Kas notiek pasaulē
Grūtības ar miera uzturēšanu
”Pirms desmit gadiem ANO miera uzturēšanas bruņotie spēki tika vērtēti tik augstu, ka tiem piešķīra Nobela miera prēmiju,” teikts Toronto (Kanāda) laikrakstā The Globe and Mail. ”Tagad miera uzturēšanas spēku locekļi — civilpersonas, policisti un karavīri — tiek gan pelti, gan cildināti.” Kāpēc notikusi šāda pārmaiņa? ”Galvenā problēma slēpjas mūsdienu bruņoto konfliktu būtībā. Daudzi no kariem ir tādi, kuros cīnās nevis labi organizētas armijas, kam ir skaidri mērķi un doktrīna, bet gan dažādi grupējumi un militāristi, kas savu savtīgo mērķu sasniegšanai izmanto par kareivjiem pusaudžus. Tagadējos karos necīnās valsts pret valsti — notiek cīņas par varu valsts iekšienē,” skaidrots The Globe and Mail. Tāpēc, kā bija teikts tālāk laikrakstā, Apvienoto Nāciju Organizācijas miera uzturēšanas spēkiem ”būtu jākontrolē, lai oficiāli tiktu pārtraukta karadarbība valstu starpā, bet tie bieži atrodas kā starp diviem dzirnakmeņiem — karojošiem grupējumiem, kuru mērķi un reizēm pat vadības struktūra ir neskaidri un kuru vēlēšanās nodibināt mieru ir apšaubāma”.
Jauni mērķi izraisa vardarbību sportā
Kā bija teikts franču laikrakstā L’Express, Francijas futbola organizācijas 1997./98. gada sezonā izskatīja 20 825 gadījumus, kad bija pārkāpti noteikumi, — tas ir līdz šim lielākais skaits vienā sezonā; vardarbības gadījumu skaits ievērojami ir palielinājies arī citos sporta veidos. Kāpēc tik bieži vērojama vardarbība? Pēc pētnieka Rišāra Pfistera vārdiem, viens no iemesliem ir ”nepieciešamība uzvarēt. Kad nauda ir svarīgāka par prestižu, kad tiek uzsvērts rezultāts, nevis spēles prieks, tad visi paņēmieni tiek atzīti par vienlīdz labiem.” R. Pfisters norāda: ja cilvēki, kam bieži vien cenšas līdzināties, rīkojas vardarbīgi un, pēc visa spriežot, paliek nesodīti, tad jaunieši to acīmredzot uztver par vardarbības attaisnojumu un rīkojas tāpat.
Joprojām noder pasta baloži
Policijai Indijas štatā Orisā ir sarežģīta sakaru sistēma, taču tā joprojām neatsakās arī no ”baložu daļas”, ko veido 800 baložu, vēstī laikraksts The Indian Express. Kā izteicās Orisas policijas ģenerāldirektors B. Panda, pēdējos 50 gados, kad ir notikuši plūdi vai plosījušās viesuļvētras, vienīgie sakari ir bijuši iespējami ar baložu palīdzību, un pasta baloži noder joprojām, ja bezvadu sakari nedarbojas. Kad 1982. gadā plūdi izpostīja Banki pilsētu, sakarus ar apgabala galveno pārvaldi Katakā varēja uzturēt vienīgi ar pasta baložu starpniecību. Pirmā pasta baložu grupa Orisā tika izveidota 1946. gadā no kādas Beļģijas sugas baložiem, kas varēja bez apstāšanās nolidot 800 kilometru, stundā veikdami 80 līdz 90 kilometru. Patlaban putnus, kas vidēji dzīvo 15 līdz 20 gadu, tur trijos centros, kuros tos kopj 34 policijas konstebli. B. Panda sacīja: ”Mobilo tālruņu laikmetā pasta baloži var likties arhaiski, bet viņi ļoti noder mūsu štatā.”
Bērni bez izglītības
Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, ko 1948. gadā pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja, ir teikts, ka vienas no cilvēku pamattiesībām ir tiesības uz izglītību. Lai gan daudz kas šajā jomā jau ir paveikts, tomēr līdz mērķim vēl arvien ir tālu. ”50 gadu pēc Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pieņemšanas vairāk nekā 130 miljonu bērnu sākumskolas vecumā neapmeklē skolu,” stāstīts Vācijas laikrakstā Allgemeine Zeitung Mainz. ”Tas nozīmē, ka 20 procentu pasaules bērnu nesaņem pamatizglītību.” Kā sacīja ANO Bērnu fonda vadītājs Vācijā Reinhards Šlāgintveits, būtu vajadzīgi apmēram 7 miljardi ASV dolāru, lai visā pasaulē bērni varētu apmeklēt sākumskolu. Šī summa ir daudz mazāka par to, kas Eiropā katru gadu tiek iztērēta saldējumam vai Amerikas Savienotajās Valstīs — kosmētiskajiem līdzekļiem, un tā ir tikai niecīga daļa no summas, kas pasaulē tiek izlietota ieroču ražošanai.
Dabas katastrofas Āzijā
”Pagājušajā gadā sešas no desmit pasaulē lielākajām dabas katastrofām notika Āzijā, tajās gāja bojā 27 000 cilvēku un tika nodarīti materiālie zaudējumi 38 miljardu ASV dolāru [gandrīz 23 miljardu latu] apmērā,” ziņots laikrakstā South China Morning Post. Šo dabas katastrofu vidū bija postoši plūdi Bangladešā un Ķīnā, kā arī Indonēzijā notikušie mežu ugunsgrēki, kuru dūmi bija jūtami pat kaimiņvalstīs. ”Āzijā notiek daudz vairāk dabas katastrofu nekā jebkurā citā pasaules daļā,” atzīmē ANO Ekonomiskā un sociālā komisija, kas pārrauga Āziju un Klusā okeāna teritoriju. ”Viens no galvenajiem uzdevumiem, kas būs jāveic 21. gadsimtā, būs katastrofu riska samazināšana tieši Āzijā.”
Kāpēc nekut, ja pats sevi mēģina kutināt
”Pat pieaugušajiem ārkārtīgi kut, ja vien kutina īstā vietā. Bet tiem, kam ļoti kut, vismaz var sagādāt prieku apziņa, ka pats sevi nevar pakutināt,” rakstīts žurnālā The Economist. Kāpēc tas nav iespējams? Kā noskaidrojās kādā nesenā pētījumā, to nosaka smadzenītes, kas koordinē motoriskās darbības. Zinātnieki uzskata, ka smadzenītes ne tikai koordinē kustības, bet arī paredz, kādas sajūtas izraisīs šīs kustības. Tāpēc, kad cilvēks mēģina sevi kutināt, smadzenītes šo sajūtu paredz jau iepriekš un nomāc. Ja kutina kāds cits, tad kairinājums un smadzenīšu ”aprēķini” nesakrīt un sajūta netiek nomākta. Par to bija stāstīts arī laikrakstā The New York Times, kur bija izteikts šāds secinājums: ”Smadzenes var izšķirt, kad kutēšanas sajūtu izraisa paša cilvēka rīcība, un tad tā netiek uzskatīta par ļoti svarīgu — tādā veidā smadzenes var labāk uztvert citu objektu izraisītus kairinājumus, uz kuriem jāreaģē nekavējoties.”
Tiek aizstāts Morzes kods
Morzes kodam, kas izgudrots 1832. gadā, ”ir bijusi nenovērtējama nozīme tirdzniecības attīstībā un vēsturē”, atzīst Rodžers Kons no ANO institūcijas, kas regulē kuģu satiksmi pasaulē. Kā teikts laikrakstā The Toronto Star, Morzes kods bija starptautisks kods, ko no 1912. gada izmantoja nelaimē nonākuši kuģi, — tajā gadā Titāniks noraidīja SOS signālu: trīs punkti, trīs svītras, trīs punkti. Bet no 1999. gada 1. februāra jauna Zemes pavadoņu sistēma, ko ieviesa Starptautiskā Jūras organizācija, automātiski noraida datu kopumu ”visā pasaulē izvietotajiem glābšanas koordinācijas centriem”, kad uz kuģa datora, kas domāts sakariem ar pavadoņiem, tiek nospiesta īpaša poga. Tad tiek noraidīts ne tikai kuģa identifikācijas numurs no deviņiem cipariem, bet arī ”laiks, kuģa atrašanās vieta un ziņa par nelaimi — vai nu nekonkrētu, vai arī vienu no 12 uzskaitītajām, kuru vidū ir ugunsgrēks, ūdens ieplūšana kuģī, sānsvere un pirātu uzbrukums”, rakstīts The Toronto Star. Tālāk sekoja nostalģiska piezīme: ”Ar Morzes kodu pasaulei tika pavēstītas vienas no labākajām ziņām: to izmantoja, lai noraidītu ziņas par abu pasaules karu beigšanos.”
Kaitējums veselībai, kas saistīts ar apaviem
”Medicīnas darbinieki uzskata, ka sestajai daļai cilvēku nav veselas kājas un tas bieži ir saistīts ar apaviem,” ziņo The Toronto Star. Sāpes ceļgalos, gūžu locītavās, muguras lejasdaļā un galvassāpes var liecināt, ka jāpievērš uzmanība apaviem. ”Pats galvenais ir atcerēties, ka nevis kurpes ievalkājas, bet gan kājas tām pielāgojas,” teikts laikrakstā. ”Nepērciet kurpes, cerēdami, ka gan jau ievalkāsies. Ja veikalā jūs nejūtaties tajās ērti, tad nepērciet tās.” Iegādājieties apavus pēcpusdienā, jo ”kājas pa dienu parasti nedaudz piepampst”, un ”raugieties, lai kurpes labi derētu pēdas platākajā vietā, nevis tikai papēdī”. Pēc statistikas datiem, sievietēm pēdas deformācijas ir sastopamas biežāk nekā vīriešiem. Par iemeslu tiek uzskatīts fakts, ka 90 procenti sieviešu ”valkā kurpes, kas viņām ir par mazu un par šauru,” un ka ”daudzas no vissmagākajām pēdas deformācijām rodas, nēsājot apavus ar augstiem papēžiem”. Laikrakstā tālāk bija teikts: ”Tāpat ir svarīgi atcerēties, ka sāpes parādās tikai tad, kad veselībai jau nodarīts ievērojams kaitējums.”
Bībeles izdošana Ķīnā
”Pēdējos divdesmit gados Ķīnā ir izdots vairāk nekā 20 miljonu Bībeles eksemplāru, un no 90. gadu sākuma Bībele valstī ir kļuvusi par vienu no populārākajām grāmatām,” vēstī ziņu aģentūra Xinhua. Kā izteicās Ķīnas Sociālo zinātņu akadēmijas Pasaules reliģiju institūta profesors Fengs Džiņjuans, Ķīnas kristiešiem ir tiesības iegādāties divus eksemplārus. Jau ir laisti klajā vairāk nekā 20 dažādu Bībeles izdevumu, ”to vidū tulkojumi angļu valodā, kuros iekļauts tulkojums ķīniešu valodā, tāpat tulkojumi ķīniešu valodā — gan tradicionālajā, gan vienkāršotajā rakstībā —, tulkojumi mazākumtautību valodās, kā arī kabatas formāta un lielformāta Bībeles izdevumi”. Turklāt tiek izdotas daudzas Bībeles stāstu grāmatas, un, saskaņā ar aprēķiniem, šīs grāmatas tiks pārdotas vairāk nekā pati Bībele. ”No 90. gadu sākuma starp grāmatām, kas ietekmē cilvēkus, Bībele ierindojas 32. vietā,” stāstīts rakstā, bet, ”kopumā runājot, ķīniešus reliģija ietekmē mazāk nekā Rietumu pasaules iedzīvotājus”.