Vai mēs atzīstam Jeruzalemi ”par savu augstāko prieku”?
”Mana mēle lai pielīp pie aukslējām, ..ja es neatzītu Jeruzālemi par savu augstāko prieku!” (PSALMS 137:6)
1. Kādas bija daudzu trimdinieku domas par Dieva izredzēto pilsētu?
KOPŠ 537. gada p.m.ē., kad pirmie jūdu trimdinieki bija atgriezušies Jeruzalemē, bija pagājuši gandrīz 70 gadi. Dieva templis bija atjaunots, bet pati pilsēta joprojām gulēja drupās. Trimdā bija uzaugusi jauna jūdu paaudze. Daudzi no viņiem noteikti jutās tāpat kā psalmu sacerētājs, kas dziedāja: ”Ja es tevi aizmirstu, Jeruzāleme, tad lai nokalst man mana labā roka!” (Psalms 137:5.) Bija jūdi, kas ne tikai turēja prātā Jeruzalemi, bet arī apliecināja ar savu rīcību, ka uzskata to ”par savu augstāko prieku”. (Psalms 137:6.)
2. Kas bija Ezra, un kādas svētības viņš saņēma?
2 Viens no šiem jūdiem bija priesteris Ezra. Jau pirms atgriešanās dzimtenē viņš bija daudz darījis, lai atbalstītu tīro pielūgsmi Jeruzalemē. (Ezras 7:6, 10.) Tāpēc Ezra saņēma daudz svētību. Dievs Jehova pamudināja persiešu valdnieku atļaut Ezram vest uz Jeruzalemi otru trimdinieku grupu. Turklāt valdnieks ziedoja jūdiem daudz zelta un sudraba, ”lai izdaiļotu tā Kunga namu”. (Ezras 7:21—27.)
3. Kā Nehemija apliecināja, ka visvairāk viņš domā par Jeruzalemi?
3 Divpadsmit gadus vēlāk aktīvu darbību uzsāka vēl kāds jūds — Nehemija. Viņš kalpoja persiešu pilī Sūsās. Lai gan Nehemijam bija augsts amats galmā, viņš neuzskatīja to ”par savu augstāko prieku”. Viņš vēlējās doties uz Jeruzalemi un atjaunot pilsētu. Vairākus mēnešus Nehemija pieminēja savu nodomu lūgšanās, un Dievs Jehova svētīja viņu par to. Uzzinājis, kāpēc Nehemija ir noraizējies, persiešu valdnieks sūtīja viņam līdzi karaspēka vienību un vēstules, kurās bija sacīts, ka viņš drīkst atjaunot Jeruzalemi. (Nehemijas 1:1—2:9.)
4. Kā mēs varam apliecināt, ka Jehovas pielūgsme ir pārāka par visu, kas varētu sagādāt mums prieku?
4 Ezra, Nehemija un daudzie jūdi, kas ar viņiem sadarbojās, nepārprotami apliecināja, ka Jehovas pielūgsme, kuras centrs bija Jeruzalemē, viņiem bija par visu svarīgāka — viņi to uzskatīja ”par savu augstāko prieku”, kas nozīmēja, ka tā bija pārāka par jebko citu, kas viņus varēja iepriecināt. Šo cilvēku rīcība uzmundrina visus, kas mūsdienās ir tādās pašās domās par Jehovu, viņa pielūgsmi un viņa gara vadīto organizāciju. Bet kā ir ar mums personīgi? Vai mēs ar savu dievbijīgo dzīvi apliecinām, ka visvairāk mēs priecājamies par iespēju pielūgt Jehovu kopā ar citiem cilvēkiem, kas sevi ir veltījuši viņam? (2. Pētera 3:11.) Papildu pamudinājumu to darīt mums dos pārdomas par labo iznākumu, kāds bija Ezras ceļojumam uz Jeruzalemi.
Svētības un atbildība
5. Kādas bagātīgas svētības Jūdejas iedzīvotāji saņēma Ezras dienās?
5 Kopā ar Ezru no trimdas atgriezās apmēram 6000 jūdu, un viņi nogādāja Jeruzalemē zelta un sudraba lietas, kas bija ziedotas Jehovas templim. Pārrēķinot mūsdienu cenās, to vērtība bija 35 miljoni dolāru. Viņi atnesa apmēram 7 reizes vairāk zelta un sudraba, nekā bija izdevies atnest pirmajai trimdinieku grupai, kas atgriezās Jeruzalemē. Cik gan pateicīgi Jehovam par šādu palīdzību bija Jeruzalemes un Jūdejas iedzīvotāji! Tomēr bagātīgām svētībām, ko dod Dievs, līdzi nāk arī atbildība. (Lūkas 12:48.)
6. Ko Ezra uzzināja, atgriezies dzimtenē, un kāda bija viņa reakcija?
6 Ezra drīz uzzināja, ka daudzi jūdi — pat vairāki priesteri un tautas vecaji — ir pārkāpuši Dieva likumu un apprecējuši cittautietes. (5. Mozus 7:3, 4.) Viņa satraukums par Dieva derības noteikumu neievērošanu bija pilnīgi saprotams. ”Kad es šo lietu dzirdēju, es saplēsu savas drēbes un savu mēteli.. un sēdēju iztrūcies.” (Ezras 9:3.) Tad noraizējušos izraēliešu priekšā Ezra griezās pie Jehovas ar kvēlu lūgšanu. Visiem klātesošajiem dzirdot, Ezra pieminēja Izraēla nepaklausību pagātnē un Dieva brīdinājumu par to, kas notiks, ja viņi apprecēsies ar šīs zemes iedzīvotājiem. Lūgšanu viņš beidza ar šādiem vārdiem: ”Ak Kungs, Israēla Dievs, Tu esi taisnīgs, jo mēs vienīgie kā izglābtie esam pāri palikuši, kā tas ir pašlaik. Lūk, mēs esam Tavā priekšā savas vainas apziņā, jo neviens nevar pastāvēt Tavā priekšā šādas lietas dēļ.” (Ezras 9:14, 15.)
7. a) Kādu priekšzīmi attieksmē pret likumpārkāpumiem rādīja Ezra? b) Ko iesāka cilvēki, kas bija pārkāpuši likumu?
7 Ezra teica ”mēs”. Viņš minēja arī sevi, kaut gan pats nebija vainīgs likuma pārkāpšanā. Ezras raizes par notikušo un pazemīgā lūgšana saviļņoja cilvēkus un pamudināja viņus uz grēku nožēlai atbilstošiem darbiem. Tauta izšķīrās par grūtu soli — visiem, kas bija pārkāpuši Dieva likumu, bija jāsūta sievas cittautietes kopā ar viņu bērniem atpakaļ uz viņu dzimteni. Ezra piekrita šim lēmumam un mudināja tos, kas bija vainīgi likuma pārkāpumā, attiecīgi rīkoties. Persiešu valdnieka dotās pilnvaras ļāva Ezram sodīt visus likumpārkāpējus vai izraidīt tos no Jeruzalemes un Jūdejas. (Ezras 7:12, 26.) Taču Ezram, šķiet, nebija jāizmanto savas pilnvaras šādā veidā. ”Visa sapulce” sacīja: ”Tā tas ir; mums ir jārīkojas pēc tava vārda.” Cilvēki atzina: ”Mēs esam daudz noziegušies šai lietā.” (Ezras 10:11—13.) Ezras grāmatas 10. nodaļā ir minēti 111 vīrieši, kas paklausīja lēmumam un aizsūtīja atpakaļ uz dzimteni sievas cittautietes un viņu bērnus.
8. Kāpēc sievu cittautiešu sūtīšana prom bija visas cilvēces interesēs?
8 Šāda rīcība bija ne tikai Izraēla, bet arī visas cilvēces interesēs. Ja nekas nebūtu darīts, lai situāciju labotu, izraēlieši būtu saplūduši ar apkārtējām tautām un tiktu sajaukta radniecības līnija, no kuras bija jānāk apsolītajam Dzimumam, kam bija jānes svētības visai cilvēcei. (1. Mozus 3:15; 22:18.) Šādā gadījumā būtu bijis grūti noteikt, kurš ir apsolītais Mesija, ķēniņa Dāvida pēcnācējs no Jūdas cilts. Apmēram 12 gadus vēlāk šim būtiskajam jautājumam vēlreiz tika pievērsta uzmanība, kad ”pilntiesīgais Israēla dzimums nošķīrās no visiem svešiniekiem”. (Nehemijas 9:1, 2; 10:30, 31.)
9. Kādi padomi Bībelē ir doti kristiešiem, kuru dzīvesbiedrs nav ticīgs?
9 Ko Jehovas kalpi mūsdienās var mācīties, domājot par tikko minētajiem notikumiem? Kristieši nav pakļauti bauslības derībai. (2. Korintiešiem 3:14.) Viņi pilda ”Kristus likumu”. (Galatiešiem 6:2.) Tāpēc kristietis, kura dzīvesbiedrs nav ticīgs, paklausa Pāvila dotajam padomam: ”Ja kādam brālim ir neticīga sieva, un tā vēlas ar viņu kopā dzīvot, tad viņam to nebūs atstumt.” (1. Korintiešiem 7:12.) Turklāt no kristiešiem, kam ir neticīgs dzīvesbiedrs, Rakstos tiek prasīts darīt visu iespējamo, lai viņu laulība būtu sekmīga. (1. Pētera 3:1, 2.) Daudzi kristieši, kas ir paklausījuši šiem padomiem, ir pieredzējuši to, kā neticīgā dzīvesbiedra nostāja pret patieso pielūgsmi izmainās. Daži no šiem dzīvesbiedriem pat ir kļuvuši par uzticīgiem kristiešiem. (1. Korintiešiem 7:16.)
10. Kas kristiešiem būtu jāmācās no gadījuma, kad 111 izraēlieši aizsūtīja prom savas sievas cittautietes?
10 Bet stāstījumā par izraēliešiem, kas aizsūtīja prom sievas cittautietes, ir pamācība, kas jāņem vērā neprecētiem kristiešiem. Viņiem nevajadzētu sākt tuvāku draudzību ar neticīgu pretējā dzimuma pārstāvi. Nepieļaut šādu attiecību veidošanos var būt grūti, pat sāpīgi, taču tā rīkoties ir vislabāk, ja cilvēks vēlas arī turpmāk saņemt Dieva svētības. Kristiešiem ir dota pavēle: ”Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgiem.” (2. Korintiešiem 6:14.) Ikvienam kristietim, kas vēlas precēties, jādomā par laulībām ar ticības biedru. (1. Korintiešiem 7:39.)
11. Kā, līdzīgi 111 izraēliešiem Ezras dienās, mēs varam tikt pārbaudīti jautājumā par to, kas ir mūsu prieka iemesls?
11 Arī citos dzīves jautājumos kristieši ir mainījuši savu rīcību, kad ir ticis norādīts, ka viņi sāk novirzīties no Rakstos dotajiem norādījumiem. (Galatiešiem 6:1.) Laiku pa laikam šajā žurnālā ir ticis runāts par rīcību, kura ir pretrunā ar Rakstu principiem un kuras dēļ cilvēks nevar palikt Dieva organizācijā. Piemēram, 1973. gadā Jehovas tauta pilnībā saprata, ka narkotiku ļaunprātīga izmantošana un tabakas lietošana ir nopietni grēki. Lai dzīvotu dievbijīgi, mums jāattīra sevi ”no visiem miesas un gara traipiem”. (2. Korintiešiem 7:1.) Ļoti daudzi ņēma vērā šo bībelisko padomu un, lai paliktu Dieva tīrajā tautā, bija ar mieru paciest nepatīkamās izjūtas, kas rodas pēc kaitīgu ieradumu atmešanas. Skaidri, uz Rakstiem pamatoti norādījumi ir bijuši doti arī par tikumību, apģērbu, ārējo izskatu, kā arī darba, izklaides un mūzikas izvēli. Vienmēr, kad tiek norādīts uz Rakstos izklāstītajiem principiem, mums jāļauj, lai mēs ’tiekam laboti’, kā to darīja 111 izraēlieši. (2. Korintiešiem 13:11, NW.) Tā rīkodamies, mēs apliecinām, ka iespēju pielūgt Jehovu kopā ar viņa svēto tautu mēs uzskatām ”par savu augstāko prieku”.
12. Kas notika 455. gadā p.m.ē.?
12 Bībelē nekas nav stāstīts par notikumiem Jeruzalemē 12 gadu laikā pēc tam, kad sievas cittautietes bija aizsūtītas atpakaļ uz savu dzimteni. Apkārtējās tautas droši vien kļuva vēl naidīgākas pret izraēliešiem, jo tika sarautas daudzu ģimeņu radniecības saites. 455. gadā p.m.ē. Jeruzalemē karaspēka vienības pavadībā ieradās Nehemija. Viņš bija iecelts par Jūdejas pārvaldnieku un bija atvedis persiešu valdnieka vēstules, kas viņam deva pilnvaras atjaunot pilsētu. (Nehemijas 2:9, 10; 5:14.)
Nenovīdīgo kaimiņtautu pretestība
13. Kāda bija viltus reliģiju pārstāvju attieksme pret jūdiem, un kā rīkojās Nehemija?
13 Viltus reliģiju pārstāvji no apkārtējām tautām nebija apmierināti ar Nehemijas ierašanos. Šo cilvēku vadoņi draudēja viņam, uzdodot jautājumu: ”Jūs laikam gan esat nodomājuši celt dumpi pret ķēniņu un atkrist no viņa varas?” Nehemija atbildēja ar vārdiem, kas liecināja par viņa paļaušanos uz Jehovu: ”Debesu Dievs, Viņš ir tas, kas dos sekmes mums, un mēs, Viņa kalpi, še celsimies un celsim, bet jums te nav nekādas daļas, nedz tiesības, nedz kāds jūs piemin Jeruzālemē!” (Nehemijas 2:19, 20.) Kad izraēlieši sāka atjaunot pilsētas mūrus, tie paši ienaidnieki viņus izsmēja: ”Ko grib šie nožēlojamie jūdi? [..] Vai viņi grib lasīt ārā no pelnu kaudzēm un no jauna likt lietā akmeņus, kas jau sen sadedzināti? [..] ..ja lapsa uzkāps uz tā, tā sagŗaus viņu akmeņu mūri!” Bet Nehemija neatbildēja uz šiem izaicinājumiem, viņš lūdza Jehovu: ”Dzirdi, mūsu Dievs, kā mēs esam kļuvuši par apsmieklu! Liec nākt izsmieklam uz viņu pašu galvām.” (Nehemijas 4:2—4.) Nehemija paļāvās uz Jehovu, tā rādīdams priekšzīmi saviem tautiešiem. (Nehemijas 6:14; 13:14.)
14., 15. a) Kā Nehemija atbildēja uz ienaidnieku draudiem? b) Kāpēc Jehovas liecinieki var turpināt garīgās celtniecības darbu, arī sastopoties ar sīvu pretestību?
14 Jehovas liecinieki, kas mūsdienās veic svarīgo sludināšanas darbu, arī paļaujas uz Dievu. Pretinieki izsmej lieciniekus, cenzdamies apstādināt sludināšanu. Reizēm cilvēki, kam ir radusies interese par Valstības vēsti, padodas, nespēdami izturēt izsmieklu. Ja pretiniekiem neizdodas panākt savu mērķi ar izsmieklu, viņi reizēm ķeras pie draudiem. To pieredzēja arī jūdi, kas cēla Jeruzalemes mūrus. Bet Nehemija neļāva sevi iebiedēt. Viņš apbruņoja visus, kas piedalījās celtniecībā, un stiprināja cilvēku ticību, sacīdams: ”Nebīstieties no viņiem! Atcerieties to Kungu, kas ir liels un bijājams, un cīnieties par saviem brāļiem, saviem dēliem, savām meitām, savām sievām un savām mājām!” (Nehemijas 4:13, 14.)
15 Tāpat kā jūdiem Nehemijas laikā, Jehovas lieciniekiem mūsdienās ir viss nepieciešamais, lai veiktu garīgās celtniecības darbu, kaut arī viņi sastopas ar sīvu pretestību. ”Uzticīgais un gudrais kalps” apgādā Dieva kalpotājus ar garīgo uzturu, kas stiprina viņu ticību un ļauj viņiem ražīgi strādāt pat tādās zemēs, kur sludināšana ir aizliegta. (Mateja 24:45.) Tāpēc Jehova ir svētījis savu tautu ar pieaugumu visā pasaulē. (Jesajas 60:22.)
Iekšējas problēmas
16. Kādas problēmas varēja kaitēt Jeruzalemes mūru atjaunotāju noskaņojumam?
16 Jeruzalemes mūru atjaunošana sekmējās ļoti labi, taču tad radās jaunas grūtības. Atklājās kāda problēma, kas varēja slikti ietekmēt mūru atjaunotāju noskaņojumu. Tā kā trūka pārtikas, daudzi jūdi nespēja apgādāt ģimeni un samaksāt nodevas persiešu valdībai. Jūdi, kas bija turīgāki, aizdeva saviem tautiešiem pārtiku un naudu. Bet, pretēji Dieva likumu prasībām, nabadzīgajiem izraēliešiem bija jāieķīlā sava zeme un bērni kā garantija, ka viņi atdos aizdevumu ar procentiem. (2. Mozus 22:24; 3. Mozus 25:35—37; Nehemijas 4:6, 10; 5:1—5.) Aizdevēji draudēja atņemt saviem tautiešiem zemi un pārdot bērnus verdzībā. Nehemija bija saniknots, redzot šādu neiejūtību un mantkārību. Viņš nekavējoties rīkojās, lai Jehova arī turpmāk svētītu Jeruzalemes mūru celtniecību.
17. Ko darīja Nehemija, lai Jehova arī turpmāk svētītu celtniecību, un kā problēmas, kas bija radušās, atrisinājās?
17 Nehemija sasauca ”lielu tautas sapulci” un skaidri pateica, ka turīgo izraēliešu rīcība ir nepatīkama Jehovam. Pēc tam viņš uzrunāja vainīgos, kuru vidū bija pat daži priesteri, un aicināja atdot procentus un zemi, kas nelikumīgi bija atņemta cilvēkiem, kuri nebija varējuši samaksāt procentus. Vainīgie atbildēja: ”Mēs to visu atdosim un neprasīsim no viņiem vairs neko. Mēs tā darīsim, kā tu saki!” Tie nebija tukši apgalvojumi — Bībelē ir sacīts, ka ”ļaudis darīja pēc šī vārda”. Un visa draudze slavēja Jehovu. (Nehemijas 5:7—13.)
18. Par kādu Jehovas lieciniekiem raksturīgu nostāju zina daudzi cilvēki?
18 Bet kā ir mūsu dienās? Jehovas liecinieki nevienu neekspluatē, viņi ir pazīstami ar savu dāsno attieksmi pret ticības biedriem un citiem cilvēkiem, ko ir piemeklējusi nelaime. Tāpat kā Nehemijas dienās, arī mūsu laikā šāda Dieva kalpu rīcība daudzkārt ir darījusi godu Jehovam. Tomēr ”uzticīgais un gudrais kalps” ir saskatījis nepieciešamību dot uz Rakstiem balstītus padomus par biznesa jautājumiem un aizrādīt, ka kristieši nedrīkst kļūt mantkārīgi un ekspluatēt citus. Dažās valstīs ir parasts pieprasīt pārmērīgi lielu līgavas izpirkšanas maksu, bet Bībelē ir dots nepārprotams brīdinājums, ka alkatīgi cilvēki neiemantos Dieva Valstību. (1. Korintiešiem 6:9, 10.) Lielākā daļa kristiešu uzklausa šādus padomus — viņi rīkojas līdzīgi tiem jūdiem, kas saprata, ka ir izdarījuši grēku, ekspluatēdami savus trūcīgos brāļus.
Jeruzalemes mūri tiek pabeigti
19., 20. a) Kāda bija pretinieku reakcija, kad Jeruzalemes mūri bija pabeigti? b) Kādu uzvaru Jehovas liecinieki ir guvuši daudzās zemēs?
19 Lai gan darbam bija daudz pretinieku, mūri tika pabeigti 52 dienās. Kāda bija pretinieku reakcija? Nehemija teica: ”Kad visi mūsu ienaidnieki to dzirdēja, tad visas nejūdu tautas, kas bija apkārt mums, izbijās, viņiem zuda drosme, un viņi kritās stipri paši savās acīs; viņi arī atzina, ka tas darbs ir padarīts ar mūsu Dieva palīdzību.” (Nehemijas 6:16.)
20 Arī mūsdienās daudzās zemēs ienaidnieki dažādos veidos pretojas darbam, ko Dievs ir uzticējis saviem kalpiem. Taču miljoniem cilvēku ir pārliecinājušies, ka mēģinājumi apturēt Jehovas liecinieku darbību ir neveiksmīgi. Tas ir skaidri redzams, ja padomā, piemēram, par mēģinājumiem apstādināt sludināšanu nacistiskajā Vācijā, Austrumeiropā un daudzās Āfrikas valstīs. Visi šie mēģinājumi ir bijuši neveiksmīgi, un tagad daudzi cilvēki atzīst, ka ”darbs ir padarīts ar mūsu Dieva palīdzību”. Šāds iznākums ir lieliska balva visiem, kas ilgus gadus ir bijuši uzticīgi Jehovam un uzskatījuši viņa pielūgsmi ”par savu augstāko prieku”.
21. Par kādiem nozīmīgiem notikumiem tiks stāstīts nākamajā rakstā?
21 Nākamajā rakstā mūsu uzmanība tiks pievērsta nozīmīgiem notikumiem, kas norisinājās pirms tās priecīgās dienas, kad Jeruzalemes atjaunotie mūri tika veltīti Jehovam. Rakstā tiks norādīts arī uz daudz varenāku pilsētu, kuras celtniecība drīz būs pabeigta un kura nesīs svētības visai cilvēcei.
Vai jūs atceraties?
◻ Kā izpaudās Ezras un citu jūdu prieks par Jeruzalemi?
◻ Kādas kļūdas Ezra un Nehemija palīdzēja izlabot daudziem jūdiem?
◻ Ko mēs varam mācīties no tā, kas notika Ezras un Nehemijas laikā?
[Attēls 15. lpp.]
Galvenais, kas nodarbināja Nehemijas prātu, bija Jeruzaleme, nevis viņa augstais stāvoklis Sūsās
[Attēli 16., 17. lpp.]
Lai turpinātu sludināšanu, kas ir mūsu vissvarīgākais darbs, mums jālūdz Jehovam vadība un stiprinājums, tāpat kā to darīja Nehemija