”Kas to lasa, tas lai to labi apdomā!”
”Kad nu jūs redzēsit izpostīšanas negantību stāvam svētā vietā, ..lai tad tie, kas ir jūdu zemē, bēg kalnos.” (MATEJA 24:15, 16)
1. Kā cilvēki reaģēja uz Jēzus brīdinājumu, kas lasāms Lūkas 19:43, 44?
JA MĒS tiekam brīdināti par tuvojošos nelaimi, mums ir iespējams no tās paglābties. (Salamana Pamācības 22:3.) Šāda iespēja bija kristiešiem, kas atradās Jeruzalemē pēc romiešu uzbrukuma mūsu ēras 66. gadā. Jēzus bija brīdinājis, ka pilsēta tiks ielenkta un nopostīta. (Lūkas 19:43, 44.) Lielākā daļa jūdu neņēma vērā viņa vārdus. Turpretī Jēzus mācekļi bija ieklausījušies brīdinājumā. Tāpēc viņi paglābās no nelaimes, kas piemeklēja Jeruzalemi 70. gadā.
2., 3. Kāpēc mums jāinteresējas par Jēzus pravietojumu, kas lasāms Mateja 24:15—21?
2 Pravietojumā, kura piepildīšanās attiecas arī uz mums, Jēzus minēja vairākas pazīmes, piemēram, karus, pārtikas trūkumu, zemestrīces, sērgas un vajāšanas, kas vērstas pret Dieva Valstības sludinātājiem. (Mateja 24:4—14; Lūkas 21:10—19.) Jēzus minēja arī kaut ko tādu, kas viņa mācekļiem ļautu saprast, ka gals ir tuvu, — viņš runāja par ”izpostīšanas negantību”, kas ’stāv svētā vietā’. (Mateja 24:15.) Pievērsīsim nedaudz vairāk uzmanības šai svarīgajai pravietojuma daļai un padomāsim, kā Jēzus vārdi attiecas uz mūsu dzīvi tagad un nākotnē.
3 Uzskaitījis dažādās pēdējo dienu pazīmes, Jēzus teica: ”Kad nu jūs redzēsit izpostīšanas negantību stāvam svētā vietā, par ko pravietis Daniēls sacījis, — kas to lasa, lai uzmana [”tas lai to labi apdomā”, LB-26] — lai tad tie, kas ir jūdu zemē, bēg kalnos. Un kas ir uz jumta, lai nekāpj zemē iznest mantas no sava nama. Un kas ir uz lauka, lai neatgriežas mājās paņemt savas drēbes. Bet vai grūtajām un zīdītājām tanī laikā! Bet lūdziet Dievu, lai jūsu bēgšana nenotiek ziemas laikā vai svētā dienā. Jo tad būs tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas no pasaules iesākuma.” (Mateja 24:15—21.)
4. Kas liecina par to, ka Mateja 24:15 piepildījās pirmajā gadsimtā?
4 Marka un Lūkas evaņģēlijā mēs atrodam nedaudz papildinformācijas. Mateja evaņģēlijā rakstīts par negantību, kas stāv ”svētā vietā”, bet Marka 13:14 ir sacīts, ka tā stāv, ”kur neklājas”. Lūkas 21:20 ir pierakstīti šādi Jēzus vārdi: ”Kad jūs Jeruzālemi redzat kaŗaspēka ielenktu, tad zinait, ka viņas izpostīšanas brīdis ir pienācis.” Tā mēs saprotam, ka pirmo reizi šie vārdi piepildījās 66. gadā, kad romieši uzbruka Jeruzalemei un tās templim — vietai, kas bija svēta jūdiem, bet Jehovam vairs ne. Pār pilsētu un templi nāca pilnīga izpostīšana, kad romieši 70. gadā atgriezās. Kas toreiz bija ”negantība”, un kādā ziņā tā stāvēja ”svētā vietā”? Atbildot uz šiem jautājumiem, ir vieglāk noskaidrot, kā Jēzus pravietojums piepildīsies mūsdienās.
5., 6. a) Kāpēc tiem, kas lasīja Daniēla 9. nodaļu, lasītais bija uzmanīgi jāpārdomā? b) Kā piepildījās Jēzus pravietojums par ”izpostīšanas negantību”?
5 Jēzus teica, lai tie, kas lasa, labi apdomā lasīto. Acīmredzot viņš runāja par tiem, kas lasa Daniēla grāmatas 9. nodaļu. Šajā nodaļā ir pravietojums par laiku, kad parādīsies ”svaidītais” (Mesija), kā arī par to, ka pēc trīsarpus gadiem viņš ”tiks nogalināts”. Pravietojumā ir sacīts: ”To vietā izvirzīsies kā pirmās izpostīšanas negantības, un proti — tik ilgi, kamēr iepriekš nolemtā iznīcināšana pārvelsies pāri arī pašai izpostīšanai un izpostītājiem.” (Daniēla 9:26, 27; skat. arī Daniēla 11:31; 12:11.)
6 Jūdi uzskatīja, ka šis pravietojums bija piepildījies jau pirms diviem gadsimtiem, kad Antiohs IV apgānīja templi. Bet Jēzus aicināja Daniēla pravietojuma lasītājus padomāt par to uzmanīgi, norādīdams, ka ”izpostīšanas negantības” parādīšanās un nostāšanās ”svētā vietā” gaidāma nākotnē. Acīmredzot Jēzus runāja par romiešu armiju, kas 66. gadā ienāca Jeruzalemē ar saviem karogiem. Šādi karogi, kas tika lietoti jau no senākiem laikiem, būtībā bija elki, un jūdi pret tiem izturējās ar riebumu.a Bet kad šī ”negantība” nostājās ”svētā vietā”? Tas notika tad, kad romieši, nesdami karogus, devās uzbrukumā Jeruzalemei un templim, kas jūdiem bija svētas vietas. Romieši pat parakās zem mūra, kas ieskāva templi. Tas, ko jūdi jau sen bija uzskatījuši par ”negantību”, stāvēja svētā vietā. (Jesajas 52:1; Mateja 4:5; 27:53; Apustuļu darbi 6:13.)
”Izpostīšanas negantība” mūsdienās
7. Kāds Jēzus pravietojums piepildās mūsdienās?
7 Kopš Pirmā pasaules kara Jēzus pravietojums no Mateja evaņģēlija 24. nodaļas piepildās daudz plašākā mērogā nekā pirmajā gadsimtā. Mums jāpatur prātā Jēzus vārdi: ”Kad nu jūs redzēsit izpostīšanas negantību stāvam svētā vietā, ..lai tad tie, kas ir jūdu zemē, bēg kalnos.” (Mateja 24:15, 16.) Arī šai pravietojuma daļai jāpiepildās mūsdienās.
8. Kā Jehovas liecinieki ir norādījuši uz mūsdienu ”izpostīšanas negantību”?
8 Par Jehovas kalpu pārliecību, ka Jēzus pravietiskie vārdi piepildīsies, liecināja 1921. gada 1. janvāra Sargtorņa numurs, kurā tie tika minēti saistībā ar notikumiem Tuvajos Austrumos. 1929. gada 15. decembra Sargtorņa numura 374. lappusē nepārprotami bija pateikts: ”Tautu Savienības darbības būtība ir novērst cilvēkus no Dieva un no Kristus, tāpēc tā nes izpostīšanu, tā ir Sātana veidojums un negantība Dieva acīs.” Tātad ”izpostīšanas negantība” parādījās 1919. gadā. Vēlāk Tautu Savienības vietā stājās Apvienoto Nāciju Organizācija. Jehovas liecinieki jau vairākus gadu desmitus norāda uz to, ka šīs organizācijas, ko cilvēki ir nodibinājuši miera uzturēšanai, nav patīkamas Dievam.
9., 10. Kā sapratne par lielo bēdu norisi bija ietekmējusi uzskatu par laiku, kad ”izpostīšanas negantība” nostājas svētā vietā?
9 Iepriekšējā rakstā tika pārskatīti fakti, kas mums ir kļuvuši skaidrāki par Mateja evaņģēlija 24. un 25. nodaļas pravietojumu piepildīšanos. Vai ir nepieciešami tālāki paskaidrojumi arī par ”izpostīšanas negantību”, kas stāv ”svētā vietā”? Jā, acīmredzot ir vajadzīgi. Jēzus pravietojumā ”izpostīšanas negantības” nostāšanās ”svētā vietā” ir cieši saistīta ar ”bēdu” sākumu. Kaut arī ”izpostīšanas negantība” pastāv jau diezgan ilgu laiku, mums jāņem vērā saistība starp tās nostāšanos ”svētā vietā” un lielajām bēdām.
10 Kādreiz Dieva tauta uzskatīja, ka lielo bēdu pirmais posms sākās 1914. gadā un ka to nobeigums gaidāms Harmagedona kaujas laikā. (Atklāsmes 16:14, 16; salīdzināt 1939. gada 1. aprīļa Sargtorni [angļu val.], 110. lpp.) Ņemot to vērā, ir saprotams, kāpēc kādreiz tika uzskatīts, ka pēdējo dienu ”izpostīšanas negantība” nostājās svētā vietā tūlīt pēc Pirmā pasaules kara.
11., 12. Kādi paskaidrojumi par ”lielajām bēdām” tika doti 1969. gadā?
11 Bet ar laiku sapratne par šiem jautājumiem mainījās. Sargtorņa Bībeles un bukletu biedrības viceprezidents Frederiks Frencs 1969. gada 10. jūlijā Ņujorkā ar iedvesmojošu runu vērsās pie cilvēkiem, kas bija ieradušies uz starptautisko kopsanāksmi ”Miers virs zemes”. Pieminējis faktus, kas saistīti ar Jēzus pravietojuma iepriekšējo sapratni, brālis Frencs sacīja: ”Tika skaidrots, ka ”lielās bēdas” sākās mūsu ēras 1914. gadā un ka toreiz tām nebija ļauts turpināties, jo Dievs pārtrauca Pirmo pasaules karu 1918. gada novembrī. Pēc tam Dievs atvēlēja laiku savu svaidīto, izvēlēto kristiešu atlikuma darbībai, lai vēlāk, Harmagedona kaujas laikā, ”lielajām bēdām” ļautu norisināties līdz galam.”
12 Tad brālis Frencs runāja par būtisku izmaiņu šī jautājuma skaidrojumā: ”Tā kā notikumi atbilst pirmā gadsimta notikumiem, ..mūsdienu ”lielās bēdas” nesākās 1914. gadā. Notikumi mūsdienās, no 1914. līdz 1918. gadam, kas atbilda notikumiem senajā Jeruzalemē, bija tikai ”ciešanu” sākums. [..] ”Lielās bēdas”, kādas nekad vairs neatkārtosies, ir vēl priekšā — tās sāksies ar viltus reliģijas impērijas (kurā ietilpst arī kristīgā pasaule) iznīcināšanu un turpināsies ar Harmagedonu, ’karu Visvarenā Dieva lielajā dienā’.” Tātad lielās bēdas bija gaidāmas vēl tikai nākotnē.
13. Kāpēc ir loģiski secināt, ka ”izpostīšanas negantība” nostāsies ”svētā vietā” nākotnē?
13 Šī pravietisko notikumu sapratne ietekmē mūsu viedokli par laiku, kad ”izpostīšanas negantība” nostājas svētā vietā. Atcerēsimies pirmā gadsimta notikumus. Pēc uzbrukuma Jeruzalemei 66. gadā romieši pēkšņi atkāpās, tāpēc kristieši jeb ”miesa” varēja izglābties. (Mateja 24:22, JD.) Mēs gaidām līdzīgus notikumus — lielo bēdu sākumu un to, kā lielo bēdu dienas tiks ”saīsinātas” Dieva izredzēto dēļ. Mums jāpatur prātā fakts, ka toreiz ”izpostīšanas negantība”, kas stāvēja svētā vietā, bija saistīta ar karavadoņa Galla vadīto romiešu uzbrukumu 66. gadā. Lielo bēdu sākums, kas mūsdienās atbilst Galla karaspēka uzbrukumam, ir gaidāms nākotnē. Tātad acīmredzot ”izpostīšanas negantība”, kas pastāv jau kopš 1919. gada, nostāsies svētā vietā vēl tikai nākotnē.b Kā tas notiks? Un kā tas attiecas uz mums?
Gaidāmais uzbrukums
14., 15. Kā Atklāsmes grāmatas 17. nodaļa mums palīdz saprast, kas notiks pirms paša Harmagedona?
14 Atklāsmes grāmatā ir aprakstīts gaidāmais uzbrukums viltus reliģijai. 17. nodaļā ir stāstīts par Dieva spriedumu, kādu saņem viltus reliģijas impērija — ”Lielā Bābele, visas zemes netikļu un negantību māte”. Kristīgās pasaules reliģijas ir ietekmīgs spēks, un tās apgalvo, ka ir saistītas derībā ar Dievu. (Salīdzināt Jeremijas 7:4.) Viltus reliģijām, arī tām, kas sevi sauc par kristīgām, no seniem laikiem ir bijuši netikumīgi sakari ar ”pasaules ķēniņiem”, taču tie tiks izbeigti, kad šīs reliģijas ies bojā. (Atklāsmes 17:2, 5.) Bet kas iznīcinās viltus reliģijas?
15 Atklāsmes grāmatā ir minēts ”sarkans zvērs”, kas kādu laiku pastāv, tad pazūd un pēc tam parādās atkal. (Atklāsmes 17:3, 8.) Šo zvēru atbalsta pasaules valdnieki. Pravietojumā dotais apraksts ļauj saprast, ka simboliskais zvērs ir organizācija miera nodrošināšanai, kas kopš 1919. gada bija Tautu Savienība (”izpostīšanas negantība”) un vēlāk — Apvienoto Nāciju Organizācija. Atklāsmes 17:16, 17 rakstīts, ka Dievs cilvēku valdniekos, kas būs ietekmīgi šī ”zvēra” locekļi, radīs vēlēšanos izpostīt viltus reliģijas pasaules impēriju. Ar šo uzbrukumu sāksies lielās bēdas.
16. Kādas tendences ir vērojamas pasaulē attiecībā uz reliģiju?
16 Lielās bēdas ir gaidāmas nākotnē. Vai tāpēc var domāt, ka ’nostāšanās svētā vietā’ arī gaidāma nākotnē? Jā, tā var domāt. Lai gan ”izpostīšanas negantība” radās mūsu gadsimta sākumā un pastāv jau vairākus gadu desmitus, tuvā nākotnē tā nostāsies ”svētā vietā” kādā īpašā veidā. Mūsdienās kristieši ļoti vērīgi seko notikumu attīstībai, tāpat kā pirmajā gadsimtā darīja Kristus sekotāji, kuri vēlējās redzēt, kā piepildīsies pravietojums par ”izpostīšanas negantību”, kas stāv ”svētā vietā”. Protams, mums būs jāredz, kā tieši tas notiks, lai mēs saprastu pravietojuma piepildījumu visos sīkumos. Tomēr var novērot, ka dažās zemēs jau tagad parādās un aizvien aug nepatika pret reliģiju. Vietām politiskie spēki sadarbībā ar bijušajiem kristiešiem, kas ir novērsušies no patiesās ticības, kurina naidu pret reliģiju kopumā un pret patiesajiem kristiešiem it sevišķi. (Psalms 94:20, 21; 1. Timotejam 6:20, 21.) Politiskās varas jau tagad ’karo ar Jēru’, un, kā redzams Atklāsmes 17:14, cīņa arvien pieņemsies spēkā. Pretinieki nespēj piekļūt Dieva Jēram — Jēzum Kristum viņa augstajā godībā —, taču viņi arī turpmāk vērsīsies pret patiesajiem Dieva kalpiem, it īpaši — viņa ”svētajiem”. (Daniēla 7:25; salīdzināt Romiešiem 8:27; Kolosiešiem 1:2; Atklāsmes 12:17.) Bet Dievs mums ir apliecinājis, ka Jērs un viņa sekotāji gūs uzvaru. (Atklāsmes 19:11—21.)
17. Kādā veidā ”izpostīšanas negantība”, domājams, nostāsies svētā vietā?
17 Mēs zinām, ka viltus reliģiju gaida iznīcība. Lielā Bābele ir ”piedzērusies no svēto asinīm” un uzskata sevi par valdnieci, taču viņas bojāeja ir neizbēgama. Lielās Bābeles attiecības ar zemes ķēniņiem, kurus viņa ilgu laiku ir ietekmējusi, strauji izmainīsies, kad ”desmit ragi” un ”zvērs” ar naidu vērsīsies pret viņu. (Atklāsmes 17:6, 16; 18:7, 8.) Kad ”sarkanais zvērs” uzbruks reliģijām, kas attēlotas kā netikle, ”izpostīšanas negantība” būs nostājusies kristīgās pasaules tā saucamajā svētajā vietā.c Izpostīšana sāksies ar neticīgo kristīgo pasauli, kas uzskata sevi par svētu.
Kā notiks bēgšana?
18., 19. Kāds pamats ir uzskatīt, ka ’bēgšana uz kalniem’ nenozīmēs reliģijas maiņu?
18 Kad Jēzus izteica pravietojumu par ”izpostīšanas negantību” svētā vietā, viņš sacīja, ka tiem, kas redzēs pravietojuma piepildīšanos, būs nekavējoties jārīkojas. Vai Jēzus vēlējās pateikt, ka pēdējā brīdī, tas ir, tad, kad ”izpostīšanas negantība” stāvēs ”svētā vietā”, daudzi cilvēki aizies no viltus reliģijas un pievienosies patiesajai pielūgsmei? Nē, acīmredzot viņš domāja kaut ko citu. Atcerēsimies, kā Jēzus pravietojums piepildījās pirmo reizi. Viņš bija teicis: ”Lai bēg uz kalniem tie, kas ir Jūdejas zemē. Un kas uz jumta ir, tas lai nenokāpj nedz ieiet savā namā kaut ko iznest. Un kas ir laukā, tas lai neatgriežas atpakaļ paņemt savas drēbes. Bet vai grūtajām un zīdītājām tanīs dienās! Bet lūdziet, lai tas nenotiek ziemas laikā.” (Marka 13:14—18.)
19 Jēzus neteica, ka jādodas prom tikai no Jeruzalemes, lai izietu no jūdu pielūgsmes centra, un viņa vārdos nav redzams norādījums mainīt reliģiju — aiziet no viltus pielūgsmes un pāriet patiesajā. Jēzus mācekļiem noteikti nebija vajadzīgs aicinājums pāriet citā reliģijā, jo viņi jau piederēja patieso kristiešu draudzei. Galla uzbrukums Jeruzalemei 66. gadā nepamudināja jūdaisma piekritējus Jeruzalemē un Jūdejā atteikties no savas reliģijas un pieņemt kristietību. Profesors Heinrihs Grecs raksta, ka jūdi, kas bija metušies vajāt aizejošo romiešu karaspēku, atgriezās pilsētā. ”Zeloti, dziedādami kara dziesmas, atgriezās Jeruzalemē (8. oktobrī), viņu sirdis pildīja prieks un cerība būt brīviem un neatkarīgiem.. Vai Dievs viņiem nebija palīdzējis tikpat žēlsirdīgi kā viņu senčiem? Zelotu sirdīs nebija ne mazāko baiļu no nākotnes.”
20. Vai Jēzus mācekļi pirmajā gadsimtā ieklausījās viņa padomā bēgt kalnos?
20 Bet izredzētie, kuru bija salīdzinoši maz, ņēma vērā Jēzus doto padomu. Pamezdami Jūdeju un dodamies kalnos otrpus Jordānai, viņi apliecināja, ka nepieder jūdu sistēmai ne politiskā, ne reliģiskā ziņā. Viņi pameta savus laukus un mājas, pat visu iedzīvi. Paļaudamies uz Jehovas aizsardzību un atbalstu, kristieši domāja vispirms par Jehovas pielūgsmi. (Marka 10:29, 30; Lūkas 9:57—62.)
21. Kas acīmredzot nenotiks, kad sāksies ”izpostīšanas negantības” uzbrukums?
21 Bet pievērsīsim atkal uzmanību Jēzus pravietojuma piepildījumam plašākā mērogā. Vairākus gadu desmitus mēs mudinām cilvēkus aiziet no viltus reliģijām un pievienoties patiesajai pielūgsmei. (Atklāsmes 18:4, 5.) Vairāki miljoni cilvēku to ir izdarījuši. Jēzus pravietojums ļauj secināt, ka pēc lielo bēdu sākuma nebūs vērojama cilvēku masveida pievēršanās patiesajai pielūgsmei; arī 66. gadā nenotika jūdu masveida pāriešana kristietībā. Bet Jēzus brīdinājumu noteikti ņems vērā patiesie kristieši, un viņi bēgs.
22. Ko mums var nozīmēt Jēzus padoms bēgt kalnos?
22 Mēs tagad nevaram zināt pilnīgi visu par lielo bēdu norisi, taču ir loģiski domāt, ka mums bēgšana, par kuru runāja Jēzus, nebūs bēgšana burtiskā nozīmē. Dieva kalpi jau tagad dzīvo visdažādākajās pasaules zemēs, var teikt, visos zemes stūros. Mēs varam nešaubīties, ka arī tad, kad būs jābēg, kristiešiem būs jāpaliek nošķirtiem no viltus reliģijas organizācijām. Tāpat ievērības cienīgs ir fakts, ka Jēzus brīdināja neatgriezties savā namā, lai paņemtu drēbes vai kādas citas lietas. (Mateja 24:17, 18.) Tas nozīmē, ka nākotnē mēs varam gaidīt pārbaudījumus, kuros kļūs redzams, kāda ir mūsu attieksme pret materiālajām vērtībām. Kas mums būs svarīgāks: materiālās vērtības vai glābšana, ko saņems visi, kuri būs nostājušies Dieva pusē? Jā, mūsu bēgšana, iespējams, nozīmēs dažādas grūtības un zaudējumus. Mums būs jābūt gataviem darīt visu nepieciešamo — rīkoties līdzīgi pirmā gadsimta kristiešiem, kas pameta Jūdeju un devās pāri Jordānai uz Pereju.
23., 24. a) Kas būs vienīgā vieta, kur mēs atradīsim patvērumu? b) Kā Jēzus brīdinājumam par ”izpostīšanas negantību”, kas stāv ”svētā vietā” būtu jāietekmē mūs?
23 Mums jābūt pārliecinātiem, ka mūsu patvērums joprojām ir Jehova un viņa organizācija, kas ir kā liels kalns. (2. Samuēla 22:2, 3; Psalms 18:3; Daniēla 2:35, 44.) Tieši tur mēs atradīsim glābiņu. Mēs nesekosim cilvēku masām, kuras meklēs patvērumus ”alās” un ”klinšu aizās” — cilvēku organizācijās, kas pastāvēs vēl kādu laiku pēc lielās Bābeles izpostīšanas. (Atklāsmes 6:15; 18:9—11.) Jā, nākotne var nest papildu grūtības, kas varētu būt salīdzināmas ar pārbaudījumiem, kādus pieredzētu grūtnieces, kurām 66. gadā būtu bijis jāpamet Jūdeja, un visi, kam būtu bijis jāveic tāls ceļš aukstā un lietainā laikā. Taču mēs varam nešaubīties, ka Dievs darīs izglābšanos iespējamu. Mums jau tagad jāstiprina sava paļāvība uz Jehovu un viņa Dēlu, kas pašlaik ir Valstības Ķēniņš.
24 Mums nav jādzīvo bailēs no nākotnes. Tāpat kā Jēzus nevēlējās, lai viņa mācekļi pirmajā gadsimtā dzīvotu bailēs, viņš nevēlas, ka mēs baidītos tagad vai nākotnē. Viņš mums ir devis brīdinājumu, lai mēs būtu gatavi. Dievam paklausīgie kristieši taču netiks sodīti, kad ies bojā viltus reliģijas un pašreizējā ļaunā sistēma. Viņi sapratīs notiekošo un ieklausīsies brīdinājumā par ”izpostīšanas negantību”, kas stāv ”svētā vietā”. Savas nesatricināmās ticības vadīti, viņi rīkosies ļoti apņēmīgi. Nekad neaizmirsīsim Jēzus vārdus: ”Kas pastāv līdz galam, tas taps izglābts.” (Marka 13:13.)
[Zemsvītras piezīmes]
a ”Romas tempļos karogi tika sargāti ar reliģiozu bijību, un romiešu godbijība pret karogiem auga līdz ar viņu uzvarām pār citām tautām.. [Karavīriem karogs] bija vislielākais svētums uz zemes. Romiešu karavīrs zvērēja pie sava karoga.” (The Encyclopædia Britannica, 11. izdevums.)
b Jēzus vārdu piepildīšanās laikā no 66. līdz 70. gadam palīdz labāk saprast, kā risināsies notikumi lielo bēdu laikā, taču mums jāatceras, ka pravietojuma piepildīšanās toreiz un tā piepildīšanās mūsdienās nevar būt pilnīgi vienādas, jo situācijas, kādās notikumi risinās mūsdienās un kādās tie risinājās pagātnē, ir atšķirīgas.
c Skat. 1975. gada 15. decembra Sargtorni (angļu val.), 741.—744. lappusi.
Vai jūs atceraties?
◻ Kā ”izpostīšanas negantība” parādījās pirmajā gadsimtā?
◻ Kāpēc ir saprātīgi uzskatīt, ka mūsdienu ”izpostīšanas negantība” nostāsies svētā vietā kaut kad nākotnē?
◻ Kāds ”izpostīšanas negantības” uzbrukums ir pravietots Atklāsmes grāmatā?
◻ Ko mums varētu nozīmēt ”bēgšana”?
[Attēls 16. lpp.]
Lielajai Bābelei ir dots apzīmējums ”visas zemes netikļu un negantību māte”
[Attēls 17. lpp.]
Sarkanais zvērs, kas aprakstīts Atklāsmes grāmatas 17. nodaļā, ir Jēzus minētā ”izpostīšanas negantība”
[Attēls 18. lpp.]
Sarkanā zvēra vadībā reliģijai tiks dots iznīcinošs trieciens