzīvot pēc kristīgajiem principiem, viņi labi pārzina Bībeli un dziļi to izprot un patiesi mīl draudzi. Pārraugi nebaidās aizrādīt pārkāpējiem, līdz ar to pasargājot avis no ikviena, kas tās cenšas izmantot savtīgos nolūkos. (Jes. 32:2.) Visi draudzē redz, ka pārraugi ir sasnieguši garīgu briedumu un ka viņiem tiešām rūp, kas notiek ar Dieva ganāmpulku.

⁹ Kristietis, kas tiek iecelts par pārraugu, rīkojas gudri savā ikdienas dzīvē. Ja viņš ir precēts, viņš ievēro kristīgās laulības normas, proti, ir vienas sievas vīrs un labi vada savu saimi. Ja pārraugam ir ticīgi bērni, kas ir paklausīgi un izturas ar cieņu un nav vainojami trakulīgā uzdzīvē un dumpīgumā, tad ikviens draudzē var droši lūgt viņam padomu jautājumos, kas saistīti ar ģimenes dzīvi un kristīgajiem principiem. Pārraugs ir tāds, kuram nav, ko pārmest, un viņam ir laba slava pat starp tiem, kas nepieder pie draudzes. Viņam nevar izvirzīt nekādas pamatotas apsūdzības, kas varētu aptraipīt draudzes reputāciju. Ja viņam kādreiz ir izteikts aizrādījums par nopietnu pārkāpumu, tas nav noticis nesen. Citi draudzē vēlas sekot pārraugu labajai priekšzīmei un labprāt uztic tiem rūpes par savu garīgumu. (1. Kor. 11:1; 16:15, 16.)

¹⁰ Vīrieši, kas atbilst šīm prasībām, ir spējīgi kalpot kristiešu draudzei, līdzīgi izraēliešu vecākajiem, par kuriem teikts, ka viņi bija ”gudri, saprātīgi un pieredzējuši”. (5. Moz. 1:13.) Protams, kristiešu draudzes vecākie nav bezgrēcīgi, taču draudzē un ārpus tās viņi ir pazīstami kā taisni un dievbijīgi cilvēki, kas ar savu rīcību ilgākā laika posmā ir apliecinājuši, ka viņi dzīvo pēc Dieva principiem. Tā kā viņiem nav, ko pārmest, viņi var droši runāt draudzes priekšā. (Rom. 3:23.)

¹¹ Lai kādu varētu iecelt par draudzes pārraugu, viņam it visā jāievēro mērenība un jābūt līdzsvarotam tajā, ko viņš gaida no citiem. Viņš nav fanātiķis, bet ir saprātīgs un savaldīgs. Mērenībai jāizpaužas viņa ēšanas un dzeršanas paradumos, un tai jābūt redzamai, kad viņš atpūšas, izklaidējas vai nododas vaļaspriekam. Viņam jāievēro mērenība alkoholisko dzērienu lietošanā, viņš nedrīkst ne piedzerties, ne būt dzērājs, lai neviens viņam neko tādu nevarētu pārmest. Cilvēks, kas atrodas reibinošu dzērienu varā, viegli zaudē pašsavaldību un nav spējīgs rūpēties par draudzes garīgajām vajadzībām.

¹² Pārraudzīt draudzes darbību var tikai kārtīgs cilvēks. Par viņa labajiem paradumiem liecina viņa ārējais izskats, tas, kādā stāvoklī ir viņa mājvieta, un viņa ikdienas dzīve. Šāds cilvēks neatliek darbus uz vēlāku laiku, bet plāno visu tā, lai paspētu izdarīt nepieciešamo. Viņš vienmēr ņem vērā Dieva principus.

¹³ Pārraugam jābūt arī saprātīgam. Viņam jāspēj cieši sadarboties ar citiem draudzes vecākajiem, saglabājot vienotību. Viņam ir nepieciešams pareizs viedoklis par sevi, un viņš nedrīkst būt pārāk prasīgs pret citiem. Būdams saprātīgs, pārraugs ietiepīgi neturas pie sava viedokļa un neuzskata, ka viņš visu zina labāk nekā citi vecākie. Citiem droši vien piemīt tādas īpašības un spējas, kādu viņam trūkst. Saprātīgums ir raksturīgs cilvēkam, kas savos spriedumos balstās uz Bībeli un cenšas līdzināties Jēzum Kristum. (Filip. 2:2—8.) Vecākais nav ķildīgs un nav arī varmācīgs, bet ar cieņu izturas pret citiem un raugās uz tiem kā uz augstākiem par sevi. Viņš nav pašpaļāvīgs un paštaisns — tāds, kas vienmēr uzstāj, ka visam jānotiek pēc viņa prāta. Ir svarīgi, lai pārraugs nebūtu ātrsirdīgs, bet būtu miermīlīgs.

¹⁴ No draudzes pārrauga tiek prasīts, lai viņš būtu prātīgs. Tas nozīmē, ka viņam jāspēj saglabāt vēsu prātu un izvairīties no pārsteidzīgiem spriedumiem. Viņam labi jāizprot Jehovas principi un jāmāk likt tos lietā. Prātīgs cilvēks ir gatavs uzklausīt padomus un norādījumus, un viņš nav liekulīgs.

¹⁵ Pāvils atgādināja Titam, ka pārraugam jābūt cilvēkam, kas mīl labo. Viņam jābūt taisnam un uzticīgam. Šīs īpašības izpaužas tajā, kā viņš izturas pret citiem, un tajā, ka viņš stingri aizstāv to, kas ir pareizs un labs. Pārraugs ir nelokāmi uzticīgs Jehovam un vienmēr vadās pēc taisnības principiem. Viņš prot saglabāt konfidencialitāti. Turklāt viņš ir patiešām viesmīlīgs cilvēks, kas labprāt ir gatavs pūlēties citu labā un izmantot šim nolūkam savus līdzekļus. (Ap. d. 20:33—35.)

¹⁶ Lai sekmīgi kalpotu, pārraugam jābūt prasmīgam skolotājam. Kā Pāvils rakstīja Titam, pārraugam jābūt tādam, kas ”mācot cieši turas pie uzticamajiem Dieva vārdiem, lai viņš spētu gan uzmundrināt citus ar veselīgās mācības palīdzību, gan aizrādīt tiem, kas runā tai pretī”. (Tit. 1:9.) Pārraugs ir spējīgs loģiski spriest, minēt pierādījumus, atspēkot iebildumus un paskaidrot Bībeles pantus tā, lai pārliecinātu citus un stiprinātu viņu ticību. Viņa mācītprasmei jābūt redzamai gan labvēlīgos, gan nelabvēlīgos apstākļos. (2. Tim. 4:2.) Pārraugam ir vajadzīga pacietība, lai viņš spētu lēnprātīgi aizrādīt tiem, kas kļūdās, un pārliecināt tos, kas šaubās, pamudinot tos uz labiem darbiem, kuru pamatā būtu ticība. Ja brālis prasmīgi māca, kad uzstājas klausītāju grupas priekšā vai runā ar kādu personiski, var teikt, ka viņš atbilst šai svarīgajai prasībai.

¹⁷ Ir svarīgi, lai vecākie dedzīgi piedalītos sludināšanā. Būtu jābūt skaidri redzamam, ka arī šajā ziņā viņi cenšas līdzināties Jēzum, kurš pret labās vēsts sludināšanu izturējās ļoti nopietni. Jēzus pievērsa personisku uzmanību saviem mācekļiem, palīdzot tiem kļūt par prasmīgiem sludinātājiem. (Marka 1:38; Lūk. 8:1.) Ja vecākie, par spīti aizņemtībai, ir apņēmības pilni atvēlēt laiku kalpošanai, viņu piemērs visus draudzē rosina būt tikpat dedzīgiem. Kad vecākie sludina kopā ar savu ģimeni, kā arī ar citiem draudzē, visi gūst ”savstarpēju uzmundrinājumu”. (Rom. 1:11, 12.)

¹⁸ Viss minētais var radīt iespaidu, ka no draudzes vecākajiem tiek prasīts ārkārtīgi daudz. Protams, neviens cilvēks nespēj pilnībā atbilst Bībelē izklāstītajām augstajām prasībām, taču nevienam draudzes vecākajam nedrīkstētu būt tik būtisku trūkumu kādā jomā, ka to varētu uzskatīt par nopietnu problēmu. Dažiem brāļiem noteiktas īpašības piemīt lielākā mērā nekā citiem, bet tiem savukārt ir citas stiprās puses. Draudzes vecākie ar savām labajām īpašībām papildina cits citu un var pienācīgi pārraudzīt Dieva draudzi.

¹⁹ Kad draudzes vecākie kopīgi apsver iespēju ieteikt kādu brāli par pārraugu, viņiem jāpatur prātā apustuļa Pāvila vārdi: ”Es jums saku: neesiet par sevi augstākās domās, kā pienākas būt, bet vērtējiet sevi saprātīgi, pēc tās ticības, ko Dievs katram no jums ir devis.” (Rom. 12:3.) Kad tiek apspriesta kāda brāļa atbilstība Bībeles prasībām, ikvienam vecākajam būtu jāuzskata sevi par mazāko un nevienam nebūtu jābūt ”pārlieku taisnam”. (Pulc. 7:16, zemsv. piez.) Skaidri paturot prātā, kas Bībelē tiek prasīts no pārraugiem, draudzes vecākajiem jāizlemj, vai brālis, par ko ir runa, pietiekamā mērā atbilst šīm prasībām. Ja viņi ņems vērā, ka visi cilvēki ir nepilnīgi, nevadīsies pēc personiskas patikas vai nepatikas un vairīsies no neobjektivitātes, tad viņu ieteikumi atspoguļos cieņu pret Jehovas principiem un nāks par labu draudzei. Apsverot katru ieteikumu, ko viņi grasās dot, vecākie lūgs Dieva svētā gara vadību un rūpīgi pārdomās brāļa atbilstību. Šis ir viens no atbildīgajiem pienākumiem, kādi viņiem ir uzticēti, un viņiem tas jāpilda saskaņā ar Pāvila mudinājumu: ”Nevienam pārsteidzīgi neuzliec rokas!” (1. Tim. 5:21, 22.)

²⁰ Ir pamanāms, ka tos, kas atbilst Bībelē minētajām prasībām, vada svētais gars, un viņu dzīvē izpaužas gara augļi. Pāvils minēja deviņus gara augļus — ”mīlestību, prieku, mieru, pacietību, laipnību, labestību, ticību, lēnprātību, savaldību”. (Gal. 5:22, 23.) Šādu brāļu pārraudzībā ticības biedri jūtas labi un draudze var vienoti kalpot Dievam. Tas, ko vecākie dara, un viņu darba augļi ir pierādījums, ka viņi ir svētā gara iecelti. (Ap. d. 20:28.)

²¹ Ir ļoti svarīgi, lai vecākie sadarbotos savā starpā un veicinātu vienotību draudzē. Lai gan viņi varbūt ir ļoti dažādi cilvēki, viņi saglabā vienotību, ar cieņu uzklausīdami cits citu, pat ja viņu domas nesakrīt. Ja netiek pārkāpti Bībeles principi, ikvienam jābūt gatavam piekāpties un atbalstīt vecāko kolektīva galīgo lēmumu. Piekāpīgums parāda, ka cilvēkam piemīt ”gudrība, kas nāk no augšas”, jo tā ir ”miermīlīga, saprātīga”. (Jēk. 3:17, 18.) Neviens vecākais nedrīkst domāt, ka viņš ir pārāks par citiem, un nevienam nebūtu jāmēģina kļūt par galveno noteicēju. Sadarbojoties savā starpā, lai palīdzētu draudzei, vecākie patiesībā sadarbojas ar Jehovu. (1. Kor. 12. nod.; Kol. 2:19.)

²² Nobriedušam kristietim būtu jāvēlas kļūt par pārraugu. (1. Tim. 3:1.) Taču pārrauga darbs prasa pūles un pašaizliedzību. Tas nozīmē nesavtīgi gādāt par brāļu vajadzībām, rūpēties par viņu garīgumu. Ja kāds tiecas kļūt par pārraugu, viņam jācenšas atbilst Bībelē izklāstītajām prasībām.

²³ Var gadīties, ka brālim, kas ilgu laiku ir uzcītīgi kalpojis, pasliktinās veselība, vai arī viņš kādu citu iemeslu, piemēram, cienījama vecuma, dēļ vairs nespēj pildīt pārrauga pienākumus. Taču arī tādā gadījumā viņš joprojām ir jāciena un jāuzskata par vecāko. Citiem nebūtu jāgaida, ka savu ierobežoto iespēju dēļ brālis atteiksies būt vecākais. Viņš vēl aizvien ir cienīgs saņemt divkāršu godu, kāds pienākas visiem vecākajiem, kas pēc labākās sirdsapziņas savu iespēju robežās rūpējas par draudzi.

²⁴ Tomēr, ja brālis pats uzskata, ka būtu labāk, ja viņš vairs nebūtu vecākais, jo apstākļi viņa dzīvē ir mainījušies un viņš vairs nespēj darīt tik daudz, cik vēlētos, viņš var pieņemt šādu lēmumu. (1. Pēt. 5:2.) Citiem arī turpmāk jāizturas pret viņu ar cieņu. Viņš noteikti spēs daudz ko dot draudzei, kaut arī vairs nepildīs vecākā pienākumus.

²⁵ Vecākie draudzē pilda dažādus uzdevumus. Viens no viņiem ir draudzes vecāko koordinators, un savi pienākumi ir arī sekretāram, kalpošanas pārraugam, Sargtorņa apspriešanas vadītājam un kristīgās dzīves un kalpošanas sapulces pārraugam. Daudzi vecākie ir sludinātāju grupu pārraugi. Šo pienākumu veikšana vecākajiem tiek uzticēta uz neierobežotu laiku. Protams, ja kāds no brāļiem pārceļas uz citu draudzi, nespēj pildīt savus pienākumus veselības stāvokļa dēļ vai arī vairs neatbilst Bībelē noteiktajām prasībām, viņa uzdevumu uztic citam vecākajam. Draudzēs, kurās ir maz vecāko, vienam un tam pašam brālim, iespējams, jāpilda vairāki pienākumi, līdz kamēr būs vairāk brāļu, ko varēs iecelt par vecākajiem.

²⁶ Draudzes vecāko koordinators vada vecāko apspriedes. Viņš pazemīgi sadarbojas ar citiem vecākajiem, gādājot par Dieva ganāmpulku. (Rom. 12:10; 1. Pēt. 5:2, 3.) Koordinatoram jābūt labam organizatoram, kas uzcītīgi īsteno vadību. (Rom. 12:8.)

²⁷ Sekretārs kārto draudzes dokumentāciju un nodod pārējiem vecākajiem saņemto informāciju. Ja ir vajadzīgs, viņam var palīdzēt cits vecākais vai spējīgs draudzes kalpotājs.

²⁸ Kalpošanas pārrauga pārziņā ir sludināšanas pasākumi un citi jautājumi, kas saistīti ar kalpošanu. Viņš regulāri apmeklē sludinātāju grupas, katru mēnesi kādā no nedēļas nogalēm ieplānojot sadarboties ar citu grupu. Nelielās draudzēs, kur ir tikai dažas sludinātāju grupas, viņš var apmeklēt katru grupu divreiz gadā. Vizītes laikā kalpošanas pārraugs vada sludināšanas sapulces, sludina kopā ar brāļiem un māsām un palīdz viņiem veikt atkārtotus apmeklējumus un vadīt Bībeles nodarbības.

²⁹ Atbildīgu pienākumu draudzē pilda sludinātāju grupas pārraugs. Viņa pienākumos ietilpst 1) dzīvi interesēties par visu grupas sludinātāju garīgumu, 2) palīdzēt visiem savā grupā regulāri, pilnvērtīgi un ar prieku piedalīties sludināšanā un 3) garīgā ziņā palīdzēt draudzes kalpotājiem savā grupā un mācīt tos tiekties pēc pienākumiem draudzē. Vecāko kolektīvs nosaka, kuri brāļi ir vispiemērotākie, lai pildītu visu, ko šis darbs sevī ietver.

³⁰ Tā kā šis ir nopietns pienākums, grupu pārraugiem, ja iespējams, būtu jābūt draudzes vecākajiem. Ja tas nav iespējams, par grupu var gādāt prasmīgs draudzes kalpotājs, līdz kamēr šos pienākumus varēs pārņemt kāds vecākais. Tā kā draudzes kalpotājs, kas rūpējas par sludinātāju grupu, draudzē neveic pārrauga funkcijas, viņš tiek dēvēts par sludinātāju grupas kalpotāju. Pildot savus pienākumus, viņam jādarbojas vecāko vadībā.

³¹ Ir svarīgi, lai sludinātāju grupas pārraugs uzņemtos vadību sludināšanā. Ja viņš regulāri piedalīsies kalpošanā un darīs to ar dedzību un entuziasmu, tas labvēlīgi ietekmēs pārējos sludinātājus. Tā kā tiem, kas pieder pie grupas, ir vajadzīgs stiprinājums un palīdzība, ko var saņemt no citiem, ir ieteicams regulāri rīkot sludināšanas sapulces tādā laikā, kas būtu ērts vairākumam sludinātāju. (Lūk. 10:1—16.) Pārraugam jau laikus jādomā par to, lai vienmēr pietiktu teritoriju, kur sludināt. Parasti viņš vada sludināšanas sapulci un organizē sludināšanu attiecīgajā dienā. Ja viņš pats nevar būt klāt, viņam jāsarunā, lai par to visu parūpētos kāds cits vecākais, draudzes kalpotājs vai — ja tādi nav pieejami — piemērots sludinātājs un lai brāļiem tiktu nodrošināta nepieciešamā vadība.

³² Sludinātāju grupas pārraugam būtu laikus jāgatavojas kalpošanas pārrauga apmeklējumam, informējot par to savu grupu un atgādinot, kādu labumu dod šāds apmeklējums. Ja visiem sludinātājiem ir zināms, kādi pasākumi ir paredzēti vizītes laikā, viņi ar prieku tajos piedalīsies.

³³ Sludinātāju grupas ar nolūku tiek veidotas ne pārāk lielas, jo tā grupas pārraugs var labi iepazīt visus savas grupas sludinātājus. Būdams mīlošs gans, viņš no sirds interesējas par katru sludinātāju. Viņš cenšas sniegt personisku atbalstu un uzmundrinājumu, lai brāļiem un māsām būtu vieglāk sludināt un piedalīties draudzes sapulcēs, kā arī citādi palīdz viņiem uzturēt stipru garīgumu. Ja kāds ir saslimis vai jūtas nomākts, pārraugs viņu var apmeklēt. Citus ar labi pārdomātu ieteikumu vai padomu var pamudināt tiekties pēc papildu pienākumiem draudzē, un tā viņi var kļūt noderīgāki saviem brāļiem. Gluži dabiski, sludinātāju grupas pārraugs lielākoties cenšas palīdzēt savas grupas sludinātājiem. Tomēr kā vecākais un gans viņš ar mīlestību domā par visiem draudzē un ir gatavs palīdzēt ikvienam, kam tas ir vajadzīgs. (Ap. d. 20:17, 28.)

³⁴ Tāpat grupas pārraugs palīdz savākt sludināšanas pārskatus no savas grupas sludinātājiem. Šie pārskati pēc tam jānodod sekretāram. Sludinātāji var atvieglot grupas pārrauga uzdevumu, ja nodod pārskatus bez kavēšanās. Viņi tos katra mēneša beigās var vai nu iesniegt grupas pārraugam, vai iemest sludināšanas pārskatiem domātajā kastītē valstības zālē.

³⁵ Noteikti pienākumi ir draudzes kalpošanas komitejai, ko veido draudzes vecāko koordinators, sekretārs un kalpošanas pārraugs. Piemēram, kalpošanas komiteja dod atļauju izmantot valstības zāli kāzu un bēru runām, sadala sludinātājus pa grupām, apstiprina iesniegumus par pionieru un palīgpionieru kalpošanu, kā arī citām kalpošanas jomām. Kalpošanas komiteja darbojas visa vecāko kolektīva vadībā.

³⁶ Sīkāku informāciju par šo brāļu pienākumiem, kā arī par to, kas jāņem vērā Sargtorņa apspriešanas vadītājam, kristīgās dzīves un kalpošanas sapulces pārraugam, kā arī citiem draudzes vecākajiem, sniedz filiāle.

³⁷ Laiku pa laikam tiek organizētas apspriedes ar visu draudzes vecāko līdzdalību, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar draudzes garīgo izaugsmi. Šāda vecāko apspriede notiek, kad draudzē viesojas rajona pārraugs, kā arī aptuveni trīs mēnešus pēc katra rajona pārrauga apmeklējuma. Protams, vecākie var tikties jebkurā laikā, kad to prasa apstākļi.

³⁸ Pārraugi ir nepilnīgi cilvēki, taču visi, kas pieder pie draudzes, tik un tā tiek mudināti būt viņiem padevīgi, jo tāda ir Jehovas prasība. Turklāt pārraugiem būs jāatbild Jehovas priekšā par savu rīcību. Viņi pārstāv Jehovu un Jehovas varu. Vēstulē ebrejiem, 13. nodaļas 17. pantā, ir teikts: ”Esiet paklausīgi saviem vadītājiem un esiet tiem padevīgi, tāpēc ka viņi, kam būs jāatbild Dieva priekšā, ir nomodā, gādājot par jums, — tad viņi to varēs darīt ar prieku, nevis nopūzdamies, jo tas jums nāktu par ļaunu.” Tāpat kā Jehova ar savu svēto garu ieceļ kādu cilvēku par draudzes vecāko, ar to pašu garu viņš var arī atcelt pārraugu, ja tā dzīvē nav redzami svētā gara augļi un ja tas vairs neatbilst Bībelē minētajām prasībām.

³⁹ Vai mēs neesam pateicīgi par draudzes pārraugu čaklo darbu un labo priekšzīmi? Rakstīdams vēstuli draudzei Tesalonikā, Pāvils mudināja brāļus: ”Mēs jūs, brāļi, lūdzam cienīt tos, kas cītīgi darbojas jūsu vidū, kas jūs vada kalpošanā Kungam un jūs pamāca, un lūdzam viņus mīlēt un ļoti augstu vērtēt viņu darba dēļ.” (1. Tes. 5:12, 13.) Daudz kas no tā, ko paveic draudzes pārraugi, atvieglo mūsu kalpošanu Dievam un dara to patīkamāku. Arī savā pirmajā vēstulē Timotejam Pāvils pieminēja, kādai būtu jābūt draudzes attieksmei pret pārraugiem, rakstīdams: ”Vecākie, kas labi vada draudzi, lai tiek uzskatīti par divkārša goda cienīgiem, it sevišķi tie, kas nežēlo pūles, runājot un mācot Dieva vārdus.” (1. Tim. 5:17.)

⁴⁰ Reizēm daži vecākie tiek iekļauti slimnieku apmeklēšanas grupās. Citi, kas darbojas komitejās saziņai ar slimnīcām, apmeklē slimnīcas un piedāvā ārstiem materiālus par bezasins ārstēšanas paņēmieniem, rosinot tos izmantot Jehovas liecinieku aprūpē. Citiem pārraugiem ir iespēja dot savu ieguldījumu valstības darbā, piedaloties valstības zāļu un kongresu namu būvniecībā un uzturēšanā un darbojoties kongresu komitejās. Par šo brāļu pūlēm un gatavību kalpot ir pateicīgi visi, kas pieder pie Jehovas organizācijas. Mēs ”augstu vērtējam tādus cilvēkus”. (Filip. 2:29.)

⁴¹ Vadošā padome rūpējas, lai piemēroti vecākie tiktu iecelti par rajona pārraugiem. Šiem brāļiem filiāle uztic apmeklēt draudzes, kas veido rajonu; parasti šādi apmeklējumi notiek divreiz gadā. Rajona pārraugi laiku pa laikam apmeklē arī pionierus, kas sludina nomaļos apvidos. Viņi visu rūpīgi plāno un laikus paziņo par apmeklējumu draudzēm, lai brāļi un māsas gūtu no tā patiesu labumu.

⁴² Draudzes vecāko koordinatoram viss pienācīgi jāorganizē, lai rajona pārrauga apmeklējums garīgi stiprinātu draudzi. (Rom. 1:11, 12.) Kad vecāko koordinators ir saņēmis paziņojumu par gaidāmo apmeklējumu un informāciju par rajona pārrauga un viņa sievas (ja viņš ir precējies) vajadzībām, koordinatoram sadarbībā ar citiem brāļiem jānodrošina viņam naktsmājas un jāparūpējas par visu apmeklējumam nepieciešamo. Viņam jāpārliecinās, vai visi, arī rajona pārraugs, zina, kas ir ieplānots.

⁴³ Rajona pārraugs sazinās ar draudzes vecāko koordinatoru, lai saskaņotu laikus, kad notiks draudzes sapulces un sludināšanas sapulces. Šīs sapulces jāieplāno atbilstoši rajona pārrauga ieteikumiem, kā arī filiāles norādījumiem. Visi jau laikus jāinformē par to, kur un cikos notiks draudzes sapulces, sapulce pionieriem, rajona pārrauga apspriede ar vecākajiem un draudzes kalpotājiem, kā arī sludināšanas sapulces.

⁴⁴ Otrdienas pēcpusdienā rajona pārraugs apskata Draudzes sludinātāja darbības pārskatus, iepazīstas ar datiem par sapulču apmeklētību un informāciju par sludināšanas teritorijām un pārbauda grāmatvedības dokumentus. Tā viņš gūst priekšstatu, kādas varētu būt draudzes vajadzības un kā viņš var palīdzēt brāļiem, kas ir atbildīgi par dokumentāciju. Draudzes vecāko koordinatoram jāparūpējas, lai rajona pārraugs laikus saņemtu šos dokumentus.

⁴⁵ Apmeklējuma laikā rajona pārraugs cenšas atrast laiku, lai personiski aprunātos ar brāļiem un māsām, — to var darīt pirms un pēc sapulcēm, sludināšanā, ēdienreižu laikā un citos brīžos. Turklāt pārraugs tiekas ar draudzes vecākajiem un draudzes kalpotājiem, tos uzslavē un dod vērtīgus, uz Bībeli balstītus padomus un ieteikumus, kas tiem palīdz labi pildīt savus pienākumus un rūpēties par ganāmpulku. (Sāl. pam. 27:23; Ap. d. 20:26—32; 1. Tim. 4:11—16.) Viņš rīko arī sapulci pionieriem, lai palīdzētu tiem nezaudēt sparu un sniegtu personisku palīdzību, ja ir kādas grūtības, ar kurām tie sastopas sludināšanā.

⁴⁶ Ja ir kādi citi neatliekami jautājumi, rajona pārraugs palīdz tos risināt, cik tas ir iespējams apmeklējuma nedēļas laikā. Ja šādu jautājumu risināšanu neizdodas pabeigt apmeklējuma laikā, viņš var palīdzēt vecākajiem vai tiem, kas ir iesaistīti, sameklēt attiecīgajā situācijā noderīgus Bībeles principus. Ja pēc tam ir kaut kas tāds, kas vēl būtu jādara filiālei, rajona pārraugs kopā ar vecākajiem sniedz filiālei detalizētu ziņojumu par šo jautājumu.

⁴⁷ Viesodamies draudzē, rajona pārraugs apmeklē draudzes sapulces. To norises kārtība reizēm var tikt mainīta saskaņā ar norādījumiem no filiāles. Pārraugs uzstājas ar runām, un viņa mērķis ir uzmundrināt un iedvesmot draudzi, dot lietderīgus norādījumus un stiprināt brāļu un māsu ticību. Savās runās pārraugs cenšas vairot klausītāju mīlestību pret Jehovu un Jēzu Kristu un palīdzēt viņiem augstu vērtēt Jehovas organizāciju.

⁴⁸ Viens no rajona pārrauga apmeklējuma mērķiem ir rosināt visus dedzīgi sludināt un dot praktiskus ieteikumus, kā to darīt. Daudziem draudzē droši vien ir iespējams iekārtot visu tā, lai attiecīgajā nedēļā sludinātu vairāk nekā parasti. Mēnesī, kad ir ieplānots rajona pārrauga apmeklējums, daži piesakās par palīgpionieriem. Jebkurš, kas vēlas sludināšanā sadarboties ar rajona pārraugu vai viņa sievu, var pieteikties to darīt. Sludinātāji var ļoti daudz iegūt, ja kopā ar rajona pārraugu vai viņa sievu dodas vadīt kādu Bībeles nodarbību vai atkārtoti apmeklē agrāk sastaptus cilvēkus. Reizēm, lai tas būtu iespējams, kaut kas jāmaina ierastajā dienas kārtībā, taču to darīt ir vērts. (Sāl. pam. 27:17.)

⁴⁹ Ik gadu katrā rajonā tiek organizēti divi rajona kongresi. Rajona pārraugs ir atbildīgs par abu šo kongresu norisi. Rajona pārraugs ieceļ kongresu pārraugu un viņa palīgu. Šiem brāļiem kongresu organizēšanā cieši jāsadarbojas ar rajona pārraugu; pašam rajona pārraugam tad būs iespēja pievērst galveno uzmanību kongresa programmai. Rajona pārraugs izvēlas arī citus piemērotus brāļus, kas var organizēt dažādu nodaļu darbu kongresa laikā. Tāpat viņš rūpējas par rajona grāmatvedības pārbaudi pēc katra kongresa. Katru gadu vienā no rajona kongresiem piedalās viesorators, kas ir filiāles pārstāvis. Dažkārt, ja rajona sludinātāji dzīvo ļoti plašā teritorijā vai ja kongresu namā ir ierobežots vietu skaits, rajons tiek sadalīts daļās un kongress tiek rīkots katrai daļai atsevišķi.

⁵⁰ Savu pārskatu par sludināšanā paveikto rajona pārraugs katra mēneša beigās iesniedz tieši filiālei. Ja rodas ar viņa pienākumu izpildi saistīti izdevumi, piemēram, par transportu, pārtiku, naktsmītni un citām nepieciešamām lietām, un tos nesedz draudzes, ko rajona pārraugs apmeklē, viņš var pieprasīt nelielu kompensāciju no filiāles. Ceļojošie pārraugi ir pārliecināti, ka tad, ja galvenais viņu dzīvē būs Jehovas valstība, viņu materiālās vajadzības tiks apmierinātas, kā ir apsolījis Jēzus. (Lūk. 12:31.) Draudzēm būtu jāpatur prātā, cik liels gods ir iespēja parādīt viesmīlību šiem dievbijīgajiem vecākajiem, kas darbojas viņu labā. (3. Jāņa 5—8.)

⁵¹ Ikvienā Jehovas liecinieku filiālē trīs vai vairāk pieredzējuši un garīgi nobrieduši brāļi veido filiāles komiteju, kuras uzdevums ir pārraudzīt sludināšanu attiecīgajā valstī vai valstīs. Viens no komitejas locekļiem ir filiāles komitejas koordinators.

⁵² Brāļi no filiāles komitejas risina jautājumus, kas attiecas uz visām draudzēm filiāles pārziņā esošajā teritorijā. Komiteja pārrauga labās vēsts sludināšanu visā filiālei uzticētajā teritorijā un, lai nodrošinātu pienācīgu vadību šajā darbā, rūpējas par draudžu un rajonu izveidošanu. Filiāles komitejas uzmanības lokā ir arī tas, ko dara misionāri, pionieri, speciālie pionieri un palīgpionieri. Kad tiek rīkoti kongresi, komiteja pieņem lēmumus un dod brāļiem noteiktus uzdevumus, lai viss ”notiktu piedienīgi un kārtīgi”. (1. Kor. 14:40.)

⁵³ Reizēm zemēs, kur nav filiāles, tiek izveidota teritoriālā komiteja, kuras darbību pārrauga filiāles komiteja citā zemē. Tādā veidā ir iespējams labāk organizēt sludināšanu attiecīgajā zemē. Teritoriālā komiteja rūpējas par dažādām Bēteles nodaļām, korespondenci un pārskatiem, kā arī pievērš uzmanību tam, kas tiek paveikts sludināšanā. Šī komiteja sadarbojas ar filiāles komiteju, kas pārrauga tās darbību, lai kopīgiem spēkiem veicinātu Dieva valstības intereses.

⁵⁴ Visus brāļus, kas tiek iekļauti filiāles komitejā un teritoriālajā komitejā, izraugās Vadošā padome.

⁵⁵ Galvenās pārvaldes pārstāvji ir brāļi, ko Vadošā padome periodiski nosūta apmeklēt filiāles dažādās pasaules vietās. Viņu galvenais uzdevums ir stiprināt tos, kas kalpo Bētelē, un palīdzēt filiāļu komitejām, ja ir radušās kādas problēmas vai jautājumi, organizējot sludināšanu un Kristus mācekļu gatavošanu. Šie brāļi tiekas arī ar atsevišķiem rajona pārraugiem un periodiski tiekas ar misionāriem. Viņi ar tiem pārrunā, ar kādām grūtībām tie sastopas, kādas ir to vajadzības, un cenšas uzmundrināt šos Jehovas kalpus, lai viņi turpinātu savu svarīgāko darbu — valstības sludināšanu un mācekļu gatavošanu.

⁵⁶ Galvenās pārvaldes pārstāvis sevišķi interesējas par to, kādi panākumi ir gūti valstības sludināšanā un citās draudžu darbības jomās. Ja laiks atļauj, viņš var apmeklēt arī tulkošanas birojus. Apmeklējot filiāles, galvenās pārvaldes pārstāvis iespēju robežās piedalās Dieva valstības sludināšanā.

⁵⁷ Mums visiem nāk par labu nobriedušu brāļu pašaizliedzīgais darbs un viņu mīlestības pilnās rūpes par mums. Vienmēr pakļaujoties pārraugiem, kam ir uzdots gādāt par ganāmpulku, mēs stiprinām savu vienotību ar draudzes galvu Jēzu Kristu. (1. Kor. 16:15—18; Efes. 1:22, 23.) Līdz ar to draudzēs visā pasaulē darbojas Dieva gars un, veicot savu darbu, tās vadās pēc Dieva vārdiem. (Ps. 119:105.)