Lūkas

12 Tikmēr bija sapulcējušies tūkstošiem ļaužu, tā ka vairs nebija, kur spert kāju, un Jēzus vispirms uzrunāja savus mācekļus: ”Sargieties no farizeju rauga, tas ir, no liekulības.+ 2 Bet nav nekā apslēpta, kas netiks atsegts, un nekā slepena, kas nekļūs zināms.+ 3 Tāpēc, ko jūs sakāt tumsā, to dzirdēs gaismā un, ko jūs čukstat istabās, to pasludinās no jumtiem. 4 Es jums saku, mani draugi:+ nebaidieties no tiem, kas nonāvē miesu, bet pēc tam vairs neko nespēj nodarīt.+ 5 Bet es jums paskaidrošu, no kā vajag bīties: bīstieties no tā, kam ir vara pēc nonāvēšanas iemest Gehennā*.+ Jā, es jums saku, no tā bīstieties!+ 6 Vai piecus zvirbuļus nepārdod par divām nieka monētām*? Tomēr nevienu no tiem Dievs nav aizmirsis.+ 7 Pat visi mati uz jūsu galvas ir saskaitīti.+ Nebaidieties! Jūs esat vērtīgāki nekā daudzi zvirbuļi.+

8 Es jums saku: visus, kas mani atzīst cilvēku priekšā,+ arī Cilvēka dēls atzīs Dieva eņģeļu priekšā.+ 9 Bet, ja kāds cilvēku priekšā no manis atsakās, arī es no viņa atteikšos Dieva eņģeļu priekšā.+ 10 Visiem, kas runā sliktu par Cilvēka dēlu, tiks piedots, bet tam, kas zaimo svēto garu, netiks piedots.+ 11 Kad jūs vedīs uz tautas sapulcēm* vai pie ierēdņiem un varas pārstāvjiem, neraizējieties, kā jūs aizstāvēsieties un ko teiksiet,+ 12 jo svētais gars tajā pašā brīdī jums mācīs, kas jārunā.”+

13 Tad kāds no pūļa vērsās pie viņa: ”Skolotāj, pasaki manam brālim, lai tas dalās ar mani mantojumā!” 14 Jēzus atteica: ”Cilvēk, kas mani ir iecēlis jums par tiesnesi vai mantas dalītāju?” 15 Pēc tam viņš sacīja: ”Pielūkojiet, sargieties no jebkādas alkatības,+ jo pat tad, ja cilvēkam visa kā ir pārpārēm, viņa dzīvība nav atkarīga no tā, kas viņam pieder.”+ 16 Un viņš pastāstīja tiem līdzību: ”Kādam bagātniekam zeme bija nesusi labu ražu, 17 un viņš pie sevis sprieda: ”Ko lai es daru? Man nav, kur savu ražu savākt.” 18 Tad viņš teica: ”Lūk, ko es darīšu:+ es nojaukšu savas klētis un uzcelšu lielākas, un tajās es sakrāšu visu savu labību un pārējos labumus 19 un teikšu pats sev: ”Tev ir iekrāts daudz labumu uz ilgiem gadiem. Atpūties, ēd, dzer un priecājies!”” 20 Bet Dievs viņam sacīja: ”Nesaprātīgais, šonakt no tevis atprasīs tavu dzīvību*. Kam tad tiks tas, ko tu esi sakrājis?”+ 21 Tā klājas cilvēkam, kas krāj sev mantu, bet nav bagāts Dieva acīs.”+

22 Tad viņš teica saviem mācekļiem: ”Tāpēc es jums saku: pārstājiet raizēties par savu dzīvību — ko ēdīsiet — un par savu miesu — ko vilksiet mugurā.+ 23 Dzīvība ir vērtīgāka par ēdienu, un miesa — par apģērbu. 24 Pavērojiet kraukļus: tie nedz sēj, nedz pļauj, tiem nav ne šķūņa, ne klēts, tomēr Dievs tos baro.+ Bet jūs esat daudz vērtīgāki par putniem.+ 25 Kurš no jums raizēdamies var pagarināt savu mūžu kaut par sprīdi*? 26 Ja jau jūs pat tādu nieku nespējat, kāpēc tad raizēties par pārējo?+ 27 Pavērojiet, kā aug lilijas. Tās nedz nopūlas, nedz vērpj, bet es jums saku, ka pat Sālamans visā savā spožumā nebija tērpts tā kā ikviena no tām.+ 28 Ja jau Dievs tā tērpj lauka augus, kas šodien zeļ, bet rīt tiks iesviesti krāsnī, vēl jo vairāk viņš apģērbs jūs, mazticīgie! 29 Tāpēc pārstājiet raizēties, ko ēdīsiet un ko dzersiet, un beidziet bažīties.+ 30 Ar to visu ir pārņemtas pasaules tautas, bet jūsu Tēvs jau zina, ka jums tas viss ir vajadzīgs.+ 31 Tiecieties pēc viņa valstības,* un tas viss jums tiks dots.+

32 Nebaidies, mazais ganāmpulciņ,+ jo jūsu Tēvam ir labpaticis jums piešķirt valstību.+ 33 Pārdodiet to, kas jums pieder, un naudu izdaliet trūcīgajiem*.+ Gādājiet sev makus, kas nenodilst, neizsīkstošu mantu debesīs,+ kur zagļi netiek klāt un kodes to nebojā. 34 Jo, kur ir jūsu manta, tur būs arī jūsu sirds.

35 Esiet gatavi,*+ un lai jūsu gaismekļi ir iedegti!+ 36 Jums jābūt kā kalpiem, kas gaida savu kungu atgriežamies+ no kāzām,+ lai tad, kad viņš ieradīsies un klauvēs, uzreiz varētu viņam atvērt. 37 Laimīgi tie kalpi, ko kungs pārnācis atradīs nomodā! Patiesi, es jums saku: viņš apjozīs priekšautu, aicinās tos pie galda un ies tos apkalpot. 38 Ja viņš ieradīsies otrajā vai pat trešajā sardzē* un atradīs tos nomodā, šie kalpi ir laimīgi! 39 Bet to gan ņemiet vērā: ja saimnieks zinātu, kurā stundā ieradīsies zaglis, viņš neļautu tam ielauzties savā namā.+ 40 Esiet arī jūs gatavi, jo Cilvēka dēls nāks stundā, kad jūs negaidāt.”+

41 Tad Pēteris ieminējās: ”Kungs, vai tu šo līdzību stāsti tikai mums vai visiem?” 42 Kungs sacīja: ”Kurš īsti ir uzticamais un gudrais* pārvaldnieks, ko kungs iecels rūpēties par savu kalpu saimi un gādāt tiem pienācīgo uzturu īstajā laikā?+ 43 Laimīgs šis kalps, ja viņa kungs pārradies ieraudzīs viņu tā darām! 44 Patiesi, es jums saku: viņš to iecels rūpēties par visu savu īpašumu. 45 Bet, ja šis kalps nospriedīs: ”Mans kungs kavējas nākt,” un sāks sist kalpus un kalpones, ēst, dzert un piedzerties,+ 46 tad šī kalpa kungs atnāks dienā, kad kalps negaida, un stundā, ko tas nezina. Viņš to bargi sodīs un ierādīs tam vietu pie neticīgajiem. 47 Tad kalps, kas, saprazdams sava kunga gribu, nebūs sagatavojies un nebūs rīkojies saskaņā ar to, saņems daudz sitienu.+ 48 Bet, kas nesaprazdams būs darījis to, par ko ir pelnījis sitienus, tas saņems maz sitienu. Tātad no katra, kam daudz dots, daudz prasīs, un no tā, kam daudz uzticēts, prasīs īpaši daudz.+

49 Es esmu atnācis aizdedzināt uguni uz zemes, un ko gan vēl man vēlēties, ja tā jau ir iedegta? 50 Ir kāda kristība, ar ko man jātiek kristītam, un cik man ir smagi, kamēr tā nav pabeigta!+ 51 Vai jums šķiet, ka es esmu nācis nest zemei mieru? Nē, es jums saku, — nevis mieru, bet šķelšanos.+ 52 No šī brīža pieci vienā mājā būs sašķelti: trīs pret diviem un divi pret trijiem. 53 Tēvs nostāsies pret dēlu un dēls pret tēvu, māte pret meitu un meita pret māti, vīramāte pret vedeklu un vedekla pret vīramāti.”+

54 Pēc tam Jēzus vērsās pie ļaudīm: ”Kad jūs rietumos redzat parādāmies mākoni, jūs tūlīt pat sakāt: ”Būs negaiss,” — un tā arī notiek. 55 Un, kad pūš dienvidu vējš, jūs sakāt: ”Būs tveice,” — un tā notiek. 56 Liekuļi! Jūs saprotat, par ko liecina zemes un debesu izskats, — kāpēc tad jūs nesaprotat, kas šis ir par laiku?+ 57 Kāpēc jūs paši neizspriežat, ko būtu pareizi darīt? 58 Piemēram, kad tu ar savu pretinieku ej pie valdnieka, centies jau ceļā ar viņu izlīgt, lai viņš tevi neaizvestu pie tiesneša, tiesnesis tevi nenodotu tiesas izpildītājam un tas tevi neiemestu cietumā.+ 59 Es tev saku: tu neiznāksi no turienes, kamēr nebūsi samaksājis visu līdz pēdējam*.”