Pieņemsim lēmumus, kas dara godu Dievam

”Gudrais novēro un pārbauda savus soļus.” (Sal. Pam. 14:15.)

1., 2. a) Kādiem jābūt mūsu lēmumiem? b) Kādus jautājumus mēs apskatīsim?

MĒS katru dienu pieņemam visdažādākos lēmumus. Daži lēmumi ietekmē visu mūsu tālāko dzīvi, bet citi ir pavisam nenozīmīgi. Taču ar visiem saviem lēmumiem — kā lieliem, tā maziem — mēs vēlamies godāt Dievu. (Nolasīt 1. Korintiešiem 10:31.)a

² Vai jums ir viegli pieņemt lēmumus, vai arī tas jums sagādā grūtības? Lai mēs sasniegtu kristīgu briedumu, mums ir jāmācās atšķirt labu no ļauna un pieņemt lēmumus saskaņā ar mūsu pašu pārliecību, nevis kāda cita uzskatiem. (Rom. 12:1, 2; Ebr. 5:14.) Kāpēc vēl ir svarīgi mācīties pieņemt labus lēmumus? Kāpēc pieņemt lēmumus reizēm ir tik grūti? Ko mēs varam darīt, lai mūsu lēmumi nestu godu Dievam?

Kāpēc vispār jāpieņem lēmumi?

 3. Kas nedrīkstētu ietekmēt mūsu lēmumus?

³ Ja mēs esam neizlēmīgi jautājumos, kas skar Bībeles principus, mūsu skolasbiedri vai darba kolēģi var nospriest, ka mums nav stingras pārliecības un tāpēc mūs var viegli ietekmēt. Viņi varbūt melo vai zog un pēc tam mēģina mūs pierunāt, lai mēs viņiem pievienotos vai vismaz piesegtu viņu rīcību. (2. Moz. 23:2.) Tomēr cilvēks, kas grib, lai viņa lēmumi darītu godu Dievam, nepieļaus, ka bailes vai vēlēšanās izpelnīties citu atzinību liktu viņam rīkoties pretrunā ar viņa sirdsapziņu, kas ir mācīta pēc Bībeles. (Rom. 13:5.)

 4. Kāpēc citiem varētu rasties vēlēšanās pieņemt lēmumus mūsu vietā?

⁴ Ne visi, kas grib pieņemt lēmumus mūsu vietā, vēl mums ļaunu. Draugi ar labiem nodomiem var uzstāt, lai mēs klausām viņu padomiem. Pat ja mēs vairs nedzīvojam pie vecākiem, mūsu tuvinieki, visticamāk, joprojām uztraucas par mums un, iespējams, domā, ka viņiem ir jāpalīdz mums pieņemt kādus svarīgus lēmumus. Piemēram, tā varētu notikt jautājumā par ārstēšanās veida izvēli. Bībelē ir skaidri nosodīta nepareiza asins izmantošana. (Ap. d. 15:28, 29.) Bet ir arī tādas situācijas, par kurām Bībelē nav tik konkrētu norādījumu un kurās katram no mums jāpieņem personisks lēmums, vai piekrist kādam ārstēšanās veidam vai to noraidīt.b Varētu gadīties, ka mūsu tuviniekiem ir stingrs viedoklis, kā mums būtu jārīkojas. Taču, pieņemot lēmumu, katram kristītam Jehovas kalpam ir jānes sava atbildības nasta. (Gal. 6:4, 5.) Mūsu mērķis ir saglabāt tīru sirdsapziņu Dieva priekšā, nevis izpatikt cilvēkiem. (1. Tim. 1:5.)

 5. Kā mēs varam nepieļaut, ka mūsu ”ticības laiva” tiktu sadragāta?

⁵ Neizlēmība var būt ļoti bīstama. Kristus māceklis Jēkabs rakstīja, ka neizlēmīgs cilvēks ir ”nepastāvīgs visos savos ceļos”. (Jēk. 1:7, 8.) Gluži kā laiva bez airiem, kas tiek mētāta bangojošā jūrā, viņš pakļaujas mainīgajām cilvēku domām. Viegli varētu gadīties, ka šāda cilvēka ”ticības laiva” tiktu sadragāta, bet viņš savā nelaimē vainotu citus. (1. Tim. 1:19.) Kā mēs varam nepieļaut, ka ar mums tā notiktu? Mums ir jākļūst stipriem ticībā. (Nolasīt Kolosiešiem 2:6, 7.) Lai mūsu dzīvē valdītu garīga stabilitāte, mums jāmācās pieņemt lēmumus, kuros izpaustos ticība Dieva iedvesmotajiem Rakstiem. (2. Tim. 3:14—17.) Bet kas mums var traucēt pieņemt labus lēmumus?

Kas var traucēt pieņemt lēmumus

 6. Kā mūs var ietekmēt bailes?

⁶ No lēmuma pieņemšanas mūs var atturēt bailes — bailes, ka lēmums nebūs pareizs, bailes no neveiksmes vai bailes izskatīties muļķīgi citu acīs. Šādas izjūtas ir saprotamas. Neviens nevēlas pieņemt nesaprātīgu lēmumu — tādu, kas izraisītu problēmas un varētu sagādāt kaunu. Taču mīlestība pret Dievu un viņa Rakstiem mums palīdz kliedēt bailes. Kādā veidā? Mīlestība pret Dievu mūs mudina pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas vienmēr meklēt padomus Bībelē un bībeliskās publikācijās. Šāda rīcība samazina iespējas kļūdīties, jo Bībeles sniegtās zināšanas palīdz tiem, kam trūkst pieredzes, kļūt ”prātīgiem un apdomīgiem”. (Sal. Pam. 1:4.)

 7. Ko mēs mācāmies no ķēniņa Dāvida?

⁷ Vai mēs vienmēr pieņemsim vispareizākos lēmumus? Nē, tā nav, jo mēs visi mēdzam kļūdīties. (Rom. 3:23.) Piemēram, ķēniņš Dāvids bija gudrs un dievbijīgs cilvēks. Tomēr reizēm viņš pieņēma nesaprātīgus lēmumus, kas sagādāja ciešanas gan viņam pašam, gan citiem. (2. Sam. 12:9—12.) Bet viņš nepieļāva, ka savu kļūdu dēļ viņš vairs nepieņemtu lēmumus, kas būtu patīkami Dievam. (1. Ķēn. 15:4, 5.) Mēs varam būt izlēmīgi par spīti savām agrākajām neveiksmēm, ja, tāpat kā Dāvids, paturam prātā, ka Jehova nekoncentrējas uz mūsu kļūdām un ir gatavs piedot mūsu grēkus. Viņš vienmēr atbalstīs tos, kas viņu mīl un klausa viņam. (Ps. 51:3—6, 9—12.)

 8. Ko mēs uzzinām no tā, ko apustulis Pāvils rakstīja par laulību?

⁸ Kā mēs varam mazināt bailes pieņemt lēmumus? Mums jāsaprot, ka dažkārt pareizi var būt vairāki atšķirīgi lēmumi. Padomāsim, ko apustulis Pāvils teica par laulību. Dieva iedvesmots, viņš rakstīja: ”Neprecētiem un atraitnēm es saku: Ir labi, ja tie paliek tādi kā es. Bet ja tie nevar atturēties, tad lai dodas laulībā, jo labāk iedoties laulībā, nekā kaist kārībā.” (1. Kor. 7:8, 9.) Pāvils kristiešiem ieteica neprecēties, bet viņš arī minēja, ka tas nav vienīgais pareizais lēmums.

 9. Vai mums būtu jādomā par to, kā uz mūsu lēmumiem raudzīsies citi? Paskaidrojiet.

⁹ Vai mums būtu jādomā par to, kā uz mūsu lēmumiem raudzīsies citi? Zināmā mērā, jā. Pievērsīsim uzmanību, ko Pāvils rakstīja par lēmumu ēst vai neēst kaut ko tādu, kas varētu būt upurēts elkiem. Viņš atzina, ka kristieša pieņemtais lēmums pats par sevi varbūt nav nepareizs, tomēr tas var kaitēt kādam, kam ir vāja sirdsapziņa. Kāda bija Pāvila nostāja? ”Ja ēdiens ir manam brālim par apgrēcību, tad es ne mūžam gaļu neēdīšu, lai savu brāli neapgrēcinātu,” viņš rakstīja. (1. Kor. 8:4—13.) Arī mums ir jādomā, kā mūsu lēmumi ietekmēs citu kristiešu sirdsapziņu. Protams, visvairāk mums rūp tas, kā mūsu rīcība ietekmēs mūsu attiecības ar Jehovu. (Nolasīt Romiešiem 14:1—4.) Kādi Bībeles principi mums var palīdzēt ar saviem lēmumiem godāt Dievu?

Kā pieņemt labus lēmumus

10., 11. a) Kā ģimenes locekļi var apliecināt, ka viņi nav lepni un pašpaļāvīgi? b) Kas jāpatur prātā draudzes vecākajiem, kad viņi pieņem lēmumus, kas ietekmē draudzi?

¹⁰ Nebūsim lepni un pašpaļāvīgi. Pirms izlemt, kā rīkoties, mums ir jāpadomā: vai es esmu tiesīgs pieņemt lēmumu šajā jautājumā? Ķēniņš Salamans rakstīja: ”Kur nāk lepnība, tur nāk arī negods, bet īstenā atziņa mīt pazemīgajos.” (Sal. Pam. 11:2.)

¹¹ Vecāki var dot bērniem iespēju pieņemt kādus lēmumus, bet bērniem nevajadzētu uzskatīt, ka viņiem šādas tiesības pienākas. (Kol. 3:20.) Sievām un mātēm ir zināma teikšana ģimenē, bet viņām būtu jāatzīst vīra vadība. (Sal. Pam. 1:8; 31:10—18; Efez. 5:23.) Savukārt vīriem ir jāapzinās, ka viņu vara ir ierobežota un ka viņi ir pakļauti Kristum. (1. Kor. 11:3.) Draudzes vecākie pieņem lēmumus, kas ietekmē visu draudzi. Tomēr viņi cenšas ”nepacelties pār to, kas ir rakstīts” Bībelē. (1. Kor. 4:6.) Viņi arī cieši seko vadībai, ko viņi saņem no uzticīgā kalpa. (Mat. 24:45—47.) Mēs aiztaupīsim sev un citiem daudz problēmu un raižu, ja pazemīgi pieņemsim lēmumus tikai tad, kad mums ir tiesības to darīt.

12. a) Kāpēc, pirms kaut ko izlemjam, viss ir labi jāpārdomā? b) Paskaidrojiet, kādu izpēti varētu veikt pirms lēmuma pieņemšanas!

¹² Apsvērsim visus faktus. ”Cītīga cilvēka nodomi piepildīti sagādā pārpilnību,” rakstīja Salamans, ”bet ja kāds ir pārmērīgi straujš un kustīgs, tam labuma pietrūks.” (Sal. Pam. 21:5.) Piemēram, ja jums būtu izteikts kāds biznesa piedāvājums, kā jūs varētu pieņemt gudru lēmumu? Neļaujiet emocijām ņemt virsroku. Izpētiet pieejamo informāciju, lūdziet padomu tiem, kam ir pieredze attiecīgajā jautājumā, un domājiet, kādi Bībeles principi attiecas uz jūsu situāciju. (Sal. Pam. 20:18.) Sagrupējiet iegūto informāciju divos sarakstos: vienā uzskaitiet plusus, bet otrā — mīnusus. Pirms lēmuma pieņemšanas ”aprēķiniet izdevumus”. (Lūk. 14:28.) Pārdomājiet, kā jūsu lēmums ietekmēs ne tikai jūsu materiālo stāvokli, bet arī jūsu garīgumu. Lai apsvērtu visus faktus, ir nepieciešams laiks un pūles. Taču, visu labi pārdomājot, ir iespējams izvairīties no pārsteidzīgiem lēmumiem, kas varētu sagādāt nevajadzīgas raizes.

13. a) Kāda uzmundrinoša doma ir lasāma Jēkaba 1:5? b) Kā mums palīdz tas, ka mēs lūdzam Dievam gudrību?

¹³ Lūgsim Dievam gudrību. Mūsu lēmumi nesīs godu Dievam vienīgi tad, ja, tos pieņemot, mēs lūgsim viņam palīdzību. Jēkabs rakstīja: ”Ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots.” (Jēk. 1:5.) Mums nav jākaunas atzīt, ka mums ir vajadzīga Dieva gudrība, lai mēs spētu pieņemt pareizus lēmumus. (Sal. Pam. 3:5, 6.) Galu galā, ja mēs paļautos vienīgi paši uz savu prātu, mēs viegli varētu kļūdīties. Kad lūdzam Dievam gudrību un pārdomājam viņa Rakstu principus, mēs ļaujam, lai svētais gars mums palīdz saprast mūsu patiesos motīvus, kas mūs mudina uz kādu lēmumu. (Ebr. 4:12; nolasīt Jēkaba 1:22—25.)

14. Kāpēc mums nevajadzētu lieki vilcināties ar lēmuma pieņemšanu?

¹⁴ Lieki nevilcināsimies. Nesteigsimies pieņemt lēmumu, kamēr neesam apsvēruši visus faktus un lūguši Dievam gudrību. Prātīgs cilvēks atvēl laiku, lai ”novērotu un pārbaudītu savus soļus”. (Sal. Pam. 14:15.) Taču arī lieki nevilcināsimies. Cilvēks, kas vilcinās, mēdz izdomāt visdīvainākos aizbildinājumus, kāpēc viņš neko nedara. (Sal. Pam. 22:13.) Atliekot lēmuma pieņemšanu, viņš tomēr pieņem kādu lēmumu — viņš būtībā izlemj, ka ļaus citiem noteikt viņa dzīvi.

15., 16. Kas mums jādara, lai mēs īstenotu savus lēmumus?

¹⁵ Īstenosim savu lēmumu. Pūles, ko būsim ieguldījuši, pieņemot labu lēmumu, būs veltīgas, ja mēs apņēmīgi necentīsimies to īstenot. ”Visu, ko tava roka spēj ar taviem spēkiem veikt, to dari,” rakstīja Salamans. (Sal. Māc. 9:10.) Lai mūsu plāni piepildītos, mums ir jābūt gataviem veltīt laiku un spēku sava lēmuma īstenošanai. Piemēram, kāds sludinātājs varbūt ir nolēmis kalpot par pionieri. Vai viņam izdosies iecerētais? Visticamāk, tā būs, ja viņš nepieļaus, ka laicīgais darbs un atpūta laupītu viņam visus spēkus un atņemtu laiku, kas būtu nepieciešams kalpošanai.

¹⁶ Pašus labākos lēmumus reti kad ir viegli īstenot. Kāpēc tā ir? Tāpēc, ka ”visa pasaule ir grimusi ļaunumā”. (1. Jāņa 5:19.) Mums ir jācīnās pret ”šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā”. (Efez. 6:12.) Gan apustulis Pāvils, gan Kristus māceklis Jūda norādīja, ka tos, kuri ir izlēmuši godāt Dievu, gaida cīņa. (1. Tim. 6:12; Jūd. 3.)

17. Ko Jehova no mums gaida, ja runa ir par mūsu lēmumiem?

¹⁷ Pārbaudīsim savu lēmumu un mainīsim to, ja nepieciešams. Ne vienmēr viss norit tieši tā, kā plānots. Daudz kas mūsu dzīvē ”ir atkarīgs no laika un apstākļiem”. (Sal. Māc. 9:11.) Tomēr ir tādi lēmumi, kurus Jehova gaida, ka mēs īstenosim, pat ja radīsies kādi šķēršļi. Lēmums atdot savu dzīvi Jehovam ir negrozāms, tāpat kā negrozāms ir laulību solījums. Dievs gaida, ka mēs dzīvosim saskaņā ar šādiem lēmumiem. (Nolasīt Psalmu 15:1, 2, 4.) Tomēr lielākā daļa lēmumu nav tik nopietni. Gudrs cilvēks laiku pa laikam pārskata pieņemtos lēmumus. Viņš nepieļauj, ka lepnums vai ietiepība viņu atturētu kādu lēmumu mainīt. (Sal. Pam. 16:18.) Viņš pirmām kārtām domā par to, lai viņš ar savu dzīvi nestu godu Dievam.

Mācīsim citiem pieņemt lēmumus, kas dara godu Dievam

18. Ko vecāki var darīt, lai mācītu bērniem pieņemt gudrus lēmumus?

¹⁸ Vecāki daudz ko var darīt, lai mācītu saviem bērniem pieņemt lēmumus, kas godātu Dievu. Visefektīvākais mācīšanas veids ir rādīt labu paraugu. (Lūk. 6:40.) Piemērotos brīžos vecāki bērniem var paskaidrot, kā viņi ir pieņēmuši kādu lēmumu. Vecāki arī var ļaut bērniem pašiem pieņemt kādus lēmumus un tad uzslavēt bērnus, ja viņu lēmumam ir labs iznākums. Taču kā rīkoties, ja bērns ir pieņēmis nesaprātīgu lēmumu? Vecāku pirmā reakcija, iespējams, ir vēlēšanās pasargāt bērnu no viņa rīcības sekām, taču tas ne vienmēr ir labākais risinājums. Piemēram, ar vecāku atļauju jaunietis ir ieguvis autovadītāja apliecību. Bet kā būtu, ja viņš pārkāptu satiksmes noteikumus un viņam būtu jāmaksā soda nauda? Vecāki varētu samaksāt sodu bērna vietā. Tomēr, ja jaunietim būs jāstrādā un pašam jāsamaksā sods, ir lielāka iespēja, ka viņš iemācīsies atbildēt par savu rīcību. (Rom. 13:4.)

19. Kas mums ir jāmāca saviem Bībeles skolniekiem, un kā mēs to varam darīt?

¹⁹ Jēzus saviem sekotājiem pavēlēja mācīt citus. (Mat. 28:20.) Ir ļoti būtiski, lai mēs saviem Bībeles skolniekiem palīdzētu apgūt prasmi pieņemt gudrus lēmumus. Viņiem būs vieglāk to apgūt, ja mēs nepadosimies vēlmei teikt priekšā, kā viņiem būtu jārīkojas. Daudz labāk būtu, ja mēs viņiem mācītu iedziļināties Bībeles principos, lai viņi paši varētu izlemt, kā rīkoties. Mums jāatceras, ka ”ikviens no mums atbildēs Dievam par sevi”. (Rom. 14:12.) Tāpēc mums visiem ir jācenšas pieņemt lēmumus, kas dara godu Dievam.

[Zemsvītras piezīmes]

Kā jūs atbildētu?

• Kāpēc mums ir jāmācās pieņemt labus lēmumus?

• Kā mūs var ietekmēt bailes, un kas palīdz tās kliedēt?

• Ko mēs varam darīt, lai mūsu lēmumi nestu godu Dievam?

[Papildmateriāls/Attēls 16. lpp.]

Kā pieņemt labus lēmumus

 1. Nebūsim lepni un pašpaļāvīgi

 2. Apsvērsim visus faktus

 3. Lūgsim Dievam gudrību

 4. Lieki nevilcināsimies

 5. Īstenosim lēmumu

 6. Pārbaudīsim lēmumu un mainīsim, ja nepieciešams

[Attēls 15. lpp.]

Neizlēmīgs cilvēks ir kā laiva bez airiem bangojošā jūrā