2. Korintiešiem
3 Vai mēs atkal sākam paši sevi ieteikt? Jeb vai mums, tāpat kā dažiem, ir vajadzīgas ieteikuma vēstules — vai nu jums, vai jūsu rakstītas? 2 Jūs paši esat mūsu vēstule, kas rakstīta mūsu sirdī, saprotama un izlasāma visiem cilvēkiem. 3 Ir redzams, ka jūs esat Kristus vēstule, ko mēs esam rakstījuši ar savu kalpošanu, rakstīta nevis ar tinti, bet ar dzīvā Dieva garu, nevis uz akmens, bet uz miesas plāksnēm, proti, sirdīm.
4 Tāda ir mūsu pārliecība caur Kristu Dieva priekšā. 5 Nav tā, ka mēs paši no sevis būtu piemēroti šim darbam un uzskatītu to par savu nopelnu, bet, ja esam piemēroti, tas nāk no Dieva, 6 kas mūs ir pienācīgi sagatavojis* par jauna līguma kalpotājiem, kuri kalpo nevis rakstītiem likumiem, bet garam, jo rakstītie likumi notiesā uz nāvi, turpretī gars atdzīvina.
7 Ja jau bauslība, kas ved nāvē, ar saviem akmenī iekaltajiem burtiem parādījās tādā spožumā, ka Izraēla dēli nespēja skatīties Mozus sejā tās spožuma dēļ, kam taču bija jāizzūd, 8 kāpēc lai gara kalpošanai nebūtu vēl lielāks spožums? 9 Ja bauslībai, kas nes notiesāšanu, piemita spožums, cik gan lielāks spožums ir taisnības kalpošanai! 10 Un patiešām — šī lielākā spožuma dēļ tam, kam reiz bija piešķirts spožums, tagad tas ir atņemts. 11 Ja jau tas, kam bija jāizzūd, parādījās ar spožumu, cik gan lielāks spožums piemīt tam, kas paliek!
12 Tad nu mēs, kam ir tāda cerība, runājam pilnīgi droši 13 un nedarām kā Mozus, kas ar apsegu aizsedza seju, lai Izraēla dēli neredzētu, kāds spožums* ir tam, kam bija jāizzūd. 14 Bet viņu prāts bija aptumšots. Un līdz pat šai dienai, kad lasa veco līgumu*, tas pats apsegs paliek nenoņemts, jo tas tiek noņemts tikai ar Kristus palīdzību. 15 Jā, līdz pat šai dienai, kad vien lasa Mozu, viņu sirdis klāj apsegs. 16 Bet, ja kāds pievēršas Jehovam, apsegs viņam tiek noņemts. 17 Jehova ir Gars, un, kur ir Jehovas gars, tur ir brīvība. 18 Mēs visi, atsegtām sejām atspoguļodami Jehovas spožumu, tiekam pārvērsti pēc viņa tēla un iegūstam aizvien lielāku spožumu, kā tam liek notikt Jehova — Gars*.