Lai tev ir laba reputācija Jehovas acīs
”Piemini.. to manā labā, mans Dievs.. ..Piemini to, mans Dievs, man par labu!” (NEHEMIJAS 13:22, 31)
1. Kas Dievam veltītiem cilvēkiem palīdz iegūt Jehovas atzinību?
JEHOVAS kalpi saņem visu nepieciešamo palīdzību, lai iegūtu Jehovas atzinību. Kāpēc tā var teikt? Tāpēc, ka viņiem ir tuvas attiecības ar Dievu un viņi pieder pie Dieva organizācijas uz Zemes. Dievs šiem cilvēkiem ir atklājis savus nodomus, un viņš izmanto svēto garu, lai tiem palīdzētu un dotu garīgu izpratni. (Psalms 51:13; 119:105; 1. Korintiešiem 2:10—13.) Ņemot vērā šos īpašos apstākļus, Jehova ar mīlestību prasa no saviem kalpiem uz Zemes atbildību par to, kādi viņi ir un ko viņi paveic ar Dieva spēku un svētā gara palīdzību.
2. a) Ar kādu rīcību Nehemija izpelnījās Dieva labvēlību? b) Ar kādu lūgumu Nehemija pabeidza Bībeles grāmatu, kas nosaukta viņa vārdā?
2 Viens no cilvēkiem, kas izpelnījās Dieva labvēlību, bija Nehemija, persiešu valdnieka Artakserksa I dzērienu devējs. (Nehemijas 2:1.) Nehemija kļuva par jūdu pārvaldnieku un no jauna uzcēla Jeruzalemes sienas, lai gan viņam bija pretinieki un draudēja briesmas. Ar dedzību patiesajā pielūgsmē Nehemija panāca Dieva bauslības ievērošanu un rūpējās par apspiestajiem. (Nehemijas 5:14—19.) Nehemija skubināja levītus regulāri šķīstīties, apsargāt vārtus un svētīt sabata dienu. Tāpēc viņš varēja lūgt: ”Piemini arī to manā labā, mans Dievs, un parādi man žēlastību pēc savas lielās žēlsirdības!” Un bija pareizi, ka Nehemija pabeidza savu Dieva iedvesmoto grāmatu ar lūgumu: ”Piemini to, mans Dievs, man par labu!” (Nehemijas 13:22, 31.)
3. a) Kā tu aprakstītu cilvēku, kas dara labu? b) Ko mēs, iespējams, vēlēsimies sev pajautāt, pārdomājot Nehemijas rīcību?
3 Cilvēks, kas dara labu, ir tikumīgs un taisnīgs savā rīcībā, un tas nāk par labu citiem. Nehemija bija šāds cilvēks. Viņš ļoti bijās Dievu un bija ārkārtīgi dedzīgs patiesajā pielūgsmē. Turklāt Nehemija bija pateicīgs par savām priekšrocībām kalpošanā Dievam, un viņš ieguva Jehovas atzinību. Pārdomājot Nehemijas rīcību, mēs, ļoti iespējams, vēlēsimies sev pajautāt: ”Ko es domāju par privilēģijām un uzdevumiem, kādus man ir devis Dievs? Kāda ir mana reputācija Dieva Jehovas un Jēzus Kristus acīs?”
Zināšanas rada atbildību
4. Kādu uzdevumu Jēzus deva saviem sekotājiem, un ko darīja tie, kas bija ”pareizi noskaņoti mūžīgai dzīvei”?
4 Jēzus deva saviem sekotājiem šādu uzdevumu: ”Eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami.., tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis.” (Mateja 28:19, 20.) Mācekļi bija jāgatavo, tos mācot. Šādi mācīti cilvēki, kas bija ”pareizi noskaņoti mūžīgai dzīvei”, tika kristīti, tāpat kā Jēzus. (Apustuļu darbi 13:48, NW; Marka 1:9—11.) Šo cilvēku vēlēšanās ievērot visu, ko Jēzus bija pavēlējis, nāca no sirds. Viņi sagatavojās veltīt sevi Dievam, iegūstot un izmantojot precīzas zināšanas no Dieva vārdiem. (Jāņa 17:3.)
5., 6. Kā mums jāsaprot Jēkaba 4:17? Ar piemēru paskaidro, kā šis pants izmantojams.
5 Jo plašākas ir mūsu zināšanas par Rakstiem, jo stingrāks ir mūsu ticības pamats. Bet pieaug arī mūsu atbildība Dievam. Jēkaba 4:17 ir teikts: ”Kas zina labu darīt un to nedara, tam tas ir par grēku.” Šis izteikums, domājams, rezumē to, ko māceklis Jēkabs pirms tam bija rakstījis par lielību un nepietiekamu paļaušanos uz Dievu. Ja cilvēks zina, ka viņš nevar paveikt neko paliekošu bez Jehovas palīdzības, bet attiecīgi nerīkojas, tas ir grēks. Taču Jēkaba vārdi var attiekties arī uz grēkiem, kuru cēlonis ir bezdarbība. Jēzus līdzībā par avīm un āžiem, piemēram, āži tiek nosodīti nevis par sliktu rīcību, bet par to, ka nav palīdzējuši Kristus brāļiem. (Mateja 25:41—46.)
6 Kāds vīrietis, kam Jehovas liecinieki mācīja Bībeli, neguva tikpat kā nekādus garīgus panākumus — acīmredzot tāpēc, ka viņš neatmeta smēķēšanu, kaut gan zināja, ka tas jādara. Kāds vecākais viņu palūdza izlasīt Jēkaba 4:17. Paskaidrojis šī panta nozīmi, vecākais teica: ”Kaut arī jūs neesat kristīts, jūs esat atbildīgs, un jums jāuzņemas pilna atbildība par savu lēmumu.” Patīkami, ka tas iedarbojās uz minēto vīrieti — viņš pārstāja smēķēt un drīz bija gatavs kristīties, lai parādītu, ka veltī sevi Dievam Jehovam.
Atbildīgi par kalpošanu
7. Kā mēs varam paust pateicību par ”Dieva atziņu”?
7 Mūsu sirdī jābūt vēlmei iepriecināt Radītāju. Viens veids, kā paust pateicību par ”Dieva atziņu”, ir pildīt doto uzdevumu — gatavot viņa Dēla, Jēzus Kristus, mācekļus. Turklāt tā mēs varam parādīt mīlestību pret Dievu un pret savu tuvāko. (Salamana Pamācības 2:1—5; Mateja 22:35—40.) Jā, zināšanas par Dievu mūs padara viņam atbildīgus, un mums jāuzskata citi cilvēki par iespējamiem mācekļiem.
8. Kāpēc var teikt, ka Pāvils jutās atbildīgs Dievam par savu kalpošanu?
8 Apustulis Pāvils zināja, ka cilvēki, kas ar visu sirdi pieņem labo vēsti un tai paklausa, tiks izglābti, turpretī vēsts noraidītāji var iet bojā. (2. Tesaloniķiešiem 1:6—8.) Tāpēc viņš jutās atbildīgs Jehovam par savu kalpošanu. Pāvils un viņa biedri kalpošanu vērtēja ļoti augstu un rūpīgi izvairījās pat radīt iespaidu, ka gūst no tās peļņu. Un Pāvils, sirds mudināts, sacīja: ”Kad es sludinu evanģeliju, tad man nav ko lepoties; jo man tas jādara. Vai man, ja es nesludinātu evanģeliju!” (1. Korintiešiem 9:11—16.)
9. Kāds nozīmīgs parāds ir jānokārto visiem kristiešiem?
9 Tā kā esam Jehovam veltīti kalpotāji, mums ’ir jāsludina evaņģēlijs’. Mums ir uzdots sludināt Ķēniņvalsts vēsti. Mēs uzņēmāmies šo pienākumu, kad veltījām sevi Dievam. (Salīdzināt Lūkas 9:23, 24.) Turklāt mums ir kārtojams kāds parāds. Pāvils teica: ”Tiklab grieķiem kā negrieķiem, mācītiem kā nemācītiem esmu parādnieks. Tāpēc mana vēlēšanās sludināt evanģeliju arī jums, romiešiem.” (Romiešiem 1:14, 15.) Pāvils apzinājās, ka ir parādnieks, jo viņa pienākums bija sludināt, lai cilvēki varētu dzirdēt labo vēsti un tikt izglābti. (1. Timotejam 1:12—16; 2:3, 4.) Tāpēc Pāvils ļoti centās izpildīt savu uzdevumu un nepalikt parādā citiem cilvēkiem. Tā kā esam kristieši, mums ir jānokārto līdzīgs parāds. Ķēniņvalsts sludināšana ir arī galvenais veids, kā izpaust mīlestību pret Dievu, viņa Dēlu un saviem tuvākajiem. (Lūkas 10:25—28.)
10. Kā daži ir paplašinājuši savu kalpošanu?
10 Viens paņēmiens, kā izpelnīties Dieva labvēlību, ir likt lietā savas spējas, lai paplašinātu kalpošanu. Lūk, kāds piemērs: pēdējos gados Lielbritānijā ir vērojams daudzu tautību cilvēku pieplūdums. Lai darītu viņiem zināmu labo vēsti, vairāk nekā 800 pionieru (pilnas slodzes Ķēniņvalsts sludinātāju) un simtiem citu Jehovas liecinieku mācās dažādas valodas. Tas ir devis brīnišķīgu ierosmi kalpošanai. Kāda pioniere, kas mācīja klasei ķīniešu valodu, sacīja: ”Es nekad nebūtu domājusi, ka mācīšu savu valodu citiem lieciniekiem, lai viņi varētu šajā valodā stāstīt cilvēkiem patiesību. Esmu tik gandarīta!” Vai tu nevarētu līdzīgi paplašināt savu kalpošanu?
11. Kāds bija iznākums, kad kāda kristiete sludināja neformāli?
11 Droši vien ikviens no mums darītu visu iespējamo, lai glābtu slīcēju. Jehovas kalpotāji tāpat nevilcinās izmantot savas spējas, lai sludinātu, līdzko rodas izdevība. Nesen notika šāds gadījums: kāda Jehovas lieciniece apsēdās blakus sievietei autobusā un uzsāka sarunu par Rakstiem. Dzirdētais šo sievieti aizrāva, un viņa uzdeva daudz jautājumu. Kad lieciniece grasījās izkāpt no autobusa, sieviete viņu uzaicināja pie sevis mājās, jo gribēja vēl daudz ko vaicāt. Lieciniece piekrita. Kāds bija iznākums? Sākās Bībeles studijas, un pēc sešiem mēnešiem minētā sieviete kļuva par nekristītu Ķēniņvalsts sludinātāju. Drīz viņa pati vadīja sešas mājas Bībeles studijas. Cik lielisks atalgojums par savu spēju izmantošanu Ķēniņvalsts kalpošanā!
12. Kā mēs varam savas spējas labi izmantot tīruma kalpošanā?
12 Mēs varam savas spējas tīruma kalpošanā izmantot efektīvi, ja lietojam tādas publikācijas kā 192 lappušu grāmata Zināšanas, kas var dot mūžīgu dzīvi. Līdz 1996. gada aprīlim Jehovas liecinieku Vadošās padomes Rakstniecības komiteja bija apstiprinājusi grāmatas Zināšanas izdošanu vairāk nekā 140 valodās, un tajā laikā jau bija iespiesti 30 500 000 eksemplāru 111 valodās. Šī grāmata ir uzrakstīta ar mērķi palīdzēt Bībeles skolniekiem iemācīties pietiekami daudz par Dieva vārdiem un nodomiem, lai veltītu sevi Jehovam un kristītos. Tā kā Ķēniņvalsts sludinātāji nevadīs mājas Bībeles studijas ar vienu un to pašu skolnieku gadiem ilgi, viņi varēs vadīt studijas ar lielāku skaitu cilvēku vai arī vairāk piedalīties sludināšanā no mājas uz māju un citos kalpošanas veidos. (Apustuļu darbi 5:42; 20:20, 21.) Sludinātāji apzinās, ka ir atbildīgi Dieva priekšā, tāpēc viņi vērš uzmanību uz Dieva brīdinājumiem. (Ecēhiēla 33:7—9.) Taču galvenokārt viņi cenšas godināt Jehovu un palīdzēt cik vien iespējams daudziem cilvēkiem uzzināt labo vēsti īsajā laikā, kas vēl atlicis šai ļaunajai sistēmai.
Ģimenes, kas iegūst Dieva atzinību
13. Kāpēc dievbijīgās ģimenēs jānotiek regulārām Bībeles studijām?
13 Katrs cilvēks un katra ģimene, kas pieņem patieso kristietību, ir atbildīgi Dievam, tāpēc tiem ’jādodas pretim pilnībai’ un jākļūst ’stipriem ticībā’. (Ebrejiem 6:1—3; 1. Pētera 5:8, 9.) Piemēram, visiem, kas ir izstudējuši grāmatu Zināšanas un kristījušies, ir jāpilnveido savas zināšanas par Rakstiem, regulāri apmeklējot sapulces, kā arī lasot Bībeli un citas kristiešu publikācijas. Dievbijīgās ģimenēs jānotiek arī regulārām ģimenes studijām, jo tas ir svarīgs paņēmiens, kā ’būt modriem, stāvēt ticībā, turēties kā vīriem, būt stipriem’. (1. Korintiešiem 16:13.) Ja tu esi ģimenes galva, tu esi īpaši atbildīgs Dievam — tev jāpārliecinās, vai tava ģimene saņem labu garīgo barību. Barojošs uzturs veicina fizisko veselību, un tāpat regulāri ir nepieciešama bagātīga garīgā barība, lai tu un tava ģimene paliktu ”ticībā.. veseli”. (Titam 1:13.)
14. Kāds iznākums bija liecībai, ko deva kāda labi mācīta izraēliešu meitene?
14 Ja jūsu ģimenē ir bērni, Dievs atzinīgi novērtēs to, ka jūs viņus pareizi mācāt garīgā ziņā. Šāda mācība bērniem noderēs, tāpat kā tā noderēja mazajai izraēliešu meitenei, ko Dieva pravieša Elīsas laikā sagūstīja sīrieši. Šī meitenīte kļuva par Naāmana — kāda spitālīga sīriešu armijas virspavēlnieka — sievas kalponi. Lai gan meitene bija maza, viņa sacīja savai saimniecei: ”Kaut mans kungs būtu nonācis tā pravieša priekšā, kas ir Samarijā, tas viņu atbrīvotu no viņa spitālības!” Šīs liecības dēļ Naāmans devās uz Izraēlu, beigu beigās paklausīja Elīsas norādījumam septiņas reizes mazgāties Jordānas upē un tika izdziedināts no spitālības. Naāmans pat sāka pielūgt Jehovu. Cik saviļņota noteikti bija meitenīte! (2. Ķēniņu 5:1—3, 13—19.)
15. Kāpēc ir svarīgi, lai vecāki labi mācītu bērnus garīgā ziņā? Paskaidro ar piemēru.
15 Nav viegli izaudzināt dievbijīgus bērnus šajā amorālajā pasaulē, kas ir grimusi Sātana varā. (1. Jāņa 5:19.) Tomēr Timoteja vecāmāte Loida un māte, Eunika, sekmīgi mācīja viņam Svētos rakstus jau kopš mazām dienām. (2. Timotejam 1:5; 3:14, 15.) Mācīt bērniem Bībeli, regulāri ņemt viņus līdzi uz kristiešu sapulcēm un vēlāk arī kalpošanā — tas viss pieder pie bērnu mācīšanas, par ko tev jāatbild Dievam. Kāda kristiete Velsā, tagad jau vairāk nekā 80 gadu veca, atceras, ka 20. gadu sākumā tēvs ņēma viņu sev līdzi, kad kājām mēroja 10 kilometrus pāri kalnam (tātad kopā ar atpakaļceļu 20 kilometrus), lai izplatītu bukletus par Bībeli blakus ielejas ciemata iedzīvotājiem. ”Tieši šo gājienu laikā tēvs ieaudzināja patiesību manā sirdī,” ar pateicību saka šī kristiete.
Par ko vecākie atbild Dievam?
16., 17. a) Kādas priekšrocības bija garīgi nobriedušiem vecākajiem vīriešiem senajā Izraēlā? b) Kāpēc salīdzinājumā ar situāciju senajā Izraēlā no kristiešu vecākajiem mūsdienās tiek prasīts vairāk?
16 ”Sirmi mati ir goda vainags, kas iegūstams, ejot pa taisnu ceļu,” teica gudrais Salamans. (Salamana Pamācības 16:31.) Taču vecums pats par sevi nenozīmē, ka cilvēks ir sagatavots pienākumiem Dieva tautas draudzē. Garīgi nobrieduši vecākie vīrieši senajā Izraēlā kalpoja par tiesnešiem un ierēdņiem, kuru uzdevums bija spriest tiesu, kā arī uzturēt mieru, labu kārtību un garīgu veselību. (5. Mozus 16:18—20.) Tāpat ir kristiešu draudzē, tomēr, tuvojoties pašreizējās sistēmas galam, no vecākajiem tiek prasīts vairāk. Kāpēc?
17 Izraēlieši bija ’izredzēta tauta’, ko Dievs bija atbrīvojis no senās Ēģiptes. Tā kā ar Mozus starpniecību viņiem bija dota bauslība, viņu pēcnācēji kopš dzimšanas piederēja pie Dievam veltītas tautas un skaidri zināja Jehovas norādījumus. (5. Mozus 7:6, 11.) Turpretī mūsdienās neviens kopš dzimšanas nepieder pie šādas veltītas tautas un samērā maz ir to, kas uzaug dievbijīgās ģimenēs un labi pazīst Bībelē atrodamo patiesību. It sevišķi tie, kas nesen ir sākuši ’staigāt patiesībā’, varbūt jāpamāca, kā dzīvot saskaņā ar Rakstos izklāstītajiem principiem. (3. Jāņa 4, LB-26.) Kāda gan atbildība tāpēc jāuzņemas vecākajiem, kas uzticīgi ’turas pie veselīgu mācību parauga’ un palīdz cilvēkiem Jehovas tautā! (2. Timotejam 1:13, 14.)
18. Kādu palīdzību draudzes vecākajiem jāprot sniegt un kāpēc?
18 Mazs bērns, kas mācās staigāt, var paklupt un nokrist. Viņš nejūtas drošs, un viņam ir nepieciešama vecāku palīdzība un iedrošinājums. Cilvēks, kas ir veltīts Jehovam, var līdzīgi paklupt vai pakrist garīgi. Pat apustulim Pāvilam bija jācīnās, lai darītu to, kas ir pareizs vai labs Dieva acīs. (Romiešiem 7:21—25.) Dieva ganāmpulka ganiem ar mīlestību jāpalīdz kristiešiem, kas ir kļūdījušies, bet patiesi to nožēlo. Kad vecākie reiz apmeklēja kādu Dievam veltītu sievieti, kas bija nopietni kļūdījusies, viņa sacīja sava kristīgā vīra klātbūtnē: ”Es zinu, jūs mani izslēgsit!” Taču šī sieviete izplūda asarās, izdzirdējusi, ka vecākie vēlas uzzināt, kāda palīdzība viņas ģimenei ir vajadzīga, lai atgūtu garīgo spēku. Apzinoties savu atbildību, vecākie ar prieku palīdzēja kristietei, kas nožēloja izdarīto. (Ebrejiem 13:17.)
Saglabā labu reputāciju
19. Kā mēs arī turpmāk varam saglabāt labu reputāciju Dieva acīs?
19 Draudžu vecākajiem un visiem pārējiem Dieva kalpiem arī turpmāk jāsaglabā laba reputācija Jehovas acīs. Tas ir iespējams, ja paklausām Dieva vārdiem un pildām viņa gribu. (Salamana Pamācības 3:5, 6; Romiešiem 12:1, 2, 9.) Īpaši mēs vēlamies darīt labu ticības biedriem. (Galatiešiem 6:10.) Taču pļaujamā joprojām ir daudz un pļāvēju — maz. (Mateja 9:37, 38.) Tāpēc darīsim labu citiem, centīgi sludinot vēsti par Ķēniņvalsti. Mēs saņemsim Jehovas atzinību, ja dzīvosim saskaņā ar savu veltīšanos, pildīsim viņa gribu un uzticīgi sludināsim labo vēsti.
20. Ko mēs mācāmies, pārdomājot Nehemijas rīcību?
20 Tāpēc joprojām būsim aizņemti Kunga darbā. (1. Korintiešiem 15:58.) Un mums ir derīgi domāt par Nehemiju, kas no jauna uzcēla Jeruzalemes sienas, panāca Dieva bauslības ievērošanu un dedzīgi atbalstīja patieso pielūgsmi. Nehemija lūdza, lai Dievs Jehova viņu pieminētu par visu labo, ko viņš bija paveicis. Esi tikpat uzticīgs Jehovam, un lai tev ir laba reputācija Jehovas acīs!
Kā tu atbildētu?
◻ Kādu priekšzīmi rādīja Nehemija?
◻ Kāpēc zināšanas mūs padara atbildīgus Dievam?
◻ Kā mēs varam izpelnīties Jehovas labvēlību ar savu kalpošanu?
◻ Ko ģimenes var darīt, lai iegūtu Dieva atzinību?
◻ Kādā ziņā ir atbildīgi kristiešu vecākie?
[Attēli 18. lpp.]
Tāpat kā Pāvils, mēs varam iegūt Dieva atzinību, sludinot Ķēniņvalsti
[Attēls 19. lpp.]
Vai jūsu bērniem ir stipra ticība, kāda bija mazajai izraēliešu meitenei Naāmana mājās?