Atklāsmes

11 Tad man iedeva mērkoku+ un teica: ”Ej, izmēri Dieva svētnīcu un altāri un saskaiti tos, kas tur pielūdz Dievu! 2 Bet pagalmu ap svētnīcu atstāj nemērītu, jo tas ir atdots citām tautām, un tās mīdīs svēto pilsētu+ četrdesmit divus mēnešus.+ 3 Es likšu diviem saviem lieciniekiem, ģērbtiem maisa drānās, pravietot 1260 dienas.” 4 Viņus attēlo divi olīvkoki+ un divi gaismekļi,+ un viņi stāv visas zemes Kunga priekšā.+

5 Ja kāds gribēs šiem lieciniekiem nodarīt ļaunu, no viņu mutes iznāks uguns un to aprīs. Tā ies bojā ikviens, kas gribēs viņiem nodarīt ļaunu. 6 Viņiem ir vara aizslēgt debesis,+ lai tajā laikā, kad viņi pravietos, nelītu lietus,+ un vara pārvērst ūdeņus asinīs+ un sagādāt zemei visādas nelaimes ikreiz, kad viņi gribēs.

7 Kad viņi būs beiguši pravietot, zvērs, kas būs izkāpis no bezdibeņa, karos ar viņiem, viņus uzvarēs un nogalinās.+ 8 Viņu līķi gulēs uz galvenās ielas lielajā pilsētā, ko pārnestā nozīmē sauc par Sodomu un Ēģipti, — pilsētā, kur viņu Kungs tika piesists pie staba. 9 Cilvēki no dažādām zemēm, tautām un ciltīm, kuri runā dažādās valodās, trīsarpus dienas+ skatīsies uz viņu līķiem un neļaus tos apglabāt. 10 Zemes iedzīvotāji priecāsies par viņu nāvi, līksmos un sūtīs cits citam dāvanas, jo šie divi pravieši mocīja zemes iedzīvotājus.

11 Pēc trīsarpus dienām viņos iegāja dzīvības gars no Dieva+ un viņi piecēlās kājās, un tos, kas viņus redzēja, pārņēma lielas bailes. 12 Viņi izdzirdēja skaļu balsi no debesīm viņiem sakām: ”Nāciet augšā!” Tad šie pravieši mākonī pacēlās debesīs, viņu ienaidniekiem redzot. 13 Tajā pašā brīdī notika liela zemestrīce, un desmitā daļa pilsētas sagruva. Zemestrīcē aizgāja bojā septiņi tūkstoši cilvēku, bet pārējie izbijās un deva godu debesu Dievam.

14 Otrās bēdas+ ir pagājušas, bet strauji tuvojas trešās.

15 Septītais eņģelis pūta tauri,+ un debesīs atskanēja skaļas balsis, kas sauca: ”Vara pār pasauli tagad pieder mūsu Kungam+ un viņa Kristum,+ un viņš valdīs mūžīgi mūžam.”+

16 Tad divdesmit četri vecākie,+ kas sēdēja troņos Dieva priekšā, nometās ceļos un pielūdza Dievu, 17 sacīdami: ”Visvarenais Dievs Jehova*, tu, kas esi+ un kas biji, mēs tev pateicamies, jo tu esi izpaudis savu lielo spēku un sācis valdīt.+ 18 Tautas sadusmojās, bet tad uzliesmoja tavas dusmas. Pienāca noteiktais laiks tiesāt mirušos un atalgot+ tavus kalpus praviešus,+ kā arī svētos un visus, kas bīstas tavu vārdu, mazos un lielos, un iznīcināt tos, kas posta zemi.”+

19 Atvērās Dieva svētnīca debesīs, un tajā kļuva redzams viņa līguma šķirsts.+ Tad plaiksnīja zibens, atskanēja balsis, grandēja pērkons, notika zemestrīce un uznāca stipra krusa.