142. DZIESMA
Pastāvēsim cerībā
Drukāts izdevums
1. Veltīgi nopūlas ļaudis, ķerot vēju,
tumsā tie maldās, tā aizrit viņu mūžs.
Glābt citus nevar, tiem nav tādu spēju,
grēks visus pārņēmis, postā grūž.
(PIEDZIEDĀJUMS)
Lai priecīgs prāts! Dieva valstība klāt.
Dēls valda, vairs jābīstas nav ne no kā.
Iznīks, kas ļauns, itin viss tad būs jauns,
kā enkurs mums cerība pastāvēt ļauj.
2. Skan vēsts par valstību: ”Drīz būs Dieva diena!”
Nejautās cilvēki vairs: ”Cik ilgi vēl?”
Nebūs, kas nopūšas, drīz it neviena.
Dievam lai dzied visi, gavilē!
(PIEDZIEDĀJUMS)
Lai priecīgs prāts! Dieva valstība klāt.
Dēls valda, vairs jābīstas nav ne no kā.
Iznīks, kas ļauns, itin viss tad būs jauns,
kā enkurs mums cerība pastāvēt ļauj.
(Skat. arī Ps. 27:14; Sal. Māc. 1:14; Joēla 2:1; Hab. 1:2, 3; Rom. 8:22.)