Kā iejusties jaunā draudzē
DAUDZI, kas ir pārcēlušies uz citu draudzi, droši vien piekrīt tam, ko teica mūsu brālis Žanšarls: ”Nav viegli, ja vienlaikus ir gan pašam jāpielāgojas jaunai draudzei, gan jāgādā, lai visi ģimenes locekļi paliktu garīgi stipri.” Ja ģimene ir izlēmusi pārcelties, ir jāmeklē jauns darbs, mājas un bērniem jauna skola. Reizēm ir tā, ka pēc pārcelšanās ir jāpielāgojas skarbākam klimatam, citai kultūrai un atšķirīgai sludināšanas teritorijai.
Ir arī citas grūtības. Nikolā un Selīna — kāds vīrs un sieva, kurus Jehovas liecinieku organizācijas Francijas filiāle lūdza pārcelties uz citu draudzi, — stāstīja: ”Mēs bijām sajūsmā, bet drīz vien mēs sākām ilgoties pēc draugiem, kas palika iepriekšējā draudzē. Ar jaunās draudzes brāļiem un māsām mums vēl nebija izveidojušās pietiekami ciešas attiecības.”a Ir skaidrs, ka pārcelšanās uz citu draudzi ir saistīta ar grūtībām. Ko kristieši var darīt paši, un kā viņiem var palīdzēt citi? Kā viņi var būt par atbalstu jaunajai draudzei, un kā viņus var atbalstīt vietējie brāļi un māsas?
ČETRI IETEIKUMI
1. Paļaujieties uz Jehovu. (Ps. 37:5.) Kāda japāņu māsa, vārdā Kadzumi, 20 gadu bija piederējusi pie vienas un tās pašas draudzes, bet, kad viņas vīru pārcēla darbā uz citurieni, viņa bija spiesta mainīt draudzi. Kā viņa savā dzīvē sekoja padomam, kas lasāms 37. psalma 5 pantā? Viņa atcerējās: ”Es stāstīju Jehovam par visām savām raizēm, bažām un uztraukumiem un neslēpu, ka jūtos vientuļa. Ikreiz pēc lūgšanas es sajutu, ka manī ielīst spēks.”
Kā stiprināt savu pārliecību, ka Jehova par mums parūpēsies? Ikvienam augam, lai tas augtu un attīstītos, ir jāuzņem ūdens un barības vielas, savukārt mums ir jāuzņem garīgais uzturs. Iepriekšminētais Nikolā atzina, ka viņa paļāvību uz Jehovu ļoti nostiprināja pārdomas par Ābrahāmu, Jēzu un Pāvilu. Šie Dieva kalpi bija gatavi daudz ko upurēt, lai pildītu Dieva gribu. Regulāra iedziļināšanās Bībelē palīdz tikt galā ar dzīves grūtībām un būt tādam kristietim, ar kuru citiem ir patīkami būt kopā.
2. Nesalīdziniet jauno draudzi ar iepriekšējo. (Pulc. 7:10.) Kādam mūsu brālim, vārdā Žils, kas no Beninas pārcēlās uz ASV, nebija viegli pielāgoties jaunai kultūrai. ”Man uzdeva tik daudz jautājumu! Man bija sajūta, ka man ikvienam jāizstāsta visa sava dzīve,” viņš sacīja. Vidē, kurā viņš bija uzaudzis, tā nebija pieņemts, tāpēc viņš sāka norobežoties no jaunās draudzes brāļiem un māsām. Tomēr, iepazinis tos tuvāk, viņš mainīja savu attieksmi. Žils atzina: ”Esmu sapratis, ka cilvēki visur ir vienādi, atšķiras tikai tas, kā viņi izpauž emocijas un izsaka domas. Ir jāmācās pieņemt cilvēkus tādus, kādi viņi ir.” Vairieties salīdzināt jauno draudzi ar iepriekšējo! Kāda pioniere, vārdā Annlīze, minēja: ”Es pārcēlos uz citu draudzi, nevis lai ar ilgām skatītos atpakaļ, bet lai paplašinātu savu redzesloku.”
Arī draudzes vecākajiem, kas ir mainījuši draudzi, ir jāuzmanās, lai nesāktu salīdzināt jauno draudzi ar iepriekšējo. Jaunajā draudzē, iespējams, kaut kas tiek darīts citādi, bet tas automātiski nenozīmē, ka tas nav pareizi. Pirms jebkādu ieteikumu došanas būtu kārtīgi jāiepazīstas ar vietējo situāciju. (Pulc. 3:1, 7, panta otrā daļa.) Ja tomēr šķiet, ka ir jāievieš kādas izmaiņas, tad labāk ir nevis uzspiest citiem savas idejas, bet pašam rādīt priekšzīmi. (2. Kor. 1:24.)
3. Aktīvi iesaistieties draudzes darbībā. (Filip. 1:27.) Protams, pārcelšanās prasa laiku un spēku. Bet ir būtiski jau no paša sākuma apmeklēt jaunās draudzes sapulces, turklāt, ja vien iespējams, klātienē. Ja brāļi un māsas jūs nesatiks vai satiks jūs ļoti reti, viņi nevarēs ar jums satuvināties un jūs atbalstīt. Mūsu māsa Lusinda, kas dzīvo Dienvidāfrikas Republikā un ar savām abām meitām pārcēlās no laukiem uz pilsētu, stāstīja: ”Draugi man ieteica bez liekas kavēšanās iepazīties tuvāk ar jaunās draudzes brāļiem un māsām, sludināt kopā ar viņiem, kā arī bieži atbildēt sapulcēs. Mēs tā arī darījām. Vēl mēs piedāvājām rīkot pie mums sludināšanas sapulces.”
Cieši sadarbodamies ar brāļiem un māsām, jūs garīgi stiprināt ne vien sevi, bet arī citus. Iepriekšminētā Annlīze pastāstīja, ka draudzes vecākie viņai ieteica izvirzīt mērķi sludināt ar ikvienu jaunās draudzes brāli un māsu. ”Tas man palīdzēja jau drīz vien iejusties jaunajā draudzē,” sacīja mūsu māsa. Piedalieties valstības zāles uzkopšanā un remontēšanā! Tad arī citi redzēs, ka jūs patiešām uzskatāt jauno draudzi par savējo. Jo aktīvāk jūs iesaistīsieties jaunās draudzes darbībā, jo drīzāk jums izveidosies sirsnīgas attiecības ar brāļiem un māsām.
4. Centieties iegūt jaunus draugus. (2. Kor. 6:11—13.) Lai iedraudzētos ar brāļiem un māsām, interesējieties par viņiem! Ierodieties zālē krietnu laiku pirms sapulces un nesteidzieties pēc sapulces prom. Tad jums būs iespēja aprunāties ar citiem un iepazīties tuvāk. Centieties iegaumēt, kā katru sauc. Draudzībai palīdz raisīties laipnība, atklātība un sirsnība.
Pārlieku neraizējieties par to, kādu iespaidu jūs atstājat uz citiem, — izturieties dabiski un ļaujiet citiem jūs iepazīt. Vieglāk tas ir izdarāms neformālā gaisotnē. Iepriekšminētā Lusinda teica, ka daudz labu draugu viņa ieguva tieši tāpēc, ka bieži aicināja brāļus un māsas ciemos.
”SIRSNĪGI PIEŅEMIET CITS CITU”
Dažus pārņem uztraukums, kad viņi ierodas tur, kur nevienu nepazīst. Ir labi to ņemt vērā un sekot apustuļa Pāvila padomam: ”Sirsnīgi pieņemiet cits citu, tāpat kā Kristus mūs ir pieņēmis.” (Rom. 15:7.) Sevišķi svarīgi ir, lai draudzes vecākie šajā ziņā līdzinātos Kristum. (Sk. ”Lai pārcelšanās noritētu veiksmīgi”.) Tomēr ikviens, arī bērni, var palīdzēt jaunpienācējiem, lai tie justos gaidīti.
Aicināsim jaunpienācējus ciemos, bet neaizmirsīsim piedāvāt arī praktisku palīdzību. Kāda mūsu ticības biedrene, kas bija pārcēlusies uz jaunu draudzi, stāstīja, cik ļoti viņu aizkustināja uzmanība, ko viņai parādīja kāda māsa. Šī māsa bija gatava veltīt jaunpienācējai laiku, izvadāt viņu pa pilsētu un iepazīstināt ar sabiedriskā transporta sistēmu. Tas viņai palīdzēja iejusties jaunajā draudzē.
TIECIETIES PĒC GARĪGIEM MĒRĶIEM
Kad putnēnam ir pienācis laiks doties savā pirmajā lidojumā, sākumā tas, iespējams, vilcinās. Bet, kad tas ir ticis pāri ligzdas malai un izpleš spārnus, tas droši aizlido. Arī tie, kas ir pārcēlušies uz jaunu draudzi, sākumā varbūt jūtas nedroši. Bet, kad viņi pārvar savu nedrošību, viņiem, tēlaini runājot, paveras jauni apvāršņi. Iepriekšminētie Nikolā un Selīna atzina, ka pārcelšanās viņiem ir ļoti nākusi par labu. ”Mums bija jāmācās pielāgoties ne vien cilvēkiem, bet arī jauniem apstākļiem, un tas mūs rosināja vēl lielākā mērā izkopt sevī labas īpašības,” sacīja Nikolā. Draudzes maiņa nāca par labu arī raksta sākumā minētā Žanšarla ģimenei. Viņš stāstīja: ”Pārcelšanās veicināja bērnu garīgo izaugsmi. Jau pēc dažiem mēnešiem meita sāka uzstāties ar uzdevumiem darbdienu sapulcēs, bet dēls kļuva par nekristītu sludinātāju.”
Rakstā minētos ieteikumus var likt lietā arī tie, kas vēlas pārcelties uz vietu, kur trūkst sludinātāju, bet kam patlaban nav tādas iespējas. Lai paplašinātu savu kalpošanu, ir jāpaļaujas uz Jehovu. Centieties iesaistīties draudzes darbībā lielākā mērā nekā līdz šim! Sarunājiet sludināt kopā ar tiem, ar kuriem vēl neesat sadarbojušies, iedraudzējieties ar tiem, kurus vēl tik labi nepazīstat, un stipriniet vecās draudzības saites. Palīdziet jaunpienācējiem un tiem brāļiem un māsām, kas ir nonākuši trūkumā. Izpaužot patiesu kristīgu mīlestību, jūs veicināt savu garīgo izaugsmi. (Jāņa 13:35.) Par visu, ko jūs darāt ticības biedru labā, var teikt: ”Tādi upuri Dievam ir patīkami”. (Ebr. 13:16.)
Par spīti grūtībām pārcelšanās uz jaunu draudzi parasti norit veiksmīgi. Arī jums tas noteikti izdosies! Annlīze stāstīja, ka draudzes maiņa viņai palīdzēja iegūt daudz jaunu draugu. Kadzumi pārliecinājās, ka, pārceļoties uz jaunu draudzi, var izjust Jehovas atbalstu īpaši labi. Savukārt Žils sacīja: ”Es ieguvu jaunus draugus, un tas man palīdzēja justies draudzē iederīgam. Man tik ļoti patīk mana jaunā draudze, ka ir grūti iztēloties sevi kaut kur citur!”