Nebūsim aizmāršīgi klausītāji
”Esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi maldinādami.” (JĒKABA 1:22)
1. Par kādu brīnumu aculieciniekiem bija kļuvuši izraēlieši?
NEAIZMIRSTAMI — tā ar vienu vārdu varētu raksturot brīnumus, ko Jehova paveica senajā Ēģiptē. Visas desmit mocības nenoliedzami bija ļoti iespaidīgas, un tām sekoja izraēliešu brīnumainā izglābšanās, kad tika pašķirti Sarkanās jūras ūdeņi. (5. Mozus 34:10—12.) Ja mēs būtu bijuši šo notikumu aculiecinieki, mēs, cerams, nekad neaizmirstu To, kas paveica tik iespaidīgus brīnumus. Diemžēl to nevarēja teikt par izraēliešiem. Kā sacīts kādā psalmā, ”viņi aizmirsa Dievu, savu glābēju, kas lielas lietas bija darījis Ēģiptes zemē, brīnumus Hama zemē, briesmīgus darbus pie Niedŗu jūŗas”. (Psalms 106:21, 22.)
2. Kas liecina par to, ka izraēliešu pateicība par Dieva varenajiem darbiem bija īslaicīga?
2 Kad izraēlieši bija šķērsojuši Sarkano jūru, viņi ”bijās to Kungu un ticēja tam Kungam”. (2. Mozus 14:31.) Toreiz izraēlieši kopā ar Mozu slavēja Jehovu uzvaras dziesmā un Mirjama un citas sievietes sita tamburīnus un dejoja. (2. Mozus 15:1, 20.) Dieva varenie darbi bija dziļi iespaidojuši viņa ļaudis. Taču izraēliešu pateicība par šiem brīnumiem nebija visai ilga. Drīz vien daudzi izraēlieši sāka uzvesties tā, it kā viņus būtu piemeklējis smags atmiņas zudums. Viņi sāka žēloties un kurnēt pret Jehovu, pielūgt elkus un dzīvot netikli. (4. Mozus 14:27; 25:1—9.)
Kas mūs var padarīt par aizmāršīgiem klausītājiem
3. Ko mēs varam aizmirst savas nepilnības dēļ?
3 Mums varbūt ir grūti saprast, kā izraēlieši varēja būt tik nepateicīgi, tomēr der atcerēties, ka ar mums var notikt tas pats. Tiesa, mēs neesam redzējuši tādus brīnumus, kādus redzēja izraēlieši, tomēr, domājot par to, kā veidojās mūsu attiecības ar Dievu, arī mēs noteikti varam atcerēties daudz neaizmirstamu brīžu. Varbūt mēs joprojām atceramies, kā pieņēmām Bībeles patiesību. Varbūt mēs atceramies, kādu prieku izjutām, kad lūgšanā bijām veltījuši sevi Jehovam un kad kristījāmies un pievienojāmies patieso kristiešu pulkam. Daudzi no mums ir jutuši, kā Jehovas roka mūs atbalsta arī citos dzīves brīžos. (Psalms 118:15.) Visiespaidīgākais darbs, kas paveikts mūsu labā, ir tas, ka Jēzus Kristus, Dieva Dēls, ir upurējis savu dzīvību, lai mēs tiktu glābti. (Jāņa 3:16.) Bet, tā kā mēs esam nepilnīgi, savu nepareizo tieksmju un dzīves raižu dēļ mēs varam diezgan ātri aizmirst visu labo, ko esam saņēmuši no Jehovas.
4., 5. a) Kādu brīdinājumu ir izteicis Jēkabs? b) Uz ko mēs varam attiecināt Jēkaba vārdus par skatīšanos spogulī?
4 Rakstīdams vēstuli ticības biedriem, Jēzus pusbrālis Jēkabs viņus brīdināja nebūt aizmāršīgiem klausītājiem. Viņš rakstīja: ”Esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi maldinādami. Jo, ja kāds ir vārda klausītājs un ne darītājs, tas līdzinās vīram, kas savu miesīgo seju aplūko spogulī. Jo viņš sevi aplūko un aiziet un tūlīt aizmirst, kāds viņš bija.” (Jēkaba 1:22—24.) Ko nozīmē šie Jēkaba vārdi?
5 Piecēlušies no rīta, mēs parasti ieskatāmies spogulī, lai kaut ko mainītu savā ārienē. Bet dienas gaitā mūsu prāts ir aizņemts ar citām lietām, un mēs vairs nedomājam par to, ko no rīta redzējām spogulī. Tas pats var notikt garīgā ziņā. Iedziļinoties Dieva vārdos, mēs sevi salīdzinām ar to, kādus viņš mūs vēlas redzēt, un ļoti skaidri ieraugām savus trūkumus. Tam, ko mēs šādā veidā uzzinām, būtu jāmudina mūs kaut ko mainīt savā personībā. Bet ikdienas rūpju un daudzo problēmu dēļ mēs varam aizmirst, ka mums jādomā par savu garīgumu. (Mateja 5:3; Lūkas 21:34.) Tas ir tas pats, kas aizmirst, ko Dievs ar mīlestību ir darījis mūsu labā. Turklāt, ja mēs pametam novārtā savu garīgumu, mēs vieglāk padodamies grēcīgām tieksmēm.
6. Kas mums var palīdzēt neaizmirst Jehovas vārdus?
6 Vēstulē, ko apustulis Pāvils, Dieva iedvesmots, rakstīja Korintas kristiešiem, viņš atsaucās uz to, kas notika ar aizmāršīgajiem izraēliešiem tuksnesī. Pāvila pirmā vēstule korintiešiem palīdzēja daudziem kristiešiem pirmajā gadsimtā. Tas, ko rakstīja Pāvils, arī mums var palīdzēt neaizmirst Jehovas vārdus. Tāpēc pievērsīsim uzmanību 1. Korintiešiem 10:1—12.
Mums jāpretojas pasaulīgām iekārēm
7. Kādus neapšaubāmus Jehovas mīlestības apliecinājumus saņēma izraēlieši?
7 Vārdos, ko Pāvils rakstīja par izraēliešiem, izskan nopietns brīdinājums visiem kristiešiem. Piemēram, Pāvils rakstīja: ”Brāļi, es gribu jums atgādināt, ka mūsu tēvi ir visi bijuši apakš padebeša, un visi gājuši caur jūŗu, un visi padebesī un jūŗā uz Mozu kristīti.” (1. Korintiešiem 10:1—4.) Izraēlieši Mozus laikā redzēja tādas brīnumainas Dieva spēka izpausmes kā dūmu stabu, kas viņus vadīja dienas laikā un palīdzēja pārkļūt pāri Sarkanajai jūrai. (2. Mozus 13:21; 14:21, 22.) Viņi saņēma neapšaubāmus Jehovas mīlestības apliecinājumus.
8. Kādas bija izraēliešu garīgās aizmāršības sekas?
8 ”Bet uz lielāko daļu no viņiem Dievam nebija labs prāts,” rakstīja Pāvils, ”tie ir izdeldēti tuksnesī.” (1. Korintiešiem 10:5.) Cik žēl, ka lielākā daļa izraēliešu, kas bija aizgājuši no Ēģiptes, nevarēja ieiet Apsolītajā zemē! Neticības dēļ viņi zaudēja Dieva labvēlību un mira tuksnesī. (Ebrejiem 3:16—19.) Ko mēs no tā mācāmies? Pāvils norādīja, ka ”tas ir noticis mums par brīdināšanas zīmi, lai mēs neiekārojam ļaunu, kā tie darījuši”. (1. Korintiešiem 10:6.)
9. Ko Jehova bija devis savai tautai, un kāda bija izraēliešu attieksme pret to?
9 Izraēlieši tuksnesī bija nodrošināti ar visu, kas bija nepieciešams viņu garīgumam. Viņi bija slēguši derību ar Jehovu un kļuvuši par viņam veltītu tautu. Izraēliešiem bija priesteri, iespēja nest Jehovam upurus un savs pielūgsmes centrs — saiešanas telts. Taču viņi nevis priecājās par garīgajām dāvanām, ko bija saņēmuši, bet kļuva neapmierināti ar to, kā Dievs rūpējās par viņu materiālajām vajadzībām. (4. Mozus 11:4—6.)
10. Kāpēc mums pastāvīgi jādomā par Dievu?
10 Mūsdienās Jehovas tauta nav kā izraēlieši tuksnesī un Jehova pret savu tautu kopumā izturas ar labvēlību. Bet tas nenozīmē, ka Dievu nevar aizmirst atsevišķi Dieva tautas locekļi. Ja mēs pastāvīgi domājam par Dievu, mums ir vieglāk pretoties egoistiskām tieksmēm, kas var aizmiglot mūsu garīgo skatienu. Mums jārīkojas tā, ”lai, atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgām iekārēm, prātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvojam šinī laikā”. (Titam 2:12.) Tiem, kas kopš bērnības ir saistīti ar kristiešu draudzi, nav jādomā, ka viņiem ir liegts kaut kas labs. Ja mums kādreiz nāk prātā tādas domas, mums jādomā par Jehovu un brīnišķīgajām svētībām, ko viņš mums ir paredzējis. (Ebrejiem 12:2, 3.)
Pilnīga paklausība Jehovam
11., 12. Kā par elku pielūdzēju var kļūt cilvēks, kas nepielūdz elku tēlus?
11 Pāvils izteica vēl kādu brīdinājumu: ”Netopiet arī par elku kalpiem, kā daži no tiem, kā ir rakstīts: ”Tauta apsēdās ēst un dzert, un tad piecēlās un sāka diet.”” (1. Korintiešiem 10:7.) Pāvils atsaucās uz gadījumu, kad izraēlieši pierunāja Āronu izveidot zelta teļu. (2. Mozus 32:1—4.) Droši vien neviens no mums nesāks pielūgt elkus, tomēr mēs varētu padoties elkdievībai, ja pieļautu, ka egoistiskas tieksmes mums traucētu kalpot Jehovam no visas sirds. (Kolosiešiem 3:5.)
12 Kādā citā vēstulē Pāvils minēja cilvēkus, kas par materiāliem labumiem domāja vairāk nekā par garīgiem jautājumiem. Pāvils viņus nosauca par ”Kristus krusta ienaidniekiem” un norādīja, ka ”viņu gals ir pazušana” un ”viņu Dievs ir vēders”. (Filipiešiem 3:18, 19.) Šie cilvēki nepielūdza izgrieztu tēlu, viņi kalpoja savām miesiskajām vajadzībām. Protams, vēlēšanās apmierināt savas miesiskās vajadzības ne vienmēr ir slikta. Jehova mūs ir radījis tā, ka mums ir nepieciešamība apmierināt noteiktas vajadzības un mēs varam izjust baudu no šo vajadzību apmierināšanas. Bet cilvēki, kam baudas ir svarīgākas par attiecībām ar Dievu, kļūst par elku pielūdzējiem. (2. Timotejam 3:1—5.)
13. Ko mēs mācāmies, domājot par to, kā izraēlieši pielūdza zelta teļu?
13 Pēc iziešanas no Ēģiptes izraēlieši izgatavoja zelta teļu un sāka to pielūgt. Šis notikums mums māca ne tikai to, ka jāsargās no elkdievības. Izraēlieši bija pārkāpuši nepārprotamu Jehovas norādījumu. (2. Mozus 20:4—6.) Tomēr viņi nevēlējās atteikties no Jehovas. Izraēlieši upurēja dzīvniekus teļa tēlam un paziņoja, ka tiek rīkoti ”svētki tam Kungam”. Viņi mānīja paši sevi, uzskatīdami, ka Dievs viņu nepaklausību atstās bez ievērības. Tā bija klaja necieņa pret Jehovu, un viņam tas ļoti nepatika. (2. Mozus 32:5, 7—10; Psalms 106:19, 20.)
14., 15. a) Kāpēc izraēliešu nevēlēšanās paklausīt nebija attaisnojama? b) Kādai jābūt mūsu attieksmei pret Jehovas pavēlēm, ja mēs esam apņēmušies nekļūt par aizmāršīgiem klausītājiem?
14 Tas būtu diezgan neparasti, ja kāds Jehovas liecinieks pievienotos viltus reliģijai. Tomēr, arī paliekot Jehovas draudzē, cilvēks var kļūt nepaklausīgs viņa norādījumiem. Izraēliešu nevēlēšanās paklausīt Dievam nebija attaisnojama. Viņi zināja desmit baušļus un paši bija dzirdējuši, kā Mozus viņiem nodeva Dieva pavēli: ”Neceliet Man blakus nedz sudraba dievekļus, nedz zelta dievekļus.” (2. Mozus 20:18, 19, 22, 23.) Un tomēr izraēlieši pielūdza zelta teļu.
15 Arī mēs nekādi nevarētu sevi attaisnot, ja kļūtu par aizmāršīgiem klausītājiem. Svētajos rakstos mums ir doti Dieva norādījumi, kas attiecas uz visdažādākajām mūsu dzīves situācijām. Piemēram, Jehovas Rakstos ir nosodīti tie, kas ”ņem uz parāda un neatdod”. (Psalms 37:21.) Bērniem ir pavēlēts paklausīt vecākus, un tēviem jāaudzina bērni ”būt paklausīgiem tam Kungam”. (Efeziešiem 6:1—4.) Neprecētiem kristiešiem jāpatur prātā norādījums precēties, ”tikai turoties pie tā Kunga”, un tie Dieva kalpi, kas jau ir precējušies, nedrīkst aizmirst vārdus: ”Laulība lai ir visiem godā, un laulības gulta neaptraipīta, jo netiklos un laulības pārkāpējus Dievs sodīs.” (1. Korintiešiem 7:39; Ebrejiem 13:4.) Ja mēs esam apņēmušies nekļūt par aizmāršīgiem klausītājiem, gan šie, gan citi Dieva norādījumi mums jāuztver ļoti nopietni, un mums vienmēr jācenšas dzīvot saskaņā ar tiem.
16. Kādu sodu saņēma tie, kas bija pielūguši zelta teļu?
16 Izraēliešu mēģinājums pielūgt Dievu tā, kā viņiem pašiem tas patika, Jehovam nebija pieņemams, tāpēc viņš lika mirt trīs tūkstošiem cilvēku, kas laikam bija mudinājuši ļaudis pielūgt zelta teļu. Sodu saņēma arī citi izraēlieši, kas bija iesaistījušies šajā grēkā. (2. Mozus 32:28, 35.) Tā ir nopietna pamācība visiem, kas lasa Dieva Rakstus, bet patvaļīgi lemj, kam paklausīt.
Sargāsimies no netiklības
17. Par kādu notikumu ir runāts 1. Korintiešiem 10:8?
17 Uz garīgu aizmāršību, ko var izraisīt miesīgas tieksmes, Pāvils norādīja, rakstīdams: ”Arī nepadosimies netiklībai, kā daži no tiem darījuši un krita vienā dienā divdesmit trīs tūkstoši.” (1. Korintiešiem 10:8.) Šeit Pāvils minēja to, kas ar izraēliešiem notika Moāba klajumos pēc 40 gadus ilgiem klejojumiem pa tuksnesi. Lai gan pirms neilga laika Jehova bija palīdzējis izraēliešiem iekarot zemes, kas atradās Jordānas austrumu krastā, daudzi izraēlieši to aizmirsa un kļuva nepateicīgi. Atrazdamies pie Apsolītās zemes robežām, viņi padevās kārdinājumam rīkoties netikli un sāka pielūgt Baalu Peoru. Toreiz gāja bojā 24 000 izraēliešu, no kuriem 1000 bija tautas musinātāji. (4. Mozus 25:9.)
18. Kas cilvēku var pamudināt uz netiklu rīcību?
18 Jehovas kalpi mūsdienās ir pazīstami ar to, ka viņi turas pie augstām tikumības normām. Diemžēl, izjūtot kārdinājumu rīkoties netikli, daži aizmirst Dievu un viņa noteiktos principus un kļūst par aizmāršīgiem klausītājiem. Kārdinājums rīkoties netikli parasti rodas pamazām. Varbūt kristietis ziņkārības pēc skatās pornogrāfiskus attēlus, flirtē, stāsta nepiedienīgus jokus vai saietas ar draudzes locekļiem, kas nav priekšzīmīgi morālā ziņā. Šāda rīcība daudzus kristiešus ir pamudinājusi uz nopietniem grēkiem. (1. Korintiešiem 15:33; Jēkaba 4:4.)
19. Kādi Dieva Rakstos doti padomi mums palīdz sargāties no netiklības?
19 Ja mums rodas kārdinājums rīkoties netikli, mums nevis jāpārstāj domāt par Jehovu, bet gluži otrādi — jāatgādina sev viņa norādījumi. (Psalms 119:1, 2.) Lielākā daļa kristiešu dara visu iespējamo, lai saglabātu morālo tīrību, un apzinās, ka Dievam patīkama dzīve prasa pastāvīgu piepūli. (1. Korintiešiem 9:27.) Kristiešiem Romā Pāvils rakstīja: ”Jūsu paklausība visiem kļuvusi zināma, tāpēc man par jums ir prieks; bet tikai vēlos, lai jūs būtu gudri uz labu, bet zīmējoties uz ļaunu — kā bērni.” (Romiešiem 16:19.) Tāpat kā 24 000 izraēliešu saņēma nelabvēlīgu Jehovas spriedumu par saviem grēkiem, tuvā nākotnē nelabvēlīgu spriedumu saņems visi, kas rīkojas netikli un dara citus nopietnus grēkus. (Efeziešiem 5:3—6.) Tāpēc mēs nedrīkstam kļūt par aizmāršīgiem klausītājiem. Mums arī turpmāk jāsargās no netiklības. (1. Korintiešiem 6:18.)
Būsim pateicīgi par visu, ko mums dod Jehova
20. Kā izraēlieši izaicināja Jehovu, un kādas bija viņu rīcības sekas?
20 Gadījumi, kad kristieši rīkojas netikli, tomēr ir diezgan reti. Bet mums jāsargās arī no cita ļaunuma — no kurnēšanas, kas var izraisīt Dieva nepatiku. Pāvils mums iesaka: ”Nekārdināsim to Kungu, kā daži no tiem [izraēliešiem] darījuši un gāja bojā no čūskām. Nekurniet, kā daži no tiem ir kurnējuši un maitātāja nomaitāti.” (1. Korintiešiem 10:9, 10.) Izraēlieši kurnēja pret Mozu un Āronu — pat pret Dievu —, jo viņiem nepatika manna, ko Dievs viņiem sagādāja brīnumainā veidā. (4. Mozus 17:6; 21:5.) Vai izraēliešu kurnēšana Jehovu aizvainoja mazāk nekā viņu netiklā rīcība? Bībelē mēs lasām, ka daudzi izraēlieši mira no čūsku kodieniem. (4. Mozus 21:6.) Kurnēšanas dēļ jau iepriekš bija iznīcināti 14 700 cilvēku. (4. Mozus 17:14.) Tāpēc izturēsimies ar pienācīgu cieņu pret visu, ko mums dod Jehova. Nepārbaudīsim viņa pacietību.
21. a) Kādu pamudinājumu, Dieva iedvesmots, uzrakstīja Pāvils? b) Kāds cilvēks, saskaņā ar Jēkaba 1:25, ir svētīgs?
21 Pēc vairākiem brīdinājumiem, ko Pāvils deva saviem ticības biedriem, viņš rakstīja: ”Tas viņiem noticis zīmīgā kārtā un ir rakstīts par brīdinājumu mums, kas esam nonākuši pie laika robežām. Tādēļ, kas šķietas stāvam, lai pielūko, ka nekrīt.” (1. Korintiešiem 10:11, 12.) Mēs esam līdzīgi izraēliešiem tajā ziņā, ka Jehova mūs ir bagātīgi svētījis. Bet mēs nedrīkstam viņiem līdzināties, kļūdami nepateicīgi un aizmirsdami to, ko Dievs ir darījis mūsu labā. Kad mūs nomāc dzīves raizes, mēs varam pārdomāt brīnišķīgos solījumus, kas doti viņa Rakstos. Domāsim par savām attiecībām ar Jehovu un turpināsim pildīt mums uzticēto pienākumu — sludināt viņa Valstību. (Mateja 24:14; 28:19, 20.) Tas mums noteikti atnesīs daudz laimes, jo Rakstos ir teikts: ”Kas ieskatīsies un paliks pilnīgajā svabadības likumā, nebūdams aizmāršīgs klausītājs, bet darba darītājs, tas būs svētīgs savā darbībā.” (Jēkaba 1:25.)
Kā jūs atbildētu?
• Kādu iemeslu dēļ mēs varētu kļūt par aizmāršīgiem klausītājiem?
• Kāpēc mums jāpaklausa Dievam pilnīgi visā?
• Ko mēs varam darīt, lai sargātos no netiklības?
• Kādai jābūt mūsu attieksmei pret to, ko mums dod Jehova?
[Attēls 15. lpp.]
Izraēlieši aizmirsa varenos darbus, ko viņu labā bija paveicis Jehova
[Attēls 16. lpp.]
Jehovas kalpi stingri turas pie augstām tikumības normām