Mācīsimies gaidīt uz Dievu

”Es.. gaidu uz Dievu, manas glābšanas nesēju; mans Dievs mani uzklausīs!” (MIHAS 7:7)

1., 2. a) Kādu ļaunumu negatīva prāta nostāja nodarīja izraēliešiem, kas klejoja pa tuksnesi? b) Kas var notikt ar kristieti, ja viņš neveido sevī pareizu prāta nostāju?

VIENU un to pašu situāciju var uztvert gan pozitīvi, gan negatīvi — atkarībā no cilvēka prāta nostājas. Kad izraēlieši klejoja pa tuksnešainu apvidu, Dievs viņiem brīnumainā veidā sagādāja mannu. Izraēlieši varēja raudzīties uz neauglīgo zemi, kas pavērās viņu skatienam, un no sirds pateikties Jehovam par to, ka viņiem ir pārtika. Tas liecinātu par pozitīvu prāta nostāju. Taču izraēlieši domāja par dažādajiem produktiem, kas viņiem bija pieejami Ēģiptē, un žēlojās, ka manna esot negaršīga. Tā kļuva redzama viņu negatīvā prāta nostāja. (4. Mozus 11:4—6.)

² Arī kristieša pozitīvais vai negatīvais viedoklis par dzīvi ir atkarīgs no viņa paša prāta nostājas. Ja kristietim ir negatīva prāta nostāja, viņš var zaudēt prieku, un tas ir ļoti slikti, jo, kā teica Nehemija, Jehovas prieks ir mūsu stiprais patvērums. (Nehemijas 8:10.) Turpretī pozitīva prāta nostāja un prieks mums palīdz būt stipriem un veicina mieru un vienotību draudzē. (Romiešiem 15:13; Filipiešiem 1:25.)

 3. Kā pozitīva prāta nostāja palīdzēja Jeremijam grūtos laikos?

³ Kaut gan Jeremija dzīvoja ļoti grūtos laikos, viņš saglabāja pozitīvu prāta nostāju. Šādu prāta nostāju viņš saglabāja pat pēc Jeruzalemes bojāejas 607. gadā pirms mūsu ēras. Jeremija zināja, ka Jehova nepametīs Izraēlu un tauta izdzīvos. Raudu dziesmu grāmatā Jeremija rakstīja: ”Tā ir tā Kunga žēlastība, ka mēs vēl gluži pagalam neesam; Viņa žēlsirdībai vēl nav pienācis gals. Tā ir ikrītu jauna, un liela ir tava uzticība.” (Raudu Dziesmas 3:22, 23.) Dieva kalpi vienmēr, arī ļoti grūtās situācijās, ir centušies saglabāt pozitīvu prāta nostāju, pat prieku. (2. Korintiešiem 7:4; 1. Tesaloniķiešiem 1:6; Jēkaba 1:2.)

 4. Kāda prāta nostāja bija Jēzum, un kā tas viņam palīdzēja?

⁴ Sešsimt gadu pēc Jeremijas uz zemes dzīvoja Jēzus, un arī viņam izturēt grūtības palīdzēja viņa pozitīvā prāta nostāja. Bībelē ir teikts, ka Jēzus ”paredzētā prieka dēļ, nievāšanu neievērodams, pārcieta krustu, bet tagad sēž Dieva troņa labajā pusē”. (Ebrejiem 12:2, JD.) Kad Jēzus izjuta pretestību, kad viņu vajāja, pat tad, kad viņš cieta sāpes pie moku staba, viņš paturēja prātā prieku, kāds viņu gaidīja. ”Paredzētais prieks” bija iespēja attaisnot Jehovas augstāko varu, svētīt viņa vārdu un nodrošināt svētības visiem paklausīgajiem cilvēkiem.

Mācīsimies pacietīgi gaidīt

 5. Kādu situāciju var minēt, lai paskaidrotu, kā gatavība pacietīgi gaidīt mums palīdz saglabāt pozitīvu prāta nostāju?

⁵ Ja mēs veidojam tādu prāta nostāju, kāda bija Jēzum, mēs nezaudējam Jehovas prieku, lai arī reizēm mums varbūt šķiet, ka kaut kas nenotiek tad, kad mēs būtu gribējuši, vai tādā veidā, kā mēs to būtu gribējuši. Pravietis Miha teica: ”Es noraugos uz to Kungu un gaidu uz Dievu, manas glābšanas nesēju.” (Mihas 7:7.) Arī mēs varam mācīties pacietīgi gaidīt. Tas var būt nepieciešams dažādās situācijās. Piemēram, mēs varbūt uzskatām, ka brālis, kam uzticēti atbildīgi pienākumi, ir rīkojies nepareizi un radusies situācija ir nekavējoties jālabo. Ja mēs esam pacietīgi, mēs vispirms pārdomājam vairākus svarīgus jautājumus. Vai viņš tiešām ir rīkojies nepareizi? Varbūt es tomēr esmu kļūdījies? Ja brālis ir rīkojies nepareizi, varbūt Jehova ļauj visam iet savu gaitu, uzskatīdams, ka brālis sapratīs savu kļūdu un iejaukšanās no malas nebūs vajadzīga?

 6. Kā gatavība pacietīgi gaidīt var palīdzēt cilvēkam, kam ir kādas personiskas problēmas?

⁶ Gatavība pacietīgi gaidīt var noderēt arī tad, ja mums raizes sagādā kāda personiska problēma vai kāda vājība. Pieņemsim, ka mēs lūdzam Jehovam palīdzību, tomēr problēma neatrisinās. Ko lai mēs iesākam? Mums jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai problēmu atrisinātu, un jāpaļaujas uz Jēzus vārdiem: ”Lūdziet, tad jums taps dots, meklējiet, tad jūs atradīsit, klauvējiet, tad jums taps atvērts.” (Lūkas 11:9.) Lūgsim neatlaidīgi un gaidīsim uz Jehovu. Kad būs pienācis īstais brīdis, Jehova atbildēs uz mūsu lūgšanām tā, kā viņš būs nolēmis. (1. Tesaloniķiešiem 5:17.)

 7. Kā pacietība mums palīdz raudzīties uz Bībeles izpratnes pakāpenisku vairošanos?

⁷ Pakāpeniski piepildoties Bībeles pravietojumiem, uzlabojas mūsu sapratne par Rakstiem. Reizēm mums varbūt šķiet, ka dažu jautājumu skaidrojums kavējas. Vai mēs esam gatavi gaidīt, ja skaidrojums netiek dots tad, kad mēs to vēlamies? Atcerēsimies, ka ”Kristus noslēpumu” Jehova pakāpeniski atklāja 4000 gadu laikā! (Efeziešiem 3:3—6.) Vai mums ir iemesls būt nepacietīgiem? Vai mēs neesam pārliecināti, ka ”uzticīgais un gudrais kalps” ir iecelts, lai gādātu Jehovas tautai ”barību īstā laikā”? (Mateja 24:45, JD; kursīvs mūsu.) Vai ir vērts zaudēt dievišķo prieku tāpēc vien, ka visi jautājumi vēl nav pilnīgi skaidri? Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Jehova ir tas, kurš nolemj, kad un kā atklāt savus ”noslēpumus”. (Amosa 3:7.)

 8. Ko daudzi cilvēki ir ieguvuši Jehovas pacietības dēļ?

⁸ Dažus kristiešus, iespējams, apbēdina doma, ka viņi var nepieredzēt ”tā Kunga lielo un briesmīgo dienu”, kaut gan viņi ir uzticīgi kalpojuši Jehovam daudzus gadus. (Joēla 3:3, 4.) Tomēr arī viņi var gūt uzmundrinājumu, ja raugās uz šo jautājumu no pozitīvā viedokļa. Pēteris deva padomu: ”Uzskatiet mūsu Kunga pacietību kā glābšanai dotu.” (2. Pētera 3:15.) Tāpēc ka Jehova ir pacietīgs, daudzi miljoni godprātīgu cilvēku ir uzzinājuši patiesību. Vai tas nav brīnišķīgi? Un, jo ilgāk Jehova ir pacietīgs, jo vairāk laika mums ir, lai ”strādātu savas pestīšanas labā bailēs un drebēšanā”. (Filipiešiem 2:12, JD; 2. Pētera 3:11, 12.)

 9. Kā pacietība mums palīdz, ja kalpošanā Jehovam mēs nespējam darīt tik daudz, cik mēs vēlētos?

⁹ Pacietība mums palīdz nenolaist rokas, kad pretestības, slimību, vecuma vai kādu citu iemeslu dēļ mēs nevaram darīt Valstības darbā tik daudz, cik mēs gribētu. Jehova vēlas, lai mēs viņam kalpotu no visas sirds. (Romiešiem 12:1.) Tomēr Dieva Dēls, kas ”apžēlojas par trūcīgo un nabagu”, neprasa no mums vairāk, nekā mēs spējam paveikt, un arī Jehova no mums to neprasa. (Psalms 72:13.) Mēs tiekam mudināti darīt tik, cik mēs spējam padarīt, un pacietīgi gaidīt, kad mūsu apstākļi mainīsies. Varbūt tie mainīsies tagad, bet varbūt mums jāgaida jaunā sistēma. Tomēr paturēsim prātā šos vārdus: ”Dievs nav netaisns, ka aizmirstu jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši viņa vārdā ar to, ka esat kalpojuši svētajiem un vēl kalpojat.” (Ebrejiem 6:10.)

10. No kādas Dievam nepatīkamas īpašības var izvairīties cilvēks, kas ir gatavs pacietīgi gaidīt?

¹⁰ Gatavība pacietīgi gaidīt mūs pasargā no pašpaļāvības. Daži, kas nav gribējuši gaidīt, ir kļuvuši par atkritējiem. Šie cilvēki uzskatīja, ka nepieciešamas izmaiņas kāda Bībeles jautājuma skaidrojumā vai organizatoriskos jautājumos. Bet viņi nevēlējās atzīt, ka ieviest izmaiņas šādos jautājumos uzticīgajam un gudrajam kalpam liek Jehovas gars viņa noteiktajā laikā, nevis tad, kad mēs to vēlamies. Turklāt jebkādām izmaiņām jābūt saskaņā ar Jehovas gribu, nevis mūsu uzskatiem. Pašpaļāvība izkropļo atkritēju domāšanu un kļūst viņiem par klupšanas akmeni. Ja viņi būtu izveidojuši tādu prāta nostāju, kāda bija Kristum, viņi būtu saglabājuši prieku un palikuši Jehovas tautā. (Filipiešiem 2:5—8.)

11. Kā priekšzīmei mēs varam sekot, mācoties lietderīgi izmantot laiku?

¹¹ Protams, būt pacietīgam un gatavam gaidīt nenozīmē slinkot un neko nedarīt. Mums ir daudz darāmā. Piemēram, mums cītīgi jāiedziļinās Bībelē — tā mēs varam apliecināt, ka mums ir tāda pati interese par garīgiem jautājumiem, kāda bija uzticamajiem praviešiem un eņģeļiem. Norādīdams uz šo interesi, Pēteris teica: ”Par šo pestīšanu ir taujājuši un pētījuši pravieši.. [..] Šais lietās pat arī eņģeļi kāro ieskatīties.” (1. Pētera 1:10—12.) Mums ir ne tikai jāiedziļinās Bībelē, bet arī regulāri jāapmeklē draudzes sapulces un jāgriežas pie Dieva lūgšanās. (Jēkaba 4:8.) Kristieši, kas apzinās savas garīgās vajadzības — regulāri uzņem garīgo barību un pulcējas kopā ar ticības biedriem —, apliecina, ka viņi ir izveidojuši tādu prāta nostāju, kāda bija Kristum. (Mateja 5:3, NW.)

Veidosim reālistisku viedokli

12. a) Kādu neatkarību vēlējās iegūt Ādams un Ieva? b) Kas ir noticis tāpēc, ka cilvēki ir gājuši Ādama un Ievas pēdās?

¹² Kad Dievs radīja pirmos cilvēkus, viņš paturēja sev tiesības noteikt, kas ir labs un kas — slikts. (1. Mozus 2:16, 17.) Ādams un Ieva gribēja būt neatkarīgi no Dieva, un viņu rīcības sekas ir tā pasaule, kurā mēs tagad dzīvojam. Apustulis Pāvils teica: ”Viena cilvēka vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku — nāve, un tādā kārtā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši.” (Romiešiem 5:12.) Seši tūkstoši gadu cilvēces vēsturē, kas pagājuši kopš Ādama laikiem, ir skaidri parādījuši, cik patiesi ir Jeremijas vārdi: ”Es zinu, Kungs, ka cilvēka dzīves ceļš nav viņa paša rokās, ka savā dzīvē vīrs nevar droši noteikt savu gājumu.” (Jeremijas 10:23, LB-65r.) Ja mēs piekrītam Jeremijas vārdiem, tas nenozīmē, ka mēs bezspēcīgi padodamies apstākļiem. Piekrist šiem vārdiem nozīmē reāli raudzīties uz pastāvošo situāciju. Tie palīdz saprast, kāpēc jau daudzus gadsimtus cilvēki, darbodamies neatkarīgi no Dieva, ”valda pār citiem sev par nelaimi”. (Salamans Mācītājs 8:9.)

13. Kāds ir Jehovas liecinieku viedoklis par to, cik daudz ir iespējams panākt cilvēku spēkiem?

¹³ Jehovas liecinieki ņem vērā cilvēces stāvokli un saprot, ka pašreizējā sistēmā nav iespējams panākt visu, ko cilvēki vēlētos. Pozitīva prāta nostāja tiešām palīdz saglabāt prieku, taču tā nav risinājums visām problēmām. Piecdesmito gadu sākumā kāds amerikāņu garīdznieks uzrakstīja grāmatu Pozitīvas domāšanas spēks, kas toreiz kļuva par bestselleru. Grāmatas pamatdoma bija tā, ka jebkādus šķēršļus var pārvarēt, ja cilvēkiem ir pozitīva prāta nostāja. Bez šaubām, tas ir ļoti labi, ja cilvēks domā pozitīvi. Tomēr pieredze rāda, ka zināšanas, iemaņas, naudas līdzekļi un daudz kas cits ierobežo mūsu iespējas. Un pasaules mēroga problēmas ir pārāk sarežģītas, lai cilvēki — vienalga, cik pozitīva ir viņu domāšana — tās spētu atrisināt.

14. Vai Jehovas lieciniekiem ir negatīva domāšana? Paskaidrojiet.

¹⁴ Šāda reālistiska viedokļa dēļ Jehovas liecinieki reizēm tiek apvainoti negatīvā domāšanā. Bet liecinieku domāšana nav negatīva, jo viņi labprāt stāsta cilvēkiem par vienīgo Personu, kas ir spējīga uz visiem laikiem izmainīt cilvēku dzīves apstākļus. Arī šajā ziņā Jehovas liecinieki ir izveidojuši tādu prāta nostāju, kāda bija Kristum. (Romiešiem 15:2.) Viņi daudz dara, lai palīdzētu cilvēkiem nodibināt labas attiecības ar Dievu. Viņi skaidri zina, ka tas galu galā dos cilvēkiem vislielāko labumu. (Mateja 28:19, 20; 1. Timotejam 4:16.)

15. Kā Jehovas liecinieku darbība nāk par labu cilvēkiem?

¹⁵ Jehovas lieciniekiem nav vienaldzīgas problēmas, kas pastāv sabiedrībā, it sevišķi tās negatīvās tendences, kas ir pretrunā ar Bībeles principiem un demoralizē cilvēkus. Pirms cilvēks kļūst par Jehovas liecinieku, viņam jāmaina savs dzīvesveids, un tas nozīmē, ka daudzi cilvēki atbrīvojas no ieradumiem, kas Dievam ir nepatīkami. (1. Korintiešiem 6:9—11.) Jehovas liecinieki daudziem cilvēkiem ir palīdzējuši atbrīvoties no pārmērīgas dzeršanas, narkomānijas, netikla dzīvesveida un tieksmes pēc azartspēlēm. Cilvēki, kas atbrīvojas no šiem netikumiem, iemācās godīgi un ar atbildības sajūtu gādāt par savu ģimeni. (1. Timotejam 5:8.) Kad atsevišķiem cilvēkiem un ģimenēm tiek sniegta šāda palīdzība, kļūst mazāk narkomānu, samazinās vardarbības gadījumu skaits ģimenēs un atrisinās daudzas citas problēmas. Paši paklausīdami valsts likumiem un palīdzēdami citiem mainīt savu dzīvi uz labo pusi, Jehovas liecinieki netiešā veidā palīdz tām iestādēm un organizācijām, kuru pienākums ir cīnīties ar sociālām problēmām.

16. Kāpēc Jehovas liecinieki neiesaistās sabiedriskās reformu kustībās?

¹⁶ Bet vai var teikt, ka Jehovas liecinieki ir mainījuši pasaules morālo stāvokli? Pēdējo desmit gadu laikā aktīvo Jehovas liecinieku skaits ir palielinājies no mazāk nekā 3 800 000 līdz gandrīz 6 000 000. Tas nozīmē, ka lieciniekiem ir pievienojušies 2 200 000 cilvēku, un daudzi no šiem cilvēkiem, kļūdami par kristiešiem, ir atteikušies no sliktiem ieradumiem. Tātad daudzi cilvēki ir izmainījuši savu dzīvi uz labo pusi. Minētais skaitlis nav liels, ja ņem vērā, ka zemeslodes iedzīvotāju skaits tajā pašā laikā palielinājās par 875 000 000 cilvēku. Jehovas liecinieki ir ļoti priecīgi, ka var palīdzēt cilvēkiem, kas atsaucas uz viņu sludināto vēsti, taču viņi skaidri apzinās, ka tikai nedaudzi cilvēki vēlas iet pa ceļu, kas ved uz dzīvību. (Mateja 7:13, 14.) Jehovas liecinieki gaida izmaiņas visā pasaulē, kuras var nodrošināt vienīgi Dievs, tāpēc viņi neiesaistās sabiedriskās reformu kustībās, kas bieži vien tiek uzsāktas ar vislabākajiem nodomiem, bet beidzas ar vilšanos vai pat vardarbību. (2. Pētera 3:13.)

17. Kā Jēzus palīdzēja cilvēkiem, bet ko viņš tomēr nedarīja?

¹⁷ Šāda Jehovas liecinieku nostāja pierāda, ka viņiem ir tāda pati paļaušanās uz Jehovu, kāda bija Jēzum. Mūsu ēras pirmajā gadsimtā, kad Jēzus dzīvoja uz zemes, viņš brīnumainā veidā dziedināja cilvēkus. (Lūkas 6:17—19.) Viņš pat cēla augšā mirušos. (Lūkas 7:11—15; 8:49—56.) Tomēr Jēzus nelikvidēja slimības un neiznīcināja cilvēku ienaidnieku — nāvi. Viņš zināja, ka vēl nav pienācis Dieva noteiktais laiks to darīt. Ar tām spējām, kas Jēzum bija tāpēc, ka viņš bija pilnīgs cilvēks, viņš droši vien būtu varējis atrisināt daudzas politiskas un sociālas problēmas. Acīmredzot kāda daļa Jēzus laikabiedru gribēja, lai viņš pārņem varu savās rokās, taču Jēzus to nevēlējās darīt. Bībelē ir stāstīts: ”Kad nu ļaudis redzēja, kādu zīmi viņš bija darījis, tie sacīja: ”Šis tiešām ir tas pravietis, kam jānāk pasaulē.” Bet Jēzus manīdams, ka viņi taisās nākt, lai viņu ar varu ņemtu un celtu par ķēniņu, viens pats atkal uzkāpa kalnā.” (Jāņa 6:14, 15.)

18. a) Kā izpaudās Jēzus gatavība gaidīt? b) Kā Jēzus rīcība mainījās 1914. gadā?

¹⁸ Jēzus neiesaistījās politikā un neveltīja visu savu laiku cilvēku dziedināšanai un aprūpēšanai, jo zināja, ka vēl nav pienācis laiks, kad viņam jāsāk valdīt kā ķēniņam un dziedināt visus zemeslodes iedzīvotājus. Arī pēc augšāmcelšanās debesu dzīvei, kļuvis par nemirstīgu garīgu būtni, Jēzus bija gatavs gaidīt Jehovas nolikto laiku, kad viņš varēs sākt rīkoties. (Psalms 110:1; Apustuļu darbi 2:34, 35.) Bet 1914. gadā, kad Jēzus kāpa Dieva Valstības ķēniņa tronī, viņš izgāja ”uzvarēdams un lai uzvarētu”. (Atklāsmes 6:2; 12:10.) Mēs ar lielu prieku pakļaujamies Jēzus valdīšanai, turpretī daudzi citi, kas sevi uzskata par kristiešiem, nemaz nevēlas uzzināt, kas Bībelē stāstīts par Valstību.

Gaidīšana — prieka vai vilšanās avots?

19. Kādā gadījumā gaidīšana ”grauž sirdi”, un kādā gadījumā tā sagādā prieku?

¹⁹ Salamans zināja, ka gaidīšana var sagādāt vilšanos. Viņš rakstīja: ”Cerība, kas kavējas, grauž sirdi.” (Salamana Pamācības 13:12, LB-26.) Protams, ja cilvēks lolo veltas cerības, viņš sev sagādā tikai vilšanos. Turpretī gaidas, kas saistītas ar kaut ko iepriecinošu — piemēram, kāzām, bērna piedzimšanu vai atkalredzēšanos ar mīļiem cilvēkiem —, rada mūsos pacilātību ilgu laiku pirms tās dienas, kad mūsu gaidas īstenojas. Un prieks ir vēl lielāks, ja mēs saprātīgi izmantojam laiku, gatavodamies priecīgajam notikumam.

20. a) Kādus brīnišķīgus notikumus mēs gaidām? b) Kā mēs varam saglabāt prieku, gaidot, kā Jehova īstenos savus nodomus?

²⁰ Ja mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka mūsu gaidas īstenosies, gaidīšana negrauž mūsu sirdi, kaut arī mēs nezinām, kad tieši īstenosies tas, ko mēs gaidām. Uzticamie Dieva kalpi zina, ka drīz sāksies Kristus tūkstoš gadu valdīšana. Viņi ir pārliecināti, ka pieredzēs laiku, kad nāves un slimību vairs nebūs. Ar lielu prieku un ilgām viņi gaida to laiku, kad ieraudzīs miljardiem cilvēku, kuri tagad ir miruši un kuru starpā būs arī viņiem mīļi un tuvi cilvēki. (Atklāsmes 20:1—3, 6; 21:3, 4.) Dzīvodami ekoloģisko katastrofu laikā, Dieva kalpi tomēr droši zina, ka viņi redzēs, kā uz zemes atkal tiek izveidota paradīze. (Jesajas 35:1, 2, 7.) Tāpēc ir labi izmantot atlikušo laiku saprātīgi un būt aizņemtiem ”tā Kunga darbā”. (1. Korintiešiem 15:58.) Turpināsim sevi stiprināt ar garīgo barību. Veidosim arvien tuvākas attiecības ar Jehovu. Meklēsim cilvēkus, kuru sirdī ir vēlēšanās kalpot Jehovam. Uzmundrināsim ticības biedrus. Izmantosim vislabākajā veidā to laiku, ko Jehova mums vēl ir atvēlējis. Ja mēs tā rīkosimies, gaidīšana uz Jehovu nekad negrauzīs mūsu sirdi. Gluži otrādi — gaidīt uz Jehovu mums būs liels prieks.

Vai jūs varat paskaidrot?

• Kā izpaudās Jēzus gatavība gaidīt?

• Kādās situācijās kristiešiem nepieciešama pacietība?

• Kāpēc Jehovas liecinieki ir gatavi gaidīt uz Jehovu?

• Kā gaidīšana uz Jehovu var kļūt par prieka avotu?

[Attēli 12. lpp.]

Jēzus izturēja tā prieka dēļ, kas viņu gaidīja

[Attēls 13. lpp.]

Arī tad, ja mēs esam kalpojuši Dievam daudz gadu, mēs varam saglabāt prieku

[Attēli 15. lpp.]

Vairāki miljoni cilvēku, kļūstot par Jehovas lieciniekiem, ir izmainījuši savu dzīvi uz labo pusi