Ko var mācīties, lasot par izraēliešu ķēniņiem

 1., 2. Kādas detaļas Bībelē ir atklātas par dažiem izraēliešu ķēniņiem?

KĀ VAR lasīt Bībelē, izraēliešiem ir bijuši vairāk nekā 40 ķēniņi, un Bībelē nav slēptas viņu kļūdas. Kļūdīties mēdza pat tie ķēniņi, kas bija iemantojuši Jehovas labvēlību. Spilgts piemērs ir labais ķēniņš Dāvids. Jehova par viņu teica: ”Dāvids.. sekoja man ar visu savu sirdi, darīdams tikai to, kas pareizs manās acīs.” (1. Ķēn. 14:8.) Tomēr Dāvids izdarīja vairākus smagus grēkus, piemēram, pārkāpa laulību ar precētu sievieti un panāca, ka tās vīrs tiek nogalināts. (2. Sam. 11:4, 14, 15.)

² Savukārt ne viens vien ķēniņš, kas nebija pilnībā uzticīgs Jehovam, savā dzīvē paveica arī šo to labu. Viens no tādiem ķēniņiem bija Rehabeāms. Bībelē teikts, ka viņš ”darīja ļaunu”. (2. Laiku 12:14.) Taču par Rehabeāmu ir sakāms arī kaut kas labs. Piemēram, kad desmit izraēliešu ciltis gribēja atdalīties no viņa valsts, viņš paklausīja Jehovam un nedevās cīnīties pret tām. Turklāt viņš gādāja par Dieva tautas drošību, tāpēc nocietināja daudzas pilsētas. (1. Ķēn. 12:21—24; 2. Laiku 11:5—12.)

 3. Kāds jautājums var rasties, un kas palīdz rast uz to atbildi?

³ Kāpēc daži ķēniņi iemantoja Jehovas atzinību, bet daži ne, ja viņi visi gan kļūdījās, gan darīja labu? Ir būtiski noskaidrot atbildi uz šo jautājumu, jo tas palīdz saprast, ko Jehova prasa no mums. Ko Jehova ņēma vērā, izvērtēdams izraēliešu ķēniņus? Iedziļinoties Bībelē, var secināt, ka Jehova, pirmkārt, pievērsa uzmanību tam, vai ķēniņš viņam kalpo ar visu sirdi. Otrkārt, Jehova vēroja, vai ķēniņš patiesi nožēlo savas kļūdas, un, treškārt, Jehovam bija svarīgi, vai ķēniņš viņam kalpo saskaņā ar viņa prasībām.

JĀKALPO JEHOVAM AR VISU SIRDI

 4. Kāpēc vieni ķēniņi bija iemantojuši Jehovas labvēlību, bet citi ne?

⁴ Ķēniņi, pret kuriem Jehova bija labvēlīgs, kalpoja viņam ar nedalītu sirdia. Ķēniņš Jošafats ”kalpoja Jehovam ar visu sirdi”. (2. Laiku 22:9.) Par Josiju Bībelē ir rakstīts: ”Tāda ķēniņa kā viņš, kas pievērsās Jehovam un kalpoja tam ar visu sirdi.., nebija neviena — ne pirms viņa, ne arī pēc viņa.” (2. Ķēn. 23:25.) Bet par Sālamanu, kas mūža otrajā pusē nerīkojās saskaņā ar Jehovas gribu, ir teikts, ka ”viņa sirds nebija pilnībā uzticīga Jehovam”. (1. Ķēn. 11:4.) Arī par Abijāmu Bībelē var lasīt: ”Viņa sirds nebija pilnībā uzticīga Jehovam.” (1. Ķēn. 15:3.)

 5. Paskaidrojiet, ko nozīmē kalpot Jehovam ar visu sirdi!

⁵ Ko nozīmē kalpot ar visu sirdi? Cilvēks, kas tā dara, kalpo Jehovam aiz mīlestības. Viņa kalpošana nav formāla. Turklāt viņš dedzīgi kalpo Jehovam nevis tikai kādu laiku, bet gan visa mūža garumā.

 6. Kas mums jādara, lai sargātu savu sirdi? (Sālamana pamācības 4:23; Mateja 5:29, 30.)

⁶ Kā mēs varam līdzināties ķēniņiem, kas no visas sirds mīlēja Jehovu? Mums jāvairās no it visa, kas mūs var slikti ietekmēt. Pie tā pieder Jehovam nepieņemama izklaide, slikti draugi, tiekšanās pēc mantas un daudz kas cits. Ja darām kaut ko tādu, kas vājina mūsu mīlestību pret Jehovu, tad mums tas nekavējoties jāpārtrauc. (Nolasīt Sālamana pamācības 4:23; Mateja 5:29, 30.)

 7. Kāpēc mēs nedrīkstam ļauties sliktai ietekmei?

⁷ Mēs nedrīkstam pieļaut, ka mūsu sirds vairs nebūtu pilnībā uzticīga Jehovam. Ja mēs domātu, ka ar aktīvu piedalīšanos draudzes darbībā var kompensēt ļaušanos sliktai ietekmei, mēs sevi tikai maldinātu. To var ilustrēt ar šādu piemēru. Ja cilvēks ziemas spelgonī mājā iekur krāsni, viņš netur mājas durvis vaļā. Pretējā gadījumā viņš māju nevarētu piekurināt, jo tajā visu laiku ieplūstu auksts gaiss. Tātad nepietiek tikai ar to, ka mēs uzņemam garīgo uzturu, kas ļauj izveidot tuvas un sirsnīgas attiecības ar Jehovu. Mums jāsarga sava sirds, lai tajā neieplūstu bezdievīgās pasaules ”aukstais gaiss”. (Efes. 2:2.)

PATIESI JĀNOŽĒLO GRĒKI

 8., 9. Kā rīkojās Dāvids un Hiskija, kad viņiem pavēstīja, kāda ir Jehovas attieksme pret to, ko viņi ir izdarījuši? (Sk. attēlu.)

⁸ Kā bija minēts raksta sākumā, ķēniņš Dāvids izdarīja smagus grēkus. Bet, kad pie Dāvida ieradās pravietis Nātāns un viņam izteica nosodījumu, Dāvids pazemīgi nožēloja izdarīto. (2. Sam. 12:13.) Lasot Dāvida sarakstīto 51. psalmu, var redzēt, cik patiesa bija viņa nožēla. Ir skaidrs, ka Dāvids neliekuļoja — viņa nožēla nebija mēģinājums izvairīties no soda. (Ps. 51:3, 4, 17.)

⁹ Sagrēkoja arī ķēniņš Hiskija. Bībelē teikts: ”Viņš bija kļuvis augstprātīgs, tāpēc pret viņu un pret Jūdu un Jeruzālemi iedegās Dieva dusmas.” (2. Laiku 32:25.) Iespējams, viņš kļuva iedomīgs tāpēc, ka bija iedzīvojies bagātībā, vai tāpēc, ka bija guvis uzvaru pār asīriešu karaspēku, vai arī tāpēc, ka brīnumainā veidā bija izdziedināts. Acīmredzot tieši augstprātība viņu pamudināja izrādīt savu bagātību Babilonijas valdnieka vēstnešiem. Pravietis Jesaja viņu par šo plātīšanos norāja. (2. Ķēn. 20:12—18.) Tāpat kā Dāvids, arī Hiskija pazemīgi nožēloja savu kļūdu. (2. Laiku 32:26.) Jehova ņēma vērā Hiskijas nožēlu. Par Jehovas attieksmi pret Hiskiju liecina vārdi, kas par šo valdnieku rakstīti 2. Ķēniņu 18:3: ”Viņš darīja to, kas bija pareizs Jehovas acīs.”

10. Kāda bija Amacjas attieksme pret aizrādījumu?

¹⁰ Savukārt par Jūdas ķēniņu Amacju Bībelē ir teikts: ”Viņš darīja to, kas ir pareizs Jehovas acīs, bet ne ar visu sirdi.” (2. Laiku 25:2.) Kad Amacja ar Jehovas palīdzību bija sakāvis edomiešus, viņš sāka zemoties edomiešu dievu priekšā.b Jehova sūtīja pie Amacjas pravieti, lai tas aizrādītu Amacjam, bet ķēniņš negribēja pravieti uzklausīt. (2. Laiku 25:14—16.)

11. Kas, saskaņā ar 2. Korintiešiem 7:9, 11, mums jādara, lai Jehova mums piedotu? (Sk. arī attēlus.)

¹¹ Ko mēs varam secināt, lasot par minētajiem trim ķēniņiem? Ja esam izdarījuši grēku, mums tas jānožēlo un jādara viss iespējamais, lai mēs atkal neiekristu grēka slazdā. Ja draudzes vecākie mūs pamāca (arī šķietami maznozīmīgos jautājumos), mums nebūtu jāuzskata, ka esam zaudējuši Jehovas labvēlību vai ka vecākie ir noskaņoti pret mums. Jehova aizrādīja pat labajiem izraēliešu ķēniņiem. (Ebr. 12:6.) Ja mums aizrāda uz kādu kļūdu, mums 1) pazemīgi jāuzklausa aizrādījums, 2) jāveic nepieciešamās izmaiņas un 3) jācenšas arī turpmāk kalpot Jehovam ar visu sirdi. Jehova noteikti piedos ikvienam, kas patiesi nožēlos grēkus. (Nolasīt 2. Korintiešiem 7:9, 11.)

JEHOVAM JĀKALPO SASKAŅĀ AR VIŅA PRASĪBĀM

12. Ar ko izcēlās visi labie ķēniņi?

¹² Vēl Jehovam bija svarīgi, lai ķēniņi viņam kalpotu saskaņā ar viņa prasībām un mudinātu uz to arī savus pavalstniekus. Protams, arī labie ķēniņi dažreiz kļūdījās, taču viņi pielūdza vienīgi Jehovu un pūlējās izskaust valstī elkdievību.c

13. Kāpēc Jehova nebija labvēlīgs pret Ahabu?

¹³ Daudzi izraēliešu ķēniņi neiemantoja Jehovas labvēlību, lai gan ne vienmēr viņi rīkojās peļami. Piemēram, ļaunais ķēniņš Ahabs kaut kādā mērā apliecināja pazemību, kad nožēloja savu līdzdalību Nabota slepkavībā. (1. Ķēn. 21:27—29.) Slavējami bija arī tas, ka viņš būvēja saviem pavalstniekiem pilsētas un guva uzvaras cīņā pret Dieva tautas ienaidniekiem. (1. Ķēn. 20:21, 29; 22:39.) Bet sievas ietekmē Ahabs izplatīja zemē elkdievību, un to viņš nenožēloja. (1. Ķēn. 21:25, 26.)

14. a) Kāpēc Jehova nebija labvēlīgs pret Rehabeāmu? b) Kas ir kopīgs visiem ķēniņiem, pret ko Jehova nebija labvēlīgs?

¹⁴ Vēl viens ķēniņš, pret ko Jehova nebija labvēlīgs, bija Rehabeāms. Kā minēts raksta sākumā, savas valdīšanas laikā viņš paveica diezgan daudz laba. Taču, kad viņa valsts bija nostiprinājusies, viņš pārstāja ievērot Jehovas likumus un pievērsās elkiem. (2. Laiku 12:1.) Visu atlikušo mūžu viņš svārstījās starp kalpošanu Jehovam un elkdievību. (1. Ķēn. 14:21—24.) Rehabeāms un Ahabs nebija vienīgie valdnieki, kas novērsās no Jehovas, — lielākā daļa izraēliešu ķēniņu pielūdza elkus un veicināja elkdievības izplatīšanos. Tātad, izvērtēdams izraēliešu ķēniņus, Jehova ņēma vērā, vai tie viņam kalpo saskaņā ar viņa prasībām.

15. Kāpēc Jehova prasa, lai tiktu pielūgts vienīgi viņš?

¹⁵ Kāpēc Jehovas acīs bija tik liela nozīme tam, vai izraēliešu ķēniņi pielūdza vienīgi Jehovu? Pirmkārt, tāpēc, ka ķēniņa pienākums bija darīt visu, lai tauta pielūgtu Jehovu saskaņā ar Jehovas prasībām. Otrkārt, tāpēc, ka elkdievība neizbēgami noved pie citiem smagiem grēkiem. (Hoz. 4:1, 2.) Treškārt, gan izraēliešu ķēniņi, gan to pavalstnieki piederēja Jehovam. Tāpēc elkdievība, kurā iesaistījās izraēlieši, Bībelē ir pielīdzināta laulības pārkāpšanai. (Jer. 3:8, 9.) Ja cilvēks kļūst neuzticīgs savam dzīvesbiedram un pārkāpj laulību, viņš ārkārtīgi sāpina dzīvesbiedru. Arī Jehova ir dziļi sāpināts, ja cilvēks, kas ir apsolījis kalpot viņam, novēršas no viņa un sāk pielūgt elkus.d (5. Moz. 4:23, 24.)

16. Ar ko, saskaņā ar pravieša Maleahija vārdiem, taisnie atšķiras no ļaundariem?

¹⁶ Ko var secināt? Lai mēs iemantotu Jehovas atzinību un viņš mūs uzskatītu par taisniem, mums jāvairās būt jebkādā veidā saistītiem ar viltus reliģijām un ir jāpielūdz vienīgi Jehova. Pravietis Maleahijs rakstīja: ”Jūs atkal redzēsiet atšķirību starp taisno un ļaundari, starp to, kas Dievam kalpo, un to, kas nekalpo.” (Mal. 3:18.) Nepieļausim, ka savu trūkumu, kļūdu vai jebkādu citu iemeslu dēļ mums nolaistos rokas un mēs pārstātu kalpot Jehovam! Pamest Jehovu ir nopietns grēks.

17. Kā kristieša vēlēšanos kalpot Jehovam var ietekmēt dzīvesbiedra izvēle?

¹⁷ Maleahija vārdi ir jāņem vērā ikvienam, kas vēlas apprecēties. Ja cilvēkam piemīt dažas labas īpašības, bet viņš nekalpo Jehovam, Jehova viņu neuzskata par taisnu. (2. Kor. 6:14.) Vai šāds dzīvesbiedrs kristietim palīdzēs kalpot Jehovam? Ķēniņa Sālamana sievām, kuras pielūdza pagānu dievus, noteikti piemita kādas labas īpašības, bet, tā kā viņas nepielūdza Jehovu, viņas ar laiku pievērsa Sālamana sirdi citiem dieviem. (1. Ķēn. 11:1, 4.)

18. Kas bērniem ir jāsaprot?

¹⁸ To, kas Bībelē teikts par izraēliešu ķēniņiem, vecāki var izmantot, mācot bērnus. Labo ķēniņu piemērs var vairot bērnos vēlēšanos kalpot Jehovam. Palīdziet bērniem saprast, ka Jehova ķēniņu uzskatīja par labu vai sliktu galvenokārt atkarībā no tā, vai ķēniņš kalpoja Jehovam saskaņā ar Jehovas prasībām. Jums ir ne vien jāstāsta bērniem, ka regulāri jālasa Bībele, jāapmeklē sapulces un jāsludina, bet arī pašiem ar savu priekšzīmi jārāda, ka galvenais dzīvē ir kalpošana Jehovam. (Mat. 6:33.) Bērniem ir jāveido ciešas attiecības ar Jehovu. Ja bērni kalpo Jehovam tikai tāpēc, ka to dara viņu vecāki, pastāv iespēja, ka ar laiku daudz kas cits viņu dzīvē kļūs svarīgāks par kalpošanu Jehovam, un var notikt tā, ka viņi pamet Jehovu.

19. Kā cilvēks var atgriezties pie Jehovas? (Sk. arī ”Atgriezieties pie Jehovas!”.)

¹⁹ Bet vai cilvēks, kas ir atstājis Jehovu, var atkal iemantot Jehovas labvēlību? Protams, var, tikai viņam ir jānožēlo savi grēki un ir jāatgriežas pie Jehovas. Viņam pazemīgi jāvēršas pēc palīdzības pie draudzes vecākajiem. (Jēk. 5:14.) Lai kādas pūles viņam būtu jāiegulda, ir jāatceras: nav nekā vērtīgāka par Jehovas labvēlību.

20. Kāda būs Jehovas attieksme pret mums, ja centīsimies līdzināties labajiem izraēliešu ķēniņiem?

²⁰ Ja mēs ar visu sirdi kalposim Jehovam, Jehova būs labvēlīgs pret mums, tāpat kā viņš bija labvēlīgs pret vairākiem izraēliešu ķēniņiem. Mācīsimies no savām kļūdām, nožēlosim tās un mainīsimies! Nekad neaizmirsīsim, cik svarīgi ir pielūgt tikai un vienīgi Jehovu. Ja mēs paliksim uzticīgi Jehovam, viņš mūs uzskatīs par saviem draugiem.