Sargieties no viltus mācītājiem!
”Jūsu starpā būs viltus mācītāji.” (2. PĒTERA 2:1)
1. Par ko Jūda bija nodomājis rakstīt, un kāpēc viņš izmainīja savas vēstules tēmu?
NEIEDOMĀJAMI! Viltus mācītāji pirmā gadsimta kristiešu draudzē! (Mateja 7:15; Apustuļu darbi 20:29, 30.) Jēzus pusbrālis Jūda zināja, ka veidojas šāda situācija. Viņš teica, ka bija nodomājis rakstīt ticības biedriem ”par mūsu kopējo pestīšanu”, bet tad paskaidroja: ”Sirds mani spieda jūs pamācīt šinī rakstā turpināt cīņu par.. ticību.” Kāpēc Jūda izmainīja savas vēstules tēmu? Viņš pats minēja iemeslu: ”[Draudzēs] ir iezagušies zināmi ļaudis, ..kas mūsu Dieva žēlastības vietā nododas kauna dzīvei.” (Jūdas 3, 4.)
2. Kāpēc 2. Pētera vēstules 2. nodaļa un Jūdas vēstule ir tik līdzīgas?
2 Jūda acīmredzot rakstīja neilgi pēc tam, kad Pēteris bija uzrakstījis savu otro vēstuli. Nav šaubu, ka Jūda bija pazīstams ar Pētera vēstules saturu. Dodams pamācības savā iespaidīgajā vēstījumā, Jūda izteica daudzas līdzīgas domas. Tāpēc, pētot 2. Pētera vēstules 2. nodaļu, mēs ievērosim, cik ļoti tā līdzinās Jūdas vēstulei.
Aplamo mācību sekas
3. Kas ir noticis pagātnē un, saskaņā ar Pētera rakstīto, notiks atkal?
3 Aicinājis brāļus ņemt vērā pravietojumus, Pēteris raksta: ”Bet ir arī bijuši [senajā Izraēlā] viltus pravieši, kā arī jūsu starpā būs viltus mācītāji.” (2. Pētera 1:14—2:1.) Dieva tauta senatnē saņēma patiesus pravietojumus, taču cilvēkiem bija jāklausās arī viltus praviešu aplamajās mācībās. (Jeremijas 6:13, 14; 28:1—3, 15.) ”Jeruzālemes praviešos,” rakstīja Jeremija, ”Es ieraudzīju tiešām ko šausmīgu: laulības pārkāpšanu un dzīvi vienos melos.” (Jeremijas 23:14.)
4. Kāpēc viltus mācītāji ir pelnījuši pazušanu?
4 Pēteris raksta par to, ko viltus mācītāji darīs kristiešu draudzē: ”[Tie] paslepen ienesīs aplamas posta mācības, noliegdami pat to Kungu [Jēzu Kristu], kas viņus atpircis, un tā sagatavos sev drīzu pazušanu.” (2. Pētera 2:1; Jūdas 4.) Pirmā gadsimta posta mācību iznākums ir kristīgā pasaule, kādu mēs to pazīstam mūsdienās. Pēteris norāda, kāpēc viltus mācītāji pilnā mērā ir pelnījuši pazušanu: ”Daudzi sekos viņu baudu dzīvei, viņu dēļ patiesības ceļš tiks zaimots.” (2. Pētera 2:2.)
5. Par ko viltus mācītāji bija atbildīgi?
5 Padomājiet! Viltus mācītāju ietekmēti, daudzi cilvēki draudzēs pievērsās baudu dzīvei. Grieķu valodas vārds, kas iztulkots ar vārdiem ”baudu dzīve”, apzīmē izlaidību, vaļīgumu, neķītrību, izvirtību, bezkaunīgu uzvedību. Iepriekš Pēteris atzīmēja, ka kristieši bija ”izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē”. (2. Pētera 1:4.) Taču daži atgriezās pie šī posta, un par to lielā mērā atbildīgi bija viltus mācītāji draudzēs. Tā tika sagādāts negods patiesības ceļam. Cik skumji! Šis, bez šaubām, ir jautājums, kas nopietni jāpārdomā visiem Jehovas lieciniekiem mūsdienās. Mēs nekad nedrīkstam aizmirst, ka ar savu uzvedību mēs varam sagādāt Dievam Jehovam un viņa tautai vai nu slavu, vai negodu. (Salamana Pamācības 27:11; Romiešiem 2:24.)
Kā aplamās mācības tiek pasniegtas
6. Kas ir viltus mācītāju rīcības virzītājspēks, un kā viņi cenšas panākt to, ko viņi grib?
6 Būtu prātīgi pievērst uzmanību tam, kā viltus mācītāji propagandē savus aplamos uzskatus. Vispirms Pēteris norāda, ka viņi to dara paslepen — neuzkrītoši un veikli. Tad Pēteris piebilst: ”Mantkārībā viņi izmantos jūs ar izdomātiem vārdiem.” Viltus mācītāju rīcības virzītājspēks ir savtīgas vēlmes; šī doma ir izcelta Bībeles tulkojumā The Jerusalem Bible: ”Viņi uzstājīgi centīsies jūs nopirkt sev ar vilinošām runām.” Līdzīgi šie vārdi skan Džeimsa Mofata tulkojumā: ”Savā iekārē viņi jūs izmantos ar blēdīgiem argumentiem.” (2. Pētera 2:1, 3.) Viltus mācītāju izteikumi var likties ticami tiem, kas nav garīgi modri, taču patiesībā viņu vārdi ir rūpīgi izraudzīti nolūkā ”nopirkt” cilvēkus — ar viltu panākt, lai tie būtu noderīgi krāpnieku savtīgajiem mērķiem.
7. Kāds filozofijas virziens sāka kļūt populārs pirmajā gadsimtā?
7 Nav šaubu, ka pirmā gadsimta viltus mācītāji atradās tolaik izplatīto pasaulīgo uzskatu ietekmē. Aptuveni tajā laikā, kad Pēteris rakstīja savu vēstuli, popularitāti sāka iekarot gnosticisma filozofija. Gnostiķi uzskatīja, ka visa matērija ir ļaunums un labs ir tikai tas, kas attiecas uz garu. Tāpēc daži no viņiem apgalvoja, ka neesot svarīgi, ko cilvēks dara ar savu fizisko ķermeni. Pienāks laiks, viņi sprieda, un cilvēkam šī ķermeņa vairs nebūs. Tātad, viņi secināja, ķermeniskie grēki, arī tie, kas saistīti ar dzimumattiecībām, nav svarīgi. Liekas, šādi uzskati bija sākuši ietekmēt daļu no tiem, kas sevi sauca par kristiešiem.
8., 9. a) Kādi ačgārni spriedumi ietekmēja daļu no agrīnajiem kristiešiem? b) Ko, saskaņā ar Jūdas teikto, darīja daži cilvēki draudzēs?
8 Kāds Bībeles pētnieks rakstīja, ka ”Baznīcā bija cilvēki, kas izkropļoja mācību par žēlastību”. (Efeziešiem 1:5—7.) Saskaņā ar šī pētnieka vārdiem, daži sprieda tā: ”Vai jūs sakāt, ka Dieva žēlastība ir pietiekami liela, lai apklātu jebkuru grēku? [..] Tad turpināsim grēkot, jo Dieva žēlastība var izdzēst jebkuru grēku. Un vispār — jo vairāk mēs grēkojam, jo lielākas iespējas Dievam ir parādīt savu žēlastību.” Vai jūs kādreiz esat dzirdējuši vēl ačgārnāku spriedumu gaitu par šo?
9 Apustulis Pāvils atspēkoja nepareizos priekšstatus par Dieva žēlsirdību, jautādams: ”Vai paliksim grēkā, lai vairojas žēlastība?” Viņš arī vaicāja: ”Vai lai grēkojam, tāpēc ka neesam padoti bauslībai, bet žēlastībai?” Uz abiem jautājumiem Pāvils atbildēja nepārprotami: ”Nekādā ziņā ne!” (Romiešiem 6:1, 2, 15.) Kā atzīmēja Jūda, bija skaidri redzams, ka zināmi cilvēki ”mūsu Dieva žēlastības vietā nododas kauna dzīvei”. Taču Pēteris teica, ka šādu cilvēku ”posts nesnauž”. (Jūdas 4; 2. Pētera 2:3.)
Brīdinoši piemēri
10., 11. Kādus trīs brīdinošus piemērus min Pēteris?
10 Lai uzsvērtu, ka Dievs vērsīsies pret tiem, kas tīšuprāt dara ļaunu, Pēteris min trīs brīdinošus piemērus no Bībeles. Vispirms viņš raksta: ”Eņģeļus, kas apgrēkojās, Dievs nesaudzēja.” Šie eņģeļi, kā norāda Jūda, ”savu augsto stāvokli nebij nosargājuši, bet savu mājokli [debesīs] atstājuši”. Pirms plūdiem viņi ieradās uz zemes un izveidoja sev miesīgus ķermeņus, lai stātos dzimumattiecībās ar cilvēku meitām. Par šo nepieļaujamo, pretdabisko rīcību eņģeļi tika sodīti — viņi tika iemesti ”Tartarā”; Jūdas vēstulē teikts, ka Dievs viņus ”tur mūžīgās saitēs saistītus ieslēgtus tumsā lielās dienas tiesai”. (2. Pētera 2:4, NW; Jūdas 6; 1. Mozus 6:1—3.)
11 Pēc tam Pēteris runā par Noas laika cilvēkiem. (1. Mozus 7:17—24.) Viņš stāsta, ka Noas laikā Dievs ”nesaudzēja seno pasauli, ..sūtīdams plūdus bezdievīgajai pasaulei”. Visbeidzot, Pēteris raksta, ka Dievs atstāja ”biedinošu piemēru visiem, kas grib grēkot”, ’pārvērzdams Sodomas un Gomoras pilsētas pelnos’. Jūda papildina Pētera teikto un pavēstī, ka šo pilsētu iedzīvotāji ”padevās netiklībai un nomaldījās pretdabīgās miesas kārībās”. (2. Pētera 2:5, 6; Jūdas 7.) Vīrieši ne tikai stājās nelikumīgās dzimumattiecībās ar sievietēm, bet arī iekāroja citu vīriešu un varbūt pat dzīvnieku miesu. (1. Mozus 19:4, 5; 3. Mozus 18:22—25.)
12. Kā, saskaņā ar Pētera vārdiem, cilvēks tiek atalgots par taisnīgu rīcību?
12 Tomēr vienlaikus Pēteris norāda, ka Jehova atalgo tos, kas viņam uzticīgi kalpo. Piemēram, Pēteris raksta, ka Dievs, kad bija izraisījis plūdus, ”izglāba.. taisnības sludinātāju Nou līdz ar septiņiem citiem”. Pēteris piemin arī to, ka Jehova izglāba ”taisno Latu”, kad tika iznīcināta Sodoma, un rezumē: ”Tas Kungs prot izglābt dievbijīgos no kārdinājuma, bet netaisnus paturēt mokām soda dienā.” (2. Pētera 2:5, 7—9.)
Darbi, kas pelna sodu
13. Ko it sevišķi gaida Dieva sods, un kādiem sapņiem šie cilvēki acīmredzot nododas?
13 Pēteris apraksta tos, ko it sevišķi gaida Dieva sods: tie ir cilvēki, ”kas seko miesai kārībās, kas viņus apgāna, un nicina augsto varu”. Mēs gandrīz varam sajust Pētera sašutumu, lasot viņa vārdus: ”Pārdroši pārgalvji, tie nebīstas no godības eņģeļiem [’godā celtajiem’, LB-26], bet zaimo tos.” Jūda raksta, ka ”šie apgāna, sekodami saviem sapņiem, miesu, ..zaimo debess varas”. (2. Pētera 2:10; Jūdas 8.) Šo cilvēku sapņi varbūt ietver neķītras seksuālas fantāzijas, kuru mudināti, viņi tiecas amorālā veidā apmierināt savu dzimumtieksmi. Bet kādā ziņā viņi ”nicina augsto varu” un ”zaimo debess varas” jeb ”godā celtos”?
14. Kādā ziņā viltus mācītāji ”nicina augsto varu” un ’zaimo godā celtos’?
14 Viņi to dara, nicīgi izturēdamies pret Dieva iedibināto varu. Kristiešu vecākie pārstāv diženo Dievu Jehovu un viņa Dēlu, tāpēc var teikt, ka vecākajiem ir piešķirts zināms gods. Tiesa, viņi mēdz kļūdīties, tāpat kā kļūdījās Pēteris, taču Bībelē draudzes locekļi tiek mudināti būt padevīgi šiem godā celtajiem. (Ebrejiem 13:17.) Vecāko trūkumi nav iemesls, lai viņus zaimotu. Pēteris raksta, ka eņģeļi ”nenosoda [viltus mācītājus], tos zaimodami”, kaut gan pēdējie to būtu papilnam pelnījuši. Turpretī ”Viņi kā neprātīgi dzīvnieki,” Pēteris turpina, ”kas pēc savas dabas radīti satveršanai un nokaušanai, tāpat kā šie ies bojā, tāpēc ka tie zaimo to, ko tie nepazīst.” (2. Pētera 2:10—13.)
”Mielodamies kopā ar jums”
15. Kādus paņēmienus izmanto viltus mācītāji, un kādās situācijās viņi cenšas pavedināt citus?
15 Lai gan šiem izvirtušajiem cilvēkiem ”salds prieks.. šķiet baudu dzīve dienā” un ”viņi ir kauna traipi”, tomēr viņi ir arī viltīgi. Kā Pēteris iepriekš minēja, viņi rīkojas ”paslepen” un lieto ’viltīgi izdomātus vārdus’. (2. Pētera 2:1; 2:3, LB-26; 2:13.) Tāpēc viltus mācītāji, iespējams, atklāti neapstrīd vecāko centienus aizstāvēt Dieva morāles normas un viņu vēlēšanās apmierināt savu dzimumtieksmi neizpaužas klaji. Pēteris norāda, ka šie cilvēki ”ir kārīgi savās viltībās” (LB-26), ”mielodamies kopā ar jums”. Un Jūda raksta: ”Tie ir akmeņi, kas paslēpti zem ūdens jūsu mīlestības mielastos.” (Jūdas 12, NW.) Kā šķautņaini zemūdens akmeņi, kas var noraut laivai dibenu un izraisīt nepiesardzīgo braucēju bojāeju, viltus mācītāji centās pavedināt nepiesardzīgus kristiešus, pret kuriem viņi liekulīgi tēloja mīlestību ’mīlestības mielastu’ laikā.
16. a) Kas bija ’mīlestības mielasti’, un kādās līdzīgās situācijās netikli cilvēki var darboties mūsdienās? b) Kādiem cilvēkiem viltus mācītāji galvenokārt pievērš uzmanību, un kā šiem cilvēkiem jārīkojas?
16 ’Mīlestības mielasti’ acīmredzot bija saieti, kuros pirmā gadsimta kristieši sapulcējās, lai baudītu ēdienu un pabūtu cits cita sabiedrībā. Arī mūsdienās Jehovas liecinieki reizēm sanāk kopā dažādos saviesīgos pasākumos, piemēram, kāzās, piknikos vai viesībās. Kā izvirtuši cilvēki varētu izmantot šādus pasākumus, lai mēģinātu kādu pavedināt? Pēteris raksta: ”Viņu acis ir vērstas tikai uz laulības pārkāpēju [”pārkāpšanu”, LB-26]..; tie vilina nestipras [”svārstīgas”, JD] dvēseles.” Šādu cilvēku ”sirds ir ievingrinājusies mantkārībā” un ir pievērsta garīgā ziņā svārstīgajiem, kas nav pieķērušies patiesībai ar visu savu būtību. Tāpēc paturiet prātā brīdinošos notikumus, kas risinājās Pētera laikā, un esiet modri! Noraidiet jebkādus neķītrus piedāvājumus un neļaujiet sevi piemuļķot, lai cik valdzinošs vai ārēji pievilcīgs būtu cilvēks, kas izsaka amorālus piedāvājumus! (2. Pētera 2:14.)
’Bileāma ceļš’
17. Kas bija ’Bileāma ceļš’, un kā tas ietekmēja 24 000 izraēliešu?
17 Šie ’lāstam pakļautie’ cilvēki kādu laiku jau zina patiesību. Varbūt joprojām šķiet, ka viņi aktīvi darbojas draudzē. Taču Pēteris saka: ”Atstādami taisno ceļu, tie ir nomaldījušies, sekodami Bileāmam, Beora dēlam [”Bileama, Bosora dēla, ceļam”, LB-26], kas dzinās pēc netaisnās algas.” (2. Pētera 2:14, 15.) Pravieša Bileāma ceļš bija dot padomu pavedināt citus uz amorālu rīcību un tā pašam gūt labumu. Bileāms pateica moābiešu valdniekam Balakam, ka Dievs nolādētu izraēliešus, ja kāds tos iekārdinātu nodoties netiklībai. Iznākums bija tāds, ka moābietes pavedināja daudzus cilvēkus no Dieva tautas un 24 000 no tiem tika sodīti ar nāvi par savu amorālo rīcību. (4. Mozus 25:1—9; 31:15, 16; Atklāsmes 2:14.)
18. Cik neatlaidīgs bija Bileāms, un ko viņa rīcības iznākums nozīmē viltus mācītājiem?
18 Pēteris norāda, ka Bileāms tika kavēts, kad viņu uzrunāja paša ēzelis, tomēr Bileāms tik ļoti ”dzinās pēc netaisnās algas”, ka pat pēc šī starpgadījuma neatmeta savu ”neprātīgo nodomu”. (2. Pētera 2:15, 16.) Cik zemiski! Bēdas katram, kas tāpat kā Bileāms mēģina pavedināt cilvēkus no Dieva tautas, kārdinot tos rīkoties amorāli! Bileāms gāja bojā savas ļaunprātības dēļ, un tas pats notiks ar visiem, kas iet viņa ceļu. (4. Mozus 31:8.)
Velnišķīgi kārdinājumi
19., 20. a) Ar ko tiek salīdzināti cilvēki, kas līdzinās Bileāmam, un kāpēc? b) Ko šie cilvēki pieviļ un kādā veidā? c) Kāpēc var teikt, ka viņu izmantotie kārdināšanas paņēmieni ir velnišķīgi, un kā mēs varam no viņiem aizsargāt sevi un citus?
19 Pēteris apraksta tos, kas līdzinās Bileāmam: ”Tie ir avoti [vai akas] bez ūdens, vēja dzenāti mākoņi.” Izslāpušam ceļotājam tuksnesī izžuvusi aka var nozīmēt nāvi. Nav brīnums, ka cilvēkiem, kas atgādina kaut ko tādu, ir ”nolemta visdziļākā tumsība”! ”Jo, runādami lepnus, tukšus vārdus,” Pēteris turpina, ”tie vilina ar miesas kārībām netiklās baudās tos, kas tikko izbēguši maldu ceļu gājējiem.” Šādi cilvēki pieviļ nepieredzējušos, ”Apsolīdami tiem svabadību”, saka Pēteris, lai gan ”paši viņi kalpo postam”. (2. Pētera 2:17—19; Galatiešiem 5:13.)
20 Kārdināšanas paņēmieni, ko izmanto šādi nekrietni viltus mācītāji, ir velnišķīgi. Varbūt viņi saka: ”Dievs zina, ka mēs esam vāji un pakļauti kaislībām. Ja mēs lutināsim sevi un apmierināsim savas seksuālās iegribas, Dievs būs žēlsirdīgs. Ja atzīsimies savā grēkā, viņš mums piedos, gluži tāpat kā viņš mums piedeva tad, kad iepazinām patiesību.” Bet atcerieties — savā ziņā līdzīgu taktiku lietoja Velns, apsolīdams Ievai, ka viņa var nesodīti grēkot. Toreiz Velns apgalvoja, ka, grēkojot pret Dievu, Ieva iegūs zināšanas un brīvību. (1. Mozus 3:4, 5.) Ja mēs pamanām šādu izvirtušu cilvēku, kas ir saistīts ar draudzi, mūsu pienākums ir aizsargāt pašiem sevi, kā arī citus un paziņot par šo cilvēku atbildīgajiem brāļiem kristiešu draudzē. (3. Mozus 5:1.)
Precīzas zināšanas mūs aizsargā
21.—23. a) Kādas sekas ir tam, ja cilvēks neizmanto precīzās zināšanas? b) Kāda ir nākamā Pētera skartā problēma, ko mēs apskatīsim turpinājumā?
21 Pēteris pabeidz šo vēstules daļu, aprakstīdams, kādas sekas ir tam, ja cilvēks neizmanto zināšanas, kuras, kā Pēteris iepriekš atzīmēja, ir ļoti svarīgas ”dzīvībai un dievbijībai”. (2. Pētera 1:2, 3, 8.) Viņš raksta: ”Ja tie, kas pasaules gānekļiem mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus atziņā [’precīzās zināšanās’, NW] izbēguši, bet tanīs atkal iepīti, zaudē cīņu, tad viņu gals ir kļuvis ļaunāks nekā viņu sākums.” (2. Pētera 2:20.) Cik skumji! Pētera laikā šādi cilvēki bija atteikušies no brīnišķīgās cerības iegūt nemirstību un dzīvot debesīs dažu gaistošu seksuālā apmierinājuma mirkļu dēļ.
22 Tāpēc Pēteris raksta: ”Labāki viņiem būtu bijis, kad tie nebūtu atzinuši taisnības ceļu, nekā pie atziņas nākušiem nogriezties no viņiem uzticētā svētā baušļa. Bet viņiem ir noticis pēc sakāmā vārda patiesības: ”Suns atgriežas pie sava paša vēmekļa,” kā arī: ”Cūka mazgājusies atkal vārtās dubļos.”” (2. Pētera 2:21, 22; Salamana Pamācības 26:11.)
23 Vēl viena problēma, kas acīmredzot bija sākusi izpausties agrīno kristiešu vidū, bija līdzīga tai, kas satrauc dažus mūsdienās. Tolaik, domājams, bija kristieši, kas žēlojās par Kristus apsolītās klātbūtnes šķietamo kavēšanos. Izpētīsim, kā Pēteris risināja šo jautājumu.
Vai jūs atceraties?
◻ Kādus trīs brīdinošus piemērus min Pēteris?
◻ Kā viltus mācītāji ”nicina augsto varu”?
◻ Kas ir Bileāma ceļš, un kā cilvēki, kas iet šo ceļu, iespējams, mēģina pavedināt citus?
◻ Kādas sekas ir tam, ja cilvēks neizmanto precīzās zināšanas?
[Attēls 16., 17. lpp.]
Bileāma liktenis ir brīdinošs piemērs