1. Korintiešiem

13 Ja es runātu cilvēku un eņģeļu valodās, bet man nebūtu mīlestības, es būtu dārdošs gongs vai šķindoša cimbala*. 2 Un, ja man būtu pravietošanas dāvana un es zinātu visus dievišķos noslēpumus, un ja man būtu visas zināšanas+ un tik stipra ticība, ka es spētu kalnus pārcelt, bet man nebūtu mīlestības, es nebūtu nekas*.+ 3 Un, ja es izdalītu visu, kas man pieder, lai paēdinātu citus,+ un atdotu savu dzīvību, gribēdams dižoties, bet man nebūtu mīlestības,+ tas man nelīdzētu nenieka.

4 Mīlestība+ ir pacietīga+ un laipna.+ Mīlestība nav skaudīga,+ tā nelielās, nav uzpūtīga,+ 5 neizturas nepiedienīgi*,+ nemeklē savu labumu,+ nav viegli aizkaitināma.+ Tā neuzskaita pārestības,+ 6 nepriecājas par netaisnību,+ bet priecājas par patiesību. 7 Tā panes visu,+ tic visam,+ cer uz visu,+ iztur visu.+

8 Mīlestība nekad nebeidzas*. Bet pravietošanas dāvanas beigsies, valodas* mitēsies, zināšanām pienāks gals. 9 Jo mūsu zināšanas ir nepilnīgas+ un mēs pravietojam nepilnīgi, 10 bet, kad nāks tas, kas ir pilnīgs, nepilnīgais zudīs. 11 Kad biju bērns, es runāju kā bērns, domāju kā bērns un spriedu kā bērns, bet tagad, kļuvis par vīru, esmu atmetis bērna dabu. 12 Tagad mēs redzam neskaidri, kā metāla spogulī, bet tad redzēsim skaidri*. Pašreiz manas zināšanas ir nepilnīgas, bet tad tās būs pilnīgas*, tāpat kā pilnīgas ir Dieva zināšanas par mani. 13 Tad nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šīs trīs, bet svarīgākā* no tām ir mīlestība.+