Esiet modri un čakli!

”Tāpēc esiet modrīgi, jo jūs nezināt ne dienu nedz stundu, kuŗā Cilvēka Dēls nāks.” (MATEJA 25:13)

 1. Par ko bija pārliecināts apustulis Jānis?

PĒDĒJIE Jēzus vārdi, kas pierakstīti Bībelē, skan šādi: ”Es nāku drīz.” Apustulis Jānis viņam atbildēja: ”Tiešām, nāc, Kungs Jēzu!” Apustulim nebija ne mazāko šaubu, ka Jēzus nāks. Jānis bija viens no tiem apustuļiem, kas bija jautājuši Jēzum: ”Kad šīs lietas notiks, un kāda būs tavas atnākšanas [grieķiski parūsia] un pastara laika zīme?”” Jānis ar stingru pārliecību gaidīja Jēzus atnākšanu. (Atklāsmes 22:20; Mateja 24:3.)

 2. Kāds ir baznīcu locekļu uzskats par Jēzus klātbūtni?

² Mūsdienās šāda pārliecība ir sastopama diezgan reti. Lai gan daudzu baznīcu oficiālajā doktrīnā ir iekļauta mācība par Jēzus atnākšanu, cilvēku, kas tai tic, ir pavisam maz. Par cilvēku neticību liecina viņu dzīvesveids. Grāmatā The Parousia in the New Testament (Parūsia Jaunajā Derībā) ir atzīmēts: ”Cerība uz parūsia ļoti maz ietekmē baznīcas dzīvi, domu un darbību. [..] Lielā dedzība, ar kādu baznīcai būtu jāved cilvēki pie atgriešanās un jāveic misionāriem uzticētā evaņģēlija sludināšana, ir mazinājusies, varbūt pat vispār izzudusi.” Tomēr to nevar teikt par visiem.

 3. a) Kāds ir patieso kristiešu uzskats par parūsia? b) Kam mums būtu jāpievērš vairāk uzmanības?

³ Patiesie Jēzus mācekļi ļoti gaida pašreizējās ļaunās iekārtas galu. To uzticīgi gaidot, mums jāsaglabā pareizs viedoklis par Jēzus klātbūtni un attiecīgi jārīkojas, lai mēs ’pastāvētu līdz galam un tiktu izglābti’. (Mateja 24:13.) Stāstīdams pravietojumus, kas lasāmi Mateja evaņģēlija 24. un 25. nodaļā, Jēzus deva arī vērtīgus padomus, kuru ievērošana mums var nest bagātīgas svētības. Mateja evaņģēlija 25. nodaļā ir vairākas līdzības, kas jums droši vien ir zināmas, piemēram, līdzība par desmit jaunavām (gudrajām un vieglprātīgajām jaunavām) un līdzība par talantiem. (Mateja 25:1—30.) Ko mēs varam iemācīties, domājot par šīm līdzībām?

Būsim tikpat modri kā piecas jaunavas

 4. Pārstāstiet īsumā līdzību par desmit jaunavām.

⁴ Varbūt ir noderīgi vēlreiz izlasīt līdzību par desmit jaunavām Mateja 25:1—13. Līdzībā izmantotā situācija ir lielas jūdu kāzas, kuru laikā līgavainis parasti devās uz līgavas tēva mājām, lai atvestu līgavu uz savām (vai sava tēva) mājām. Līgavaini mēdza pavadīt muzikanti un dziedātāji, un viņa ierašanās laiks nebija zināms precīzi. Jēzus stāstītajā līdzībā desmit jaunavas gaidīja līgavaiņa ierašanos, līdz iestājās nakts. Piecas jaunavas vieglprātības dēļ nebija paņēmušas līdzi pietiekami daudz eļļas savām lampām, tāpēc viņām bija jāmeklē, kur to nopirkt. Pārējās piecas jaunavas bija rīkojušās gudri, paņemdamas līdzi traukus ar eļļu, ko ieliet savās lampās, ja tas būtu nepieciešams. Tikai šīs piecas jaunavas sagaidīja līgavaini, kad viņš ieradās. Tāpēc vienīgi viņām bija ļauts nākt uz kāzu svinībām. Kad atgriezās piecas vieglprātīgās jaunavas, bija jau par vēlu un viņas nevarēja piedalīties kāzu svinībās.

 5. Kādas Bībeles vietas palīdz saprast līdzības simbolisko nozīmi?

⁵ Vairākus līdzības tēlus var uztvert simboliski. Piemēram, Bībelē par Jēzu tiek runāts kā par līgavaini. (Jāņa 3:28—30.) Jēzus pats sevi salīdzināja ar ķēniņa dēlu, kam tiek rīkotas kāzas. (Mateja 22:1—14.) Tāpat Bībelē Jēzus ir salīdzināts ar vīru. (Efeziešiem 5:23.) Lai gan ar garu svaidītie kristieši dažās Bībeles vietās tiek saukti par Kristus ”līgavu”, šajā līdzībā līgava vispār nav pieminēta. (Jāņa 3:29; Atklāsmes 19:7; 21:2, 9.) Tomēr tajā ir stāstīts par desmit jaunavām, un kādā citā Bībeles vietā svaidītie kristieši ir salīdzināti ar jaunavu, kas apsolīta Kristum.a (2. Korintiešiem 11:2.)

 6. Kādu pamudinājumu Jēzus izteica līdzības beigās?

⁶ Līdzībā par desmit jaunavām ir ietvertas ne tikai pravietiskas norādes, bet arī principi, kas mums var ļoti noderēt. Pievērsiet uzmanību vārdiem, ar kuriem Jēzus beidza līdzību: ”Tāpēc esiet modrīgi, jo jūs nezināt ne dienu nedz stundu.” Tātad līdzībā izskan doma, ka mums jābūt modriem, ka mums jābūt garīgā nomodā, gaidot pašreizējās ļaunās iekārtas galu. Tā noteikti ies bojā, lai arī mēs nevaram zināt precīzu laiku, kad tas notiks. Tāpēc ir labi pievērst uzmanību līdzībā minēto jaunavu rīcībai.

 7. Kāpēc piecas no jaunavām tika nosauktas par nesaprātīgām?

⁷ Jēzus teica: ”Piecas no tām bija ģeķīgas.” Vai viņas rīkojās nesaprātīgi tāpēc, ka šaubījās, vai līgavainis ieradīsies? Varbūt viņas domāja tikai par izklaidēšanos? Varbūt kāds viņas bija piemānījis? Nekā tamlīdzīga. Jēzus teica, ka jaunavas ”izgāja līgavainim pretim”. Viņas zināja, ka līgavainis ieradīsies, un viņas vēlējās piedalīties kāzās. Bet vai viņas bija pienācīgi sagatavojušās? Piecas jaunavas gaidīja līgavaini līdz ’nakts vidum’, taču viņas nebija gatavas sagaidīt līgavaini jebkurā laikā — vienalga, vai līgavainis nāktu agrāk vai vēlāk, nekā viņas bija iedomājušās.

 8. Kas liecināja par piecu pārējo jaunavu gudrību?

⁸ Pārējās piecas jaunavas — tās, kuras Jēzus nosauca par gudrām, — arī izgāja sagaidīt līgavaini ar iedegtām lampām rokās. Arī viņām bija jāgaida, taču viņas bija rīkojušās gudri. Grieķu vārds, kas šeit tulkots ar vārdu ”gudras”, ietver sevī tādas nozīmes kā ’apdomīgs, prātīgs, pieredzējis’. Piecas jaunavas apliecināja savu gudrību, paņemdamas līdzi traukus ar eļļu, ko ieliet lampās, ja tas būtu nepieciešams. Par viņu ciešo apņemšanos sagaidīt līgavaini liecināja tas, ka viņas nevēlējās atdot savu eļļu nevienam citam. Piecu gudro jaunavu modrība attaisnojās, un viņas bija gatavas sagaidīt līgavaini. ”Kas bija gatavas, iegāja ar viņu kāzās, un durvis aizslēdza.”

9., 10. Kas mums tiek paskaidrots ar līdzību par jaunavām, un uz kādiem jautājumiem mums jāatbild?

⁹ Jēzus mērķis nebija pamācīt cilvēkus, ko nozīmē būt devīgiem vai kā uzvesties kāzās. Līdzības pamatdoma izskan vārdos: ”Esiet modrīgi, jo jūs nezināt ne dienu nedz stundu.” Tāpēc ir labi sev uzdot jautājumu: ”Vai manī ir tā modrība, kas nepieciešama Jēzus klātbūtnes laikā?” Mēs ticam, ka Jēzus pašreiz valda debesīs, bet cik reāla mūsos ir apziņa, ka mēs drīz redzēsim ”Cilvēka Dēlu nākam debess padebešos ar lielu spēku un godību”? (Mateja 24:30.) ”Nakts vidū” brīdis, kad bija gaidāma līgavaiņa ierašanās, bez šaubām, bija tuvāk nekā tad, kad jaunavas tikko bija devušās viņu sagaidīt. Cilvēka Dēla atnākšana ar mērķi iznīcināt pašreizējo ļauno iekārtu tagad ir tuvāk nekā tad, kad mēs sākām gaidīt viņa ierašanos. (Romiešiem 13:11—14.) Vai mēs esam modri, redzot tuvojamies to laiku?

¹⁰ Būt modriem saskaņā ar Jēzus pavēli nozīmē saglabāt modrību nepārtraukti. Piecas no jaunavām pieļāva, ka viņu lampas izdziest, un devās pirkt eļļu. Arī kristietis, ja viņa uzmanība tiek novērsta, var nebūt gatavs Jēzus atnākšanai. Tā bija noticis ar dažiem kristiešiem, kas dzīvoja pirmajā gadsimtā. No tā nav pasargāti arī kristieši mūsdienās. Tāpēc katrs no mums var pavaicāt sev: ”Vai tas nenotiek ar mani?” (1. Tesaloniķiešiem 5:6—8; Ebrejiem 2:1; 3:12; 12:3; Atklāsmes 16:15.)

Esiet čakli, galam tuvojoties

11. Kādu vēl līdzību stāstīja Jēzus, un kādu citu Jēzus stāstītu līdzību tā atgādina?

¹¹ Ar nākamo līdzību Jēzus paskaidroja, kas vēl tiek prasīts no viņa sekotājiem. Pēc līdzības par gudrajām un vieglprātīgajām jaunavām viņš stāstīja līdzību par talantiem. (Izlasiet Mateja 25:14—30.) Šī līdzība daudzējādā ziņā atgādina līdzību par minām, kuru Jēzus stāstīja tiem, kas ”domāja, ka tūliņ vajaga parādīties Dieva valstībai”. (Lūkas 19:11—27.)

12. Ko Jēzus stāstīja līdzībā par talantiem?

¹² Līdzībā par talantiem Jēzus stāstīja par kādu cilvēku, kas pirms aizceļošanas uz svešu zemi ataicināja pie sevis trīs kalpus. Pirmajam kalpam saimnieks uzticēja piecus talantus, otrajam divus un trešajam tikai vienu — ”katram pēc viņa spējām”. Acīmredzot tas bija sudraba talants — tajā laikā pieņemta naudas vienība, kas līdzinājās strādnieka 14 gadu algai, tātad tā bija ievērojama naudas summa. Kad cilvēks atgriezās, viņš vēlējās zināt, ko kalpi ir darījuši pa to ’ilgo laiku’, kamēr viņš atradās svešajā zemē. Divi kalpi bija divkāršojuši viņiem uzticēto naudas summu. Saimnieks atzinīgi novērtēja abu kalpu darbu, apsolīja uzticēt viņiem vēl lielāku atbildību un gan vienam, gan otram kalpam teica: ”Ieej sava kunga priekā!” Kalps, kam bija uzticēts viens talants, nebija to licis lietā un aizbildinājās ar sava saimnieka pārmērīgo prasīgumu. Kalps būtu varējis vismaz noguldīt naudu, lai no tās saņemtu procentus, taču viņš nebija darījis pat to — viņš bija paslēpis naudu. Saimnieks viņu nosauca par blēdīgu un kūtru, jo viņš bija rīkojies pretēji saimnieka interesēm. Tāpēc talants trešajam kalpam tika atņemts un viņš pats tika izmests ”galējā tumsībā”, kur būs ”raudāšana un zobu trīcēšana”.

13. Kādā ziņā Jēzus bija līdzīgs cilvēkam no viņa stāstītās līdzības?

¹³ Arī šajā līdzībā daudz ko var saprast simboliski. Piemēram, Jēzum, kas tika attēlots kā cilvēks, kurš aizceļo uz tālu zemi, bija jāpamet savi mācekļi, jādodas uz debesīm un ilgi jāgaida, kamēr viņš saņems valdnieka pilnvaras.b (Psalms 110:1—4; Apustuļu darbi 2:34—36; Romiešiem 8:34; Ebrejiem 10:12, 13.) Taču, tāpat kā iepriekšējā līdzībā, arī šajā līdzībā ir ietverta kāda pamācība, kāds princips, kas mums visiem būtu jāņem vērā.

14. Kādu būtisku pamācību mēs iegūstam no līdzības par talantiem?

¹⁴ Vienalga, vai mums ir cerība iemantot nemirstību debesīs vai arī dzīvot mūžīgi paradīzē uz zemes, Jēzus stāstītā līdzība palīdz saprast, ka mums jābūt aktīviem kristīgā darbībā. Šīs līdzības pamatdomu var izteikt divos vārdos: esiet čakli. Pēc mūsu ēras 33. gada Piecdesmitās dienas svētkiem ļoti čakli darbojās apustuļi. Bībelē ir teikts: ”Vēl ar daudz citiem vārdiem viņš [Pēteris] liecināja un tos pamācīja, sacīdams: ”Izglābieties no šīs samaitātās cilts!”” (Apustuļu darbi 2:40—42.) Pētera darbam bija izcili panākumi. Apustuļiem pievienojās arvien jauni kristieši, un arī viņi čakli darīja savu darbu, tā ka labā vēsts ’pastāvīgi auga visā pasaulē’. (Kolosiešiem 1:3—6, 23; 1. Korintiešiem 3:5—9.)

15. Kādā jomā mums it īpaši jāņem vērā Jēzus stāstītās līdzības galvenā doma?

¹⁵ Atcerēsimies šīs līdzības kontekstu — pravietojumu par Jēzus klātbūtni. Mēs redzam daudz pierādījumu, ka Jēzus parūsia turpinās un drīz sasniegs savu kulmināciju. Atcerēsimies, kā Jēzus gaidāmo ”galu” saistīja ar darbu, kas jādara kristiešiem: ”Šis valstības evanģelijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.” (Mateja 24:14.) Kuram no trīs kalpiem mēs esam līdzīgi, ja domājam par mums uzticēto darbu? Pajautāsim sev: ”Vai varētu būt iemesls domāt, ka es rīkojos kā tas kalps, kas paslēpa viņam uzticēto naudu un domāja tikai par savām vajadzībām? Vai ir skaidri redzams, ka es līdzinos labajiem un uzticīgajiem kalpiem? Vai man ir stingra apņemšanās izmantot visas iespējas, lai strādātu Kunga labā?”

Modri un čakli viņa klātbūtnes laikā

16. Kā uz mums attiecas abu minēto līdzību pamatdoma?

¹⁶ Kā mēs redzējām, abās minētajās līdzībās ir ne tikai simboliski un pravietiski tēli, bet arī izskan paša Jēzus dots pamudinājums, kas attiecas uz mums personīgi. Jēzus mūs mudina būt modriem un čakliem, it sevišķi laikā, kad ir redzama viņa klātbūtnes zīme. Šī zīme ir redzama tagad. Vai mēs esam modri un čakli?

17., 18. Kādu padomu māceklis Jēkabs deva attiecībā uz Jēzus klātbūtni?

¹⁷ Kaut gan Jēzus pusbrāļa Jēkaba nebija Eļļas kalnā, kad Jēzus izteica pravietojumu par savu klātbūtni, viņš uzzināja šo pravietojumu vēlāk un acīmredzot skaidri saprata tā nozīmi. Jēkabs rakstīja: ”Esiet pacietīgi, brāļi, līdz tā Kunga atnākšanai. Raugi, zemkopis gaida dārgo zemes augli, pacietīgi uz to cerēdams, līdz tas dabū agro un vēlo lietu. Pacietieties arī jūs, stipriniet savas sirdis, jo tā Kunga atnākšana ir tuvu.” (Jēkaba 5:7, 8.)

¹⁸ Atgādinājis, ka tos, kas nepareizi izmanto savu bagātību, gaida nelabvēlīgs Dieva spriedums, Jēkabs mudināja kristiešus būt pacietīgiem un gaidīt, kad Jehova sāks rīkoties. Nepacietīgam kristietim var rasties vēlēšanās atriebties, uzskats, ka viņam pašam jāatmaksā pāridarījumi. Tā rīkoties kristietis nedrīkstētu, jo laiks, kad tiks spriesta tiesa, noteikti pienāks. Jēkabs to paskaidroja ar piemēru no zemnieka dzīves.

19. Ko zemniekam Izraēlā nozīmēja būt pacietīgam?

¹⁹ Kad zemnieks bija pabeidzis sēju, viņam bija jāgaida. Vispirms parādījās pirmie asni, tad augi nobrieda, un tikai pēc tam varēja ievākt ražu. (Lūkas 8:5—8; Jāņa 4:35.) Līdz ražas novākšanai droši vien bija brīži, kad zemnieks par kaut ko raizējās. Vai būs pietiekami daudz agrā lietus? Kāds būs vēlais lietus? Vai raža neies bojā kaitēkļu vai vētras dēļ? (Salīdzināt Joēla 1:4; 2:23—25.) Bet kopumā zemnieki, kas dzīvoja Izraēlā, varēja paļauties uz Jehovu un dabas cikliem, ko viņš ir izveidojis. (5. Mozus 11:14; Jeremijas 5:24.) Zemnieka pacietība būtībā nozīmēja paļāvības pilnas gaidas. Viņam bija ticība un pārliecība, ka gaidītais īstenosies. Un viņa cerības attaisnojās.

20. Kā mēs varam sekot Jēkaba dotajam padomam par pacietību?

²⁰ Zemnieks zina aptuvenu laiku, kad gaidāma raža, turpretī kristieši pirmajā gadsimtā nevarēja noteikt, kad sāksies Jēzus klātbūtne. Bet kādreiz tai noteikti bija jāsākas. Jēkabs rakstīja: ”Tā Kunga atnākšana [grieķiski parūsia, ”klātbūtne”, NW] ir tuvu.” Kad Jēkabs rakstīja šos vārdus, zīme, kas piepildītos visā pasaulē un liecinātu par Kristus klātbūtni, vēl nebija redzama. Bet mūsdienās tā ir redzama. Ko mēs par to domājam? Mēs paši savām acīm redzam šo zīmi, tāpēc nešauboties varam teikt: ”Jā, mēs saprotam, ka tagad piepildās Jēzus pravietojums.” Mēs ar pārliecību varam sacīt: ”Mēs dzīvojam Kunga klātbūtnes laikā, un tās kulminācija ir pavisam tuvu.”

21. Kāda ir mūsu apņemšanās?

²¹ Tā kā mēs dzīvojam Kunga klātbūtnes laikā, mums jo sevišķi jāņem vērā būtiskās pamācības, kas ir ietvertas tikko apspriestajās Jēzus līdzībās. Viņš teica: ”Esiet modrīgi, jo jūs nezināt ne dienu nedz stundu.” (Mateja 25:13.) Nav šaubu, ka šis ir laiks, kad mums jābūt dedzīgiem kristīgā kalpošanā. Apliecināsim ik dienas ar savu dzīvi, ka mēs saprotam Jēzus vārdus. Būsim modri un būsim čakli!

[Zemsvītras piezīmes]

Vai jūs atceraties?

◻ Kāda ir galvenā atziņa, ko mēs iegūstam, pārdomājot līdzību par gudrajām un vieglprātīgajām jaunavām?

◻ Ko Jēzus vēlējās mums iemācīt, stāstot līdzību par talantiem?

◻ Kādā ziņā mūsu pacietība Jēzus parūsia laikā ir salīdzināma ar pacietību, kas bija nepieciešama zemniekam Izraēlā?

◻ Kāpēc laiks, kurā mēs dzīvojam, ir īpaši interesants, un kāpēc tas daudz prasa no mums?

[Attēli 23. lpp.]

Ko mēs varam mācīties, lasot līdzību par jaunavām un līdzību par talantiem?