Lūkas
16 Pēc tam Jēzus sacīja saviem mācekļiem: ”Kādam bagātam cilvēkam bija pārvaldnieks, kas tika apsūdzēts viņa mantas izšķērdēšanā. 2 Viņš to atsauca un teica: ”Ko es par tevi dzirdu? Sniedz norēķinu par to, kā esi pildījis pārvaldnieka pienākumus, jo tu vairs nevadīsi saimniecību!” 3 Tad pārvaldnieks pie sevis sprieda: ”Ko lai es tagad daru, ja jau kungs mani atceļ no pārvaldnieka amata? Rakt man nav spēka, ubagot es kaunos... 4 Es zinu gan, kas man jādara, lai tad, kad es vairs nebūšu pārvaldnieka amatā, ļaudis mani uzņemtu savās mājās.” 5 Un viņš citu pēc cita pasauca pie sevis sava kunga parādniekus. Pirmajam viņš jautāja: ”Cik tu esi parādā manam kungam?” 6 Tas atbildēja: ”Simt batu* olīveļļas.” ”Ņem savu parādzīmi, sēdies un tūlīt raksti — piecdesmit,” pārvaldnieks skubināja. 7 Nākamajam viņš prasīja: ”Bet tu? Cik tu esi parādā?” ”Simt koru* kviešu,” tas atteica. ”Ņem savu parādzīmi un raksti — astoņdesmit,” norādīja pārvaldnieks. 8 Tad kungs uzslavēja netaisno pārvaldnieku par viņa attapību*. Patiesi, šīs pasaules* bērni pret saviem laikabiedriem* izturas gudrāk nekā gaismas bērni.+
9 Es jums saku: iegūstiet draugus, izmantojot netaisno bagātību,+ lai tad, kad tā būs zudusi, tie jūs uzņemtu mūžīgajos mājokļos.+ 10 Kas ir uzticams vismazākajā lietā, tas ir uzticams arī lielās lietās, un, kas ir neuzticams vismazākajā lietā, tas ir neuzticams arī lielās lietās. 11 Tāpēc, ja jūs nebūsiet bijuši uzticami, rīkojoties ar netaisno bagātību, kas jums uzticēs patieso? 12 Un, ja jūs nebūsiet bijuši uzticami, rīkojoties ar svešu īpašumu, kas jums dos to, kas paredzēts jums?+ 13 Neviens kalps nevar kalpot diviem kungiem — viņš vienu nīdīs, bet otru mīlēs, vienam pieķersies, bet otru nicinās. Jūs nevarat kalpot gan Dievam, gan mantai.”+
14 Visu to dzirdēja arī farizeji, kas bija mantkārīgi, un tie sāka par viņu smīkņāt.+ 15 Tāpēc viņš tiem sacīja: ”Jūs izliekaties taisni cilvēku priekšā,+ bet Dievs zina, kādi jūs esat savā būtībā*.+ Tas, kas cilvēkiem šķiet augsts, Dieva acīs ir kaut kas riebīgs.+
16 Bauslībā un praviešu rakstos sacītais tika sludināts līdz Jānim, bet kopš tā laika tiek stāstīta labā vēsts par Dieva valstību un visdažādākie cilvēki visiem spēkiem pūlas to sasniegt.+ 17 Drīzāk zudīs debesis un zeme, nekā paliks nepiepildīta kaut sīkākā bauslības burta daļiņa.+
18 Katrs, kas šķiras no sievas un apprec citu, pārkāpj laulību, un, kas apprec sievieti, no kuras vīrs ir šķīries*, tas pārkāpj laulību.+
19 Bija kāds bagātnieks, kas tērpās purpurā un smalkā linā un dienu no dienas baudīja dzīvi greznībā. 20 Bet pie viņa vārtiem gulēja kāds čūlām klāts ubags, vārdā Lācars. 21 Tas labprāt būtu ēdis to, kas nokrita no bagātnieka galda, un suņi nāca un laizīja viņa čūlas. 22 Pēc kāda laika ubags nomira un eņģeļi viņu aiznesa un nosēdināja līdzās Ābrahāmam*.
Arī bagātnieks nomira un tika apglabāts. 23 Kapā*, kur viņš cieta mokas, viņš pacēla skatienu un ieraudzīja tālumā Ābrahāmu un tam līdzās Lācaru. 24 Tad viņš iesaucās: ”Tēvs Ābrahām, apžēlojies par mani un sūti Lācaru, lai viņš iemērc pirksta galu ūdenī un atvēsina manu mēli, jo es šajās liesmās ļoti ciešu!” 25 Bet Ābrahāms atbildēja: ”Dēls, atceries, ka tu dzīves laikā baudīji visādus labumus, turpretī Lācaram klājās slikti. Tagad viņš šeit tiek iepriecināts, bet tev nākas ciest. 26 Turklāt mūs no jums šķir dziļa aiza, tāpēc tie, kas no šejienes gribētu nokļūt pie jums, to nespēj un arī no jums nav iespējams tikt pāri pie mums.” 27 Tad bagātnieks teica: ”Tādā gadījumā es lūdzu, tēvs, sūti viņu uz mana tēva namu, 28 jo man ir pieci brāļi — lai viņš tos brīdina un tie arī nenonāk šajā moku vietā.” 29 Taču Ābrahāms sacīja: ”Viņiem ir Mozus un praviešu raksti. Lai klausa tiem!”+ 30 Bagātnieks iebilda: ”Nē, tēvs Ābrahām, bet, ja kāds no mirušajiem pie viņiem aizietu, tad gan viņi nožēlotu grēkus.” 31 Ābrahāms atbildēja: ”Ja viņi neklausa Mozum+ un praviešiem, tad nekas viņus nepārliecinās, pat ja pieceltos kāds no mirušajiem.””