14. NODARBĪBA
Dabiskums
IZTUROTIES dabiski, tu vari iemantot klausītāju uzticību. Vai tu uzticētos cilvēkam, kas runātu, aizsedzis seju ar masku? Vai tas kaut ko mainītu, ja maska būtu skaistāka nekā runātāja seja? Uz abiem šiem jautājumiem tu droši vien atbildi noliedzoši. Ir skaidrs, ka būt tādam, kāds tu esi, ir daudz labāk nekā kaut ko tēlot.
Dabiskumu nekādā gadījumā nedrīkst jaukt ar nevērību. Nepareizi veidoti teikumi, izrunas kļūdas un neskaidra runa nav pieļaujami. Tāpat nedrīkst lietot žargonu. Gan mūsu runā, gan uzvedībā vienmēr jāizpaužas cieņai. Izturēties dabiski nozīmē nebūt pārlieku oficiālam un nedomāt tikai par to, kā radīt labu iespaidu.
Izturies dabiski sludinot. Vai tu uztraucies, kad esi devies sludināt un stāvi durvju priekšā vai grasies uzrunāt kādu cilvēku uz ielas? Gandrīz visi sludinātāji šādos brīžos uztraucas, tikai vieniem pārvarēt uztraukumu ir vieglāk, bet citiem — grūtāk. Daudziem šādos brīžos balss skan nedabiski vai sāk drebēt vai arī uztraukums izpaužas neveiklās kustībās.
Uztraukuma iemesli mēdz būt dažādi. Varbūt sludinātājs uztraucas, ko citi par viņu domā, vai arī baidās, ka saruna neizdosies. Šādas izjūtas nav nekas neparasts, taču nav labi, ja tām tiek pievērsts pārāk daudz uzmanības. Ja tu uztraucies pirms sludināšanas, tev var palīdzēt rūpīga gatavošanās un dedzīgas lūgšanas. (Ap. d. 4:29.) Domā par Jehovas lielo žēlsirdību, ko viņš parāda, piedāvādams cilvēkiem iespēju iegūt nevainojamu veselību un mūžīgu dzīvi paradīzē uz zemes. Domā par cilvēkiem, kuriem tu vēlies palīdzēt, un par to, cik ļoti viņiem nepieciešams dzirdēt labo vēsti.
Paturi prātā arī to, ka cilvēkiem ir gribas brīvība un viņiem ir tiesības izvēlēties — pieņemt labo vēsti vai to atraidīt. Tieši tāpat bija tad, kad Jēzus sludināja senajā Izraēlā. Tavs uzdevums ir sludināt. (Mat. 24:14.) Pat tad, ja cilvēki tevi nelaidīs pie vārda, tu sludināsi ar savu klātbūtni. Tu būsi paveicis savu uzdevumu, jo būsi ļāvis, lai Jehova tevi izmanto savas gribas īstenošanai. Un, ja tu iemācīsies domāt par citu vajadzībām, tad tajās reizēs, kad radīsies iespēja runāt, tavs runas veids būs dabisks un patīkams.
Ja sludinot tu runāsi tāpat, kā tu runā ikdienā, cilvēkiem būs viegli tevī klausīties. Redzot, ka tu jūties brīvi, viņi labprātāk uzklausīs, ko tu stāsti par Rakstiem. Kad sludini, nerunā tā, it kā tu teiktu runu, bet veido brīvu, draudzīgu sarunu. Apliecini, ka tu interesējies par savu sarunas biedru, un ieklausies viņā. Bez šaubām, ir svarīgi ievērot sabiedrībā pieņemtās pieklājības normas, ar kurām tiek parādīta cieņa pret svešu cilvēku, bet nekad neaizmirsti par dabisku, draudzīgu smaidu.
Dabiskums uzstāšanās laikā. Runājot auditorijas priekšā, parasti vislabāk ir runāt dabiski — tā, kā tu runā ikdienā. Protams, uzrunājot lielu auditoriju, tavai balsij jāskan spēcīgāk un noteiktāk nekā parasti. Ja tu mēģināsi iemācīties runu no galvas vai ja tavi pieraksti būs ļoti gari, tu droši vien pārāk daudz domāsi par pareizajiem vārdiem. Izvēlēties pareizos vārdus, bez šaubām, ir svarīgi, bet, ja tam pievērš pārāk daudz uzmanības, runa kļūst nedabiska un formāla. Tev iepriekš labi jāpārdomā viss, ko tu teiksi, taču pašas runas laikā tev visa uzmanība jāpievērš domām, nevis vārdiem.
Tas pats jāņem vērā, ja tu piedalies programmas daļā, kuras laikā tev jāatbild uz jautājumiem. Sagatavo savas atbildes labi, taču nenolasi tās un nemācies tās no galvas. Runā ar tev pierastām balss modulācijām, lai tavas atbildes skanētu dabiski.
Pat vislabākās runas īpašības kļūst nedabiskas, ja tās tiek pārspīlētas. Piemēram, ir svarīgi skaidri un saprotami izrunāt visus vārdus, taču tas nav jādara tā, ka runa kļūst samākslota. Prasmīgi izmantoti uzsverošie un aprakstošie žesti padara runu izteiksmīgu, bet neveikli un pārlieku teatrāli žesti klausītājiem tikai traucē. Strādā pie balss stipruma, bet uzmanies, lai tava balss neskanētu pārāk skaļi. Runai var nākt par labu entuziasms, tomēr nekad nevajag pārcensties. Balss modulācijas, tāpat kā entuziasma un sirsnības izpausmes, nedrīkst būt pārspīlētas, lai nepievērstu nevajadzīgu uzmanību pašam oratoram un neliktu klausītājiem justies neērti.
Daži cilvēki runā ļoti pārdomāti ne tikai tad, kad uzstājas auditorijas priekšā, bet arī ikdienā. Citiem ir raksturīgs daudz brīvāks izteiksmes veids. Galvenais ir censties ikdienā lietot labu valodu un izturēties tā, kā pieklājas kristietim. Ja tu to darīsi, tad, uzrunājot auditoriju, tev būs viegli izturēties dabiski.
Dabisks lasījums. Lai panāktu dabiskumu, lasot balsī, nepieciešama laba sagatavošanās. Vispirms tev jānosaka teksta galvenās domas un jāsaprot, kā tās tiek risinātas. Visu laiku paturi tās prātā, citādi tu lasīsi tikai vārdus. Pārbaudi nepazīstamo vārdu izrunu. Vingrinies izrunāt vārdus ar pareizo intonāciju un lasīt vārdu grupas tā, lai pareizi izteiktu tekstā ietverto domu. Lasi tikmēr, kamēr tavs lasījums kļūst tekošs. Tev jāpārzina teksts tā, lai lasot tava balss skanētu tāpat kā dzīvas sarunas laikā. Tādam jābūt dabiskam lasījumam.
Visvairāk balsī mums jālasa teksti no bībeliskām publikācijām. Bieži mēs lasām arī Bībeles pantus — ne tikai teokrātiskās kalpošanas skolā, bet arī tad, kad sludinām un uzstājamies ar runām draudzes priekšā. Turklāt brāļiem regulāri tiek uzticēts lasīt materiālu, kas jāapskata Sargtorņa studijā un draudzes grāmatstudijā. Dažiem brāļiem tiek uzticēts lasīt runas kongresos. Vienalga, vai tev jālasa Bībeles panti vai kāds cits teksts, vienmēr centies tiešo runu lasīt tā, lai lasījums skanētu dzīvi un dabiski. Ja tekstā ir attēlota vairāku personu runa, centies mainīt balsi atbilstoši katram runātājam. Bet uzmanies: cenšoties padarīt lasījumu dzīvu, nekļūsti teatrāls.
Dabisks ir tāds lasījums, kas skan kā ikdienas saruna. Šāds lasījums skan pārliecinoši, tomēr nav samākslots.