A5
Dieva personvārds Grieķu rakstos
Lai gan Bībeles speciālisti atzīst, ka Dieva personvārds, ko ebreju valodā rakstīja ar četriem līdzskaņiem, kurus dēvē par tetragrammu (יהוה), Ebreju rakstu oriģināltekstā ir bijis lietots gandrīz 7000 reižu, daudzi no viņiem uzskata, ka grieķiski sarakstītajā Bībeles daļā Dieva personvārds nav bijis atrodams. Tāpēc mūsdienu Bībeles tulkojumos Grieķu rakstos jeb tā sauktajā Jaunajā Derībā Dieva vārds parasti neparādās. Pat tulkojot Grieķu rakstos sastopamos Ebreju rakstu citātus, kuros oriģināltekstā ir lietota tetragramma, lielākā daļa tulkotāju Dieva vārda vietā raksta vārdu ”Kungs”.
Bībeles Jaunās pasaules tulkojuma komisija nolēma nesekot šai tradīcijai. Šajā tulkojumā Grieķu rakstos Dieva vārds Jehova parādās 237 reizes. Kādu iemeslu dēļ tika izlemts Grieķu rakstu tekstā atjaunot Dieva vārdu? Pirmkārt, tulkotāji ņēma vērā, ka pašreiz pieejamie rokraksti nav Svēto Rakstu oriģināli. Lielākā daļa no vairākiem tūkstošiem rokrakstu, kas ir saglabājušies līdz mūsdienām, ir izgatavoti vismaz divsimt gadu pēc attiecīgā oriģināla sarakstīšanas. Otrkārt, tika ņemts vērā, ka tajā laikā pārrakstītāji vai nu paši bija sākuši aizstāt tetragrammu ar grieķu vārdu Kyrios (”Kungs”), vai arī izmantoja rokrakstus, kuros tetragramma jau bija aizstāta.
Bībeles Jaunās pasaules tulkojuma komisija secināja, ka Grieķu rakstu oriģināltekstā tetragramma ir bijusi lietota. Uz ko ir balstīts šāds secinājums?
Ebreju rakstu eksemplāros, kas bija pieejami Jēzus un viņa apustuļu laikā, tetragramma bija lietota. To jau agrāk bija apšaubījis tikai retais, bet, kopš netālu no Kumrānas tika atrasti ar 1. gadsimtu datējami Ebreju rakstu manuskripti, šis fakts vairs netiek apstrīdēts.
Jēzus un viņa apustuļu laikā tetragramma bija lietota arī Ebreju rakstu tulkojumos grieķu valodā. Gadsimtiem ilgi tika uzskatīts, ka Septuagintā (Ebreju rakstu tulkojumā grieķu valodā) tetragramma nav tikusi lietota. Taču 20. gadsimta vidū zinātnieku uzmanības lokā nonāca ļoti seni Septuagintas fragmenti, kas ir saglabājušies no laika, kad dzīvoja Jēzus. Tajos ir atrodams Dieva vārds, rakstīts ebreju burtiem. Līdz ar to kļuva skaidrs, ka 1. gadsimtā Ebreju rakstu tulkojumā grieķu valodā Dieva vārds bija sastopams. Tomēr tādos ievērojamos 4. gadsimtā tapušos Septuagintas rokrakstos kā Vatikāna kodekss un Sīnāja kodekss Dieva vārds vairs neparādās nevienā Ebreju rakstu grāmatā. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka tajā laikā izgatavotajos rokrakstos, kas ir saglabājušies līdz mūsu dienām, Dieva vārds nav atrodams arī grieķiski sarakstītajā Bībeles daļā, ko mēdz saukt par Jauno Derību.
Lūgšanā Jēzus sacīja Dievam: ”Es tavu vārdu esmu darījis zināmu cilvēkiem”
Grieķu rakstos lasāms, ka Jēzum Dieva vārds bija svarīgs un viņš to darīja zināmu citiem. Lūgšanā Dievam Jēzus sacīja: ”Es tavu vārdu esmu darījis zināmu cilvēkiem, ko tu man esi devis no pasaules.” (Jāņa 17:6, 11, 12, 26.)
Tā kā Grieķu raksti ir Dieva iedvesmots turpinājums ebreju valodā tapušajiem Svētajiem Rakstiem, vārda Jehova pēkšņa pazušana no teksta būtu neloģiska. Ap 1. gadsimta vidu Kristus māceklis Jēkabs draudzes vecākajiem Jeruzālemē teica: ”Simeons tikko pastāstīja, kā Dievs pirmo reizi ir pievērsis uzmanību citām tautām, lai no tām sapulcētu tautu savam vārdam.” (Apustuļu darbi 15:14.) Vai Jēkabs būtu tā teicis, ja 1. gadsimtā neviens nebūtu zinājis un lietojis Dieva vārdu?
Grieķu rakstos parādās Dieva vārds saīsinātā formā. Dieva vārda saīsinātā forma ”Jah” ir ietverta ebreju cilmes vārdā ”aleluja”, kas nozīmē ”Slavējiet Jah!”. (Atklāsmes 19:1, 3, 4, 6.) Dieva vārds ir arī daudzu Grieķu rakstos sastopamu personvārdu sastāvdaļa. Piemēram, Jēzus vārds, kā skaidrots Bībeles komentāros, nozīmē ”Jehova ir glābšana”.
Agrīnajos rabīniskā jūdaisma darbos ir atrodamas norādes, ka ebreju kristiešu sarakstītajos darbos bija lietots Dieva vārds. Toseftā, mutvārdu likumu apkopojumā, kas pabeigts ap mūsu ēras 300. gadu, ir ietverti norādījumi, kā rīkoties, ja sabatā vai nu ir aizdegušies ugunsgrēkā, vai arī tīši tiek dedzināti kristiešu raksti: ”Evaņģēlistu grāmatas un mīnīm grāmatas [tiek uzskatīts, ka ar mīnīm šeit domāti ebreji, kas pieņēmuši kristietību] no uguns nav jāglābj. Lai tās paliek, kur ir, un sadeg kopā ar tajās ierakstīto Dieva Vārdu.” Tajā pašā avotā citēti 2. gadsimta sākumā dzīvojušā rabīna Joses Galilieša vārdi, ka citās nedēļas dienās ”ir jāizgriež un jānoglabā tās daļas, kur tajos [acīmredzot kristiešu rakstos] minēts Dieva Vārds, bet viss pārējais ir jāsadedzina”.
Daži biblisti atzīst, ka Grieķu rakstos lasāmajos Ebreju rakstu citātos, pēc visa spriežot, ir bijis lietots Dieva vārds. Bībeles vārdnīcā The Anchor Bible Dictionary ir teikts: ”Pastāv pierādījumi, kas liecina, ka tad, kad tika sarakstīts JD [Jaunās Derības] teksts, dažos vai pat visos VD [Vecās Derības] citātos, kas iekļauti JD, tika lietota tetragramma — Dieva vārds Jahve.” Biblists Džordžs Hovards par tetragrammas lietojumu rakstīja: ”Tā kā tetragramma joprojām bija lasāma grieķu Bībelē [Septuagintā], ko izmantoja agrīnā baznīca, ir loģiski domāt, ka JD sarakstītāji, citējot Rakstus, Bībeles tekstā saglabāja tetragrammu.”
Dieva vārdu Grieķu rakstos ir lietojuši ievērojami tulkotāji. Jaunās pasaules tulkojums nav pirmais, kurā Grieķu rakstos ir lietots Dieva vārds. Dieva vārds dažādās formās (Jehova, Jahve u.c.) Bībeles Grieķu rakstu tekstā ir lietots vismaz vienpadsmit tulkojumos vācu valodā, savukārt četros citos vācu tulkojumos Dieva vārds ir ielikts iekavās aiz vārda ”Kungs”. Vairāk nekā 70 vācu tulkojumos Dieva vārds Grieķu rakstos parādās zemsvītras piezīmēs un komentāros. Dieva vārds Grieķu rakstos ir lietots arī angļu valodas tulkojumos. Lūk, daži: A Literal Translation of the New Testament... From the Text of the Vatican Manuscript (Hermans Heinfeters, 1863. g.); The Emphatic Diaglott (Bendžamins Vilsons, 1864. g.); The Epistles of Paul in Modern English (Džordžs Stīvenss, 1898. g.); St. Paul’s Epistle to the Romans (Viljams Raterfords, 1900. g.); The New Testament Letters (Londonas bīskaps Džons Vands, 1946. g.). Pablo Besona spāņu valodas tulkojumā, kas izdots 20. gadsimta sākumā, Dieva vārds Jehova ir lietots Lūkas 2:15 un Jūdas 14, bet vairāk nekā 100 zemsvītras piezīmēs ir norādīts, ka attiecīgajā pantā, visticamāk, būtu jābūt Dieva vārdam. Turklāt, jau sākot ar 16. gadsimtu, tetragramma ir lietota daudzos pantos Grieķu rakstu tulkojumos ebreju valodā.
Vairāk nekā 100 valodās Bībeles tulkojumos Grieķu rakstos ir atrodams Dieva vārds. Dieva vārds ir plaši lietots Grieķu rakstu tulkojumos daudzās Āfrikas, Āzijas, Eiropas un Klusā okeāna salu valodās, kā arī daudzos tulkojumos Amerikas pirmiedzīvotāju valodās. (Sk. sarakstu 1678., 1679. lpp.) Šajos izdevumos tulkotāji ir lietojuši Dieva vārdu to pašu iepriekšminēto apsvērumu dēļ. Daži no šiem Grieķu rakstu tulkojumiem ir veikti nesen, kā tulkojums rotumiešu valodā (1999. g.), kur 48 pantos 51 reizi parādās vārds Jihova, un tulkojums bataku (tobu) valodā (1989. g.) — vienā no Indonēzijas valodām —, kurā 110 reizes lietots vārds Jahowa.
Tātad pastāv pamatoti iemesli, kāpēc Grieķu rakstu tekstā ir jāatjauno Dieva vārds. Tieši tā ir darīts Bībeles Jaunās pasaules tulkojumā, jo tie, kas pie tā ir strādājuši, dziļi ciena Dieva personvārdu un uzskata, ka nav pieļaujams izņemt no Svētajiem Rakstiem to, kas ir bijis oriģināltekstā. (Atklāsmes 22:18, 19.)