Staigāsim ar Dievu nemierīgos laikos

”Tā kā Ēnohs vadīja savas gaitas ar Dievu, tad viņa pēkšņi vairs nebija, jo Dievs viņu bija ņēmis.” (1. MOZUS 5:24.)

 1. Kas mūsu laikos padara dzīvi grūtu?

NEMIERĪGI laiki — ar šiem vārdiem var precīzi raksturot trauksmainos un varmācīgos notikumus, kas pasaulē ir risinājušies kopš 1914. gada, kad debesīs tika nodibināta mesiāniskā Valstība. Kopš 1914. gada cilvēce dzīvo laikā, kas Bībelē saukts par pēdējām dienām, un tādas nelaimes kā bads, slimības, zemestrīces un kari nomoka cilvēkus vēl nepieredzētā mērā. (2. Timotejam 3:1; Atklāsmes 6:1—8.) Šīs dienas nav vieglas arī Jehovas kalpiem. Lielākā vai mazākā mērā mēs visi pieredzam grūtības un nedrošību, kas raksturīgas pēdējām dienām. Materiālas grūtības, politiska nestabilitāte, noziedzība un slimības ir tikai daži no iemesliem, kas padara mūsu dzīvi grūtu.

 2. Ar kādiem pārbaudījumiem sastopas Jehovas kalpi?

² Daudzi Jehovas kalpi ir pieredzējuši arī niknas vajāšanas, jo Sātans karo ar tiem, kas ”tur Dieva baušļus un apliecina Jēzu”. (Atklāsmes 12:17.) Un, kaut arī ne visi mēs esam sastapušies ar tiešām vajāšanām, visiem patiesajiem kristiešiem jāpretojas Sātanam Velnam un garam, ko viņš izplata starp cilvēkiem. (Efeziešiem 2:2; 6:12.) Lai nepadotos pasaules gara ietekmei, nepieciešama pastāvīga modrība, jo šī gara ietekme jūtama darba vietā, skolā un visur citur, kur mēs nonākam saskarē ar cilvēkiem, kas neinteresējas par tīro pielūgsmi.

Staigāsim ar Dievu, nevis ar tautām

3., 4. Kādā ziņā kristieši atšķiras no pasaules?

³ Arī mūsu ēras pirmajā gadsimtā kristieši visiem spēkiem pretojās pasaules garam un tāpēc ļoti atšķīrās no cilvēkiem, kas nepiederēja pie kristiešu draudzes. Norādīdams uz šo atšķirību, apustulis Pāvils rakstīja: ”Tad nu es jums piekodinu — tas Kungs ir mans liecinieks — vairs nedzīvot tā, kā pagānu tautas dzīvo sava sirdsprāta tukšībā, nezināšanas dēļ, kas ir viņās, un savas sirds trulības dēļ aptumšojušās savā garā un atsvešinājušās no dievišķīgās dzīvības, zaudējušas kauna jūtas un sākušas nodoties izvirtībai, sagandēdamas savu dzīvi ar visādiem netiklības darbiem un mantkārību.” (Efeziešiem 4:17—19.)

⁴ Pāvila vārdi ļoti izteiksmīgi raksturo garīgo un morālo tumsu, kādā pasaule atradās Pāvila laikā un kādā tā atrodas mūsdienās. Tāpat kā pirmā gadsimta kristieši, arī mēs ”vairs nedzīvojam tā, kā pagānu tautas dzīvo”. Gluži otrādi, mums ir izcila priekšrocība staigāt ar Dievu. Protams, kāds varētu jautāt, vai nepilnīgiem cilvēkiem vispār ir iespējams staigāt ar Jehovu. Tomēr, kā apliecināts Bībelē, tas ir iespējams, un Jehova pat aicina mūs to darīt. Astotajā gadsimtā pirms mūsu ēras pravietis Miha pierakstīja šādus Dieva iedvesmotus vārdus: ”Tev, cilvēk, ir sacīts, kas ir labs un ko tas Kungs no tevis prasa, proti — darīt taisnību, īstenot dzīvē mīlestību un pazemīgi staigāt sava Dieva priekšā [”pazemīgi staigāt ar savu Dievu”, LB-1882]!” (Mihas 6:8.)

Kā un kāpēc mēs staigājam ar Dievu?

 5. Kā nepilnīgs cilvēks var ”staigāt ar Dievu”?

⁵ Kā mēs varam staigāt ar Dievu, kas ir visvarens un mums neredzams? Protams, vārda tiešā nozīmē staigāt ar Jehovu nav iespējams. Bībelē vārds ”staigāt” reizēm ir lietots ar nozīmi ”rīkoties noteiktā veidā”a. Tātad cilvēks, kas staigā ar Dievu, dzīvo tā, kā ir norādījis Dievs, — tā, kā tas ir patīkami Dievam. Šādi dzīvojot, mēs ievērojami atšķiramies no citiem cilvēkiem. Tomēr kristietim staigāt ar Dievu šādā nozīmē ir vienīgais pareizais dzīves ceļš. To var apgalvot vairāku iemeslu dēļ.

6., 7. Kāpēc staigāt ar Dievu ir gudri?

⁶ Jehova ir mūsu Radītājs un dzīvības avots, un viņš ir sagādājis visu dzīvībai nepieciešamo. (Atklāsmes 4:11.) Tāpēc vienīgi viņš ir tiesīgs noteikt, kā mums jādzīvo. Turklāt, staigājot ar Dievu, mēs izvēlamies dzīves ceļu, kas mums pašiem dod vislielāko labumu. Tiem, kas staigā ar viņu, Jehova ir darījis iespējamu grēku piedošanu un piedāvā iespēju dzīvot mūžīgi. Mīlošais debesu Tēvs dod gudrus padomus, kas palīdz uzlabot dzīvi jau tagad, par spīti tam, ka mēs esam nepilnīgi un dzīvojam pasaulē, kas atrodas Sātana varā. (Jāņa 3:16; 2. Timotejam 3:15, 16; 1. Jāņa 1:8; 2:25; 5:19.) Centieni dzīvot saskaņā ar viņa norādījumiem veicina vienotību un mieru draudzē, un tas ir vēl viens iemesls staigāt ar Dievu. (Kolosiešiem 3:15, 16.)

⁷ Bet vissvarīgākais ir tas, ka, staigājot ar Dievu, mēs parādām, kāda ir mūsu nostāja svarīgajā jautājumā, kas radās pēc notikumiem Ēdenes dārzā, — jautājumā par Dieva augstāko varu. (1. Mozus 3:1—6.) Ar savu dzīves veidu mēs apliecinām, ka esam stingri nostājušies Jehovas pusē, un mēs bezbailīgi sludinām, ka vienīgi viņš ir tiesīgs valdīt pār visu. (Psalms 83:19.) Tā mēs parādām, ka dzīvojam saskaņā ar lūgšanu, kurā mēs lūdzam, lai tiek svētīts Dieva vārds un notiek viņa griba. (Mateja 6:9, 10.) Tie, kas staigā ar Jehovu, rīkojas ļoti gudri. Viņi var nešaubīties, ka iet pareizā virzienā, jo paklausa ”vienīgajam visugudrajam Dievam”. Viņš nekad nekļūdās. (Romiešiem 16:27.)

 8. Kāpēc var teikt, ka mēs dzīvojam laikā, kas ir līdzīgs Ēnoha un Noas dienām?

⁸ Bet kā ir iespējams turēties pie kristīga dzīves veida šajos nemierīgajos laikos, kad lielākā daļa cilvēku nevēlas kalpot Jehovam? Atbildi uz šo jautājumu var iegūt, pārdomājot to cilvēku piemēru, kuri senatnē par spīti lielām grūtībām palika uzticīgi Dievam. Tādi cilvēki bija, piemēram, Ēnohs un Noa. Tāpat kā mēs, viņi dzīvoja nemierīgos laikos un redzēja daudz ļaunuma. Noas laikā zeme bija pilna varas darbu un netiklības. Taču Ēnohs un Noa pretojās pasaules garam un staigāja ar Jehovu. Kā viņiem tas izdevās? Meklēsim atbildi uz šo jautājumu, pārdomājot to, kas Bībelē stāstīts par Ēnohu. Nākamajā rakstā mēs pievērsīsim uzmanību Noas piemēram.

Ēnohs staigāja ar Dievu nemierīgos laikos

 9. Kas mums ir zināms par Ēnohu?

⁹ Ēnohs ir pirmais, par ko Bībelē teikts, ka viņš staigāja ar Dievu. ”Enohs pēc tam, kad Metuzālu bija dzemdinājis, staigāja ar Dievu,” norādīts Bībelē. (1. Mozus 5:22, LB-26.) Tālāk ir pieminēts, cik ilgi Ēnohs nodzīvoja, kas mums šķiet ļoti daudz, bet salīdzinājumā ar citiem cilvēkiem, kas dzīvoja tajā laikā, bija diezgan maz. Pēc tam ir teikts: ”Tā kā Ēnohs vadīja savas gaitas ar Dievu, tad viņa pēkšņi vairs nebija, jo Dievs viņu bija ņēmis.” (1. Mozus 5:24.) Pēc visa spriežot, Jehova lika Ēnoham aizmigt nāves miegā, pirms ienaidnieki paspēja viņam kaut ko nodarīt. (Ebrejiem 11:5, 13.) Ēnohs ir pieminēts tikai dažos Bībeles pantos, tomēr no tā, kas par viņu stāstīts, un citiem faktiem var secināt, ka Ēnohs dzīvoja nemierīgos laikos.

10., 11. a) Cik strauja bija cilvēku lejupslīde pēc Ādama un Ievas sacelšanās pret Dievu? b) Kādu pravietisku vēsti izplatīja Ēnohs, un kā, visticamāk, pret viņu izturējās citi cilvēki?

¹⁰ Piemēram, var padomāt, cik strauja bija cilvēku lejupslīde pēc pirmā grēka, ko izdarīja Ādams. Kā teikts Bībelē, Ādama pirmdzimtais dēls Kains nogalināja savu brāli Ābelu, tā kļūdams par pirmo slepkavu. (1. Mozus 4:8—10.) Pēc Ābela vardarbīgās nāves Ādamam un Ievai piedzima vēl viens dēls, kuru viņi nosauca par Setu. Bībelē ir stāstīts, ka ”Setam arī dzima dēls, un tas nosauca viņa vārdu Enosu [Ēnošu]. Tai laikā iesāka piesaukt tā Kunga vārdu.” (1. Mozus 4:25, 26, LB-26.) Diemžēl Jehovas vārds tika piesaukts saistībā ar viltus pielūgsmi.b Daudzus gadus pēc Ēnoša piedzimšanas viens no Kaina pēcnācējiem, Lamehs, dziedāja savām divām sievām dziesmu, kurā viņš paziņoja, ka ir nogalinājis kādu jaunekli, kas bija viņu ievainojis. Šajā dziesmā viņš arī brīdināja: ”Ja Kains tiek atriebts septiņkārt, tad Lamehs septiņdesmit septiņkārt.” (1. Mozus 4:10, 19, 23, 24.)

¹¹ Šie nedaudzie fakti pietiekami skaidri apliecina, ka pagrimums, kas Sātana dēļ sākās Ēdenes dārzā, strauji izplatījās un noveda Ādama pēcnācējus pie liela ļaunuma. Ēnohs bija Jehovas pravietis ļaunā pasaulē, un vēsts, ko viņš, Jehovas iedvesmots, pasludināja, joprojām nav zaudējusi savu spēku. Māceklis Jūda rakstīja, ka Ēnohs sludināja: ”Redzi, tas Kungs nāk ar daudz tūkstošiem savu svēto tiesāt visus un sodīt visus bezdievjus viņu bezdievīgo darbu dēļ, ko tie darījuši, un visu nekaunīgo vārdu dēļ, ko bezdievīgi grēcinieki ir runājuši pret viņu.” (Jūdas 14, 15.) Pilnībā šie vārdi piepildīsies Armagedona laikā. (Atklāsmes 16:14, 16.) Taču nav šaubu, ka jau Ēnoha laikā bija daudz ”bezdievīgu grēcinieku”, kas uztvēra Ēnoha pravietošanu ar dziļu nepatiku. Tātad tas, ka Jehova paņēma savu pravieti prom no viņiem, liecināja par lielu mīlestību.

Kāpēc Ēnohs varēja staigāt ar Dievu?

12. Kāpēc Ēnohs atšķīrās no saviem laikabiedriem?

¹² Ēdenes dārzā Ādams un Ieva paklausīja Sātanam un Ādams sacēlās pret Jehovu. (1. Mozus 3:1—6.) Citādi rīkojās viņu dēls Ābels, kas iemantoja Jehovas labvēlību. (1. Mozus 4:3, 4.) Diemžēl vairākums cilvēku nesekoja Ābela priekšzīmei. Turpretī Ēnohs, kas piedzima vairākus gadsimtus pēc Ābela, bija uzticīgs Dievam. Kāpēc Ēnohs tik ļoti atšķīrās no citiem Ādama pēcnācējiem? Atbilde uz šo jautājumu ir atrodama vārdos, ko rakstīja apustulis Pāvils: ”Ticības spēkā Enohs tika aizrauts, tā ka viņš neredzēja nāvi, un viņu neatrada, tāpēc ka Dievs viņu bij aizrāvis. Jo pirms aizraušanas par viņu ir nodota liecība, ka viņš Dievam paticis.” (Ebrejiem 11:5.) Ēnohs pieder pie ”lielā pulka [pirmskristiešu laika] liecinieku”, kuru ticība ir paraugs mums. (Ebrejiem 12:1.) Savas stiprās ticības dēļ viņš spēja turēties uz pareizā ceļa vairāk nekā 300 gadu — vairāk nekā trīs reizes ilgāk, nekā cilvēki dzīvo mūsdienās.

13. Kāda bija Ēnoha ticība?

¹³ Tādu ticību, kāda bija Ēnoham un citiem lieciniekiem, Pāvils aprakstīja šādi: ”Ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.” (Ebrejiem 11:1.) Tātad ticība ir stipra paļaušanās jeb pārliecība, ka mūsu cerība īstenosies. Šī pārliecība ir tik spēcīga, ka ietekmē to, pēc kā mēs tiecamies savā dzīvē. Šāda pārliecība bija raksturīga ticībai, kas palīdzēja Ēnoham staigāt ar Dievu par spīti tam, ka pārējā pasaule viņa dzīves laikā to nedarīja.

14. Kādas zināšanas varēja būt Ēnoha ticības pamatā?

¹⁴ Patiesas ticības pamatā ir ”patiesības atziņa” jeb precīzas zināšanas par patiesību. Kādas zināšanas bija Ēnoham? (Romiešiem 10:14, 17; 1. Timotejam 2:4.) Ēnohs, bez šaubām, labi zināja, kas bija noticis Ēdenes dārzā. Varbūt viņš bija dzirdējis arī to, kāda bija bijusi dzīve šajā dārzā, kas, iespējams, vēl pastāvēja viņa dzīves laikā, tikai cilvēkiem bija liegta iespēja tajā nokļūt. (1. Mozus 3:23, 24.) Ēnohs zināja arī to, ka Dieva nodoms bija piepildīt zemeslodi ar Ādama pēcnācējiem, kas pārvērtīs visu planētu par paradīzi. (1. Mozus 1:28.) Un Ēnoham noteikti bija ļoti dārgs Jehovas solījums, ka nāks Dzimums, kas sadragās Sātana galvu un darīs galu viņa melu briesmīgajām sekām. (1. Mozus 3:15.) Arī paša Ēnoha sludinātie pravietiskie vārdi, kas pierakstīti Jūdas vēstulē, norādīja uz Sātana dzimuma iznīcināšanu. Ēnoham bija stipra ticība, tāpēc viņš kalpoja Jehovam, apzinādamies, ka Jehova ”tiem, kas viņu meklē, atmaksā”. (Ebrejiem 11:6.) Tātad, lai arī Ēnohs nezināja tik daudz, cik zinām mēs, viņam bija pietiekami daudz zināšanu, lai izveidotu stipru ticību. Šāda ticība viņam palīdzēja uzticīgi kalpot Dievam nemierīgos laikos.

Sekosim Ēnoha priekšzīmei

15., 16. Kā mēs varam sekot Ēnoha priekšzīmei?

¹⁵ Tā kā mēs vēlamies būt patīkami Jehovam nemierīgajos laikos, kuros mēs dzīvojam, mums ir labi pārdomāt Ēnoha piemēru. Mums jāiegūst precīzas zināšanas par Jehovu un viņa nodomiem. Taču ar to vien nepietiek. Ir jāpanāk, lai zināšanas par Jehovas nodomiem ietekmētu itin visu mūsu dzīvē. (Psalms 119:101; 2. Pētera 1:19.) Mums jāņem vērā Dieva domas un jācenšas viņu iepriecināt ar visu, ko domājam un darām.

¹⁶ Mums nav pieejamas rakstiskas liecības par to, vai Ēnoha laikā bez viņa vēl kāds kalpoja Jehovam, taču ir skaidrs, ka tādu cilvēku bija ārkārtīgi maz vai pat nebija vispār. Arī mūsdienās Jehovas kalpu salīdzinājumā ar pārējo pasauli nav daudz, taču tas mūs nebiedē. Jehova mūs atbalstīs, lai kas pret mums stātos. (Romiešiem 8:31.) Ēnohs drosmīgi sludināja par bezdievīgo cilvēku iznīcināšanu. Arī mēs, par spīti izsmieklam, pretestībai un vajāšanām, drosmīgi sludinām ”valstības evanģeliju”. (Mateja 24:14.) Ēnoha mūžs bija daudz īsāks nekā daudzu viņa laikabiedru mūžs. Bet viņa cerība nebija saistīta ar toreizējo pasauli, viņš gaidīja kaut ko nesalīdzināmi labāku. (Ebrejiem 11:10, 35.) Arī mēs gaidām Jehovas nodomu īstenošanos, tāpēc mēs nemēģinām iegūt visu, ko piedāvā pasaule. (1. Korintiešiem 7:31.) Galvenais, kam mēs veltām savus spēkus un līdzekļus, ir kalpošana Jehovam.

17. Kas mums ir zināms tāds, kas nebija zināms Ēnoham, un kas mums būtu jādara, to apzinoties?

¹⁷ Ēnohs ticēja, ka Jehovas noliktajā laikā apsolītais Dzimums parādīsies. Kopš tiem laikiem, kad Dzimums, Jēzus Kristus, parādījās, upurēja savu dzīvību un deva iespēju mums un tādiem uzticamiem lieciniekiem kā Ēnoham iemantot mūžīgu dzīvi, ir pagājuši gandrīz divi gadu tūkstoši. Šis Dzimums, kas tagad ir Dieva Valstības ķēniņš, padzina Sātanu no debesīm, un mēs tagad redzam šo notikumu sekas visā pasaulē. (Atklāsmes 12:12.) Mēs saprotam, ka mums ir zināms daudz vairāk, nekā bija zināms Ēnoham. Tāpēc centīsimies veidot tādu pašu stipru ticību, kāda bija viņam. Dzīvosim tā, lai pārliecība par Dieva solījumu piepildīšanos ietekmētu visu, ko mēs darām. Būsim kā Ēnohs un staigāsim ar Dievu nemierīgos laikos.

[Zemsvītras piezīmes]

Kā jūs atbildētu?

• Ko nozīmē ”staigāt ar Dievu”?

• Kāpēc staigāt ar Dievu ir vislabākais dzīves ceļš?

• Kāpēc Ēnohs spēja staigāt ar Dievu nemierīgos laikos?

• Kā mēs varam sekot Ēnoha priekšzīmei?

[Attēls 15. lpp.]

Ticībā Ēnohs staigāja ar Dievu

[Attēls 17. lpp.]

Mēs esam pārliecināti, ka Jehovas solījumi piepildīsies

[Norādes par attēlu autortiesībām 13. lpp.]

Sieviete labajā malā: FAO photo/B. Imevbore; grūstošās ēkas: San Hong R-C Picture Company