”Atcerieties savus vadītājus!”

ŠIE apustuļa Pāvila vārdi ir lasāmi viņa vēstulē ebrejiem, 13. nodaļas 7. pantā. Kopš mūsu ēras 33. gada Vasarsvētkiem Kunga Jēzus Kristus apustuļi bija vadošā grupa jeb padome, kas sniedza norādījumus tikko izveidotajai kristiešu draudzei. (Ap. d. 6:2—4.) Ap 49. gadu vadošā padome bija paplašināta un tajā darbojās ne tikai Jēzus apustuļi, bet arī citi kristieši. Kad tika izlemts jautājums par apgraizīšanu, pie vadošās padomes piederēja ”apustuļi un vecākie” Jeruzālemē. (Ap. d. 15:1, 2.) Viņu pienākums bija izskatīt dažādus jautājumus, kas skāra visus kristiešus. Viņi izsūtīja vēstules un rīkojumus, kas stiprināja draudzes un palīdzēja mācekļiem saglabāt vienotību domās un darbos. Draudzes paklausīgi un padevīgi sekoja norādījumiem, ko deva vadošā padome, tāpēc tās saņēma Jehovas svētības un tām klājās labi. (Ap. d. 8:1, 14, 15; 15:22—31; 16:4, 5; Ebr. 13:17.)

² Pēc apustuļu nāves sākās lielā atkrišana. (2. Tes. 2:3—12.) Kā Jēzus bija paredzējis savā līdzībā par kviešiem un nezālēm, kviešu (svaidīto kristiešu) starpā tika iesētas nezāles (viltus kristieši). Gadu simtiem šīs grupas auga kopā, un tā tas turpinājās līdz pat pļaujai — ”laikmeta nobeigumam”. (Mat. 13:24—30, 36—43.) Tikmēr Jēzus joprojām bija labvēlīgs pret atsevišķiem svaidītajiem kristiešiem, taču vairs nebija vadošās padomes, nebija cilvēku grupas, kas nodrošinātu vadību viņa sekotājiem. (Mat. 28:20.) Tomēr Jēzus paredzēja, ka, ritot pļaujai, situācija mainīsies.

³ ”Kurš īsti ir uzticamais un gudrais kalps?” Ar šādiem vārdiem Jēzus Kristus iesāka kādu līdzību, kas ir daļa no viņa atbildes uz jautājumu par ”zīmi”, kura liecinās par ”laikmeta nobeigumu”. (Mat. 24:3, 42—47.) Jēzus sacīja, ka viņa minētajam uzticamajam kalpam būs daudz darāmā, jo tas gādās Dieva tautai garīgo ”uzturu īstajā laikā”. Pirmajā gadsimtā Jēzus parūpējās, lai vadību īstenotu cilvēku grupa, nevis viens cilvēks, un arī uzticamais kalps, kas Jēzus vadībā darbojas laikmeta nobeigumā, nav viens cilvēks.

⁴ Kam Jēzus uzticēja rūpēties par garīgo uzturu saviem sekotājiem? Ir loģiski, ka tiem jābūt svaidītajiem kristiešiem uz zemes. Bībelē par viņiem runāts kā par ”ķēnišķīgu priesteru saimi”, kurai uzdots ””visur sludināt, cik izcilas īpašības” piemīt tam, kas [viņus] ir aicinājis no tumsas savā brīnišķīgajā gaismā”. (1. Pēt. 2:9; Mal. 2:7; Atkl. 12:17.) Vai uzticamo kalpu veido visi svaidītie kristieši, kas ir uz zemes? Nē, tā nav. Kad Jēzus brīnumainā veidā paēdināja ļaužu pulku, kurā bija ap 5000 cilvēku, neskaitot sievietes un bērnus, viņš izdalīja ēdienu mācekļiem, bet tie savukārt deva to ļaudīm. (Mat. 14:19.) Tā Jēzus paēdināja daudzus ar nedaudzu mācekļu rokām. Mūsdienās viņš līdzīgi sagādā garīgo uzturu.

⁵ Tātad ”uzticamais un gudrais pārvaldnieks” ir neliela grupa svaidīto, kas ir tieši iesaistīti garīgā uztura sagatavošanā un izdalīšanā Kristus klātbūtnes laikā. (Lūk. 12:42.) Visu pēdējo dienu gaitā svaidītie, kas pieder pie ”uzticamā un gudrā kalpa”, kopā darbojas Jehovas liecinieku galvenajā pārvaldē. Mūsdienās šie svaidītie brāļi veido Vadošo padomi.

⁶ Ar Vadošās padomes starpniecību Kristus dara zināmu, kā piepildās Bībeles pravietojumi, un īstajā laikā sniedz norādījumus, kā izmantot Bībeles principus ikdienā. Šis garīgais uzturs tiek darīts pieejams Jehovas liecinieku draudzēs. (Jes. 43:10; Gal. 6:16.) Bībeles laikos uzticams kalps jeb pārvaldnieks atbildēja par visu namu. Arī uzticamā un gudrā kalpa pienākums ir gādāt par ticīgo saimi. Tāpēc uzticamais kalps pārrauga materiālo līdzekļu izmantošanu, sludināšanu, kongresu programmas sagatavošanu, to, kā tiek iecelti pārraugi dažādu pienākumu veikšanai organizācijā, un Bībeli skaidrojošu publikāciju izdošanu. Viss minētais nāk par labu ”saimes ļaudīm”. (Mat. 24:45.)

⁷ Bet kas ir ”saimes ļaudis”? Tie ir visi, kas saņem garīgo uzturu. Sākotnēji visi saimes ļaudis bija svaidītie, bet vēlāk par saimes ļaudīm kļuva arī liels pulks ”citu avju”. (Jāņa 10:16.) Kā vieni, tā otri saņem garīgo uzturu, ko sagādā uzticamais kalps.

⁸ Lielā posta laikā, kad Jēzus ieradīsies pasludināt un izpildīt spriedumu ļaunajai pasaulei, viņš iecels uzticamo kalpu ”rūpēties par visu savu īpašumu”. (Mat. 24:46, 47.) Tiem, kas veido uzticamo kalpu, tiks piešķirta debesu balva. Tāpat kā pārējiem no 144 tūkstošiem, viņiem kopā ar Kristu būs milzīga vara debesīs. Kaut arī uz zemes vairs nebūs uzticamā un gudrā kalpa, Jehova un Jēzus parūpēsies par to, lai šeit tiktu iecelti ”vadītāji”, kas nodrošinās vadību mesiāniskās valstības pavalstniekiem. (Ps. 45:16.)

⁹ Ir daudz iemeslu ”atcerēties savus vadītājus” un paļauties uz viņiem. Kāpēc mums tā jārīkojas? Apustulis Pāvils rakstīja: ”Viņi, kam būs jāatbild Dieva priekšā, ir nomodā, gādājot par jums, — tad viņi to varēs darīt ar prieku, nevis nopūzdamies, jo tas jums nāktu par ļaunu.” (Ebr. 13:17.) Mums jāpaklausa un jābūt padevīgiem saviem vadītājiem, jo viņi ir nomodā, gādājot par mums, lai pasargātu mūs garīgā ziņā un mums klātos labi.

¹⁰ Kā var lasīt 1. vēstulē korintiešiem, 16. nodaļas 14. pantā, Pāvils rakstīja: ”Lai ko jūs darītu, dariet to ar mīlestību!” Lēmumi, kas tiek pieņemti, lai gādātu par Dieva tautu, sakņojas dziļā un patiesā mīlestībā. Par mīlestību tās pašas vēstules 13. nodaļā, no 4. līdz 8. pantam, ir teikts: ”Mīlestība ir pacietīga un laipna. Mīlestība nav skaudīga, tā nelielās, nav uzpūtīga, neizturas nepiedienīgi, nemeklē savu labumu, nav viegli aizkaitināma. Tā neuzskaita pārestības, nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā panes visu, tic visam, cer uz visu, iztur visu. Mīlestība nekad nebeidzas.” Tā kā visu to lēmumu pamatā, kuri skar Jehovas kalpus, ir mīlestība, mēs droši varam pakļauties šādai vadībai. Turklāt tajā var saskatīt paša Jehovas mīlestību.

¹¹ Pirmajā gadsimtā tie, ar kuru starpniecību Jehova vadīja savu tautu, bija nepilnīgi cilvēki, un tā tas ir arī mūsdienās. Taču Jehova jau kopš seniem laikiem ir izmantojis nepilnīgus cilvēkus savas gribas īstenošanai. Noass būvēja šķirstu un sludināja, ka tuvojas posts. (1. Moz. 6:13, 14, 22; 2. Pēt. 2:5.) Mozum Jehova uzticēja izvest savu tautu no Ēģiptes. (2. Moz. 3:10.) Nepilnīgi cilvēki svētā gara vadībā sarakstīja Bībeli. (2. Tim. 3:16; 2. Pēt. 1:21.) Tas, ka arī mūsdienās Jehova vada sludināšanu un mācekļu gatavošanu ar nepilnīgu cilvēku starpniecību, nemazina mūsu paļāvību uz viņa organizāciju. Gluži otrādi, tas mūs stiprina, jo mēs saprotam, ka bez Jehovas atbalsta šī organizācija nevarētu paveikt visu, ko tā dara. Tajā, kā uzticamais kalps ir rīkojies gadu gaitā, arī grūtās situācijās, ir skaidri redzama Dieva gara vadība. Jehovas organizācijas redzamā daļa mūsdienās ir saņēmusi neskaitāmas svētības, tāpēc mēs no visas sirds to atbalstām un paļaujamies uz to.

¹² Tie, kam tiek uzticēti atbildīgi pienākumi draudzē, apliecina savu paļāvību, ar prieku piekrītot tos pildīt un pēc tam centīgi veicot savus pienākumus. (Ap. d. 20:28.) Valstības sludinātāji dedzīgi sludina pa mājām, apmeklē cilvēkus atkārtoti un vada Bībeles nodarbības. (Mat. 24:14; 28:19, 20.) Lai gūtu pēc iespējas lielāku labumu no bagātīgā garīgā uztura, ko piedāvā uzticamais kalps, mēs gatavojamies kristiešu sapulcēm un kongresiem un tos apmeklējam. Ir ļoti patīkami gūt savstarpēju uzmundrinājumu, tiekoties ar brāļiem šajās sapulcēs. (Ebr. 10:24, 25.)

¹³ Paļāvība uz Jehovas organizāciju izpaužas arī tad, kad atbalstām to ar saviem ziedojumiem. (Sāl. pam. 3:9, 10.) Ja redzam, ka brāļiem ir nepieciešama materiāla palīdzība, mēs nekavējamies to sniegt. (Gal. 6:10; 1. Tim. 6:18.) To mēs darām brālīgas mīlestības garā, pastāvīgi meklējot iespējas paust Jehovam un viņa organizācijai pateicību par visu labo, ko esam saņēmuši. (Jāņa 13:35.)

¹⁴ Ir vēl kāda iespēja apliecināt paļāvību uz Jehovas organizāciju — mums jāatbalsta tās lēmumi. Tas nozīmē arī pazemīgi pakļauties norādījumiem, ko dod tie, kuriem ir uzticēta pārraudzība, piemēram, rajona pārraugi un draudžu vecākie. Šie brāļi ir starp ”vadītājiem”, kam mums jāpaklausa un jābūt padevīgiem. (Ebr. 13:7, 17.) Pat ja mēs līdz galam nesaprotam iemeslus, kāpēc ir pieņemti noteikti lēmumi, mēs vienalga tos atbalstām, jo apzināmies, ka tas mums pašiem nāk par labu. Iznākums ir tāds, ka Jehova mūs svētī par paklausību viņa Rakstiem un organizācijai. Turklāt mūsu paklausība liecina, ka mēs pakļaujamies Kungam — Jēzum Kristum.

¹⁵ Kā redzam, mums ir pamatoti iemesli paļauties uz uzticamo un gudro kalpu. Sātans, kas ir šīs pasaules dievs, dara visu iespējamo, lai apkaunotu Jehovas vārdu un viņa organizāciju. (2. Kor. 4:4.) Mums jāuzmanās, lai Sātans mūs nepiekrāptu. (2. Kor. 2:11.) Sātans zina, ka līdz ieslodzīšanai bezdibenī ”laika viņam ir maz”, un viņš pūlas novērst no Dieva Jehovas pēc iespējas vairāk Dieva kalpu. (Atkl. 12:12.) Tagad, kad Sātans darbojas aizvien neatlaidīgāk, mums visiem spēkiem jātuvojas Jehovam. Apliecināsim paļāvību uz Jehovu un uz kārtību, kādu viņš ir izveidojis, lai vadītu savu tautu. Tā mēs sekmēsim brāļu saimes vienotību.