Ārējais izskats

APKĀRTĒJIE bieži vien spriež par tevi pēc tavas ārienes. Jehova redz cilvēka sirdi, turpretī cilvēks parasti izdara secinājumus, ņemot vērā to, kas ”parādās viņa acīm”. (1. Sam. 16:7.) Ja tavs apģērbs būs tīrs un ārējais izskats — kārtīgs, cilvēki secinās, ka tu sevi cieni, un labprātāk tevi uzklausīs. Ar to, kāds ir tavs ārējais izskats, tu vari darīt godu organizācijai, kuru pārstāvi, un ietekmēt cilvēku viedokli par Dievu, kam tu kalpo.

Kas jāņem vērā. Bībelē nav sīki reglamentēts, kādam jābūt cilvēka ārējam izskatam. Tomēr tajā ir atrodami labi principi, kas palīdz pieņemt saprātīgus lēmumus. Vissvarīgākais šajā jautājumā ir paklausīt norādījumam ”visu darīt Dievam par godu”. (1. Kor. 10:31.) Bet kādi vēl principi jāievēro, domājot par ārējo izskatu?

Pirmkārt, Bībelē ir norādīts, ka mums jāgādā par sava ķermeņa un apģērba tīrību. Bauslībā, ko Jehova senatnē deva izraēliešiem, bija daudz likumu par tīrību. Tā, piemēram, priesteriem, kas pildīja savus pienākumus pielūgsmes vietā, noteiktos laikos bija jāmazgājas pašiem un jāmazgā savas drēbes. (3. Moz. 16:4, 24, 26, 28.) Lai arī kristieši nav pakļauti Mozus bauslībai, tajā ietvertie pamatprincipi joprojām ir spēkā. (Jāņa 13:10; Atkl. 19:8.) It īpaši tad, kad mēs dodamies uz pielūgsmes vietu vai ejam sludināt, mums jābūt tīriem un kārtīgiem un nekas — ne mūsu apģērbs, ne mūsu izskats, ne mūsu elpa — nedrīkst radīt nepatīkamas sajūtas cilvēkiem, ko mēs satiekam. Priekšzīmīgam jābūt to draudzes locekļu izskatam, kuri saka runas vai piedalās demonstrējumos. Pievēršot uzmanību savai ārienei, mēs apliecinām, ka cienām Jehovu un viņa organizāciju.

Otrkārt, Bībelē mēs tiekam mudināti uzvesties pieklājīgi un savaldīgi. Apustulis Pāvils rakstīja, lai kristietes ”pieklājīgā uzvedībā, kaunīgi un savaldīgi.. greznojas nevis ar matu pīnēm un zeltu vai ar pērlēm vai dārgu uzvalku, bet ar to, kas pienākas sievām, kuŗas grib parādīt dievbijību”. (1. Tim. 2:9, 10.) Norādījums uzvesties pieklājīgi un savaldīgi, bez šaubām, attiecas arī uz vīriešiem.

Uzvesties pieklājīgi nozīmē censties ar savu rīcību nevienu neaizskart un lieki nepievērst sev apkārtējo uzmanību, un būt savaldīgam nozīmē rīkoties apdomīgi, pieņemt saprātīgus lēmumus. Cilvēks spēj būt savaldīgs tad, ja viņš ir ieguvis līdzsvaru, kas rodas, ievērojot Dieva noteiktās normas. Tas nenozīmē, ka mūsu apģērbs nedrīkst būt izskatīgs, tomēr pieklājība un savaldība mums palīdz ievērot mērenību, nepieļaut, ka mūsu ārējais izskats kļūtu ekstravagants. (1. Jāņa 2:16.) Šie principi jāpatur prātā ne tikai tad, kad mēs sludinām vai dodamies uz pielūgsmes vietu, bet arī jebkurā citā dzīves situācijā. Pieklājībai un savaldībai jāizpaužas arī mūsu ikdienas apģērbā. Skolā un darba vietā reizēm var rasties iespēja sludināt. Šādos brīžos mēs, protams, neesam ģērbušies tā kā sapulcēs un kongresos, tomēr arī tad mūsu apģērbam jābūt kārtīgam, tīram un pieklājīgam.

Mēs neģērbjamies vienādi, un tas arī netiek prasīts, jo katram cilvēkam, gluži dabiski, ir sava gaume. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka jebkurā jautājumā mums jāņem vērā Bībeles normas.

Apustulis Pēteris norādīja, ka daudz svarīgāks par apģērbu un matu sakārtojumu ir ”apslēptais sirds cilvēks”. (1. Pēt. 3:3, 4.) Ja mūsu sirdī ir mīlestība, prieks, miers, labestība un stipra ticība, mums ir garīgs ietērps, ar kuru mēs varam vislabāk godāt Dievu.

Treškārt, Bībelē teikts, ka mums jābūt kārtīgiem. Pāvila vārdi 1. Timotejam 2:9 nozīmē arī to, ka mūsu ārienei jābūt kārtīgai. Kaut gan Pāvila ieteikums bija domāts sievietēm, tas noteikti attiecas arī uz vīriešiem. Vienalga, vai mēs esam pārtikuši vai trūcīgi, vienmēr ir iespējams nodrošināt, lai mūsu apģērbs un ārējais izskats būtu kārtīgi.

Pirmais, kam cilvēki parasti pievērš uzmanību mūsu ārienē, ir matu sakārtojums, tāpēc matiem vienmēr jābūt kārtīgiem. Matu sakārtojums lielā mērā ir atkarīgs no vietējiem paradumiem, un sava nozīme ir arī tam, kādi mati cilvēkam ir no dabas. Šos abus apstākļus acīmredzot ņēma vērā apustulis Pāvils, kad viņš rakstīja padomu, kas lasāms 1. Korintiešiem 11:14, 15. Bet, ja frizūra liek domāt, ka cilvēks cenšas izskatīties pēc pretējā dzimuma pārstāvja, tad tas ir pretrunā ar Bībeles principiem. (5. Moz. 22:5.)

Daudzās pasaules zemēs par nekārtīgiem tiek uzskatīti vīrieši, kas neskujas. Tajās zemēs, kur ir pieņemts nēsāt ūsas, kristiešiem jārūpējas par to, lai ūsas tiktu pienācīgi koptas.

Ceturtkārt, mūsu ārienē nedrīkst izpausties mīlestība pret pasauli un to, kas ir pieņemts tajā. Apustulis Jānis brīdināja: ”Nemīliet pasauli nedz to, kas ir pasaulē.” (1. Jāņa 2:15—17.) Pasaule mudina cilvēkus pakļauties savām grēcīgajām tieksmēm. Jānis minēja miesas iekāri un ”dzīves lepnību” — dižošanos ar materiālo labklājību. Tāpat Raksti mūs brīdina sargāties no dumpīguma, no nevēlēšanās pakļauties nekādiem norādījumiem. (Sal. Pam. 17:11; Efez. 2:2.) Par minētajām grēcīgajām tieksmēm parasti liecina cilvēku āriene. Daudzu cilvēku ārējais izskats ir uzkrītošs, izaicinošs vai uzsvērti nevīžīgs. Jehovas kalpiem jāsargās no tā, kas ir pretrunā ar kristīgiem principiem.

Dzīties pēc tā, kas populārs pasaulē, nav saprātīgi, daudz labāk ir sekot garīgi nobriedušu draudzes locekļu priekšzīmei. Jaunekļi, kas domā kādreiz uzstāties auditorijas priekšā, var vērot, kā ģērbjas tie brāļi, kam tiek uzticēts teikt publiskās runas. Visi draudzes locekļi var mācīties no tiem kristiešiem, kas jau daudzus gadus ir uzcītīgi un kārtīgi sludinātāji. (1. Tim. 4:12; 1. Pēt. 5:2, 3.)

Piektkārt, domājot par savu ārējo izskatu, mums jāatceras, ka ”arī Kristus nav dzīvojis par patikšanu sev pašam”. (Rom. 15:3.) Galvenais, kam Jēzus veltīja uzmanību, bija Dieva gribas pildīšana, un citu vajadzības viņš uzskatīja par svarīgākām nekā paša ērtības. Ja kaut kas mūsu apģērbā un ārējā izskatā varētu likties nepieņemams cilvēkiem, kas dzīvo mūsu apkārtnē, Kristus pazemības paraugs mums palīdzēs pieņemt pareizus lēmumus. Apustulis Pāvils minēja kādu būtisku principu, rakstīdams: ”Mēs nevienā lietā neesam par apgrēcību.” (2. Kor. 6:3.) Saskaņā ar šo principu mums jāatsakās no matu sakārtojuma un apģērba, kas cilvēkiem varētu traucēt uzklausīt mūsu sludināto vēsti.

Stāja. Mūsu ārējo izskatu noteikti ietekmē arī stāja. Protams, stāja cilvēkiem ir dažāda, un mēs nemēģinām to izveidot pēc kaut kāda šablona. Tomēr ir interesanti pievērst uzmanību tam, ka Bībelē stalta stāja tiek saistīta ar pašcieņu un optimismu. (3. Moz. 26:13; Lūk. 21:28.) Pats par sevi saprotams, daudzi brāļi un māsas nevar stāvēt stalti un viņiem pret kaut ko jāatbalstās, jo viņi daudzus gadus ir strādājuši smagu darbu vai ir jau krietni gados un jūtas nespēcīgi. Bet tiem, kas spēj turēties taisni, tas noteikti jādara, citādi klausītājiem var rasties iespaids, ka runātājs ir noskaņots vienaldzīgi vai jūtas par kaut ko vainīgs. Un, lai arī nav nepareizi, ja orators šad un tad uzliek rokas uz pults, klausītājiem rodas patīkamāks iespaids, ja viņš neatbalstās pret to.

Kārtīgi piederumi. Tīriem un kārtīgiem jābūt ne tikai mums pašiem, bet arī piederumiem, ko mēs izmantojam sludināšanā.

Kārtīgai jābūt mūsu Bībelei. Tiesa, ne vienmēr ir iespējams iegādāties jaunu Bībeli. Tomēr, lai cik ilgi mēs būtu lietojuši Bībeli, uz to paskatoties, jābūt redzamam, ka tā ir lietota rūpīgi.

Pastāv dažādi paņēmieni, kā salikt somā visu sludināšanai nepieciešamo, taču galvenais ir, lai tā būtu kārtīga. Vai tev ir gadījies redzēt, kā no Bībeles izbirst papīra lapiņas, kad sludinātājs grib nolasīt cilvēkam kādu pantu vai kad brālis uzstājas ar runu draudzes priekšā? Tas tūlīt piesaistīja tavu uzmanību, vai nav tiesa? Ja papīra lapas tavā Bībelē novērš cilvēku uzmanību no tā, ko tu runā, daudz labāk būtu tās turēt kaut kur citur. Ņem vērā vēl kaut ko: daudzi cilvēki uzskata, ka likt Bībeli vai reliģiskus izdevumus uz grīdas nozīmē izrādīt necieņu pret tiem.

Mums noteikti ir jārūpējas par savu ārieni. Pēc tā, kāds ir mūsu ārējais izskats, cilvēki spriež par to, kādi esam mēs paši. Tomēr galvenais iemesls, kāpēc mēs domājam par savu ārieni, ir tas, ka mēs gribam ”visās lietās būt rota mūsu Pestītāja Dieva mācībai”. (Tit. 2:10.)