Turiet cieši prātā Jehovas dienu
”Pēdējos laikos nāks nikni smējēji.” (2. PĒTERA 3:3)
1. Ko var teikt par kāda mūsdienu kristieša neatliekamības apziņu?
KĀDS kristietis, kas vairāk nekā 66 gadus ir pavadījis pilnas slodzes kalpošanā, reiz rakstīja: ”Man vienmēr ir bijusi izteikta neatliekamības izjūta. Es vienmēr esmu juties tā, it kā Harmagedons varētu sākties kuru katru brīdi. (Atklāsmes 16:14, 16.) Tāpat kā mans tēvs un pirms tam viņa tēvs, esmu dzīvojis saskaņā ar apustuļa [Pētera] mudinājumu, ”turot cieši prātā Jehovas dienas klātbūtni”. Es allaž esmu uzskatījis apsolīto jauno pasauli par ’realitāti, kaut arī neredzamu’.” (2. Pētera 3:11, 12, NW; Ebrejiem 11:1, NW; Jesajas 11:6—9; Atklāsmes 21:3, 4.)
2. Ko nozīmē turēt cieši prātā Jehovas dienu?
2 Pētera vārdi ”turot cieši prātā”, kurus viņš attiecināja uz Jehovas dienu, nozīmē, ka mēs savā prātā neatliekam šo dienu. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka diena, kad Jehova iznīcinās pašreizējo sistēmu, lai pēc tam nodibinātu apsolīto jauno pasauli, ir ļoti tuvu. Mūsu apziņā tai jābūt tik reālai, ka mēs varētu to skaidri saskatīt, it kā tai būtu jāsākas tūlīt. Tieši tik reāla šī diena bija Dieva praviešiem senatnē, un viņi bieži runāja par tās tuvumu. (Jesajas 13:6; Joēla 1:15; 2:1; Obadjas 15; Cefanjas 1:7, 14.)
3. Kas, visticamāk, Pēteri pamudināja dot padomu saistībā ar Jehovas dienu?
3 Kāpēc Pēteris mūs mudināja domāt par Jehovas dienu tā, it kā šī diena varētu sākties ”kuru katru brīdi”? Viņš to darīja tāpēc, ka daži acīmredzot bija sākuši izsmiet domu par apsolīto Kristus klātbūtni, kuras laikā tiks sodīti ļaundari. (2. Pētera 3:3, 4.) Savas otrās vēstules 3. nodaļā, ko mēs tagad apskatīsim, Pēteris atbild uz šo smējēju izvirzītajām apsūdzībām.
Sirsnīgs lūgums atcerēties
4. Ko Pēteris aicina atcerēties?
4 Par Pētera mīlestību pret brāļiem liecina tas, ka šajā nodaļā viņš tos vairākkārt uzrunā ar vārdu ”mīļie”. Sirsnīgi lūgdams brāļus neaizmirst to, kas viņiem ir mācīts, Pēteris iesāk: ”Mīļie,.. ..es cenšos ar atgādinājumiem uzturēt modru jūsu prāta skaidrību, lai jūs atcerētos svēto praviešu jau sen teiktos vārdus, kā arī mūsu Kunga un Pestītāja bausli, ko no saviem apustuļiem esat mācījušies.” (2. Pētera 3:1, 2, 8, 14, 17; Jūdas 17.)
5. Ko daži pravieši ir teikuši par Jehovas dienu?
5 Kādus ”svēto praviešu jau sen teiktos vārdus” Pēteris mudina atcerēties? Tie ir vārdi par Kristus klātbūtni Valstības varā un par sodu, kas gaida bezdievjus. Pēteris jau iepriekš bija pievērsis uzmanību šiem vārdiem. (2. Pētera 1:16—19; 2:3—10.) Jūda piemin Ēnohu — pirmo zināmo pravieti, kas brīdināja par nelabvēlīgu Dieva spriedumu ļaundariem. (Jūdas 14, 15.) Ēnoham sekoja citi pravieši, un Pēteris nevēlējās, lai mēs aizmirstu viņu rakstīto. (Jesajas 66:15, 16; Cefanjas 1:15—18; Cakarijas 14:6—9.)
6. Kādi Kristus un viņa apustuļu izteikumi mums ļauj iegūt labāku sapratni par Jehovas dienu?
6 Turklāt Pēteris aicina savas vēstules lasītājus atcerēties ”Kunga un Pestītāja bausli”. Jēzus bauslis ietver pamudinājumu: ”Sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas.., ka šī diena jums piepeši neuzbrūk.” ”Pielūkojiet, esiet modrīgi, jo jūs nezināt, kad tas laiks ir.” (Lūkas 21:34—36; Marka 13:33.) Pēteris mūs skubina ņemt vērā arī apustuļu teikto. Apustulis Pāvils, piemēram, rakstīja: ”Tā Kunga diena nāk tāpat kā zaglis nakti. Tāpēc negulēsim kā pārējie, bet būsim nomodā un skaidrā prātā.” (1. Tesaloniķiešiem 5:2, 6.)
Smējēju kārības
7., 8. a) Kādi cilvēki ir tie, kas smejas par Dieva sūtītajiem brīdinājumiem? b) Ko smējēji apgalvo?
7 Kā jau minēts, Pēteris izteica pamācības tāpēc, ka daži bija sākuši smīnēt par šādiem brīdinājumiem, tāpat kā agrākos laikos izraēlieši bija zobojušies par Jehovas praviešiem. (2. Laiku 36:16.) Pēteris paskaidro: ”Vispapriekš ievērojiet to, ka pēdējos laikos nāks nikni smējēji, kuŗi dzīvos savās pašu kārībās.” (2. Pētera 3:3.) Jūda norāda, ka šo smējēju kārības ir ’bezdievīgas’. Viņš raksta, ka tie ir ”laicīgi [”dzīvnieciski”, JD] cilvēki, kam nav gara”. (Jūdas 17—19.)
8 Viltus mācītāji, kas, Pētera vārdiem runājot, ”seko miesai kārībās, kas viņus apgāna”, acīmredzot ir starp šiem smējējiem, kuriem nav garīguma. (2. Pētera 2:1, 10, 14.) Viņi ņirdzīgi jautā uzticīgajiem kristiešiem: ”Kur paliek viņa apsolītā atnākšana? No tā laika sākot, kad tēvi iegāja mierā, viss paliek tā, kā bija no radīšanas sākuma.” (2. Pētera 3:4.)
9. a) Kādēļ smējēji cenšas apslāpēt neatliekamības garu, kas caurstrāvo Dieva Rakstus? b) Kāpēc tas, ka turam cieši prātā Jehovas dienu, mūs aizsargā?
9 Kādēļ tāda ņirgāšanās? Kādēļ apgalvot, ka Kristus klātbūtne var nemaz neiestāties, ka Dievs nekad nav iejaucies un nekad arī neiejauksies cilvēku dzīvē? Apslāpējot neatliekamības garu, kas caurstrāvo Dieva Rakstus, dzīvnieciskie smējēji cenšas ieaijāt citus garīgas apātijas stāvoklī, lai padarītu tos par viegli pavedināmiem upuriem un varētu apmierināt pašu savtīgās vēlmes. Cik nopietns iemesls būt garīgi modriem! Turēsim cieši prātā Jehovas dienu un vienmēr atcerēsimies, ka Jehova mūs vēro! Šāda nostāja mūs rosinās dedzīgi kalpot Jehovam un saglabāt morālu tīrību. (Psalms 11:5; Jesajas 29:15; Ecēhiēla 8:12; 12:27; Cefanjas 1:12.)
Tīša, nosodāma rīcība
10. Kā Pēteris pierāda, ka smējējiem nav taisnība?
10 Smējēji atstāj bez ievērības kādu svarīgu faktu. Viņi tīšuprāt to ignorē un mēģina panākt, lai arī citi to aizmirstu. Kāpēc? Tāpēc, lai varētu vieglāk pievilt cilvēkus. ”Jo tīši tie negrib zināt,” raksta Pēteris (LB-26). Ko viņi negrib zināt? To, ”ka vecos laikos debesis un zeme ir cēlušās Dieva vārda spēkā no ūdens un ar ūdeni. Tāpēc arī toreizējā pasaule gāja bojā ūdens plūdos.” (2. Pētera 3:5, 6.) Jā, Jehova attīrīja zemi no ļaunuma Noas laika plūdos — tas ir fakts, ko uzsvēra arī Jēzus. (Mateja 24:37—39; Lūkas 17:26, 27; 2. Pētera 2:5.) Tātad pretēji smējēju apgalvojumiem viss nebūt nav palicis ”tā, kā bija no radīšanas sākuma”.
11. Kādu priekšlaicīgu cerību dēļ, kas bija agrīnajiem kristiešiem, daži viņus izsmēja?
11 Ļoti iespējams, smējēji zobojās par uzticīgajiem kristiešiem tāpēc, ka tie loloja vēl nepiepildītas cerības. Neilgi pirms Jēzus nāves viņa mācekļi ”domāja, ka tūliņ vajaga parādīties Dieva valstībai”. Vēlāk, pēc Jēzus augšāmcelšanas, mācekļi jautāja, vai Valstība tiks nodibināta nekavējoties. Un apmēram desmit gadu pirms tam, kad Pēteris rakstīja savu otro vēstuli, dažus uztrauca ”runāts vārds” vai ”vēstule”, kuru piedēvēja apustulim Pāvilam vai viņa biedriem un kurā bija paustas domas, ”it kā tā Kunga diena būtu klāt”. (Lūkas 19:11; 2. Tesaloniķiešiem 2:2; Apustuļu darbi 1:6.) Taču šādas Jēzus mācekļu gaidas nebija aplamas — tās bija tikai priekšlaicīgas. Jehovas dienai bija jāpienāk!
Uz Dieva vārdiem var paļauties
12. Kā ir pierādījies, ka uz Dieva vārdu pravietojumiem par Jehovas dienu var paļauties?
12 Kā jau tika minēts, pirmskristiešu laika pravieši bieži brīdināja, ka Jehovas atmaksas diena ir tuvu. Neliela mēroga ”tā Kunga diena” pienāca 607. gadā p.m.ē., kad Jehova sodīja savu nepaklausīgo tautu. (Cefanjas 1:14—18.) Vēlāk citas tautas, arī babilonieši un ēģiptieši, pieredzēja līdzīgu ’tā Kunga dienu’. (Jesajas 13:6—9; Jeremijas 46:1—10; Obadjas 15.) Tika paredzēts arī pirmā gadsimta jūdu sistēmas gals, un tas pienāca, kad mūsu ēras 70. gadā romiešu armija izpostīja Jūdeju. (Lūkas 19:41—44; 1. Pētera 4:7.) Bet Pēteris norāda uz Jehovas dienu, kas vēl ir nākotnē un kas ar savu vērienu aizēnos pat pasaules plūdus!
13. Kāds vēsturisks piemērs apliecina, ka pašreizējai lietu sistēmai katrā ziņā pienāks gals?
13 Pēteris iesāk gaidāmās iznīcināšanas aprakstu šādi: ”Bet tagadējās debesis un tagadējo zemi glabā un uztur tas pats vārds.” Tikko viņš bija teicis, ka ”Dieva vārda spēkā” zeme pirms plūdiem atradās ārā ”no ūdens un ar ūdeni [”iekš ūdens”, LB-26]”. Šis stāvoklis, par ko runāts radīšanas aprakstā Bībelē, padarīja iespējamus plūdus — pēc Dieva pavēles jeb vārda ūdeņi gāzās lejup. Pēteris turpina: ”Tagadējās debesis un tagadējo zemi glabā un uztur tas pats [Dieva] vārds ugunij un bezdievīgo cilvēku tiesas un pazušanas dienai.” (2. Pētera 3:5—7; 1. Mozus 1:6—8.) To apliecina Jehovas vārdi, uz kuriem var paļauties! Jehova darīs galu ’debesīm un zemei’ — pašreizējai lietu sistēmai — savas lielās dienas dusmu kvēlē! (Cefanjas 3:8.) Bet kad tas notiks?
Dedzīga vēlēšanās, lai pienāktu gals
14. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka dzīvojam pēdējās dienās?
14 Jēzus mācekļi gribēja zināt, kad nāks gals, tāpēc viņi jautāja: ”Kāda būs tavas atnākšanas un pastara laika zīme?” Mācekļi droši vien jautāja par to, kad pienāks jūdu sistēmas gals, taču Jēzus atbildot pievērsa galveno uzmanību laikam, kad ies bojā tagadējās ’debesis un zeme’. Jēzus paredzēja, ka būs lieli kari, bada laiki, zemestrīces, slimības un noziedzība. (Mateja 24:3—14; Lūkas 21:5—36.) Kopš 1914. gada mēs redzam Jēzus doto ”pastara laika” zīmi, kā arī pazīmes, kurām, saskaņā ar apustuļa Pāvila teikto, bija jāizpaužas ”pastarajās dienās”. (2. Timotejam 3:1—5.) Jā, milzīgs pierādījumu daudzums liecina par to, ka mēs dzīvojam šīs sistēmas beigu laikā!
15. Ko kristieši ir mēģinājuši darīt pretēji Jēzus brīdinājumam?
15 Jehovas liecinieki ir dedzīgi vēlējušies zināt, kad pienāks Jehovas diena. Savā dedzībā viņi reizēm ir centušies noteikt, kad tā varētu sākties. Bet, tā rīkodamies, viņi, tāpat kā Jēzus pirmie mācekļi, nav ņēmuši vērā sava Kunga brīdinājumu: ”Jūs nezināt, kad tas laiks ir.” (Marka 13:32, 33.) Smējēji ir izzobojuši uzticīgos kristiešus par viņu priekšlaicīgajām gaidām. (2. Pētera 3:3, 4.) Un tomēr Jehovas diena sāksies, apstiprina Pēteris, — tas notiks tad, kad būs pienācis Jehovas noteiktais laiks.
Ir vajadzīgs Jehovas viedoklis
16. Kādu norādījumu ir prātīgi ņemt vērā?
16 Mums ir nepieciešams Jehovas viedoklis par laiku, un Pēteris mums to atgādina: ”Bet to vien turiet vērā, mīļie, ka viena diena tam Kungam ir kā tūkstoš gadi, un tūkstoš gadi kā viena diena.” Cik īss salīdzinājumā ar to ir mūsu dzīves laiks — 70 vai 80 gadi! (2. Pētera 3:8; Psalms 90:4, 10.) Tātad, ja Dieva solījumu piepildīšanās šķietami kavējas, mums jāpieņem Dieva pravieša dotais padoms: ”Pat ja [noteiktais laiks] novilcinātos, tad tomēr stipri būs uz to cerēt un paļauties, jo tas viss nāktin nāks un nekur nepaliks.” (Habakuka 2:3.)
17. Par ko mēs varam būt pārliecināti, kaut arī pēdējās dienas ir turpinājušās ilgāk, nekā daudzi bija gaidījuši?
17 Kāpēc šīs sistēmas pēdējās dienas ir turpinājušās ilgāk, nekā daudzi bija gaidījuši? Tam ir nopietns iemesls, kā Pēteris tālāk paskaidro: ”Tas Kungs nevilcina savu apsolījumu, kā dažiem tas šķiet, bet ir pacietīgs ar jums, negribēdams, ka kādi pazustu, bet ka visi nāktu pie atgriešanās.” (2. Pētera 3:9.) Jehova domā par to, kas būtu pats labākais visai cilvēcei. Viņš rūpējas par cilvēku dzīvību, jo viņš saka: ”Man nav prieka par bezdievja nāvi, bet gan par to, ka bezdievis atgriežas no sava ļaunā ceļa un dzīvo.” (Ecēhiēla 33:11.) Tāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka gals pienāks tieši īstajā laikā, lai varētu piepildīties mūsu bezgalīgi gudrā, mīlošā Radītāja nodoms!
Kas zudīs?
18., 19. a) Kāpēc Jehova ir stingri nolēmis iznīcināt pašreizējo sistēmu? b) Kā Pēteris apraksta šīs sistēmas galu, un kas īsti tiks iznīcināts?
18 Jehova patiesi mīl cilvēkus, kas viņam kalpo, tāpēc viņš iznīcinās visus, kas tiem sagādā ciešanas. (Psalms 37:9—11, 29.) Tāpat kā agrāk Pāvils, arī Pēteris atzīmē, ka iznīcināšana būs negaidīta: ”Tā Kunga diena nāks kā zaglis, tanī debesis ar lielu troksni zudīs, un pasaules pamati degdami izjuks, un zeme un viss, kas uz tās radīts [”darbi iekš tās”, LB-26].” (2. Pētera 3:10; 1. Tesaloniķiešiem 5:2.) Materiālās debesis un zeme neaizgāja bojā plūdos, un tās neies bojā arī Jehovas dienā. Bet kas tad ”zudīs” jeb tiks iznīcināts?
19 Ies bojā cilvēku valdības, kas kā ”debesis” ir valdījušas pār cilvēci, un ies bojā arī ”zeme” jeb bezdievīgā cilvēku sabiedrība. ’Lielais troksnis’, iespējams, nozīmē debesu bojāejas straujumu. ”Pasaules pamati”, no kuriem sastāv mūsdienu pagrimusī cilvēku sabiedrība, ”izjuks” jeb tiks iznīcināti. Un ”zeme”, arī ”darbi iekš tās”, tiks ”atklāti” (NW). Kad Jehova darīs pelnītu galu visai pasaules sistēmai, viņš pilnībā atmaskos cilvēku ļaundarības.
Paturiet savu cerību skaidri prātā
20. Kā zināšanām par notikumiem, kas gaidāmi nākotnē, būtu jāietekmē mūsu dzīve?
20 Tā kā šie trauksmainie notikumi sāksies pavisam drīz, Pēteris raksta, ka mums jābūt iesaistītiem ”svētā dzīvē un dievbijībā, gaidot un pasteidzinot [”turot cieši prātā”, NW] Dieva dienas atnākšanu”. Par to nevar būt ne mazāko šaubu! ”Debesis ugunī sadegs un pasaules pamati karstumā izkusīs.” (2. Pētera 3:11, 12.) Apziņai, ka šie dramatiskie notikumi var sākties jau rītdien, būtu jāietekmē viss, ko mēs darām vai plānojam darīt.
21. Kas nāks pašreizējo debesu un zemes vietā?
21 Pēc tam Pēteris pastāsta, kas nāks vecās sistēmas vietā: ”Bet mēs gaidām pēc viņa apsolījuma jaunas debesis un jaunu zemi, kur taisnība mājo.” (2. Pētera 3:13; Jesajas 65:17.) Kāds gan tas būs atvieglinājums! Kristus un 144 000 viņa līdzvaldnieku veidos ”jaunas debesis” jeb valdību, savukārt cilvēki, kas būs palikuši dzīvi pēc šīs pasaules gala, veidos ”jaunu zemi”. (1. Jāņa 2:17; Atklāsmes 5:9, 10; 14:1, 3.)
Saglabājiet neatliekamības apziņu un morālu tīrību
22. a) Kas mums palīdzēs izsargāties no garīgiem traipiem un vainām? b) Par kādām briesmām Pēteris brīdina?
22 ”Tādēļ, mīļie,” Pēteris turpina, ”to gaidīdami, censieties, ka viņš jūs atrod ar mieru sirdī neaptraipītus un nevainojamus, un uzskatiet mūsu Kunga pacietību kā glābšanai dotu.” Ja gaidīsim ar dedzību un uzskatīsim jebkuru šķietamu Jehovas dienas aizkavēšanos par Dieva pacietības izpausmi, mums būs vieglāk izsargāties no garīgiem traipiem un vainām. Tomēr pastāv briesmas! Pēteris brīdina, ka ’mūsu mīļā brāļa Pāvila’ rakstos ”ir dažs kas grūti saprotams, ko nemācītie un nenostiprinātie ļaudis sagroza, tāpat kā arī citus rakstus, sev par pazušanu”. (2. Pētera 3:14—16.)
23. Kāda ir Pētera beidzamā pamācība?
23 Viltus mācītāji acīmredzot sagrozīja to, ko Pāvils bija rakstījis par Dieva žēlastību, izmantojot viņa teikto par attaisnojumu baudu dzīvei. Iespējams, Pēteris domā par šo situāciju, izteikdams pēdējo pamācību: ”Jūs mīļie, to jau zinādami, sargaities, ka nezaudējat, maldu līdz aizrauti, savu stipro pamatu.” Pēc tam viņš pabeidz savu vēstuli ar šādu aicinājumu: ”Audziet mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus žēlastībā un atziņā!” (2. Pētera 3:17, 18.)
24. Kādai būtu jābūt visu Jehovas kalpu nostājai?
24 Ir skaidrs, ka Pēteris gribēja stiprināt brāļus. Viņš vēlējās, lai visiem būtu tāda pati attieksme, kādu pauda Dievam uzticīgais 82 gadus vecais Jehovas liecinieks, kura vārdi ir citēti raksta sākumā: ”Esmu dzīvojis saskaņā ar apustuļa mudinājumu, ”turot cieši prātā Jehovas dienas klātbūtni”. Es allaž esmu uzskatījis apsolīto jauno pasauli par ’realitāti, kaut arī neredzamu’.” Dzīvosim arī mēs tāpat savu dzīvi.
Kā jūs atbildētu?
◻ Ko nozīmē ’turēt cieši prātā’ Jehovas dienu?
◻ Ko smējēji tīšuprāt ignorē, un kāpēc viņi tā rīkojas?
◻ Kāda iemesla dēļ smējēji ir zobojušies par uzticīgajiem kristiešiem?
◻ Kāds viedoklis mums jāsaglabā?
[Attēls 23. lpp.]
Turiet cieši prātā Jehovas dienu...
[Attēls 24. lpp.]
...un jauno pasauli, kas būs pēc tam