VĒSTULE ROMIEŠIEM
SATURA PĀRSKATS
1
Sveiciens (1—7)
Pāvils vēlas doties uz Romu (8—15)
”Taisnais dzīvos ticības dēļ” (16, 17)
Bezdievīgajiem nav attaisnojuma (18—32)
2
Dieva spriedums jūdiem un grieķiem (1—16)
Jūdi un bauslība (17—24)
Apgraizīšana sirdī (25—29)
3
”Dievs vienmēr būs patiess” (1—8)
Gan jūdi, gan grieķi ir grēka varā (9—20)
Atzīti par taisniem ticības dēļ (21—31)
4
5
6
Kristīti Kristū, lai dzīvotu jaunu dzīvi (1—11)
Lai jūsu miesā nevalda grēks (12—14)
Nevis grēka, bet Dieva vergi (15—23)
7
Atbrīvošana no bauslības; salīdzinājums ar laulību (1—6)
Bauslība lika saprast, kas ir grēks (7—12)
Cīņa ar grēku (13—25)
8
Gars dod dzīvību un atbrīvo (1—11)
”Gars mums apliecina, ka esam Dieva bērni” (12—17)
Radība gaida Dieva bērnu cildeno brīvību (18—25)
”Gars pats aizlūdz par mums” (26, 27)
Dievs aicinājis tos, ko jau iepriekš izraudzījies (28—30)
Gūstam uzvaru, pateicoties Dieva mīlestībai (31—39)
9
Pāvila bēdas par saviem tautiešiem (1—5)
Īstie Ābrahāma pēcnācēji (6—13)
Dieva izvēle nav apšaubāma (14—26)
Izglābti tiks tikai nedaudzi (27—29)
Izraēlieši ir paklupuši uz klupšanas akmens (30—33)
10
11
”Dievs nav atteicies no savas tautas” (1—16)
Līdzība par olīvkoku (17—32)
Cik dziļa ir Dieva gudrība! (33—36)
12
Nododiet savu ķermeni par dzīvu upuri (1, 2)
Viens ķermenis, bet dažādas dāvanas (3—8)
Padomi par kristīgu dzīvi (9—21)
13
14
Netiesājiet cits citu (1—12)
Nekļūstiet citiem par klupšanas akmeni (13—18)
Tiecieties pēc miera un vienotības (19—23)
15
”Sirsnīgi pieņemiet cits citu” (1—13)
Pāvils ir iecelts sludināt citām tautām (14—21)
Pāvila turpmākie plāni (22—33)
16
Pāvils lūdz sirsnīgi uzņemt Foibi (1, 2)
Sveicieni kristiešiem Romā (3—16)
Brīdinājums sargāties no šķelšanās (17—20)
Sveicieni no Pāvila biedriem (21—24)
Dievišķais noslēpums ir darīts zināms (25—27)