Referencia Ña̱ kéʼé na̱ ndásakáʼnu Ndióxi̱ Tutu nu̱ú Va̱xi ña̱ Kéʼéyó reunión
© 2025 Watch Tower Bible and Tract Society of Pennsylvania
5-11 TÍ ENERO
ÑA̱ NDÁYÁʼVINÍ KÁʼA̱N TU̱ʼUN NDIÓXI̱ ISAÍAS 17-20
Ña̱ kundoʼo na̱ íxandi̱va̱ʼa xíʼinyó
“Reinoi̱ su̱ví ña̱ ñuyǐví yóʼo kúúña”
16 Va̱ʼaníva tá násamayó ña̱ ndákanixi̱níyó. Biblia káʼa̱nña na̱ ñuyǐví yóʼo íyona táki̱ʼva íyo iin mar tá kǒo íyo táxin (Is. 17:12; 57:20, 21; Rev. 13:1). Na̱ yiví táʼví-táʼanna xa̱ʼa ña̱ política ta kánitáʼanna xa̱ʼa ña̱ʼa ña̱ kǒo ndáyáʼvi. Soo miíyó na̱ káʼvi tu̱ʼun Ndióxi̱ va̱ʼaníva ndóoyó ta inkáchi kítáʼan ndiʼiyó. Kúsi̱íníva-ini Jehová tá xítora ña̱ va̱ʼa kítáʼan ndiʼiyó ta va̱ása ndíku̱nyó ña̱ kéʼé na̱ ñuyǐví yóʼo (kaʼvi Sofonías 3:17).
w16.04-S 28 párr. 4
Seamos neutrales en este mundo dividido
4 Quizás la situación política esté tranquila donde vivimos, y aparentemente la gente sea tolerante con la religión verdadera. Pero el fin del mundo de Satanás está muy cerca, y por eso es razonable esperar que la cuestión de la neutralidad adquiera más y más importancia. Como el mundo está lleno de hombres y mujeres testarudos, que “no [están] dispuestos a ningún acuerdo”, cada día estará más dividido y enfrentado (2 Tim. 3:3, 4). En algunos países, nuestros hermanos ya han tenido que defender su neutralidad, pues las circunstancias políticas han cambiado de la noche a la mañana. Por eso, debemos prepararnos ahora para mantener la firme determinación de permanecer neutrales. Si lo dejamos para cuando se presente una situación difícil, podríamos terminar cediendo y violar nuestra neutralidad. ¿Cómo podemos prepararnos? ¿Cómo ser neutrales en un mundo dividido? Veamos cuatro claves que nos ayudarán a lograrlo.
ip-1-S 198 párr. 20
El consejo de Jehová contra las naciones
20 ¿Con qué resultado? Isaías lo indica: “Al tiempo del atardecer, pues, ¡miren!, hay terror repentino. Antes de la mañana... ya no es. Esta es la parte que corresponde a los que nos despojan, y la suerte que pertenece a los que nos saquean” (Isaías 17:14). Muchos están saqueando a los siervos de Jehová, es decir, tratándolos con dureza y falta de respeto. Dado que estos no son —ni quieren ser— parte de las religiones mayoritarias del mundo, críticos tendenciosos y opositores fanáticos los consideran presa fácil. Pero el pueblo de Dios tiene plena confianza en que “la mañana” en la que terminarán sus tribulaciones se acerca con rapidez (2 Tesalonicenses 1:6-9; 1 Pedro 5:6-11).
Ná ka̱ʼa̱nyó xa̱ʼa̱ ña̱ chindeétáʼan xíʼinyó
w06-S 1/12 11 párr. 1
Puntos sobresalientes del libro de Isaías (parte 1)
20:2-5. ¿Anduvo Isaías completamente desnudo por tres años? Es posible que solo se despojara de su prenda exterior y anduviera “vestido con muy poca ropa” (1 Samuel 19:24, nota).
12-18 TÍ ENERO
ÑA̱ NDÁYÁʼVINÍ KÁʼA̱N TU̱ʼUN NDIÓXI̱ ISAÍAS 21-23
¿Ndáaña sákuaʼayó xíʼin ña̱ ndo̱ʼo ta̱ Sebná?
Tá táxi Ndióxi̱ consejo ndaʼa̱yó náʼa̱ra ña̱ kúʼvi̱-inira xínira miíyó
7 Ña̱ va̱ʼa kunda̱a̱-iniyó ña̱ ndáyáʼviní iin consejo ná ka̱ʼa̱nyó xa̱ʼa u̱vi̱ na̱ nda̱kiʼin consejo nu̱ú Jehová: Ta̱ Sebná, ta̱ ni̱xi̱yo tiempo ta̱ rey Ezequías xi̱kuura, xíʼin ta̱ Graham, iin ta̱ hermano ta̱ íyo tiempoyó vitin. Siʼna ná ka̱ʼa̱nyó xa̱ʼa ta̱ Sebná. Sana ta̱yóʼo xi̱ndisochíñura xíʼin veʼe ta̱ Ezequías, iin chiñu káʼnuní xi̱kuu ña̱yóʼo (Is. 22:15). Soo xa̱ʼa ña̱yóʼo ndu̱ura iin ta̱a tá ni̱nuní kúni ta ki̱xaʼára kúni̱ra ndukáʼnura. Nda̱a̱ ni̱xa̱a̱ra ke̱ʼéra iin ya̱vi̱ liviní nu̱ú nduxunra ta ni̱xi̱kara xíʼin carro tú va̱ʼaní náʼa (Is. 22:16-18).
8 Xa̱ʼa ña̱ xi̱kuni̱ ta̱ Sebná ndukáʼnura, Ndióxi̱ ki̱ndaara chiñu ndaʼa̱ra ta ta̱xiraña ndaʼa̱ ta̱ Eliaquim (Is. 22:19-21). Ña̱yóʼo ku̱uña tá ki̱xaʼá kúni̱ ta̱ rey asirio ta̱ Senaquerib sandiʼi-xa̱ʼara ñuu Jerusalén. Ni̱ya̱ʼa loʼo tiempo, ta̱ Senaquerib chi̱ndaʼára na̱ chíñu náʼnu nu̱úra ña̱ ku̱a̱ʼa̱nna sayíʼvina na̱ judío xíʼin ta̱ Ezequías (2 Rey. 18:17-25). Ta̱ Ezequías chi̱ndaʼá ta̱ Eliaquim ña̱ ku̱a̱ʼa̱nra ka̱ʼa̱nra xíʼin na̱ chíñu ñuu Asiria, soo va̱ása ku̱a̱ʼa̱n mitúʼunra chi ku̱a̱ʼa̱n inka u̱vi̱ka ta̱a xíʼinra. Iin ta̱yóʼo kúú ta̱ Sebná, ta vitin secretario kúúra nu̱ú ta̱ rey Ezequías. Xíʼin ña̱yóʼo kúnda̱a̱-iniyó ña̱ ndo̱ʼo ta̱ Sebná va̱ása níchika̱a̱raña-inira ña̱ sa̱a̱ra kakara chi iin ta̱a ta̱ vitá-iniva ndu̱ura. Chi nda̱kiʼinra iin chiñu loʼoka nu̱ú ña̱ xi̱kuumiíra tá ya̱chi̱. ¿Ndáaña sákuaʼayó xíʼin ña̱yóʼo? Yóʼo ka̱ʼa̱nyó xa̱ʼa u̱ni̱ña.
9 Ña̱ nu̱ú, xa̱ʼa ña̱ nu̱ndaa chiñu ndaʼa̱ ta̱ Sebná náʼa̱ña nu̱úyó ña̱ va̱ása va̱ʼa kána ña̱ kéʼé na̱ ni̱nuní kúni; ni ña̱ kéʼé na̱ ndákanixi̱ní ña̱ ndáyáʼvikana nu̱ú inkana (Prov. 16:18). Sana kúúmiíún iin chiñu ti̱xin congregación ta savana ndákanixi̱nína ña̱ káʼnuní chiñu kéʼún. Tá kúúmiíún iin chiñu yóʼo, ¿á chika̱ún ndée ña̱ vitá koo iniún? ¿Á ndasakáʼnún Jehová xa̱ʼa chiñu ña̱ xa̱a̱ kúúmiíún? (1 Cor. 4:7). Ta̱ apóstol Pablo ni̱ka̱ʼa̱nra: “Káʼi̱n xíʼin ndiʼindó ña̱ kǒo ndakanixi̱níndó ña̱ ndáyáʼvika ndóʼó nu̱ú na̱ inka; viíní ndakanixi̱níndó nda̱a̱ táki̱ʼva kúni̱ Ndióxi̱” (Rom. 12:3).
Tá táxi Ndióxi̱ consejo ndaʼa̱yó náʼa̱ra ña̱ kúʼvi̱-inira xínira miíyó
10 Ña̱ u̱vi̱ ka̱ʼa̱nyó xa̱ʼa kúúña, xa̱ʼa ña̱ ta̱xi Jehová consejo ndaʼa̱ ta̱ Sebná kúni̱ kachiña ña̱ xíto Jehová ña̱ sana kiviva na̱samara xíʼin ña̱ kéʼéra (Prov. 3:11, 12). Ña̱yóʼo kivi chindeé táʼan xíʼin na̱ nu̱ndaa chiñu ndaʼa̱ ti̱xin congregación. Nu̱úka ña̱ sa̱a̱na ta tuku ta tuku nda̱kaʼánna xa̱ʼa ña̱ xa̱a̱ ku̱u, va̱ʼaka ná chika̱a̱na ndée ña̱ kachíñuna nu̱ú Jehová ni va̱ása kúúmiína iin chiñu ti̱xin congregación. Ta ná kunda̱a̱-inina consejo ña̱ nda̱kiʼinna nu̱ú Jehová kúni̱ kachiña ña̱ kúʼvi̱-inira xínirana. Ná ndakaʼányó chi tá kúúyó na̱ vitá-ini, Jehová taxira ña̱ va̱ʼa ndaʼa̱yó (kaʼvi 1 Pedro 5:6, 7). Kúni̱yó taxiyó miíyó ndaʼa̱ Jehová ña̱ ná sanáʼa̱ra miíyó ndiʼi ña̱ kúni̱ra.
Tá táxi Ndióxi̱ consejo ndaʼa̱yó náʼa̱ra ña̱ kúʼvi̱-inira xínira miíyó
11 Ña̱ u̱ni̱, ña̱ ke̱ʼé Jehová xíʼin ta̱ Sebná sánáʼa̱ña na̱ íyo se̱ʼe saátu na̱ anciano ña̱ congregación ndáa ki̱ʼva taxina consejo. Ña̱ táxi Jehová castigo ndaʼa̱ na̱ ni̱ki̱ʼvi iin ku̱a̱chi náʼa̱ra ña̱ kúʼvi̱-inira xínirana, ña̱ kúndasíra kúú ku̱a̱chi ña̱ ke̱ʼévana. Jehová xítora ña̱ va̱ʼa ña̱ kéʼé na̱ yiví. Tá ná taxiún consejo ndaʼa̱ iinna, ¿á keʼún táki̱ʼva kéʼé Jehová? (Jud. 22, 23).
Ná ka̱ʼa̱nyó xa̱ʼa̱ ña̱ chindeétáʼan xíʼinyó
“¿Ndáa ki̱ʼva ndataku na̱ ni̱xi̱ʼi̱?”
5 Sava na̱ ñuu Corinto siaʼa xi̱ndakanixi̱nína: “Tá va̱ása ndataku na̱ ni̱xi̱ʼi̱, ‘ná kuxuyó ta ná koʼoyó, chi taa̱n kuvivayóʼ”. Xa̱ʼa̱ ña̱yóʼo ta̱ Pablo ni̱ka̱ʼa̱nra xíʼinna ña̱ i̱yoní ña̱ ndákanixi̱nína. Nani tiempo xi̱naʼáví kúú ña̱ ndákanixi̱ní na̱ yiví saá. Sana ña̱ káʼa̱n Isaías 22:13 kúú ña̱ ni̱ka̱ʼa̱n ta̱ Pablo xa̱ʼa̱, ña̱ texto yóʼo káʼa̱nña xa̱ʼa̱ na̱ ñuu Israel ña̱ xi̱ndi̱ʼi̱ka-inina ña̱ sakúsi̱ína-ini miína nu̱úka ña̱ kuyatinna nu̱ú Ndióxi̱. Nda̱a̱ táki̱ʼva ndákanixi̱ní na̱ yiví tiempo vitin saá xi̱ndakanixi̱ní na̱ ñuu Israel, chi xi̱ka̱ʼa̱nna ña̱yóʼo: “Ná kusi̱í-iniyó chi loʼova tiempo tákuyó”. Soo xa̱a̱ kúnda̱a̱va-iniyó ña̱ va̱ása va̱ʼa ña̱ ndo̱ʼo na̱ ñuu Israel, xa̱ʼa̱ ña̱ xi̱ndakanixi̱nína saá (2 Crón. 36:15-20).
19-25 TÍ ENERO
ÑA̱ NDÁYÁʼVINÍ KÁʼA̱N TU̱ʼUN NDIÓXI̱ ISAÍAS 24-27
“Ta̱yóʼo kúú Ndióxi̱yó”
cl-S 15 párr. 21
“¡Miren! ¡Este es nuestro Dios!”
21 ¿Ha visto alguna vez a un niño diciéndoles a sus amigos: “¡Ese es mi papá!”? Imagíneselo: su carita sonriente refleja lo orgulloso que está de su papá. Los siervos de Jehová tienen muchas razones para sentirse igual. La Biblia predice que llegará el día en que ellos exclamarán: “¡Miren! ¡Este es nuestro Dios!” (Isaías 25:8, 9). Cuanto más conozcamos sus cualidades, más seguros estaremos de tener el mejor Padre de todo el universo.
¿Ndáaña sákuaʼayó xíʼin milagro ña̱ ke̱ʼé ta̱ Jesús?
14 Tá ni̱ka̱ʼa̱n ta̱ Jesús xíʼinyó ña̱ ndukúyó ña̱ kuxuyó nu̱ú Ndióxi̱, saátu ni̱ka̱ʼa̱nra xíʼinyó ña̱ ná ka̱ʼa̱nyó xíʼinra ña̱ ná xi̱nu ña̱ kúni̱ra nu̱ú ñuʼú yóʼo nda̱a̱ táki̱ʼva xa̱a̱ kúu chí ndiví (Mat. 6:9-11). ¿Ndáa ki̱ʼva túviún koo nu̱ú ñuʼú yóʼo tá ná xi̱nu ña̱ kúni̱ Ndióxi̱? Biblia káʼa̱nña ña̱ mií Ndióxi̱ kúni̱ra ña̱ koo ña̱ kuxuyó nu̱ú ñuʼú yóʼo. Nu̱ú Isaías 25:6-8 káʼa̱nña ña̱ ku̱a̱ʼání ña̱ kuxuyó koo tá ná kaʼndachíñu Reino Ndióxi̱, ta ya̱si̱nní koo ndiʼi ña̱ kuxuyó. Nu̱ú Salmo 72:16 káʼa̱nña ña̱ “nu̱ú ñuʼú ku̱a̱ʼání ña̱ʼa koo kuxuyó, ta chí yuku̱ ku̱a̱ʼáníkaña koo”. ¿Á xa̱a̱ ndákanixi̱níún ña̱ íyoún nu̱ú ñuyǐví xa̱á ta íxava̱ʼún xi̱tá niʼní xíʼin nu̱ní xa̱á á íxava̱ʼún inkaka ña̱ʼa ña̱ kútóún kuxún? Ta saátu, ¿á xa̱a̱ ndákanixi̱níún ña̱ xáxiún uva tí chi̱ʼún? (Is. 65:21, 22). Su̱ví iinlá miíún ndakiʼin ndiʼi ña̱ va̱ʼa yóʼo chi ndiʼi na̱ yiví na̱ kundoo tiempo saá ndakiʼinña.
¿Ndáaña va̱ʼa ndákiʼinyó xa̱ʼa̱ ña̱ kúʼvi̱-ini Jehová xínira miíyó?
11 Ndakanixi̱ní ndáa ki̱ʼva koún nu̱ú ñuyǐví xa̱á. Va̱ása kundi̱ʼika-iniún xa̱ʼa̱ ña̱ kiʼún kue̱ʼe̱ á xa̱ʼa̱ ña̱ kuviún (Is. 25:8; 33:24). Jehová taxira ndiʼi ña̱ va̱ʼa ña̱ kúni̱ún ndaʼún. ¿Ndáaña kúni̱ún sakúaʼún keʼún? ¿Á kúni̱ún sakúaʼún xa̱ʼa̱ kití válí? ¿Á kúni̱ún sakúaʼún kataún yaa? ¿Á kúni̱ún sakúaʼún sanánaún dibujo? Nu̱ú ñuyǐví xa̱á kuniñúʼuyó na̱ yiví na̱ xíni̱ keʼé veʼe, na̱ xíni̱ chiʼi, na̱ xíni̱ keʼé comida, na̱ xíni̱ kachíñu xíʼin planta, na̱ xíni̱ keʼé ndaʼáchíñu á na̱ xíni̱ keʼé inkaka chiñu (Is. 35:1; 65:21). Tá ná kutakún ndiʼi tiempo saá kúú ña̱ kivi sakúaʼún keʼún ndiʼi ña̱yóʼo.
12 Tá ná ndataku na̱ ni̱xi̱ʼi̱, kusi̱íní-iniyó ndakiʼinyóna (Hech. 24:15). Saátu kusi̱íní-iniyó ndakundeéyó sakúaʼayó xa̱ʼa̱ Jehová, ta saátu ndakundeéyó sakúaʼayó xa̱ʼa̱ ña̱ i̱xava̱ʼara (Sal. 104:24; Is. 11:9). Ta inka ña̱ va̱ʼaníka ndakiʼinyó kúú ña̱ kǒo keʼékayó nda̱a̱ ni iin ña̱ va̱ása va̱ʼa, ña̱kán kivi ndasakáʼnuyó Jehová ta va̱ása kundi̱ʼi-iniyó xa̱ʼa̱ ña̱yóʼo. Nu̱úka ña̱ keʼéyó ña̱ sákusi̱í-iniyó loʼo kuití tiempo ta ki̱ʼviyó ku̱a̱chi, va̱ʼaka ná chikaa̱yó ndee̱ ña̱ ndakiʼinyó ndiʼi ña̱ va̱ʼa yóʼo chí nu̱únínu (Heb. 11:25). Va̱ʼaníka ña̱ ndakiʼinyó chí nu̱únínu nu̱ú ña̱ kivi taxi ñuyǐví yóʼo ndaʼa̱yó tiempo vitin. Ná ndakaʼányó chi kixaa̱ iin ki̱vi̱ ña̱ va̱ása kundatukayó ndakiʼinyó ña̱ va̱ʼa yóʼo, saáchi xa̱a̱ xi̱nuvaña tiempo saá. Ta kivi ndakiʼinyó ndiʼi ña̱yóʼo saáchi Jehová kúú ta̱ ni̱kuʼvi̱ní-ini xi̱ni miíyó ña̱kán ta̱xira se̱ʼera ni̱xi̱ʼi̱ra xa̱ʼa̱yó.
Ná ka̱ʼa̱nyó xa̱ʼa̱ ña̱ chindeétáʼan xíʼinyó
Xíto Jehová tá xákún ta ndíʼi̱ní-inira xa̱ʼún
18 Tu̱ʼun ña̱ ni̱ka̱ʼa̱n Jehová va̱ʼaní sa̱ndíkoña-ini ta̱ Ezequías. Ta saátu miíyó, tu̱ʼun ña̱ káʼa̱n Jehová nu̱ú Biblia va̱ʼaní sándi̱koña-iniyó. Jehová ni̱ka̱ʼa̱nra ña̱ ná ka̱ʼyi̱ ña̱yóʼo ña̱ va̱ʼa chindeétáʼanña xíʼinyó tá yáʼayó nu̱ú tu̱ndóʼo (Rom. 15:4). Ná kotoyó ña̱ ndo̱ʼo iin ñá hermana ñá íyo chí África Occidental, ñáyóʼo xi̱xakuníñá saáchi ni̱ka̱ʼa̱nna xíʼinñá ña̱ kúúmiíñá kue̱ʼe̱ cáncer. Ña̱yóʼo káʼa̱nñá: “Iin texto ña̱ va̱xi nu̱ú Biblia ña̱ va̱ʼaní chíkaa̱ ndee̱ xíʼi̱n kúú Isaías 26:3. Miíyó kǒo xíni̱yó ndáaña kundoʼoyó, ña̱kán versículo yóʼo náʼa̱ña nu̱úyó ña̱ mií Jehová kivi sandíkora-iniyó á taxira ndee̱ ndaʼa̱yó ña̱ va̱ʼa kǒo ndi̱ʼi̱ní-iniyó tá xa̱a̱ yáʼayó nu̱ú tu̱ndóʼo”. ¿Á ndákaʼún xa̱ʼa̱ iin texto ña̱ va̱xi nu̱ú Biblia ña̱ chíndeétáʼanní xíʼún tá yáʼún nu̱ú tu̱ndóʼo á tá ndíʼi̱ní-iniún?
26 TÍ ENERO NDA̱A̱ 1 TÍ FEBRERO
ÑA̱ NDÁYÁʼVINÍ KÁʼA̱N TU̱ʼUN NDIÓXI̱ ISAÍAS 28, 29
Xíʼin ndiʼi níma̱yó ná ndasakáʼnuyó Jehová ta su̱ví xíʼin ña̱ káʼa̱n kuitiyó
ip-1-S 299 párr. 23
Isaías predice el ‘hecho extraño’ de Jehová
23 Los guías religiosos de Judá afirman que son sabios en sentido espiritual, pero han dejado a Jehová. Prefieren enseñar sus propios conceptos torcidos de lo bueno y lo malo, con los que justifican su falta de fe, sus actos inmorales y el hecho de que encaminan a la gente a incurrir en la desaprobación de Dios. Jehová empleará “algo maravilloso” —su ‘hecho extraño’— para ajustarles las cuentas por su hipocresía. Dice: “Por razón de que este pueblo se ha acercado con su boca, y me ha glorificado meramente con sus labios, y ha alejado de mí su corazón mismo, y su temor para conmigo llega a ser mandamiento de hombres que se está enseñando, por lo tanto, aquí estoy yo, Aquel que volverá a obrar maravillosamente con este pueblo, de manera maravillosa y con algo maravilloso; y la sabiduría de sus sabios tiene que perecer, y el mismísimo entendimiento de sus discretos se ocultará” (Isaías 29:13, 14). La sabiduría y el entendimiento que Judá se atribuye desaparecerán cuando Jehová dirija los acontecimientos de modo que la potencia mundial babilónica borre de la existencia todo el sistema religioso apóstata. Lo mismo sucedió en el siglo primero, cuando los caudillos judíos, que se creían sabios, extraviaron a la nación. Y algo similar le ocurrirá en nuestros tiempos a la cristiandad (Mateo 15:8, 9; Romanos 11:8).
Kǒo nda̱a̱ ni iin ña̱ʼa sási nu̱ú na̱ nda̱kú-ini
7 Ta̱ Jesús va̱ása níyi̱ʼvíra ka̱ʼa̱nra xíʼin na̱ su̱tu̱ na̱ ni̱xi̱yo tá tiempo saá xa̱ʼa̱ ña̱ va̱ása va̱ʼa xi̱keʼéna. Tá kúú, ni̱ka̱ʼa̱nra xíʼin na̱ fariseo ña̱ kúúna na̱ vatá saáchi xi̱ndi̱ʼi̱níka-inina xa̱ʼa̱ ña̱ ndakatana ndaʼa̱na nu̱úka ña̱ kundaana na̱ yivána (Mat. 15:1-11). Na̱ discípulo ta̱ Jesús nda̱kanda̱ní-inina xíʼin ña̱yóʼo, ta ni̱ka̱ʼa̱nna xíʼinra: “¿Á xíni̱ún, ña̱ ni̱sa̱a̱ na̱ fariseo xíʼin ña̱ ni̱ka̱ʼún?”. Ta̱ Jesús nda̱kuiinra ta ka̱chira: “Ndiʼi yitu̱n tú kǒo níchiʼi yivái̱ ta̱ íyo chí ndiví tuʼunvananú. Ña̱kán kǒo kuniso̱ʼondó ña̱ káʼa̱nna. Na̱ kúáava kúúna ta níʼina yichi̱ nu̱ú inkana. Tá iin na̱ kúáa nu̱ú, níʼina yichi̱ nu̱ú inka na̱ kúáa nu̱ú u̱vi̱ saá na̱yóʼo ko̱yo ini iin ya̱vi̱” (Mat. 15:12-14; nota). Ni ni̱sa̱a̱ na̱ su̱tu̱ xíʼin ta̱ Jesús soo nda̱kundeévara ni̱ka̱ʼa̱nra xa̱ʼa̱ ña̱ nda̱a̱.
Ná kǒo keeyó ti̱xin veʼe Jehová
8 Savana va̱ʼaní kéʼéna tá íyona xíʼin na̱ hermano, soo tá íyo mitúʼunna kéʼéna ña̱ kǒo kútóo Jehová. Soo na̱ íyo veʼe Jehová ndiʼi tiempo kéʼéna na̱ va̱ʼa (Is. 29:13). Miíyó kǒo kúni̱yó keʼéyó nda̱a̱ táki̱ʼva kéʼé sava na̱ yiví. Soo, ¿ndáa ki̱ʼva kíxáʼana kéʼéna ña̱yóʼo? Sana kíxáʼana xíka-inina xíʼin ña̱ káʼa̱n Jehová, saáchi ndákanixi̱nína ña̱ kǒo chíndeétáʼanví consejo ña̱ káʼa̱nra xíʼinna (Sant. 1:5-8). Sava yichi̱ ndákanixi̱nína ña̱ kǒo xíniñúʼu kuniso̱ʼovína ña̱ káʼa̱n Jehová, chi túvina ña̱ su̱ví ña̱ ndeéví kúú ña̱ kúni̱na keʼéna, ta tá xítona ña̱ kǒo tu̱ndóʼo va̱xi nu̱úna xa̱ʼa̱ ña̱ ke̱ʼéna, kíxáʼa kéʼéna ku̱a̱chi ña̱ ndeéka nu̱ú Ndióxi̱. Xa̱ʼa̱ ña̱kán ni káʼa̱nnívana ña̱ ndásakáʼnuna Ndióxi̱ soo kǒo kíndo̱o inira xíʼin ña̱ kéʼéna (Ecl. 8:11). Soo, miíyó kúni̱yó ka̱ʼa̱nyó nina ña̱ nda̱a̱ ta kǒo kúni̱yó sandáʼviyó.
Ná ka̱ʼa̱nyó xa̱ʼa̱ ña̱ chindeétáʼan xíʼinyó
Ná kiʼinníyó kuenta xíʼin ndixi
¿Á xíʼii̱ ña̱ va̱ʼa naʼi̱ nu̱ú inkana ña̱ va̱ʼaní xíʼii̱? Íyo sava ñuu tá ku̱a̱ʼání xíʼin na̱ yiví ta chi̱toní xíʼina ña̱ va̱ʼava kúúña nu̱úna (1 Ped. 4:3). Ná kotoyó ña̱ káʼa̱n Ndióxi̱ xíʼinyó nu̱ú 1 Corintios 16:13: “Kundito va̱ʼa nu̱úndó, ndakúní koondó xíʼin ña̱ kándíxandó Ndióxi̱, ndakú koo inindó, ta ndakúní koondó”. Soo, ¿ndáaña ndóʼo na̱ yiví tá ku̱a̱ʼání ndixi xíʼina? Va̱ása viíka íyo ña̱ ndákanixi̱nína ta ni va̱ása vií íyo ña̱ ndáka̱xinna keʼéna. Na̱ xíʼi ku̱a̱ʼá ndixi, su̱ví na̱ ndúndakú-iniví kúúna chi táki̱ʼva íyo na̱ kúvita-iniva saá íyona. Isaías 28:7 káʼa̱nña ña̱ na̱ xíʼi ku̱a̱ʼá ndixi va̱ása xíni̱na ndáaña kéʼéna.
2-8 TÍ FEBRERO
ÑA̱ NDÁYÁʼVINÍ KÁʼA̱N TU̱ʼUN NDIÓXI̱ ISAÍAS 30-32
Ná nandukúyó Jehová ña̱ va̱ʼa kundaara miíyó
w01-S 15/11 16 párr. 7
Jehová es nuestro refugio
7 Como Jehová es nuestro refugio, nos consuelan las siguientes palabras: “Con sus plumas remeras obstruirá el acceso a ti, y debajo de sus alas te refugiarás. Su apego a la verdad será un escudo grande y baluarte” (Salmo 91:4). Dios nos ampara como el ave que se cierne por encima de sus polluelos para protegerlos (Isaías 31:5). ‘Con sus plumas remeras obstruye el acceso a nosotros.’ Las “plumas remeras” de las aves son, en sentido general, sus alas, con las que cubren a sus crías para resguardarlas de los depredadores. Como simples polluelos, nos sentimos seguros bajo las “plumas remeras” de Jehová porque nos hemos refugiado en la verdadera organización cristiana (Rut 2:12; Salmo 5:1, 11).
Tá yáʼún nu̱ú tu̱ndóʼo Jehová chindeétáʼan xíʼún
13 Ña̱ xíniñúʼu keʼéyó. Ná kǒo kuxíkáyó nu̱ú nda̱a̱ ni iinna saáchi tá kǒo xíínyó kutáʼanyó xíʼin inkana saá ndákaniníkaxi̱níyó xa̱ʼa̱ tu̱ndóʼo ña̱ kúúmiíyó ta xa̱ʼa̱ ña̱yóʼo kǒo ndaka̱xin viíyó ña̱ keʼéyó (Prov. 18:1). Ndiʼiyó tá yáʼayó nu̱ú iin tu̱ndóʼo kúni̱yó koo mitúʼunyó ta ña̱ va̱ʼava kúú ña̱yóʼo, soo tá xa̱a̱ ku̱a̱ʼání tiempo kéʼéyó ña̱yóʼo saá kǒo táxiyó ña̱ chindeétáʼan Jehová xíʼinyó á ña̱ taxira ndee̱ ndaʼa̱yó. Ña̱kán, ni yáʼayó nu̱ú iin tu̱ndóʼo ña̱ yo̱ʼvi̱ní ná taxiyó ña̱ chindeétáʼan na̱ veʼeyó xíʼinyó, na̱ migoyó ta saátu na̱ anciano, saáchi mií Jehová xíniñúʼu na̱yóʼo ña̱ chindeétáʼanna xíʼinyó (Prov. 17:17; Is. 32:1, 2).
Jehová chindeétáʼan xíʼinndó “ña̱ ndakú koo inindó”
19 ¿Ndáaña kivi keʼún ña̱ va̱ʼa kandíxakaún ña̱ káʼa̱n Ndióxi̱ keʼéra chí nu̱únínu? Tá nu̱ú ñuʼú yóʼo kúú ña̱ koún, kaʼvi ña̱ káʼa̱n Biblia xa̱ʼa̱ paraíso ta ndakanixi̱ní ña̱ xa̱a̱ íyoún kán (Is. 25:8; 32:16-18). Ndakanixi̱ní ña̱ xa̱a̱ íyoún ñuyǐví xa̱á, ¿ndáana xítoún? ¿Ndáaña xíniso̱ʼún? ¿Ndáa ki̱ʼva kúniún? Na̱ʼná ña̱ va̱xi nu̱ú tutu ña̱ tává na̱ ñuu Ndióxi̱ kivi chindeétáʼanña xíʼún ña̱ ndakanixi̱níún xa̱ʼa̱ ñuyǐví xa̱á. Ta saátu kivi kotoún video ña̱ tává na̱ ñuu Ndióxi̱ tá kúú ña̱ naní Ñuyǐví ña̱ ndátuyó, Ñuyǐví xa̱á ku̱yatinníña, Liviní ñuyǐví xítoi̱. Tá ndákanixi̱níyó ndáa ki̱ʼva koo ñuyǐví xa̱á, ña̱yóʼo chindeétáʼan xíʼinyó ña̱ kundeé-iniyó ni yáʼayó nu̱ú tu̱ndóʼo (2 Cor. 4:17). Ña̱ káʼa̱n Jehová taxira ndaʼa̱yó chí nu̱únínu kúú ña̱ ndásandakú-iniyó.
Ná ka̱ʼa̱nyó xa̱ʼa̱ ña̱ chindeétáʼan xíʼinyó
¿Á kivi kusi̱í-iniyó nani ndátuyó xi̱nu ña̱ ni̱ka̱ʼa̱n Jehová keʼéra?
Biblia káchiña: “Soo Jehová kúee íyo inira ta ndátura ña̱ na̱ʼa̱ra ña̱ va̱ʼa-inira xíʼinndó, ta na̱ʼa̱ra ña̱ kúndáʼvi-inira xínira ndóʼó. Saáchi Jehová kúúra iin Ndióxi̱ ta̱ kéʼé ña̱ nda̱kú. Si̱íní íyo na̱ ndáa-iniñaʼá xíʼin ndiʼi níma̱na” (Is. 30:18). Ta̱ Isaías ni̱ka̱ʼa̱nra tu̱ʼun yóʼo xíʼin na̱ judío na̱ so̱ʼoní ni̱xi̱yo (Is. 30:1). Soo tiempo saá ni̱xi̱yova na̱ judío na̱ nda̱kúní ni̱xi̱yo ini xíʼin Jehová. Chi̱ka̱a̱ní tu̱ʼun yóʼo ndee̱ xíʼin na̱kán, ta saátu kivi keʼéña xíʼin miíyó tiempo vitin.
Tá saá, ¿nda̱chun xíniñúʼu kundatuyó? Saáchi nda̱a̱ Jehová ndátu. Xa̱a̱ xíniva Jehová ndáa ki̱vi̱ xíʼin hora sandíʼi-xa̱ʼa̱ra ña̱ kini, ña̱kán ndátura ña̱ ki̱xaa̱ ki̱vi̱ kán (Mat. 24:36). Tá ná kixaa̱ ki̱vi̱ kán, ndiʼina kunda̱a̱-ini ña̱ vatá kúú ña̱ káʼa̱n ta̱ Ndi̱va̱ʼa xa̱ʼa̱ Jehová xíʼin xa̱ʼa̱ na̱ ñuura, tasaá kǒokana kasi nu̱úyó ni ta̱ Ndi̱va̱ʼa ni na̱ kítáʼan xíʼinra. Soo, Jehová káʼa̱nra ña̱ kundáʼvi-inira kunira ndiʼi na̱ ndásakáʼnu miíra ta sakǎkura na̱ ñuura.
9-15 TÍ FEBRERO
ÑA̱ NDÁYÁʼVINÍ KÁʼA̱N TU̱ʼUN NDIÓXI̱ ISAÍAS 33-35
“Ta̱yóʼo kúú ta̱ va̱ʼaní chíndeétáʼan xíʼún”
Tá yáʼún nu̱ú tu̱ndóʼo Jehová chindeétáʼan xíʼún
7 Tá yáʼayó nu̱ú iin tu̱ndóʼo ña̱ yo̱ʼvi̱ní, sana kǒo xíni̱yó ndáaña keʼéyó ta kǒo ndáka̱xin viíyó ña̱ keʼéyó. Túviyó ña̱ kǒo kúndeéka-iniyó xíʼin iin tu̱ndóʼo ña̱ yáʼayó nu̱ú, chi tuku ta tukuña va̱xi nu̱úyó. Ña̱yóʼo kúú ña̱ ndo̱ʼo ñá síʼí ta̱ Luis tá ni̱xi̱ʼi̱ra. Ñáyóʼo káchiñá: “Sava yichi̱ xi̱kusuchíní-inii̱ ta xi̱ndakanixi̱níi̱ ña̱ kǒo ndáyáʼvii̱, soo saátu xi̱saa̱níi̱ saáchi kǒoka ta̱ Luis níxi̱yo xíʼi̱n”. Saátu káʼa̱nñá ña̱ ni̱xi̱yo sava ki̱vi̱ ña̱ xi̱kuni mitúʼunníñá ta xi̱ndi̱ʼi̱ní-iniñá saáchi xi̱niñúʼu ndaka̱xinñá ndáaña keʼéñá. Chi tá xi̱taku ta̱ Luis ta̱kánva xi̱keʼé ndiʼi ña̱yóʼo. Xa̱ʼa̱ ña̱kán, ¿ndáa ki̱ʼva chíndeétáʼan Jehová xíʼinyó tá túvi̱yó ña̱ kǒo kúndeéka-iniyó xíʼin tu̱ndóʼo ña̱ yáʼayó nu̱ú?
8 Ña̱ kéʼé Jehová. Jehová káʼa̱nra xíʼinyó ña̱ ndakú koo iniyó (kaʼvi 1 Pedro 5:10). Ndakanixi̱ní xa̱ʼa̱ iin barco tú ndíka̱a̱-ini mar tasaá kíxáʼa ndeéní kúun sa̱vi̱ ta túyóʼo ndeéní kíxáʼa kánda̱nú. Ku̱a̱ʼání barco kúúmiínú ka̱a chí síi̱nnú ta ña̱yóʼo kíʼviña ini ti̱kui̱í tasaá chíndeétáʼanña xíʼinnú ña̱ kǒo ka̱nda̱nínú, tasaá kǒo ndíʼi̱-ini na̱ yiví na̱ ku̱a̱ʼa̱n ininú. Soo va̱ʼaníka chíndeétáʼan ka̱a yóʼo xíʼin tú barco tá kánda̱nú, saátu miíyó tá kúni̱yó ña̱ chindeétáʼan Jehová xíʼinyó tá yáʼayó nu̱ú iin tu̱ndóʼo, kǒo xíniñúʼu sandákooyó ña̱ ndasakáʼnuyóra chi ña̱ xíniñúʼu keʼéyó kúú ña̱ chika̱a̱yó ndee̱ ña̱ nda̱kú koo iniyó xíʼinra.
¿Ndáa ki̱ʼva kusi̱í-iniyó ni yáʼayó nu̱ú tu̱ndóʼo?
10 Ña̱ kivi keʼéyó: ka̱ʼa̱nyó xíʼin Jehová ná taxira ña̱ ndíchi ndaʼa̱yó. Ña̱ va̱ʼa kundeé-iniyó nu̱ú tu̱ndóʼo ta ndakundeéyó kusi̱í-iniyó, siʼna xíniñúʼu ka̱ʼa̱nyó xíʼin Jehová ta ndukúyó ña̱ ndíchi nu̱úra ña̱ va̱ʼa kunda̱a̱-iniyó ndáaña ndaka̱xinyó keʼéyó (kaʼvi Santiago 1:5). Soo, ¿ndáaña keʼéyó tá túviyó ña̱ va̱ása kama ndákuiin Jehová oración ña̱ kéʼéyó nu̱úra? Ta̱ Santiago ni̱ka̱ʼa̱nra ña̱ ná ndakundeéyó ka̱ʼa̱nyó xíʼin Ndióxi̱. Jehová va̱ása sáa̱ra xíʼinyó tá tuku ta tuku káʼa̱nyó xíʼinra ña̱ ná taxira ña̱ ndíchi ndaʼa̱yó, ña̱ va̱ʼa kundeé-iniyó nu̱ú tu̱ndóʼo. Nu̱úka ña̱ sa̱a̱ra, taxivara ña̱ ndíchi ndaʼa̱yó (Sal. 25:12, 13). Jehová kúnda̱a̱-inira ndáa tu̱ndóʼo kúú ña̱ yáʼayó nu̱ú, kúndáʼvi-inira xínira miíyó ta kúni̱ra chindeétáʼanra xíʼinyó. ¿Á su̱ví ña̱ nda̱a̱ kúú ña̱ sákusi̱íní ña̱yóʼo iniyó? Soo, ¿ndáa ki̱ʼva táxi Jehová ña̱ ndíchi ndaʼa̱yó?
11 Jehová xíniñúʼura tu̱ʼunra ña̱ va̱ʼa taxira ña̱ ndíchi ndaʼa̱yó (Prov. 2:6). Ña̱ va̱ʼa kuumiíyó ña̱ ndíchi xíniñúʼu kaʼviyó tu̱ʼun Ndióxi̱, ta saátu tutu ña̱ ka̱na nu̱ú ña̱yóʼo. Soo va̱ása xíniñúʼu kaʼvi kuitíyóña. Saáchi xíniñúʼu kundiku̱nyó consejo ña̱ táxi Jehová ndaʼa̱yó. Ta̱ Santiago ni̱ka̱ʼa̱nra: “Keʼéndó ña̱ káʼa̱n tu̱ʼun Ndióxi̱ ta va̱ása kuniso̱ʼo kuitíndóña” (Sant. 1:22). Tá kéʼéyó ña̱ káʼa̱n Ndióxi̱ xíʼinyó va̱ása kanitáʼanyó xíʼin inkana, vií ndakanixi̱níyó ta kundáʼvi-iniyó kuniyóna (Sant. 3:17). Tá kúúmiíyó ña̱ va̱ʼa yóʼo, chindeétáʼanña xíʼinyó ña̱ ya̱ʼayó nu̱ú nda̱a̱ ndáaka tu̱ndóʼo, ta ndakundeéyó kusi̱í-iniyó.
ip-1-S 352, 355 párrs. 21, 22
“Ningún residente dirá: ‘Estoy enfermo’”
21 La profecía de Isaías tiene también un cumplimiento moderno. Los siervos de Jehová de nuestros días han experimentado igualmente una curación espiritual. Se les ha liberado de enseñanzas falsas tales como la inmortalidad del alma, la Trinidad y el infierno. Han recibido guía moral que les ayuda a evitar prácticas inmorales y a tomar buenas decisiones. Y, gracias al sacrificio redentor de Jesucristo, disfrutan de una posición limpia ante Dios y una buena conciencia (Colosenses 1:13, 14; 1 Pedro 2:24; 1 Juan 4:10). Esta curación espiritual tiene asimismo beneficios físicos. Por ejemplo, al abstenerse de las relaciones sexuales inmorales y el consumo de tabaco, los cristianos se protegen de las enfermedades de transmisión sexual y ciertos tipos de cáncer (1 Corintios 6:18; 2 Corintios 7:1).
22 Pero después de Armagedón, en el nuevo mundo de Dios, habrá un cumplimiento más grandioso aún de las palabras de Isaías 33:24. Bajo el Reino mesiánico, los seres humanos experimentarán una gran curación física junto con la curación espiritual (Revelación 21:3, 4). Poco después de la destrucción del sistema de cosas de Satanás, sin duda tendrán lugar a escala mundial milagros como los que realizó Jesús cuando estuvo en la Tierra. Los ciegos verán, los sordos oirán y los cojos caminarán sin dificultad (Isaías 35:5, 6). De este modo, todos los sobrevivientes de la gran tribulación podrán participar en la magnífica obra de convertir la Tierra en un paraíso.
Ná ka̱ʼa̱nyó xa̱ʼa̱ ña̱ chindeétáʼan xíʼinyó
Ndakundeéndó kakandó “Yichi̱ ña̱ Yi̱i̱”
8 Savana kivi ndakanixi̱nína: “Ña̱ ndo̱ʼo na̱ judío tiempo saá, ndákanda̱ní-inii̱ xíʼinña. Soo, ¿á xíniñúʼu kundi̱ʼi̱-iniyó xa̱ʼa̱ ña̱yóʼo tiempo vitin?” Xíniñúʼu kundi̱ʼi̱va-iniyó xa̱ʼa̱ña, chi saátu miíyó nda̱a̱ táki̱ʼva íyo na̱ xíka “Yichi̱ ña̱ Yi̱i̱” saá íyoyó. Yichi̱ yóʼo va̱ʼaní chíndeétáʼanña xíʼinyó ña̱ ndakundeéyó ndasakáʼnuyó Jehová tiempo vitin ta chí nu̱únínu ku̱a̱ʼání ña̱ va̱ʼa ndakiʼinyó ti̱xin Reinora. Ña̱kán va̱ása xíniñúʼu sandákooyó ña̱ ku̱ʼu̱nyó yichi̱ yóʼo, ni kúúyó na̱ ku̱ʼu̱n chí ndiví á na̱ kundoo nu̱ú ñuʼú yóʼo (Juan 10:16). Nda̱a̱ tá ku̱i̱ya̱ 1919 ku̱a̱ʼání na̱ ta̱a, ná ñaʼá xíʼin na̱ va̱lí kéena ti̱xin Babilonia ña̱ káʼnu ña̱ ndísochíñu xíʼin ndiʼi na̱ veʼe-ñu̱ʼu vatá ta xa̱a̱ xíkana nu̱ú yichi̱ yóʼo, ta sana nda̱a̱ miíún xa̱a̱ xíkaún nu̱ú yichi̱ yóʼo. Ni sa̱kán íyo 100 ku̱i̱ya̱ xu̱nána “Yichi̱ ña̱ Yi̱i̱”, soo xa̱a̱ ku̱a̱ʼáníka tiempo chí sa̱tá ki̱xáʼana ndásaviínaña.
16-22 TÍ FEBRERO
ÑA̱ NDÁYÁʼVINÍ KÁʼA̱N TU̱ʼUN NDIÓXI̱ ISAÍAS 36, 37
“Va̱ása yi̱ʼvíún xa̱ʼa̱ ndiʼi ña̱ʼa ña̱ kini ña̱ xi̱niso̱ʼún”
it-S “Ezequías” núm. 1 párr. 14
Ezequías
Fracaso de Senaquerib en Jerusalén. Tal como Ezequías había previsto, Senaquerib decidió atacar Jerusalén. Durante el sitio de Lakís, ciudad bien fortificada, Senaquerib envió parte de su ejército con una delegación de jefes militares para pedir la capitulación de Jerusalén. El vocero del grupo era Rabsaqué (título militar, no nombre propio), que hablaba hebreo con soltura. A voz en cuello, ridiculizó a Ezequías y desafió a Jehová, jactándose de que Él no podría librar a Jerusalén, tal como los dioses de otras naciones no habían podido salvar la tierra de sus adoradores del rey de Asiria. (2Re 18:13-35; 2Cr 32:9-15; Isa 36:2-20.)
ip-1-S 387 párr. 10
Un rey ve recompensada su fe
10 Rabsaqué pasa a recordar a los judíos la abrumadora superioridad militar de los asirios. Con arrogancia lanza este desafío: “Déjame darte dos mil caballos, para ver si puedes, por tu parte, poner jinetes sobre ellos” (Isaías 36:8). Ahora bien, ¿en realidad importa que la caballería adiestrada de la nación sea numerosa o sea escasa? No, pues la salvación de Judá no depende de que su poderío militar sea superior. Proverbios 21:31 lo explica así: “El caballo es algo preparado para el día de la batalla, pero la salvación pertenece a Jehová”. Luego, Rabsaqué afirma que la bendición de Jehová está con los asirios, no con los judíos. De otro modo —arguye—, Asiria no podría haberse adentrado tanto en el territorio de Judá (Isaías 36:9, 10).
ip-1-S 388 párrs. 13, 14
Un rey ve recompensada su fe
13 El portavoz asirio utiliza otra arma verbal de su arsenal de argumentos. Advierte a los judíos que no crean a Ezequías si les dice: “Jehová mismo nos librará”. Rabsaqué les recuerda que los dioses de Samaria fueron incapaces de impedir que los asirios vencieran a las diez tribus. ¿Y qué decir de los dioses de las demás naciones que Asiria ha conquistado? “¿Dónde están los dioses de Hamat y Arpad? —pregunta—. ¿Dónde están los dioses de Sefarvaim? ¿Y han librado ellos a Samaria de mi mano?” (Isaías 36:18-20.)
14 Claro está que Rabsaqué, siendo adorador de dioses falsos, no comprende que existe una gran diferencia entre la apóstata Samaria y la Jerusalén gobernada por Ezequías. Los dioses falsos del reino norteño de diez tribus no tenían poder para librarlo (2 Reyes 17:7, 17, 18). En cambio, durante el reinado de Ezequías, Jerusalén les ha vuelto la espalda a los dioses falsos y sirve de nuevo a Jehová. Pero los tres representantes judíos no tratan de explicárselo a Rabsaqué. “Continuaron callados y no le respondieron palabra, pues fue el mandamiento del rey, que dijo: ‘No deben contestarle’.” (Isaías 36:21.) Eliaquim, Sebná y Joah regresaron para presentar a Ezequías un informe oficial de las palabras de Rabsaqué (Isaías 36:22).
Ná ka̱ʼa̱nyó xa̱ʼa̱ ña̱ chindeétáʼan xíʼinyó
it-S “Freno” párr. 4
Freno
Jehová dijo a Senaquerib, el rey de Asiria: “Y ciertamente pondré mi garfio en tu nariz y mi freno entre tus labios, y realmente te conduciré de vuelta por el camino por el cual has venido”. (2Re 19:28; Isa 37:29.) Senaquerib tuvo que renunciar al sitio de Jerusalén y volver a Nínive, donde más tarde sus propios hijos lo asesinaron, no por su propia voluntad, sino por la mano de Jehová. (2Re 19:32-37; Isa 37:33-38.) El que Jehová ponga un freno en las mandíbulas de los pueblos enemigos indica que llegan a estar bajo su control absoluto, al igual que se domina a los animales por medio del freno. (Isa 30:28.)
23 TÍ FEBRERO NDA̱A̱ 1 TÍ MARZO
ÑA̱ NDÁYÁʼVINÍ KÁʼA̱N TU̱ʼUN NDIÓXI̱ ISAÍAS 38-40
“Kundaara ndikachi sa̱na̱ra nda̱a̱ táki̱ʼva kéʼé iin ta̱ ndáa ndikachi”
Ña̱ Biblia nátúʼunña xíʼinyó xa̱ʼa̱ Jehová
3 (Kaʼvi Isaías 40:8). Xa̱a̱ ku̱a̱ʼání ku̱i̱ya̱ tu̱ʼun Ndióxi̱ va̱ʼaní níʼiña yichi̱ nu̱ú na̱ ñuura. Soo, ¿nda̱chun va̱ʼa kúúmiíyó Biblia nda̱a̱ tiempo vitin? Ña̱ʼa ña̱ xi̱xiniñúʼuna tá xi̱kaʼyína Biblia tá ya̱chi̱ kamaní xi̱ndiʼi-xa̱ʼa̱ña. Ta copia kuitíva Biblia kúúmiíyó tiempo vitin, chi mií ña̱ ka̱ʼyína tá xa̱ʼa̱ ndi̱ʼi-xa̱ʼa̱vaña kǒokaña kúúmiíyó. Soo Jehová ni̱ka̱ʼa̱nra xíʼin na̱ ka̱ʼyíña ña̱ ná kotondaana ña̱ va̱xi nu̱ú ña̱ original ña̱ va̱ʼa sándaya̱ʼanaña nu̱ú inka ña̱ʼa tasaá tavána ku̱a̱ʼá copiaña. Ni na̱ yiví ku̱a̱chi xi̱kuu na̱ sa̱ndáya̱ʼa ña̱yóʼo, soo viíní sa̱ndáya̱ʼanaña. Iin ta̱ káʼvi va̱ʼa xa̱ʼa̱ ña̱ Escrituras Hebreas ni̱ka̱ʼa̱nra ña̱yóʼo: “Ni nda̱a̱ iin tutu kǒo kítáʼan xíʼin ña̱ Biblia chi nda̱a̱ táki̱ʼva íyo ña̱ ka̱ʼyína tá ya̱chi̱, saá íyo ña̱ sa̱ndáya̱ʼana nu̱ú ña̱ kúúmiíyó vitin”. Ni na̱ yiví ku̱a̱chi kúú na̱ ka̱ʼyíña ta ni ka̱ʼyínaña nu̱ú ña̱ʼa ña̱ kamaní ndíʼi-xa̱ʼa̱, soo ni saá ndiʼi ña̱ va̱xi nu̱úña tu̱ʼun mií Jehová kúúña.
4 “Ndiʼi ña̱ʼa ña̱ va̱ʼa, chí ndiví va̱xiña ta Ndióxi̱ kúú ta̱ táxi ña̱yóʼo” (Sant. 1:17). Ña̱ Biblia kúú iin regalo ña̱ va̱ʼaní ta̱xi Ndióxi̱ ndaʼa̱yó. Tá iinna táxina regalo ndaʼa̱yó, náʼa̱na ña̱ ndixa xíni̱na miíyó ta saátu kúnda̱a̱-inina ndáa ña̱ʼa kúú ña̱ xíniñúʼuyó. Saá kúú ña̱ kúu xíʼin Biblia, tá káʼviyóña ku̱a̱ʼání ña̱ʼa sákuaʼayó xa̱ʼa̱ Jehová. Ta xíʼin ña̱yóʼo kúnda̱a̱-iniyó ña̱ va̱ʼaní xíni̱ra miíyó ta kúnda̱a̱-inira ndáa ña̱ʼa kúú ña̱ xíniñúʼuyó. Nu̱ú artículo yóʼo sakúaʼayó xa̱ʼa̱ u̱ni̱ ña̱ va̱ʼa ña̱ kúúmií Jehová: ña̱ ndíchiníra, ña̱ nda̱kúní íyo ndiʼi ña̱ kéʼéra ta kúʼvi̱ní-inira xínira miíyó. Siʼna ná ka̱ʼa̱nyó xa̱ʼa̱ ña̱ ndíchi ña̱ kúúmií Jehová, ña̱ káʼa̱n Biblia xa̱ʼa̱.
“Va̱ása ndi̱ʼi̱ní-iniún, chi yi̱ʼi̱ kúú Ndióxi̱ miíún”
18 Ná ndakanixi̱níyó xa̱ʼa̱ ejemplo ña̱ xi̱niñúʼu ta̱ Isaías, ña̱ va̱ʼa kunda̱a̱-iniyó nda̱saa ndáa Jehová miíyó. Chítáʼanra Jehová xíʼin iin pastor ta̱ ndáa ndikachi sa̱na̱ra. Káchira: “Táki̱ʼva íxaa iin pastor, kundaara ndikachi sa̱na̱ra, xíʼin ndaʼa̱ra ndakiʼinrarí ta kunumindaararí ku̱ʼu̱n xíʼinra” (Is. 40:11). Tá kúnda̱a̱-iniyó ña̱ ndáa Jehová miíyó, va̱ʼaní kúniyó ta va̱ása yíʼviyó. Ña̱ va̱ása yi̱ʼvíníyó tá yáʼayó nu̱ú tu̱ndóʼo, na̱ esclavo fiel y discreto nda̱ka̱xinna tu̱ʼun ña̱ va̱xi nu̱ú Isaías 41:10 ña̱ koo texto ña̱ ku̱i̱ya̱ 2019: “Va̱ása ndi̱ʼi̱ní-iniún, chi yi̱ʼi̱ kúú Ndióxi̱ miíún”. Ná ndakanixi̱níyó xa̱ʼa̱ tu̱ʼun yóʼo ña̱ kivi sandi̱koña-iniyó, saá kúú ña̱ ndakúka koo iniyó, ta kandíxaníyó ña̱ chindeétáʼan Ndióxi̱ xíʼinyó ña̱ va̱ʼa ya̱ʼayó nu̱ú tu̱ndóʼo ña̱ va̱xi nu̱úyó.
“Táxira ndée ndaʼa̱ na̱ ku̱naa”
4 (Kaʼvi Isaías 40:26). Ni iin na̱ yiví kǒo kúchiñu kunda̱a̱-ini nda̱saa kúú ki̱mi íyo chí ndiví. Na̱ científico káʼa̱nna ti̱xin ña̱ galaxia nu̱ú ndóoyó ña̱ naní Vía Láctea, ki̱ʼva 400 mil millón kúú ki̱mi íyo. Jehová kúú ta̱ ta̱xi ki̱vi̱ ndiʼi tíyóʼo. ¿Ndáaña sákuaʼayó xíʼin ña̱yóʼo? Ndióxi̱ ndíʼi̱ní-inira xa̱ʼa tíyóʼo, soo ¿ndáaña ndákanixi̱níún? ¿Á saá ndíʼi̱-inira xa̱ʼún, xa̱ʼa ña̱ káchíñún nu̱úra xíʼin ndiʼi níma̱ún? (Sal. 19:1, 3, 14). Yiváyó ta̱ íyo chí ndiví xíni̱vara yóʼó. Ta̱ Jesús ni̱ka̱ʼa̱nra: “Ndióxi̱ xíni̱vara nda̱saa kúú yixí xi̱níndó íyo” (Mat. 10:30). Iin ta̱ ka̱ʼyí ña̱ Salmo ni̱ka̱ʼa̱nra: “Jehová íyora xíʼin na̱ kǒo ku̱a̱chi kúúmií” (Sal. 37:18). Ña̱yóʼo kúni̱ kachiña, ña̱ xíni̱ra ndáana kúúmií tu̱ndóʼo ta táxira ndée ndaʼa̱na ña̱ ndakú koo inina.
5 (Kaʼvi Isaías 40:28). Jehová kúú ta̱ kúúmií ndiʼi ndée. Ndakanixi̱ní nda̱saa ndée kúúmií ñu̱ʼu. Ta̱ káʼyí xa̱ʼa ña̱ kéʼé na̱ científico David Bodanis ni̱ka̱ʼa̱nra “ña̱ ñu̱ʼu segundo tá segundo káʼndi nu̱úña ta nda̱a̱ táki̱ʼva íyo ña̱ káʼndi ku̱a̱ʼání bomba nu̱ú saá íyoña. Inka ta̱ científico ni̱ka̱ʼa̱nra iinlá segundo ña̱ túun ñu̱ʼu tiempo vitin, kivi tuunña nu̱úyó ki̱ʼva u̱vi̱ ciento mil ku̱i̱ya̱”. Tá Jehová kúú ta̱ táxi ndée ndaʼa̱ ñu̱ʼu. ¿Á kǒo kivi chindeéra miíyó tá yáʼayó nu̱ú tu̱ndóʼo?
6 (Kaʼvi Isaías 40:29). Xa̱ʼa ña̱ káchíñuyó nu̱ú Jehová si̱íní íyoyó. Ta̱ Jesús ni̱ka̱ʼa̱nra ña̱yóʼo xíʼin na̱ discípulora ña̱ ná keʼéna táʼan ña̱ ke̱ʼéra. Ta ni̱ka̱ʼa̱ntura xíʼinna ña̱ va̱ása yo̱ʼvi̱ ña̱ ke̱ʼéra, ta va̱ʼa kunina tá ná keʼénaña (Mat. 11:28-30). Ña̱ ndixa kúú ña̱ ni̱ka̱ʼa̱n ta̱ Jesús. Sava yichi̱ xa̱a̱ ku̱naaníyó soo ni saá ku̱a̱ʼa̱nvayó reunión ta ku̱a̱ʼa̱nyó nátúʼunyó veʼe tá veʼe. Soo tá xa̱a̱ ndi̱kóyó ¿á su̱ví kúsi̱íka-iniyó ta ndakúka kúniyó ni íyo tu̱ndóʼo nu̱úyó? Xíʼin ña̱yóʼo kúnda̱a̱-iniyó ña̱ kundiku̱nyó yichi̱ ta̱ Jesús su̱ví ña̱ yo̱ʼvi̱ kuuña.
Ná ka̱ʼa̱nyó xa̱ʼa̱ ña̱ chindeétáʼan xíʼinyó
Ki̱vi̱ Jehová ndáyáʼviníña nu̱úyó
12 Ta Isaías ni̱ka̱ʼa̱nra ña̱ koo na̱ ndasavií “yichi̱ Jehová” (Is. 40:3). ¿Ndáa ki̱ʼva ni̱xi̱nu profecía yóʼo? Ta̱ Juan ta̱ xi̱sandákuchi na̱ yiví, nda̱saviíra yichi̱ ña̱ va̱ʼa kixi ta̱ Jesús ta̱ nda̱kaxin mií Ndióxi̱ ta ta̱yóʼo na̱túʼunra xa̱ʼa̱ Jehová (Mat. 3:3; Mar. 1:2-4; Luc. 3:3-6). Ta̱ Isaías ni̱ka̱ʼa̱ntura: “Ndiʼina kunina ndee̱ ña̱ kúúmií Jehová” (Is. 40:5). ¿Ndáa ki̱ʼva ni̱xi̱nu tu̱ʼun yóʼo? Tá ki̱xi ta̱ Jesús nu̱ú ñuʼú yóʼo va̱ʼaní ni̱na̱ʼa̱ra ña̱ va̱ʼa ña̱ kúúmií yivára, nda̱a̱ táki̱ʼva íyo ña̱ mií Jehová kúú ta̱ ki̱xi (Juan 12:45).