Sargāsimies no netiklības

1., 2. Kā Bileāms mēģināja nodarīt ļaunumu Jehovas tautai?

MAKŠĶERNIEKS dodas uz savu iemīļoto vietu. Labi zinādams, kādas zivis viņš grasās ķert, viņš izvēlas ēsmu, ko uzliek uz āķa, un izmet makšķeri. Jau pēc īsa brīža makšķeraukla nostiepjas, makšķeres kāts saliecas un makšķernieks izvelk cerēto lomu. Viņa seja atplaukst smaidā — ēsmas izvēle ir bijusi pareiza.

² Šai ainai ir zināma līdzība ar notikumiem, kas risinājās 1473. gadā p.m.ē. Toreiz kāds cilvēks, ko sauca par Bileāmu, arī domāja par sava veida ”ēsmu”, taču viņš nebija makšķernieks. Bileāma mērķis bija Dieva tauta, kas bija apmetusies Moāba līdzenumā pie Apsolītās zemes robežām. Bileāms sevi dēvēja par Jehovas pravieti, bet patiesībā viņš bija alkatīgs cilvēks, kas par atlīdzību bija gatavs nolādēt izraēliešus. Jehova iejaucās notikumos, likdams Bileāmam svētīt Izraēlu, taču Bileāms bija apņēmies tik un tā iegūt viņam apsolīto atlīdzību. Viņš sprieda, ka Dievs varbūt pats nolādētu savu tautu, ja izdotos to ievilināt nopietnā grēkā. Ar šādu domu prātā Bileāms nolēma izlikt ”ēsmu” — viņš ierosināja, lai jaunās moābietes pavedina izraēliešus. (4. Mozus 22:1—7; 31:15, 16; Atklāsmes 2:14.)

 3. Cik sekmīgs bija Bileāma plāns?

³ Vai Bileāma plāns īstenojās? Kaut kādā mērā tas tiešām bija sekmīgs. Tūkstošiem izraēliešu padevās kārdinājumam un ”piekopa netiklību ar moābiešu meitām”. Viņi sāka arī pielūgt moābiešu dievus, starp kuriem bija Baals Peors, ko uzskatīja par auglības dievību. Savas nosodāmās rīcības dēļ 24 tūkstoši izraēliešu gāja bojā pie pašām Apsolītās zemes robežām. Tā patiešām bija milzīga nelaime. (4. Mozus 25:1—9.)

 4. Kāpēc tūkstošiem izraēliešu padevās netiklībai?

⁴ Kā kaut kas tāds kļuva iespējams? Daudziem izraēliešiem bija izveidojusies ļauna sirds, jo viņi bija atkāpušies no Jehovas — no Dieva, kas viņus bija atbrīvojis no Ēģiptes, sagādājis viņiem pārtiku tuksnesī un neskartus aizvedis līdz Apsolītajai zemei. (Ebrejiem 3:12.) Atsaucoties uz šiem notikumiem, apustulis Pāvils rakstīja: ”Nepadosimies netiklībai, kā daži no tiem darījuši un krita vienā dienā divdesmit trīs tūkstoši.”a (1. Korintiešiem 10:8.)

5., 6. Kāpēc ir noderīgi pārdomāt notikumus, kas ar senajiem izraēliešiem risinājās Moāba līdzenumā?

⁵ Tagad Dieva tauta atrodas uz daudz izcilākas apsolītās zemes sliekšņa, un mēs varam daudz ko mācīties no notikumiem, par kuriem stāstīts 4. Mozus grāmatā. (1. Korintiešiem 10:11.) Piemēram, tāpat kā senie moābieši, mūsdienu sabiedrība ir kā apsēsta ar seksu, tikai tas izpaužas vēl lielākā mērā. Katru gadu tūkstošiem kristiešu padodas netiklībai — tam pašam kārdinājumam, kam nespēja pretoties izraēlieši. (2. Korintiešiem 2:10, 11.) Ir pat tādi, kas līdzinās Simrijam, kurš nekaunīgi atveda kādu midianieti uz savu telti izraēliešu nometnē, — šie cilvēki, piederēdami pie kristiešu draudzes, kaitīgi to ietekmē. (4. Mozus 25:6, 14; Jūdas 4.)

⁶ Tēlaini runājot, mēs patlaban stāvam Moāba līdzenumā. Vai mēs varam saskatīt pie apvāršņa apsolīto balvu — ilgi gaidīto jauno pasauli? Ja vēlamies tur nonākt, mums visiem spēkiem jācenšas palikt Dieva mīlestībā un jāņem vērā vārdi: ”Sargaities no netiklības!” (1. Korintiešiem 6:18.)

7., 8. Kas ir netiklība, un kādas sekas pieredz cilvēki, kas rīkojas netikli?

⁷ Bībelē ar vārdu ”netiklība” (grieķiski porneia) ir apzīmētas netikumīgas dzimumattiecības ārpus Bībeles principiem atbilstošas laulības. Tā var būt laulības pārkāpšana, prostitūcija, dzimumattiecības neprecētu cilvēku starpā, kā arī orālais un anālais sekss un seksuāla rakstura darbības ar otra cilvēka dzimumorgāniem, ja tas nav dzīvesbiedrs. Tās var būt arī šādas darbības starp viena dzimuma personām, kā arī dzimumsakari ar dzīvniekiem.b

⁸ Bībelē ir nepārprotami norādīts: cilvēki, kas rīkojas netikli, nevar palikt kristiešu draudzē un nesaņems mūžīgu dzīvību. (1. Korintiešiem 6:9; Atklāsmes 22:15.) Jau tagad viņi nodara sev lielu ļaunumu — starp netiklības bēdīgajām sekām ir pašcieņas un citu cilvēku uzticības zaudēšana, nesaskaņas laulībā, sirdsapziņas pārmetumi, nevēlama grūtniecība, slimības un reizēm pat pāragra nāve. (Galatiešiem 6:7, 8.) Kāpēc gan darīt kaut ko tādu, kas liek tā ciest? Diemžēl daudzi nedomā par sekām, kad sper pirmo nepareizo soli, kas bieži ir saistīts ar pornogrāfiju.

 9. Vai pornogrāfiju var nosaukt par nekaitīgu, kā daži uzskata? Paskaidrojiet.

⁹ Daudzās zemēs pornogrāfiskus materiālus var redzēt avīžu kioskos, pornogrāfija ir sastopama dziesmu tekstos un televīzijā, un ar to burtiski ir pārplūdināts internets.c Vai var piekrist apgalvojumiem, ka pornogrāfija esot nekaitīga? Nekādā gadījumā! Cilvēkiem, kas skatās šāda rakstura materiālus, var izveidoties paradums masturbēt un nodoties ”kauna pilnām kaislībām”, un iznākums var būt seksuāla atkarība, pretdabiskas vēlmes, nopietnas problēmas laulībā un pat šķiršanās.d (Romiešiem 1:24—27; Efeziešiem 4:19.) Kāds speciālists salīdzina seksuālu atkarību ar audzēju. ”Šāda atkarība pieņemas spēkā un izplatās, tā nemēdz pati no sevis pazust, un no tās ir ļoti grūti atbrīvoties,” viņš norāda.

10. Kā var izmantot principu, kas ietverts Jēkaba 1:14, 15? (Skat. arī ”Spēks saglabāt morālu tīrību”.)

¹⁰ Pievērsīsim uzmanību, kas teikts Jēkaba vēstulē, 1. nodaļas 14. un 15. pantā: ”Katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama. Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet grēks, padarīts, dzemdē nāvi.” Tātad, ja parādās kāda nepareiza vēlme, no tās tūlīt pat jācenšas atbrīvoties. Piemēram, ja nejauši ieraugām erotisku attēlu, mums nekavējoties jānovērš skatiens, jāaizver datora logs vai jāpārslēdz televīzijas kanāls. Ir jādara viss iespējamais, lai neļautos amorālām tieksmēm, pirms tās ir kļuvušas pārāk stipras un mēs vairs nespējam valdīt pār tām. (Mateja 5:29, 30.)

11. Kā cīņā ar nepareizām vēlmēm mēs varam apliecināt paļāvību uz Jehovu?

¹¹ Dievs, kas mūs pazīst labāk nekā mēs paši, ir devis norādījumu: ”Nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei: netiklību, nešķīstību, kaisli, ļauno iekāri un mantkārību; tā ir elku kalpība.” (Kolosiešiem 3:5.) Protams, tā rīkoties nav viegli. Taču jāatceras, ka mums ir mīlošs un pacietīgs debesu Tēvs, kas var palīdzēt. (Psalms 68:20.) Kad prātā ienāk nepareizas domas, mums tūlīt jāvēršas pie viņa un jālūdz ”spēka pārpilnība”, kā arī jāpiespiež sevi koncentrēties uz kaut ko citu. (2. Korintiešiem 4:7; 1. Korintiešiem 9:27; skat. ”Kā atbrīvoties no sliktiem ieradumiem?”.)

12. Kas ir mūsu ”sirds”, un kāpēc tā jāsargā?

¹² Gudrais ķēniņš Salamans rakstīja: ”Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!” (Salamana Pamācības 4:23.) ”Sirds” ir mūsu iekšējais cilvēks, mūsu patiesā būtība, kādu to redz Dievs. Iespēja saņemt mūžīgo dzīvību ir atkarīga no tā, kāda mūsu sirds ir Dieva acīs, nevis no tā, ko par mums domā citi. Tas ir vienkāršs princips, kas liek nopietni izvērtēt savu dzīvi. Dievbijīgais Ījabs bija slēdzis norunu ar savām acīm, ka viņš ar nepiedienīgiem motīviem neraudzīsies ne uz vienu sievieti. (Ījaba 31:1.) Mums būtu jāmācās no viņa. Līdzīga attieksme bija psalma sacerētājam, kas vērsās pie Dieva ar lūgumu: ”Nogriez manas acis no nīcīgā!” (Psalms 119:37.)

13. Kas bija Dīna, un kādu kļūdu viņa pieļāva?

¹³ Kā jau noskaidrojām 3. nodaļā, cilvēki, ar kuriem esam kopā, mūs var spēcīgi ietekmēt — vai nu labvēlīgi, vai nelabvēlīgi. (Salamana Pamācības 13:20; 1. Korintiešiem 15:33.) To apstiprina notikumi ar Dīnu, patriarha Jēkaba meitu. (1. Mozus 34:1.) Lai gan Dīna bija pareizi audzināta, viņa pieļāva kļūdu, sadraudzēdamās ar kanaānietēm. Kanaānieši, tāpat kā moābieši, bija pazīstami ar savu netikumīgo dzīves veidu. (3. Mozus 18:6—25.) Kanaāniešu vīrieši, arī Šehems, kas ”bija godāts” sava tēva namā, raudzījās uz Dīnu kā uz sievieti, kurai nekas nebūtu pretī stāties netikumīgās attiecībās. (1. Mozus 34:18, 19.)

14. Kādas sekas bija Dīnas kļūdām draugu izvēlē?

¹⁴ Dīna, visticamāk, nedomāja par dzimumattiecībām, kad ieraudzīja Šehemu. Taču Šehemam Dīna bija iepatikusies, un viņš rīkojās tā, kā šādā situācijā būtu rīkojušies lielākā daļa kanaāniešu. Ja Dīna arī centās pretoties, bija jau par vēlu — Šehems ”to paņēma” un ”nodarīja tai varas darbus”. Vēlāk viņš, šķiet, ”iemīlēja” Dīnu, taču to, kas bija noticis, vairs nebija iespējams mainīt. (1. Mozus 34:1—4.) Dīna nebija vienīgā, kam nācās ciest. Viņas kļūdas draugu izvēlē izraisīja notikumus, kas sagādāja kaunu un nelaimi visai viņas ģimenei. (1. Mozus 34:7, 25—31; Galatiešiem 6:7, 8.)

15., 16. Kā var iegūt patiesu gudrību? (Skat. arī ”Bībeles panti pārdomām”.)

¹⁵ Dīna iemācījās kaut ko svarīgu, bet tas viņai maksāja ļoti dārgi. Tie, kas mīl Jehovu un paklausa viņam, var izvairīties no līdzīgām kļūdām. Viņi ņem vērā Dieva padomus un ”staigā ar gudrajiem”. (Salamana Pamācības 13:20, VDP.) Tā viņi var saprast, ”kāds ir ikviens ceļš uz labu”, un izvairīties no nevajadzīgām problēmām un sāpēm. (Salamana Pamācības 2:6—9; Psalms 1:1—3.)

¹⁶ Dieva gudrība ir pieejama visiem, kas vēlas to iegūt, ja vien viņi neatlaidīgi lūdz Dievu un regulāri iedziļinās Bībelē un literatūrā, ko izdod uzticīgais kalps. (Mateja 24:45; Jēkaba 1:5.) Svarīga ir arī pazemība, kas izpaužas gatavībā paklausīt uz Bībeli balstītiem padomiem. (2. Ķēniņu 22:18, 19.) Piemēram, kristietis varbūt principā atzīst, ka viņa sirds ir ļaunprātīgi lokana un viltīga. (Jeremijas 17:9.) Bet vai viņš ir pietiekami pazemīgs, lai pieņemtu konkrētu, mīlestības pilnu padomu un palīdzību, kad tas ir vajadzīgs?

17. Kāda situācija varētu rasties ģimenē, un kādus principus tēvs var minēt, runājot ar meitu?

¹⁷ Lūk, piemēram, kāda situācija. Tēvs neļauj savai meitai un kristietim, ar ko viņa ir sākusi draudzēties, doties kaut kur divatā. Meita ir neizpratnē: ”Bet, tēt, vai tad tu man neuzticies? Mēs neko sliktu nedarīsim!” Jādomā, viņa mīl Jehovu un tiešām negrasās rīkoties nepareizi, bet vai viņa ”iet caur dzīvi ar gudrību”, ko dod Dievs? Vai viņa ”sargās no netiklības”? Vai arī viņa neapdomīgi ”paļaujas vienīgi uz savu sirdi”? (Salamana Pamācības 28:26.) Droši vien jums nāk prātā arī citi principi, kas var palīdzēt tēvam un meitai pārdomāt šo jautājumu. (Skat. Salamana Pamācības 22:3; Mateja 6:13; 26:41.)

18., 19. Ar kādu kārdinājumu sastapās Jāzeps, un kā viņš rīkojās?

¹⁸ Dīnas pusbrālis Jāzeps bija cilvēks, kas mīlēja Dievu un sargājās no netiklības. (1. Mozus 30:20—24.) Bērnībā Jāzeps pats savām acīm bija redzējis, cik bēdīgas sekas bija viņa māsas nesaprātīgajai rīcībai. Nav šaubu, ka šīs atmiņas, kā arī Jāzepa vēlēšanās palikt Dieva mīlestībā vēlāk pasargāja viņu Ēģiptē, kad viņa kunga sieva ”diendienām” centās viņu pavedināt. Būdams vergs, Jāzeps nevarēja vienkārši iesniegt atlūgumu un doties projām. Viņam bija nepieciešama gudrība un drosme, un tieši šīs īpašības izpaudās Jāzepa rīcībā, kad viņš noraidīja Potifara sievas daudzos piedāvājumus un galu galā pat bēga no viņas. (1. Mozus 39:7—12.)

¹⁹ Vai Jāzeps būtu spējis ievērot augstas morāles normas, ja viņš būtu gremdējies fantāzijās par šo sievieti un pastāvīgi sapņojis par netikumīgām dzimumattiecībām? Tas droši vien nebūtu iespējams. Jāzeps neļāvās grēcīgām domām, jo viņam bija dārgas attiecības ar Jehovu — to var redzēt no vārdiem, ko Jāzeps sacīja Potifara sievai par savu kungu: ”Viņš man neko nav šinī namā aizliedzis kā vien tevi, tāpēc ka tu esi viņa sieva. Kā lai es darītu tik lielu ļaunumu un grēkotu pret Dievu?” (1. Mozus 39:8, 9.)

20. Kā Jehova vadīja notikumus, kuros bija iesaistīts Jāzeps?

²⁰ Kaut arī jaunais Jāzeps atradās tālu prom no savas ģimenes, viņš dienu no dienas rīkojās pareizi, un Jehova noteikti bija ārkārtīgi priecīgs par viņa krietnumu. (Salamana Pamācības 27:11.) Vēlāk Jehova vadīja notikumus tā, ka Jāzeps ne tikai izkļuva brīvībā no cietuma, bet arī tika iecelts par Ēģiptes augstāko pārvaldnieku un pārtikas krājumu pārzini. (1. Mozus 41:39—49.) Patiesi ir vārdi, kas lasāmi 97. psalma 10. pantā: ”Jūs, kas to Kungu mīlat, ienīstiet ļaunu! Viņš pasargā savu svēto dvēseles, Viņš tās izglābj no bezdievju rokas.”

21. Kā rīkojās kāds gados jauns brālis Āfrikā?

²¹ Arī mūsdienās Dieva kalpi ”ienīst ļauno un mīl labo”. (Amosa 5:15.) Gados jauns brālis, kas dzīvo kādā Āfrikas zemē, atceras gadījumu, kad klasesbiedrene viņam piedāvāja stāties dzimumattiecībās, ja viņš tai palīdzēs matemātikas kontroldarbā. ”Es tūlīt pat noraidīju šo piedāvājumu,” viņš saka. ”Palikdams uzticīgs Jehovam, es esmu saglabājis pašcieņu.” Tiesa, grēkojot dažkārt var ”īsu laiku baudīt.. laimi”, taču iznākums parasti nav patīkams. (Ebrejiem 11:25.) Turklāt grēcīga bauda nav salīdzināma ar mūžīgu laimi, ko var dot paklausība Jehovam. (Psalms 1:1—3.)

22., 23. a) Kāpēc tad, ja kristietis ir izdarījis nopietnu grēku, viņa situācija nav bezcerīga? b) Kādu palīdzību var saņemt cilvēks, kas ir izdarījis pārkāpumu?

²² Tā kā mēs esam nepilnīgi, ir vajadzīgas pūles, lai pārvarētu miesas vēlmes un darītu to, ko Dievs uzskata par pareizu. (Romiešiem 7:21—25.) Jehova to zina — ”Viņš piemin to, ka mēs esam pīšļi”. (Psalms 103:14.) Reizēm gadās, ka kristietis izdara nopietnu grēku. Vai viņa situācija ir bezcerīga? Nē, tā noteikti nav. Protams, pārkāpēja rīcībai parasti ir kādas nepatīkamas sekas, kā to pieredzēja ķēniņš Dāvids. Taču Dievs vienmēr ”piedod labprāt”, ja cilvēku ir pārņēmusi nožēla un viņš atklāti izsūdz savus grēkus. (Psalms 86:5; Salamana Pamācības 28:13; Jēkaba 5:16.)

²³ Turklāt Dievs ir parūpējies, lai kristiešu draudzē būtu ”dāvanas cilvēkiem” — nobrieduši gani, kas spēj palīdzēt citiem garīgā ziņā un vēlas to darīt. (Efeziešiem 4:8, 12; Jēkaba 5:14, 15.) Viņu mērķis ir palīdzēt pārkāpējam atjaunot labas attiecības ar Dievu un ”pieņemties gudrībā”, lai negrēkotu atkal. (Salamana Pamācības 15:32.)

24., 25. a) Kāpēc jaunekli, par ko stāstīts Salamana Pamācībās 7:6—23, var saukt par ”muļķīgi vientiesīgu”? b) Kā mēs varam ”pieņemties gudrībā”?

²⁴ Bībelē cilvēki, kas ”pieņemas gudrībā”, ir pretstatīti tiem, kas ir ”muļķīgi vientiesīgi”. (Salamana Pamācības 7:7.) Tie, kas garīgā ziņā nav nobrieduši un vēl nav uzkrājuši pieredzi kalpošanā Dievam, var rīkoties nesaprātīgi, jo viņiem trūkst spriestspējas. Gluži kā jauneklis, par ko stāstīts Salamana Pamācību grāmatas 7. nodaļā, no 6. līdz 23. pantam, viņi viegli var iesaistīties nopietnā grēkā. Turpretī tas, kurš ”pieņemas gudrībā”, rūpējas par savu iekšējo cilvēku, regulāri iedziļinādamies Dieva Rakstos un lūgdams Dievu. Viņš saskaņo savas domas, vēlmes, jūtas un mērķus dzīvē ar Dieva gribu, cik vien tas nepilnīgam cilvēkam ir iespējams. Tāpēc var teikt, ka viņš ”mīl savu dzīvību” un ”gūst sev labumu”. (Salamana Pamācības 19:8.)

²⁵ Vai mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka Dieva principi ir pareizi? Vai mēs no sirds ticam, ka šo principu ievērošana palīdz justies laimīgiem? (Psalms 19:8—11; Jesajas 48:17, 18.) Ja mums par to ir kaut vai nelielas šaubas, būtu kaut kas jādara lietas labā. Mums jāpārdomā, kādas sekas ir Dieva likumu pārkāpšanai. Svarīgi ir arī ”baudīt un redzēt, cik tas Kungs ir labs”, un to var darīt, dzīvojot saskaņā ar patiesību un pildot prātu ar vērtīgām domām par to, kas ir patiess, taisns, šķīsts, patīkams un tikumīgs. (Psalms 34:9; Filipiešiem 4:8, 9.) Jo vairāk par to domāsim, jo dziļāk mēs iemīlēsim Dievu, jo vairāk mīlēsim to, ko viņš mīl, un nīdīsim to, ko viņš ienīst. Jāzeps bija parasts cilvēks, taču viņš spēja ”sargāties no netiklības”, jo gadu gaitā ļāva Jehovam veidot savu personību. Arī mums jārīkojas tāpat. (Jesajas 64:8.)

26. Par ko ir runa nākamajās nodaļās?

²⁶ Radītājs mums ir devis iespēju radīt pēcnācējus un baudīt tuvas attiecības laulībā, bet nav ļāvis rīkoties netikli. (Salamana Pamācības 5:18.) Nākamajās divās nodaļās ir stāstīts, kāds ir Dieva viedoklis par laulību.